tag:blogger.com,1999:blog-74079774332027096642024-02-07T14:15:04.192-08:00Latvieši vēstures likteņdzirnāsBlogs par latviešu karavīriem to likteņiem, vienībām, bruņoto konfliktu vēsturi, vienību simboliem (uzšuves, krūšu zīmes, medaļas, nozīmes, monētas, karogi, standarti utt. ).Latvieši vēstures likteņdzirnāshttp://www.blogger.com/profile/04802561185786173237noreply@blogger.comBlogger121125tag:blogger.com,1999:blog-7407977433202709664.post-68362263516085305202014-05-10T09:19:00.002-07:002014-05-10T09:26:53.249-07:00Miervaldis Adamsons - "Marokas Baigais"<div style="color: grey; font-family: Helvetica, Arial, 'lucida grande', tahoma, verdana, arial, sans-serif; font-size: 12px; line-height: 15.359999656677246px; margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Pat amerikāņu izdomāto supervaroņu darbi nestāv klāt īstu letu zēnu paveiktajam. Kas vēl nav pazīstami, iepazīstieties ar Marokas Baigo jeb Miervaldi Ādamsonu!!<span class="text_exposed_show" style="display: inline;">!</span></span></div>
<div style="color: grey; font-family: Helvetica, Arial, 'lucida grande', tahoma, verdana, arial, sans-serif; font-size: 12px; line-height: 15.359999656677246px; margin-bottom: 1em; margin-top: 1em; text-align: center;">
<span class="text_exposed_show" style="background-color: black; display: inline;"><img src="https://scontent-a-fra.xx.fbcdn.net/hphotos-prn2/t1.0-9/10325394_1487136494849077_8383702786397260072_n.png" /></span></div>
<div class="text_exposed_show" style="color: grey; display: inline; font-family: Helvetica, Arial, 'lucida grande', tahoma, verdana, arial, sans-serif; font-size: 12px; line-height: 15.359999656677246px;">
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Otrā pasaules kara laikā divpadsmit latviešu leģionāri izpelnījās Bruņinieka pakāpes Dzelzskrustu – vienu no</span><span style="background-color: black;"> augstākajiem Vācijas bruņoto spēku apbalvojumiem. Viņu vidū īpaši izceļas kapteinis MIERVALDIS ĀDAMSONS. Marokas Baigais. Bravūrīgs dēkainis un leģendārs cīnītājs. Par viņa izcilo drosmi un varonību, kā arī traģisko bojāeju vēl nesen izskanēja dažādi minējumi, par kuriem lielāka skaidrība radusies tikai nesen.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Dzīve ārzemnieku leģionā</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Iesauku “Marokas Baigais” 1910. gada 29. jūnijā Poltavas apgabalā dzimušais Miervaldis ieguva pēc vairākiem gadiem Franču ārzemnieku leģionā. Tur viņš nonāca nelaimīgas mīlestības dēļ. Miervaldis mazotnē bija pazaudējis māti un zēna gadus pavadīja Ukrainā. Tur viņa tēvs strādāja par agronomu, bet 1919. gadā atgriezās Latvijā.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Jau agrā jaunībā Miervaldis, kura raksturs bija pilnīgi pretējs viņa vārdam, smagi strādā Dundagas mežos. Beidzis Cēsu ģimnāziju, 1928. gadā sāk studijas Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē, kļūdams arī par vecākās latviešu studentu korporācijas “Lettonia” biedru. “Atceros Ādamsonu kā sirsnīgu, izpalīdzīgu, saticīgu un vienmēr dzīvespriecīgu cilvēku. Bija labs paukotājs un ātrs sitienos. Te parādījās viņa daba, jo viņš bija bezbailīgs, uzņēmīgs un drošsirdīgs,” tā viņu raksturojis kāds laikabiedrs.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Mācību gada vidū Miervaldis studijas pēkšņi pārtrauc un kļūst par matrozi. Ar jūras tvaikoni “Evermore” un tirdzniecības kuģi “Kandava” apceļo Āfriku, Dienvidameriku. Krustām šķērsām izbraukā Vidusjūru. Straujais Miervaldis pamanās sarīkot pamatīgu kautiņu Kalē publiskajā namā, nonākot policijas arestā. Pēc incidenta ar kuģa kapteini, kurš nokļūst Marseļas slimnīcā, Ādamsons izbeidz arī savu jūrnieka karjeru.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Nelegāli pārgājis Beļģijas un Francijas robežu, 1930. gada decembrī viņš divdesmit gadu vecumā ar pieņemtu vārdu – Briks Borns – iestājas Franču ārzemnieku leģionā.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Turpmākie seši gadi paiet sadursmēs ar nemierniekiem Sahārā, Tunisā un it sevišķi Marokā. Dienā jāiztur nepanesama svelme, naktīs ledus aukstums. Jāpierod pie mežonīgās dabas un bīstamajiem ienaidniekiem, kas “dunčiem, lokiem un bultām bruņoti, slēpās pat rīsa lauku ūdenī”. Viņa dienesta biedri nereti ir “baigi tipi”, pat kādreizējie noziedznieki. Nespējot izturēt dzelžaino disciplīnu un pārcilvēcisko piepūli, daudzi no leģiona dezertē vai pat izdara pašnāvību.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Miervaldis šajā laikā turpretī iemanto daiļrunīgo iesauku Marokas Baigais. Viņš pacieš visas grūtības, izpelnoties seržanta dienesta pakāpi un vairākus apbalvojumus. Kādā kaujā viņa vienībā dzīvi paliek tikai septiņi vīri. Kādā citā reizē viņš izdzīvo, pateicoties anamītu sievietēm, kuras viņu izglābj no drošas nāves kalnos.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Cīņu starplaikos Miervaldis apgūst franču, vācu, spāņu un arābu valodu un kļūst par lielisku kavalēristu. Vēlāk, jau cīnoties Otrajā pasaules karā, viņš bieži atcerēsies Āfrikā pieredzēto, uzdziedot “Divpadsmit vīri uz miroņa lādes un pudele ruma”, savas rotas vīrus draudzīgi dēvējot par “marokāņiem”.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Atgriešanās</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Latvijā 1937. gadā Marokas Baigajam draud sods par izvairīšanos no karaklausības. Pateicoties krusttēva un arsenāla priekšnieka pulkveža Kārļa Ādamsona gādībai, no nepatikšanām tomēr izdodas izvairīties. Pēc karadienesta, ko tumši iedegušais un jau daudz pieredzējušais kareivis pavada 4. Valmieras kājnieku pulkā, Marokas Baigais pāris mēnešus nostrādā Latvijas radiofonā par ārzemju ziņu redaktoru. Šis darbs viņam lāgā nepatīk, jo tas jāveic noteiktā ritmā un laikā, ko grūti savienot ar Miervalža straujo un impulsīvo raksturu.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Kā instruktors viņš turpina virsdienestu 8. Daugavpils kājnieku pulkā. No ārzemnieku leģiona laikiem Marokas Baigais mantojis arī pārlieku aizraušanos ar alkoholu. Pēc kārtējā incidenta, kam seko pat kautiņš ar pulka komandieri, viņš dienestu Latvijas armijā pamet.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Neilgi pirms Latvijas okupācijas 1940. gadā Miervaldis piepelnās, strādādams par krāvēju un grāvraci. Kā laukstrādnieks nonāk Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā. Te iepazīstas ar Lejasteteru māju saimnieka Siliņa meitu Katrīnu, kura drīz kļūst par viņa sievu.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Pēc Vācijas–PSRS kara sākuma 1941. gada 22. jūnijā Miervaldis atsāk karavīra gaitas. Piedalās latviešu partizānu cīņās pret sarkanarmiešiem pie Raganas un Limbažiem.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Austrumu frontē</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">1941. gada 28. decembrī virsnieka vietnieks Ādamsons kopā ar 17. latviešu kārtības dienesta bataljonu dodas uz Austrumu fronti. Taču gaidīto kauju vietā viņam nākas pildīt sardžu dienestu un cīnīties pret padomju partizāniem Ļepeļas un Dņepropetrovskas apkārtnē.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">1942. gada maijā Ādamsons kopā ar citiem buršiem, kuri dien 17. bataljonā, noorganizē komeršu, kurā piedalās ne tikai “Lettonia”, bet arī citu korporāciju biedri. Ignorēdams komandiera aizliegumu, Marokas Baigais sagādā pārtiku un dzērienus, bet citi karavīri saziedo tabaku un cigaretes. Svētki notiek kazarmās Dņepras krastā. Nākamajā dienā ukraiņu prese raksta, ka latvieši līdz rītam dziedājuši skaistas studentu dziesmas.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Vēlāk kādā “Lettonia” komeršā Rīgā Marokas Baigais atteiksies sēdēt pie viena galda ar latviešu drošības palīgvienības komandieri Viktoru Arāju, nosaucot viņu par “mīksto”.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">1942. gada vasarā Miervaldis kopā ar 26. kārtības dienesta bataljonu nonāk Minskas apkārtnē. Tajā kā tulks iefiltrējies kāds spiegs Kocovs, kurš informē partizānus par katru bataljona plānoto pasākumu. Viņu atklāt izdodas tieši Miervaldim.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">1943. gada februārī Ādamsons 15 vīru priekšgalā veic veiksmīgu reidu pāri Ilmeņa ezeram ienaidnieka dziļā aizmugurē, uzspridzinot artilērijas bunkuru un pārvedot gūstā saņemtu sarkanās armijas virsnieku.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Viņa komandētais vads atsit un pilnībā iznīcina lielāku sarkanarmiešu vienību, kas nakts aizsegā mēģina ielauzties latviešu pozīcijās.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Kad vācu ģenerālis Graffs grib piespraust viņam godam nopelnīto 2. šķiras Dzelzskrustu, Ādamsons protestē, norādot, ka tas vispirms pienākas kādam citam viņa cīņu biedram.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Latviešu leģionā</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Vislielāko slavu un apbrīnu Marokas Baigais iemanto, cīnoties Latviešu leģionā. Tur viņam īsā laikā izdodas kļūt no virsnieka vietnieka par kapteini. Pēc kaujām par Alkazāra cietoksni 2. latviešu brigādes 2. (40.) pulka rindās Volhovas frontē Ādamsonu 1943. gadā apbalvo ar 1. šķiras Dzelzskrustu.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Cīņu laikā viņu smagi ievaino galvā. Ar kreiso aci viņš vairs neredz un iemanto dziļu rētu pāri labajam vaigam. Kaut cik izārstējies, 1944. gadā Marokas Baigais atgriežas frontē kā 19. latviešu divīzijas 44. pulka 6. rotas komandieris.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Seko cīņas pie Opočkas un Kudeveras, kur viņu ievaino vēl divas – nebūt ne pēdējās – reizes. 1944. gada 30. augustā Ādamsonu paaugstina par kapteini. Pēc daudzajiem ievainojumiem Miervalda ķermenī palikušas tik daudzas sīkas šķembu atliekas, ka viņa kompass vairs pareizi nerāda ziemeļu virzienu.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">1944. gada Ziemassvētku kaujās Lestenes apkārtnē Ādamsona rota 36 stundas bez pārtraukuma noturas pret ienaidnieka vairākkārtīgu pārspēku pie Vanagu mājām. Viņi atsit visus uzbrukumus un dodas trīspadsmit prettriecienos. Par izciliem kauju nopelniem Marokas Baigajam 1945. gada 21. janvārī piešķir augstāko apbalvojumu – bruņinieka pakāpes Dzelzskrustu. Pēc tam viņu atkal ievaino. “Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies,” Miervaldis izsakās frontes laikrakstā “Latvijas Kareivis”.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Kaprālis Juris Vītiņš atceras, ka 1945. gada martā saticis Marokas Baigo, kurš tad gan vairs nav bijis bezbēdīgais “kara velns”. “Nerunājām par bijušo, bet par nākotni, kas mums abiem likās samērā bezcerīga. Tomēr norunājām, kaut abi bijām invalīdi, karot līdz pēdējam.”</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Nedaudz apārstējies Stendes slimnīcā un izvairījies no evakuācijas uz Vāciju, Miervaldis pieprasa, lai viņu nosūta uz fronti, kaut arī oficiāli ir atzīts par tai nederīgu. 1945. gada marta kaujās Blīdenes–Remtes apkārtnē Marokas Baigais, bruņojies ar neliela kalibra pistoli un vairs labi neredzēdams, aktīvi piedalās kauju triecienos. “Tā ir vispatīkamākā laika pavadīšana krietnu vīru sabiedrībā,” viņš teic. Jau septīto reizi ievainots, Ādamsons Liepājas lazareti sasniedz, gandrīz neko neredzēdams, savus labākos draugus pazīstot tikai pēc balsīm.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Kara beigas Latvijā</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Rožu laukuma lazaretē Miervaldis nonāk kāda slavena vācu ārsta ziņā, kurš apsola viņam atgriezt acu gaismu, ja pacients divas nedēļas mierīgi gulēs gultā. Marokas Baigajam gan tas ir neiespējami, jo Liepājā netrūkst draugu.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Operācija tomēr notiek, un viņa redzes spējas uzlabojas. Tālākā ārstēšanās paredzēta Vācijā, taču Ādamsons nevēlas atstāt dzimteni. Iespējams, tāpēc nepiekrīt ar vienu no pēdējām laivām doties pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju. Pazīstamais publicists un kara ziņotājs Uldis Ģērmanis apraksta epizodi, ko redzējis 1945. gada 8. maijā ceļā uz Liepājas ostu: “Ielas otrā pusē, divu žēlsirdīgo māsiņu balstīts un mazliet līgodamies, bija nostājies slaids un izskatīgs hauptšturmfīrers ar Bruņinieka krustu kaklā. Tagad viss bija galā, bet viņš, spītēdams bargā momenta prasībām un kārtīgu ogu nometis, visā savā bruņnieciskajā godībā bija iznācis bezrūpīgā pastaigā Liepājas ielās, daiļu zelteņu aprūpēts. Pamanījis aizbraucēju pulciņu, viņš salīgojās, izstiepa veselo roku un skaļā balsī izsaucās – tur aiziet tēvijas nodevēji! Gribējās uzkliegt: “Neāksties, Miervaldi, met un brauksim!” Taču tas laikam būtu briesmīgs apvainojums bezbailīgajam kaujiniekam.”</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Pēc citām ziņām, Ādamsons hospitālī mēģina izdarīt pašnāvību, taču mediķi viņu izglābj.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Marokas Baigā sievai Katrīnai kara beigās kopā ar dēlu Andi izdodas atstāt Latviju un sākt jaunu dzīvi ASV.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Savu vīru Miervaldi viņai bija gadījies iepazīt arī kā pavisam citu cilvēku, aiz kura robustās dēkaiņa čaulas slēpās maiga un jūtīga sirds. Pirms došanās uz fronti viņi parasti apmeklējuši baznīcu. Kādā vakarā 1944. gada pavasarī, ejot pa Brīvības bulvāri, pār Marokas Baigā vaigiem tecējušas asaras. Viņš teicis, ka Rīga un Latvija ir skaistākās vietas pasaulē, ko nedrīkst atdot svešām varām. Miervaldis licis sievai apsolīt, ka viņa otrreiz neprecēsies, ja viņš neatgriezīsies, un kopā ar dēlu dzīva komunistu rokās nedosies. Šādam gadījumam pat atstājis divas rokasgranātas.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Padomju gūstā</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Ilgus gadus trimdā par Miervalda tālāko likteni bija dzirdami dažādi nostāsti. Ieskaitot to, ka viņš karagūstekņu ierindas priekšā Liepājā zem sitieniem piespiests izrakt sev bedri un nošauts. Pēc citām ziņām, strādājis Kolas niķeļa raktuvēs. Iespējams, gājis bojā Baltās jūras kanāla celtniecībā.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Lielāku skaidrību par Marokas Baigā pēdējām gaitām sniedz padomju drošības iestāžu dokumenti, to vidū – arī viņa krimināllieta Nr. 38931.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Pēc Vācijas kapitulācijas Ādamsons no Liepājas nonāk ievainoto karagūstekņu nometnē Šauļos, vēlāk vācu karagūstekņu nometnē Mončegorskā pie Murmanskas. 1945. gada novembrī viņš kopā ar vairākiem vācu virsniekiem nolemj bēgt uz netālo Somiju. Bēgļiem pat sagādāti divi cirvji, karavīru pudeles ar dzeramo ūdeni, arī milti un speķis. Diemžēl viņu nodomu atklāj. Sākotnēji Ādamsonu soda ar desmit dienām karcerī un diviem mēnešiem izolatorā. Nodevības dēļ atklājas, ka viņš ir latvietis, nevis vācietis (par ko līdz tam bija uzdevies). Tāpēc viņu kā “PSRS pilsoni” nosūta uz Murmanskas cietumu.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Kā liecina čekas dokumenti, vienīgais, ko Ādamsonam varēja inkriminēt, bija tas, ka viņš “vairākkārtīgi ar savu rotu vadīja niknas kaujas pret sarkanās armijas daļām, kurās tika nogalināti daudzi sarkanarmieši”. Viņa prāvu iecerēja kā “atklātu tiesas sēdi”, ko gan vēlāk neatļāva. Daudzo pratināšanu laikā Ādamsons bija izturīgs un atbildēs skops. Pēdējā vārdā paziņoja, ka bijis karavīrs, kas līdz galam pildījis savu pienākumu. 1946. gada 16. maijā Murmanskas garnizona kara tribunāls viņam par “dzimtenes nodevību” piesprieda nāves sodu.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">Nav gan skaidrs, kāpēc soda izpilde nenotika Murmanskā. Tieši Līgo vakarā viņš pa etapu caur Ļeņingradu un Tallinu nonāca čekas pagrabos Rīgā. Kaujas laukā neuzveikts, 1946. gada 23. augustā Marokas Baigais sagaidīja savu pēdējo lodi, kas izdzēsa viņa dzīvību. Šodien mūsu vidū vairs nav arī neviena no viņa četriem brāļiem (no viņiem vēl trijiem bija lemts cīnīties Latviešu leģionā). Kaut kur Amerikā mīt 1943. gadā dzimušais Miervalža dēls Andis, un, lai gan viņa tēva kapavieta tā arī ir palikusi nezināma, leģenda par Marokas Baigo joprojām ir dzīva.</span></div>
<div style="margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
<span style="background-color: black;">(Šis ir Ulda Neiburga raksts LA, kas ņemts no gulags.wordpress.com) Smalkāku informāciju par M. Ādamsonu gaitām, cilvēcīgām īpašībām, u.c. var iegūt šeit</span><br />
<span style="background-color: black;"><a href="http://l.facebook.com/l.php?u=http%3A%2F%2Fwww.vilki.lv%2Fmiervaldisadamsons.pdf&h=dAQGO1Vqs&enc=AZOReRY4fLu2_669tazLyhJWvTmkDP-h6iLAKtJASyKTpCOODlUglBBkkfF7hyh7qEpZkfdyDoImqvm4vnj-7S3he7RjrObCnwVM9CyPmFtSwAedF2Zpj32LwgoQmISW6cfcCVz7MKSQpZFOh9XBSJ0J&s=1" rel="nofollow" style="color: #3b5998; cursor: pointer; text-decoration: none;" target="_blank">http://www.vilki.lv/miervaldisadamsons.pdf</a>)</span></div>
</div>
Latvieši vēstures likteņdzirnāshttp://www.blogger.com/profile/04802561185786173237noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7407977433202709664.post-72985560505949191542013-03-14T10:05:00.000-07:002013-03-14T10:05:46.792-07:00Četri mīti par Latviešu leģionu (Autors: Oskars Krīgers, Latvijas Universitātes vēstures maģistrants. 2013. gada 14. marts 16:16)<br />
<section class="article-intro" style="font-family: arial; font-size: 16px; font-weight: bold; line-height: 22px;"><div style="border: 0px; margin-top: 15px; outline: 0px; padding: 0px;">
<span style="background-color: black; color: white;">Ikreiz, tuvojoties 16. martam, Latvijai nedraudzīgie spēki izvērš asu kritiku pret leģionāriem un to atbalstītājiem. Latviešu karavīri tiek saukti par "kara noziedzniekiem", "esesiešiem" un "nacistiem". Diemžēl cilvēki, kuri pietiekoši labi neorientējās Latvijas vēsturē, ļoti bieži uztver šos apmelojumus kā taisnību un pārmet Latvijai "nacisma atdzimšanu". Lai gan visasāk pret leģionāru piemiņas pasākumiem vēršas Krievija, tomēr tie izraisa ne mazu sašutumu arī rietumos.</span></div>
</section><div style="border: 0px; font-family: arial; font-size: 14px; line-height: 20px; margin-top: 15px; outline: 0px; padding: 0px;">
<span style="background-color: black; color: white;">Tāpēc, lai spētu turēt godā savu vēsturi un karavīru piemiņu, mums ir argumentēti un strikti jāatspēko šī dezinformācija. Ir vērts kārtējo reizi pievērst uzmanību četriem galvenajiem mītiem par Latviešu leģionu, kurus parasti izmanto 16. marta pretinieki un pierādīt to neatbilstību vēsturiskajai patiesībai.</span></div>
<div style="border: 0px; font-family: arial; font-size: 14px; line-height: 20px; margin-top: 15px; outline: 0px; padding: 0px;">
<strong><span style="background-color: black; color: white;">Pirmais mīts: Latviešu leģionāri bija nacisti. Šis apgalvojums skan nemitīgi un balstās uz šādu argumentu: leģionāri deva zvērestu Ādolfam Hitleram un līdz ar to viņi atbalstīja vācu nacismu.</span></strong></div>
<div style="border: 0px; font-family: arial; font-size: 14px; line-height: 20px; margin-top: 15px; outline: 0px; padding: 0px;">
<span style="background-color: black; color: white;">Pirmkārt, leģionāru dotais zvērests Hitleram nebija tas pats, ko deva vācu zaldāti. Vācu karavīri savā zvērestā primāri solīja uzticību fīreram kā Vācijas valsts un tautas vadonim (tādā veidā akceptējot nacistu ideoloģiju), un tikai sekundāri bruņoto spēku (der Wermacht) virspavēlniekam. Turpretim latviešu karavīri zvērēja uzticību Ādolfam Hitleram tikai un vienīgi kā bruņoto spēku virspavēlniekam, tādā veidā norobežojoties no nacistiskās ideoloģijas. Par to var pārliecināties, salīdzininot abu zvērestu tekstus. Tos var atrast arī latviešu vēsturnieka Induļa Ķēniņa rakstā „Kam un ko zvērēja latviešu leģionāri?”</span></div>
<div style="border: 0px; font-family: arial; font-size: 14px; line-height: 20px; margin-top: 15px; outline: 0px; padding: 0px;">
<span style="background-color: black; color: white;">Protams, oponenti teiks: „Tas tomēr bija zvērests Hitleram”, bet šajā gadījumā jānorāda, ka citas izejas vienkārši nebija. Jebkurā militārā zvērestā līdz pat mūsdienām ir tādā vai citādā veidā minēta lojalitāte pret attiecīgās valsts varu, un Ā. Hitlera vara tobrīd bija vienīgā.</span></div>
<div style="border: 0px; font-family: arial; font-size: 14px; line-height: 20px; margin-top: 15px; outline: 0px; padding: 0px;">
<span style="background-color: black; color: white;">Otrkārt, latviešu leģionāri nebija nacisti arī tā iemesla dēļ, ka viņi nemaz nevarēja iestāties nacistu partijā. Ļoti precīzu viedokli par šo jautājumu ir sniedzis vācu vēsturnieks Bernds Vegners, kurš vēsturnieku aprindās tiek uzskatīts par ekspertu Waffen – SS (Ieroču SS) lietās. Viņš akcentē to, ka tikai vācu izcelsmes cilvēkiem bija atļauts būt par Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas (NSDAP) biedriem. Līdz ar to ir pilnībā skaidrs, ka latviešu leģionāri nevarēja būt nacistu partijas biedri, nemaz jau nerunājot par latviešu mierīgajiem iedzīvotājiem.</span></div>
<div style="border: 0px; font-family: arial; font-size: 14px; line-height: 20px; margin-top: 15px; outline: 0px; padding: 0px;">
<span style="background-color: black; color: white;"><strong>Otrais mīts: Latviešu leģiona divas divīzijas (15. un 19.) atradās ieroču SS sastāvā un līdz ar to piederēja pie noziedzīgās SS organizācijas.</strong> Līdz ar to leģionāri ir pielīdzināmi vācu esesiešiem. Ja ir runa par visu ieroču SS karaspēku, tad jāakcentē tas, ka pretēji plaši izplatītajam uzskatam, piederība pie šīs armijas vēl nenozīmēja automātisku saistību ar SS organizāciju vai nacistu partiju. Tas pats attiecas uz „ģermāņu brīvprātīgajiem”, kuri tika pakļauti diezgan nopietnai ideoloģiskajai apstrādei. Pauls Hausers, kurš bija viens no ievērojamākajiem ieroču SS komandieriem, savos memuāros akcentē - lai gan ideoloģiskajai sagatavotībai bija visai liela nozīme vācu SS vienībās, tomēr tā, salīdzinot ar militāro apmācību, atradās otrajā plānā.</span></div>
<div style="border: 0px; font-family: arial; font-size: 14px; line-height: 20px; margin-top: 15px; outline: 0px; padding: 0px;">
<span style="background-color: black; color: white;">Patiesībā <em>Ieroču SS</em> lielākoties bija bruņots karaspēks, kas karoja vērmahta sastāvā. Pats fīrers vienmēr atdalīja tos, kuri tika uzņemti ieroču SS armijā no tiem, kas dienēja tajās SS vienībās, kuras tieši pakļāvās nacistu partijai. 1942. gada 27. jūlijā, kad norisinājās kārtējā apspriede, Hitlers izteicās sekojoši: „Tos, kas ir uzņemti ieroču SS karaspēkā, pirmām kārtām ir jāuzskata par karavīriem. Tāda pieeja saglabāsies arī nākotnē un tā tam, acīmredzot, ir jābūt. Ja ieroču SS kaujinieks parāda izcila zaldāta kvalitāti, bet ideoloģiskajā ziņā izrādīsies ne tik kompetents, tad noteiktos apstākļos neviens viņu par to nevainos.”</span></div>
<div style="border: 0px; font-family: arial; font-size: 14px; line-height: 20px; margin-top: 15px; outline: 0px; padding: 0px;">
<span style="background-color: black; color: white;">Latviešu leģionāri nebija SS organizācijas locekļi. Lai gan leģiona divīzijas atradās ieroču SS sastāvā, tomēr tās ļoti būtiski atšķīrās no vācu SS divīzijām, kā to norāda Latvijas vēsturnieku komisija. Viens no būtiskākajiem apliecinājumiem ir 1950. gada 13. aprīļa ziņojums ASV valsts sekretāram, kuru parakstīja ASV augstākā amatpersona Vācijā ģenerālis Frenks Maklojs. Tajā ir izskaidrota „Baltijas leģionu” pozīcija: latviešu un igauņu SS nav jāuzskata par vāciešu SS, jo 1) viņi nesaņēma nekādu nacistu politisko apmācību; 2) viņiem neprasīja atzīt kādas nacistu doktrīnas; 3) viņi nedeva SS zvērestu; 4) viņi nebaudīja SS privilēģijas; 5) viņi nenēsāja vācu SS vienībām noteikto uniformu.</span></div>
<div style="border: 0px; font-family: arial; font-size: 14px; line-height: 20px; margin-top: 15px; outline: 0px; padding: 0px;">
<span style="background-color: black; color: white;">Latviešu leģiona būtisko atšķirību no vācu ieroču SS vienībām ir atzinuši arī vairāki ārzemju autori. Piemēram, ievērojamais britu militārais vēsturnieks Kriss Bišops savā darbā „Ārzemju brīvprātīgie SS karaspēkā.” norāda, ka leģionāri nēsāja SS formu, taču par cik viņi nebija ne „tīrasiņu ārieši”, ne brīvprātīgie (vairākuma karavīru mobilizācijas dēļ), tad viņus arī neuzskatīja par īstiem SS karavīriem.</span></div>
<div style="border: 0px; font-family: arial; font-size: 14px; line-height: 20px; margin-top: 15px; outline: 0px; padding: 0px;">
<strong><span style="background-color: black; color: white;">Trešais mīts: Latviešu leģionāri ir kara noziedznieki. Krievvalodīgo prese nemitīgi mēģina pielīdzināt Latviešu leģionu nežēlīgam slepkavu grupējumam, kurš pārsvarā to vien darīja kā nogalināja mierīgos iedzīvotājus vai piedalījās holokaustā.</span></strong></div>
<div style="border: 0px; font-family: arial; font-size: 14px; line-height: 20px; margin-top: 15px; outline: 0px; padding: 0px;">
<span style="background-color: black; color: white;">Tomēr šādiem apgalvojumiem nav nekāda pamata, jo neviens leģionārs nevienā tiesā nav bijis apvainots par kara noziegumiem, kas būtu izdarīti leģiona darības kontekstā. Tieši otrādi – laikā pēc Otrā pasaules kara, kad rietumvalstīs notika daudzu redzamāko nacistu noziedznieku sodīšana, latviešu leģionāri gan Amerikā, gan Rietumeiropā pilnīgi brīvi rīkoja savus atceres pasākumus un neviens no viņiem netika tiesāts.<br />Vienlaikus ir jāatzīst, ka Latviešu leģionā ieplūda personas no policijas bataljoniem un SD pakļautajām vienībām, kuras bija veikušas kara noziegumus, taču tas nekādā ziņā nepadara visu leģionu par noziedzīgu, kā to mēģina iestāstīt 16. marta oponenti. Pēc šādas „loģikas” iznāk, kad arī visa Sarkanā armija ir noziedznieku grupējums, jo padomju karaspēks Austrumeiropā 1944./1945. gadā pastrādāja vienas no visšaušalīgākajām zvērībām pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Bet tas nenozīmē, ka visa Sarkanā armija ir noziedzīga.</span></div>
<div style="border: 0px; font-family: arial; font-size: 14px; line-height: 20px; margin-top: 15px; outline: 0px; padding: 0px;">
<span style="background-color: black; color: white;">Nirnbergas kara tribunāla spriedumā, kas tika pasludināts 1946.gada 1. oktobrī, visai precīzi tika noteikts to personu loks, kuras iekļaujamas noziedzīgajā SS organizācijā, kā izņēmumu minot piespiedu kārtā mobilizētos (latviešu gadījumā - liels vairākums), ja viņi nav pastrādājuši kara noziegumus. Un ja latviešu leģionāri tik tiešām bija „nacisti” un „slepkavas”, kā to mēģina iestāsīt Krievijas masu mediji, vai no viņiem Sabiedroto karaspēka pakļautībā būtu formēta Nirnbergas tiesu pils apsardze? Diezin vai...</span></div>
<div style="border: 0px; font-family: arial; font-size: 14px; line-height: 20px; margin-top: 15px; outline: 0px; padding: 0px;">
<span style="background-color: black; color: white;"><strong>Ceturtais mīts: Latviešu leģions karoja par Nacistisko Vāciju. Arī šīs apgalvojums neiztur kritiku, jo latviešu leģionāri cīnījās nevis par Trešo reihu, vai pat pret krieviem kā tautu, bet tieši pret komunistisko režīmu.</strong> Pašā leģionāru zvērestā ir skaidri un gaiši teikts: "cīņā pret boļševismu". Un tikai. Neviena no leģiona vienībām nepiedalījās kaujās pret rietumu sabiedrotajiem. Visas cīņas norisinājās Austrumu frontē, jo leģionāri negribēja pieļaut otreizējās padomju okupācijas atgriešanos. Tas arī bija motīvs, kas mudināja latviešus karot vācu armijas rindās, bet nevis simpātijas pret nacistisko ideoloģiju. Ko Latvijai no 1940. līdz 1941. gadam atnesa padomju režīms, šķiet, nav jāstāsta.</span></div>
<div style="border: 0px; font-family: arial; font-size: 14px; line-height: 20px; margin-top: 15px; outline: 0px; padding: 0px;">
<span style="background-color: black; color: white;">Lai gan lielākā daļa leģionāru tika mobilizēti, tomēr pastāvošajā situācijā daudzi no viņiem to pieņēma, jo tā bija vienīgā iespēja cīnīties pret ienīsto padomju varu. </span></div>
<div style="border: 0px; font-family: arial; font-size: 14px; line-height: 20px; margin-top: 15px; outline: 0px; padding: 0px;">
<span style="background-color: black; color: white;">Ja salīdzina Latviešu leģionu ar citiem nevācu ieroču SS formējumiem, tad jāakcentē, ka tūkstošiem rietumeiropiešu, kuru valstis nemaz nebija pārcietušas staļinismu, gāja karot pret PSRS tikai tāpēc, ka viņus vadīja antikomunistiskā pārliecība. Ko tādā gadījumā var runāt par latviešiem, kuri boļševimu bija izjutuši pilnībā.</span></div>
Latvieši vēstures likteņdzirnāshttp://www.blogger.com/profile/04802561185786173237noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7407977433202709664.post-6377614416673980082012-06-18T01:18:00.000-07:002016-02-21T11:04:51.776-08:00Kaujas atbalsta bataljons<br />
<div align="justify">
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;">Pamatojoties uz NBS komandiera 2010.gada 9.decembra pavēli Nr.19-k „Par Sauszemes spēku kājnieku brigādes vienību TO&E sarakstiem”, ar 2010.gada 9.decembri ir apstiprināts Sauszemes spēku (SzS) Kājnieku brigādes (KBde) Kaujas atbalsta bataljona materiāltehniskais (TO&E) saraksts un uzsākta Kaujas atbalsta bataljona (KAB) izveide.</span></div>
<div align="justify">
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;">Par Kaujas atbalsta bataljona komandieri 2011.gada trešajā janvārī iecelts <strong>pulkvežleitnants Gunārs Kauliņš</strong>.</span></div>
<div align="justify">
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;">Ar SzS KBde komandiera pavēli par uzdevumiem 2011.gadam, tiek definēti uzdevumi Kaujas atbalsta bataljonam, kur ņemot vērā esošo situāciju ar personālu un materiāltehnisko nodrošinājumu, KAB 2011.gada laikā jāspēj veikt šādus uzdevumus noteiktās jomās, sasniedzot noteiktu spēju līmeni:</span></div>
<div align="justify">
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;">1. Pabeigt KAB apakšvienību izveidošanu atbilstoši SzS KBde reorganizācijas plānam;<br />2. Pabeigt materiāltehnisko līdzekļu un infrastruktūras pārņemšanu no citām KBde vienībām;<br />3. Nodrošināt izlūkošanas un kaujas atbalsta elementu komplektāciju un sagatavošanu dalībai starptautiskajās operācijās;<br />4. Nodrošināt bataljonā pārstāvēto specializēto jomu ekspertīzes koncentrēšanu, uzturēšanu un apstākļu radīšanu tālākai attīstībai SzS KBde un NBS vajadzībām.</span><br />
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><br /></span>
<br />
<div style="text-align: center;">
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><b>Kaujas atbalsta bataljona karogs.</b></span></div>
<div style="text-align: center;">
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><b><br /></b></span></div>
<div style="text-align: left;">
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><span style="background-color: white; text-align: justify;"><span style="font-family: "arial" , "verdana"; font-size: 12px;"> </span><b><span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;">Karoga dāvinātājs</span></b><span style="font-family: "arial" , "verdana"; font-size: 12px;"> - </span><span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;">biedrība „Latvijas ģenerāļu klubs” </span></span></span></div>
</div>
<div align="justify">
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><br /></span>
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><span style="background-color: white;"><b>Karoga aversā</b> uz karmīnsarkana fona izšūta bruņoto spēku kokarde «saulīte». Virs tās zeltītiem diegiem izšūts uzraksts «SAUSZEMES SPĒKI», zem - bataljona nosaukums «KAUJAS ATBALSTA BATALJONS». </span></span><br />
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><span style="background-color: white;"><br /></span></span>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhi9LRgy4XXFZ7d0MaZPwRRhlxD3BN7mSYd3R8NWT4M7J1RzU20Vm_QNVLS1b-OH0_KNfHW5gX8b_m6CpGkb6c-wAbiaucnEvrHmz_4Xnxcfg9vU2UOXcX4cGgTn5L_NHl3ZjKuPbW2Zsei/s1600/karogs7.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhi9LRgy4XXFZ7d0MaZPwRRhlxD3BN7mSYd3R8NWT4M7J1RzU20Vm_QNVLS1b-OH0_KNfHW5gX8b_m6CpGkb6c-wAbiaucnEvrHmz_4Xnxcfg9vU2UOXcX4cGgTn5L_NHl3ZjKuPbW2Zsei/s1600/karogs7.jpg" /></a></div>
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><span style="background-color: white;"><br /></span></span>
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><span style="background-color: white;"><br /></span></span>
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><span style="background-color: white;"><b>Karoga reversā </b>uz tumši zaļa fona izšūts bataljona krūšu zīmes attēls - divi pusmēneši simbolizē divus karavīrus, kas viens otru atbalsta. Šķēps ir militāras vienības simbols, ozollapu vainags simbolizē spēku un diženumu. Virs krūšu zīmes attēla izšūta bataljona devīze «MĒS ATBALSTĀM UZVARU». Karoga stūros zeltītiem diegiem izšūtas zemes, gaisa, uguns un ūdens zīmes, kas simboliski ir kaujas atbalsta vienību stihijas. Zeme un ūdens – inženieri, gaiss – gaisa atbalsta kontroles vienība, uguns – uguns atbalsta vienība un prettanku vienība, zeme, gaiss, uguns un ūdens – izlūki.</span></span><br />
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><span style="background-color: white;"><br /></span></span>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhuOLOKWPC2UMg2QGuH__avms7_xqzwF1lJhmvUw2rqMf96bh7rL85aD129aRQNFqxbwbCB9tyU1WoAMzFyzquDqeoaBMSBqIEC7O6AVwTwD1W8JLBbstr1_NTdsu1lt8SrSroCgjuY4TIG/s1600/karogs6.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhuOLOKWPC2UMg2QGuH__avms7_xqzwF1lJhmvUw2rqMf96bh7rL85aD129aRQNFqxbwbCB9tyU1WoAMzFyzquDqeoaBMSBqIEC7O6AVwTwD1W8JLBbstr1_NTdsu1lt8SrSroCgjuY4TIG/s1600/karogs6.jpg" /></a></div>
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><span style="background-color: white;"><br /></span></span>
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><span style="background-color: white; font-family: "arial" , "verdana"; font-size: 12px;"><br /></span></span>
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><br /></span></div>
<div style="text-align: center;">
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><b>Kaujas atbalsta bataljona uzšuves:</b></span><br />
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><b><br /></b></span>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEia6LY8DbUnQQSsarC_SL3ZLP3wUD9aV1tMMtktfjmwJMf6f_uzpkRz3EOfTk3eCaIbegIvO95cXZaEGSzRLUf-xTUD8YM0sFD44X2t5P3I-o-lzie6cFw6gNSFv5fuw57SGE1hkggS6MzD/s1600/KAB_ikdienas.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEia6LY8DbUnQQSsarC_SL3ZLP3wUD9aV1tMMtktfjmwJMf6f_uzpkRz3EOfTk3eCaIbegIvO95cXZaEGSzRLUf-xTUD8YM0sFD44X2t5P3I-o-lzie6cFw6gNSFv5fuw57SGE1hkggS6MzD/s320/KAB_ikdienas.jpg" width="232" /></a></div>
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><i>Kaujas atbalsta bataljona ikdienas formas izšūtā uzšuve.</i></span><br />
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><i><br /></i></span>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjnWRsmzulnY9VYhDQoIj_i4ninAVL2Y6PKaNe7UlgcxAicMxtvzJXNTjsQpWAyP3Qha1OF1z52DeJ2GCLw5npOkHPaX8Z-ggfGYNBHGb5KQPHYq6Ew5FsQcIryiZPfluhIlYifZkvUfE3U/s1600/KAB_kaujas.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjnWRsmzulnY9VYhDQoIj_i4ninAVL2Y6PKaNe7UlgcxAicMxtvzJXNTjsQpWAyP3Qha1OF1z52DeJ2GCLw5npOkHPaX8Z-ggfGYNBHGb5KQPHYq6Ew5FsQcIryiZPfluhIlYifZkvUfE3U/s320/KAB_kaujas.jpg" width="233" /></a></div>
<i style="font-family: Times, 'Times New Roman', serif;">Kaujas atbalsta bataljona lauku formas izšūtā uzšuve.</i><br />
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><i><br /></i></span>
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><i><br /></i></span></div>
<div style="text-align: center;">
<span style="color: #343434; font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><b><br /></b></span></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjcyzHWt2LSVQL9ew0sxZp6qp_VfhxNgiO0o4tBv4QTeXQ5xt7kZ0dWBOS2q06uKUu9keyNdiGcz6AsJ1YId7DtSQue_mW07baUZymKnhAJKGd7zz3oGtzZ-8TXlvf4hPWFqQ3xpJ6FRv83/s1600/TACP.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjcyzHWt2LSVQL9ew0sxZp6qp_VfhxNgiO0o4tBv4QTeXQ5xt7kZ0dWBOS2q06uKUu9keyNdiGcz6AsJ1YId7DtSQue_mW07baUZymKnhAJKGd7zz3oGtzZ-8TXlvf4hPWFqQ3xpJ6FRv83/s320/TACP.jpg" width="316" /></a></div>
<div style="text-align: center;">
<span style="color: #343434; font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><b><br /></b></span></div>
<div style="text-align: center;">
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><i>Gaisa atbalsta kontroles veinības lauku formas uzšuve.</i></span></div>
<div style="text-align: center;">
<span style="color: #343434; font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><i><br /></i></span></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj-HI6GVA-taS-lKONBha5x9yCw6jM3CZ2LRWGiJgA-VBZqkRzD9XQ5nssY3FpswTHb8dCY_0RKJMP8x7TQStVP5ES9n8_BMk8XBmz_1YWx6GUtHNwpA9B67BndbquwFFtqGsk6u1JHhXFn/s1600/spyke.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="206" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj-HI6GVA-taS-lKONBha5x9yCw6jM3CZ2LRWGiJgA-VBZqkRzD9XQ5nssY3FpswTHb8dCY_0RKJMP8x7TQStVP5ES9n8_BMk8XBmz_1YWx6GUtHNwpA9B67BndbquwFFtqGsk6u1JHhXFn/s320/spyke.jpg" width="320" /></a></div>
<div style="text-align: center;">
<span style="color: #343434; font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><i><br /></i></span></div>
<div style="text-align: center;">
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><i>Prettanku rotas lauku formas uzšuve.</i></span><br />
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><i><br /></i></span>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgjUHRC-R4JH57RLV1ddfu3cirNa7QeEaPOQfu5Bb2xN8zsoldpxyegIR1vvIP11oXGFQ-K1P04CnNm1mtjvp0L9AIusFTRuKPMIeeZir7jaVrHewG2v9dv3Ri8ZzZ5MzCM_XGAsXGJALDi/s1600/12190015_1507660662861185_9203501586081955438_n.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgjUHRC-R4JH57RLV1ddfu3cirNa7QeEaPOQfu5Bb2xN8zsoldpxyegIR1vvIP11oXGFQ-K1P04CnNm1mtjvp0L9AIusFTRuKPMIeeZir7jaVrHewG2v9dv3Ri8ZzZ5MzCM_XGAsXGJALDi/s320/12190015_1507660662861185_9203501586081955438_n.jpg" width="318" /></a></div>
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><i><br /></i></span>
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><i>Uguns atbalsta rotas lauku formas uzšuve.</i></span><br />
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><i><br /></i></span>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEglHEQPrLhyphenhyphenDWaCkgQY5USTISONShsdQrAbRPB8rLPpVBk49-d65mKtYJnAE9pQjzaek6Ubt0nFWRYkFbvWhm1UkLR7rL-BIbOPyFI_bHJy5z5cvrJrhlVz_JMK-hG1A2mLhuYJauCYXu5d/s1600/istar.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEglHEQPrLhyphenhyphenDWaCkgQY5USTISONShsdQrAbRPB8rLPpVBk49-d65mKtYJnAE9pQjzaek6Ubt0nFWRYkFbvWhm1UkLR7rL-BIbOPyFI_bHJy5z5cvrJrhlVz_JMK-hG1A2mLhuYJauCYXu5d/s320/istar.jpg" width="143" /></a></div>
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><i><br /></i></span>
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><i> SzS brigādes ISTAR izlūku rotas lauku formas uzšuve</i></span><br />
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><i><br /></i></span>
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><i><br /></i></span>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiv_dOfZnaGd8CnD2BKcV6P0ve2Qw6TeV0vOzmd0yBcRv7ICqMqzBHA4e-yxqzXAEzWyGmXy96arKRBja6aKeykUxF_e2lC3oOiNGBfz8ACoayYme1EIqggO6eHsaxAE7N2VmG4akylMxBA/s1600/IMG_20160220_210753.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiv_dOfZnaGd8CnD2BKcV6P0ve2Qw6TeV0vOzmd0yBcRv7ICqMqzBHA4e-yxqzXAEzWyGmXy96arKRBja6aKeykUxF_e2lC3oOiNGBfz8ACoayYme1EIqggO6eHsaxAE7N2VmG4akylMxBA/s320/IMG_20160220_210753.jpg" width="286" /></a></div>
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><i><br /></i></span>
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><i>Inženiertehniskās rotas lauku formas uzšuve.</i></span><br />
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><span style="font-family: "times new roman";"><br /></span></span>
<span style="font-family: "times" , "times new roman" , serif;"><span style="font-family: "times new roman";"><br /></span></span>
<b style="font-family: Times, 'Times New Roman', serif;">Kaujas atbalsta bataljona beretes kokarde.</b><br />
<b style="font-family: Times, 'Times New Roman', serif;"><br /></b>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiFqmzIDB3HuftEwGzSMBiLMtegyOOISNfX5CC83WlGBohoylQDagoo9VleX1LYL7kc_uKdRk4iF4XsiySyq3ts5f08_NmfT1h7YwvB80ar2gDAs1XAp3zZk9ije73nWH03a9NgtcsxOxBu/s1600/kaujas-atb-bat.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiFqmzIDB3HuftEwGzSMBiLMtegyOOISNfX5CC83WlGBohoylQDagoo9VleX1LYL7kc_uKdRk4iF4XsiySyq3ts5f08_NmfT1h7YwvB80ar2gDAs1XAp3zZk9ije73nWH03a9NgtcsxOxBu/s320/kaujas-atb-bat.jpg" width="309" /></a></div>
<b style="font-family: Times, 'Times New Roman', serif;"><br /></b></div>
Latvieši vēstures likteņdzirnāshttp://www.blogger.com/profile/04802561185786173237noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7407977433202709664.post-23090479114725119552012-06-14T02:06:00.001-07:002016-01-09T14:32:27.732-08:00NBS Apvienotais štābs<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh5x7g7J_yvTG2VTogsqy8wuPQ6IOD1sHCQK9oRSJivsfpcmVJCvlyqEcNU5WNSumN5YlCsL4dYPNHCL4RN7Ub0DlgHaZ4qLA9TsWhakzXwT-QZRU_eaR1e0UMWs47nskd-w1xDzHKfu3yl/s1600/ASLOGO.ashx.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh5x7g7J_yvTG2VTogsqy8wuPQ6IOD1sHCQK9oRSJivsfpcmVJCvlyqEcNU5WNSumN5YlCsL4dYPNHCL4RN7Ub0DlgHaZ4qLA9TsWhakzXwT-QZRU_eaR1e0UMWs47nskd-w1xDzHKfu3yl/s1600/ASLOGO.ashx.jpg" /></a></div>
<div style="color: #343434; text-align: justify;">
<span style="font-family: inherit;"><i><br /></i></span></div>
<div style="color: #343434; text-align: justify;">
<span style="font-family: inherit;"><i><br /></i></span></div>
<div style="text-align: justify;">
<span style="font-family: inherit;"><i>Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju realizēt nepārtrauktu vadību, lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, dokumentus un priekšlikumus, viņa pavēļu un rīkojumu izpildes kontroli, kā arī sadarbības organizāciju kaujas operāciju apstākļos.</i></span></div>
<div style="text-align: justify;">
<span style="font-family: inherit;"><i><br /></i></span></div>
<div style="text-align: justify;">
<span style="font-family: inherit;"><i>Par NBS Apvienotā štāba uzdevumu izpildi atbild NBS Apvienotā Štāba priekšnieks. Viņš arī koordinē visu departamentu, pārvalžu un citu štāba struktūrā esošo administratīvo un funkcionālo vienību darbu.</i></span></div>
<div style="text-align: justify;">
<span style="font-family: inherit;"><i><br /></i></span></div>
<div style="text-align: justify;">
</div>
<span style="font-family: inherit;"><i>1992.gada 31.janvārī līdz ar Aizsardzības spēku izveidošanu tika izveidots arī Aizsardzības spēku štābs - vienība, kura patlaban nes Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba vārdu. </i></span><br />
<span style="font-family: inherit;"><i><br /></i></span>
<span style="font-family: inherit;"><i>1992.gada 28.februārī par štāba priekšnieku iecēla pulkvedi Ārvaldi Lilientālu, kurš amata pienākumus pildīja līdz 1994.gada 14.janvārim, kad šajā amatā stājās pulkvedis Juris Arness. </i></span><br />
<span style="font-family: inherit;"><i><br /></i></span>
<span style="font-family: inherit;"><i>Aizsardzības spēku štābu veidoja sešas pārvaldes: Operatīvā, Personālsastāva un mobilizācijas, Militārās sagatavošanas un iekārtas dienesta, Gaisa un pretgaisa aizsardzības, Jūras spēku un Robežapsardzības pārvalde. Tāpat štāba struktūrā bija iekļauts Preses dienests, Medicīniskais dienests, Juridiskā nodaļa, Finanšu daļa un Komandpunkts. </i></span><br />
<span style="font-family: inherit;"><i><br /></i></span>
<span style="font-family: inherit;"><i>1996.gada 10.jūnijā štābu pārveidoja par Aizsardzības spēku Galveno štābu, no tā sastāva izslēdzot Aviācijas un pretgaisa aizsardzības, Jūras spēku un Robežapsardzes pārvaldes. </i></span><br />
<span style="font-family: inherit;"><i><br /></i></span>
<span style="font-family: inherit;"><i>1994.gada 31.decembrī Aizsardzības spēku Galvenais štābs tika likvidēts, uz tā bāzes ar 1995.gada 1.janvāri izveidojot Nacionālo bruņoto spēku štābu. Tas sastāvēja no Personāla un administratīvās, Izlūkošanas, Operāciju vadības un plānošanas, Apgādes, kā arī Finanšu pārvaldes. </i></span><br />
<span style="font-family: inherit;"><i><br /></i></span>
<span style="font-family: inherit;"><i>1997.gada 1.augustā štāba priekšnieka amatā iecēla pulkvedi Gundaru Ābolu, kuru 2000.gada 16.novembrī nomainīja pulkvedis Kārlis Krēsliņš. </i></span><br />
<span style="font-family: inherit;"><i><br /></i></span>
<span style="font-family: inherit;"><i>2002.gada maijā tika apstiprināta jaunas štāba un operāciju vadības ēkas celtniecība Rīgā, Krustabaznīcas ielā 9, uz kurieni štābs pārcēlās 2006.gadā. Līdz tam tas bija izvietots Rīgā, Valdemāra ielā 10/12. </i></span><br />
<span style="font-family: inherit;"><i><br /></i></span>
<span style="font-family: inherit;"><i>2004.gada 22.janvārī štāba priekšnieka amatā iecēla pulkvedi Juri Kiukucānu. </i></span><br />
<span style="font-family: inherit;"><i><br /></i></span>
<span style="font-family: inherit;"><i>2006.gada 1.janvārī tika ieviests jauns štāba štata saraksts, bet štābs pārdēvēts par NBS Apvienoto štābu. </i></span><br />
<span style="font-family: inherit;"><i><br /></i></span>
<span style="font-family: inherit;"><i>2007.gada 6.jūnijā štāba priekšnieka amatā iecēla pulkvedi Andi Dilānu. </i></span><br />
<span style="font-family: inherit;"><i><br /></i></span>
<span style="font-family: inherit;"><i>Veicot NBS struktūras reformu, 2010.gada janvārī no štāba atdalīja stratēģisko plānošanu, to deleģējot Aizsardzības ministrijai. </i></span><br />
<span style="font-family: inherit;"><i><br /></i></span>
<span style="font-family: inherit;"><i>NBS Apvienotais štābs ir 1919.gada 10.decembrī izveidotā Latvijas armijas štāba tradīciju </i></span><br />
<span style="font-family: inherit;"><i>mantinieks.</i></span><br />
<span style="font-family: inherit;"><i><br /></i></span>
<br />
<div style="text-align: center;">
<b>Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba piedurknes uzšuves.</b><br />
<b><br /></b>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjeTVReD8GL7ZSOPmYh6jK1ldCmUcf438RSSydauI4kwD-USmfz-Bk_bfLrSgE4ryapksH1nCidJeN7ACO2qZh02BuMtuhEbWD9buONgL5PE6tm5DDHzSBt8a_dV5pFqjJRJG4K7kvAx9zY/s1600/12189894_1507660552861196_4408895959670897985_n.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjeTVReD8GL7ZSOPmYh6jK1ldCmUcf438RSSydauI4kwD-USmfz-Bk_bfLrSgE4ryapksH1nCidJeN7ACO2qZh02BuMtuhEbWD9buONgL5PE6tm5DDHzSBt8a_dV5pFqjJRJG4K7kvAx9zY/s320/12189894_1507660552861196_4408895959670897985_n.jpg" width="240" /></a></div>
<br />
<i>Nacionālo bruņoto spēku štāba ikdienas formas, vecā parauga izšūtā uzšuve.</i><br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg7Tyt0hPpx6YfHLZOpM2Py-1z-HCtT6VJbXjUvSwrZcWEuzIBa7fIgVOscPkOLiNXJKD1RxsDyUlgNGWvu6pD6orGOfhB9VlJKHr9PdSEIuPSu7pg3G3dkHW79syxPCFoSXKmn4O6C-U_W/s1600/12193516_1507659666194618_8729420281209940426_n.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg7Tyt0hPpx6YfHLZOpM2Py-1z-HCtT6VJbXjUvSwrZcWEuzIBa7fIgVOscPkOLiNXJKD1RxsDyUlgNGWvu6pD6orGOfhB9VlJKHr9PdSEIuPSu7pg3G3dkHW79syxPCFoSXKmn4O6C-U_W/s320/12193516_1507659666194618_8729420281209940426_n.jpg" width="240" /></a></div>
<br />
<i>Nacionālo bruņoto spēku štāba ikdienas formas, vecā parauga izšūtā uzšuve.</i><br />
<div>
<i><br /></i></div>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjztBCIK-CEF_RXYpK6nyUmMPT49ZnWX8edF-UBrpV4nc3vL0E6FpT1ETZgmlQPXsNSac6yLN7jxOOyi3ErTQqIjjeSklnPu4ABvtt9RzadRCZkKrY1v-gEjZqSmXvIuK6oJsbQSsiqBERv/s1600/NBS_AS_ikdienas.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjztBCIK-CEF_RXYpK6nyUmMPT49ZnWX8edF-UBrpV4nc3vL0E6FpT1ETZgmlQPXsNSac6yLN7jxOOyi3ErTQqIjjeSklnPu4ABvtt9RzadRCZkKrY1v-gEjZqSmXvIuK6oJsbQSsiqBERv/s1600/NBS_AS_ikdienas.jpg" /></a></div>
<i>Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba ikdienas formas piedurknes uzšuve.</i></div>
<div style="text-align: center;">
<b><br /></b></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiNA9q6s48mgWb9Fnpww55uRLTMQiBdxqtHSL9EJPy14VttZQiKNXWcVCDQrsdr6yDf8RFNCuNDMisHeOQMg8zzGC8hQgZP8FcoBR0Ya3LT-6eRUkdqF27ptXRMkpQH_gsBYmrKDmJJM4q-/s1600/020708_uzsuves_05.ashx" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiNA9q6s48mgWb9Fnpww55uRLTMQiBdxqtHSL9EJPy14VttZQiKNXWcVCDQrsdr6yDf8RFNCuNDMisHeOQMg8zzGC8hQgZP8FcoBR0Ya3LT-6eRUkdqF27ptXRMkpQH_gsBYmrKDmJJM4q-/s320/020708_uzsuves_05.ashx" width="267" /></a></div>
<div style="text-align: center;">
</div>
<div style="text-align: center;">
<i>Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba lauku formas piedurknes uzšuve.</i></div>
<div style="text-align: center;">
<br class="Apple-interchange-newline" /></div>
<br />
<br />Latvieši vēstures likteņdzirnāshttp://www.blogger.com/profile/04802561185786173237noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-7407977433202709664.post-28222434238522324172012-06-14T01:50:00.002-07:002012-06-18T08:56:14.852-07:00Zemessardzes bataljonu/brigāžu/novadu goda raksti, atzinības raksti<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjML8LItGlklBZa_cqLyJfAexaRMaaNbVsDWv_28NIYS9tdWR30ae7QFPTG1ijiDwyl_gQKTRI-59zvvzK0nNldyJnor5LXLOIXIN6fTQxN_e42yJBxGWzBbksGCow1fnP8wMgQLihlhfpv/s1600/priklady+001.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjML8LItGlklBZa_cqLyJfAexaRMaaNbVsDWv_28NIYS9tdWR30ae7QFPTG1ijiDwyl_gQKTRI-59zvvzK0nNldyJnor5LXLOIXIN6fTQxN_e42yJBxGWzBbksGCow1fnP8wMgQLihlhfpv/s320/priklady+001.jpg" width="227" /></a></div>
<div style="text-align: center;">
<i>Latvijas republikas Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes Atzinības raksts.</i></div>Latvieši vēstures likteņdzirnāshttp://www.blogger.com/profile/04802561185786173237noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7407977433202709664.post-19295440481599586742012-06-14T01:18:00.002-07:002012-06-18T08:55:16.468-07:00Kara muzejā atklās unikālu formastērpu izstādi. Foto: Latvijas Kara muzejs<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjZZZWjciP4uK1VRxeCdMzzfGKSxr5Cc1JoR16vpga3CSWqc9mqoI865EyH1io-WW3KgcdvM_xw5v8-iVbUF7rxxJ5c2SpK-_d7JpPHIdOO3wEiTDNA7EOuLsql8e9kHo8JbKguR-ScgTde/s1600/formasterpi_front.jpg" imageanchor="1" style="background-color: white; margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="185" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjZZZWjciP4uK1VRxeCdMzzfGKSxr5Cc1JoR16vpga3CSWqc9mqoI865EyH1io-WW3KgcdvM_xw5v8-iVbUF7rxxJ5c2SpK-_d7JpPHIdOO3wEiTDNA7EOuLsql8e9kHo8JbKguR-ScgTde/s320/formasterpi_front.jpg" width="320" /></a></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<span style="background-color: black;"><span style="color: white;"><br /></span></span></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
<div style="background-position: initial initial; background-repeat: initial initial; margin: 0cm; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="background-color: black; color: white; font-family: Times;">Piektdien, 15.jūnijā, plkst.15 Latvijas Kara muzejā atklās unikālu
formastērpu izstādi "Latviešu Rietumvalstu bruņotajos spēkos".<o:p></o:p></span></div>
<div style="background-position: initial initial; background-repeat: initial initial; margin: 0cm; text-align: justify;">
<span style="background-color: black;"><span style="color: white;"><br /></span></span></div>
<div style="background-position: initial initial; background-repeat: initial initial; margin: 0cm; text-align: justify;">
<span style="background-color: black;"><span style="color: white;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Tajā tiks
izstādīti bijušo karavīru dāvinājumi muzejam - 44 formas tērpi,
fotogrāfijas, apbalvojumi un dokumenti, kas saistīti ar dienestu dažādu
valstu bruņotajos spēkos. Tie aptver laika posmu no pirmajiem pēckara gadiem
līdz mūsdienām.</span><span lang="LV"><o:p></o:p></span></span></span></div>
<div style="background-position: initial initial; background-repeat: initial initial; margin: 0cm; text-align: justify;">
<span style="background-color: black;"><span style="color: white;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Jau 20 gadus
Kara muzejs komplektē formas tērpu kolekciju. Pateicoties ASV Bruņoto spēku
pensionēto virsnieku V.Kukaiņa, V. Ķimeņa, A.Medņa, A. Mežmaļa un daudzu citu
aktivitātēm, muzejs saņēma unikālus formas tērpu dāvinājumus. Gadu gaitā to
papildināja Austrālijas, Kanādas, Zviedrijas, Francijas un Vācijas latviešu
izcelsmes virsnieku formas tērpi. </span><span lang="LV"><o:p></o:p></span></span></span></div>
<div style="background-position: initial initial; background-repeat: initial initial; margin: 0cm; text-align: justify;">
<span style="background-color: black;"><span style="color: white;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Izstādē
varēs aplūkot ASV ģenerāļu karogus, ASV armijas brigādes ģenerāļa Rūdolfa
Pekšēna formastērpu, Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajora Kārļa
Neretnieka svētku formas tērpu, ASV Gaisa spēku lidotāja V. Purkalīša
formas tērpu un ekipējumu, kā arī pašreizējo Francijas Ārzemnieku leģionā lietoto
formas tērpu.</span><span lang="LV"><o:p></o:p></span></span></span></div>
<div style="background-position: initial initial; background-repeat: initial initial; margin: 0cm; text-align: justify;">
<span style="background-color: black;"><span style="color: white;"><span lang="LV" style="font-family: Times;">Otrā
pasaules kara beigās no Latvijas bēgļu gaitās devās apmēram 160 000
civiliedzīvotāju. Lielākā daļa bēgļu nonāca Vācijā. Viņiem pievienojās no
gūstekņu nometnēm atbrīvotie karavīri. Četrdesmito gadu beigās sākās emigrācija
uz jaunajām mītnes zemēm Lielbritāniju un Austrāliju, nedaudz vēlāk uz ASV un
Kanādu. Tur daudzi latvieši savu dzīvi saistīja ar militāro dienestu. </span><span lang="LV"><o:p></o:p></span></span></span></div>
<div style="background-position: initial initial; background-repeat: initial initial; margin: 0cm; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="background-color: black; color: white; font-family: Times;">Izstāde būs
apskatāma līdz 2013.gada pavasarim. Ieeja bez maksas.</span><span lang="LV" style="background-color: white;"><o:p></o:p></span></div>Latvieši vēstures likteņdzirnāshttp://www.blogger.com/profile/04802561185786173237noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7407977433202709664.post-47335080746173591242012-05-25T01:07:00.000-07:002012-05-25T01:09:44.475-07:00Strēlnieku Zvaigznājs (1982)<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<iframe allowfullscreen='allowfullscreen' webkitallowfullscreen='webkitallowfullscreen' mozallowfullscreen='mozallowfullscreen' width='320' height='266' src='https://www.youtube.com/embed/y38WY3BCA5w?feature=player_embedded' frameborder='0'></iframe></div>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<iframe allowfullscreen='allowfullscreen' webkitallowfullscreen='webkitallowfullscreen' mozallowfullscreen='mozallowfullscreen' width='320' height='266' src='https://www.youtube.com/embed/XX5oLxEVG8U?feature=player_embedded' frameborder='0'></iframe></div>
<br />
Scenāriju šai dokumentālajai filmai par latviešu strēlniekiem sarakstījis pats Juris Podnieks kopā ar Arvīdu Plaudi. Filmas teksta autors - dzejnieks Jānis Peters. Astoņdesmito gadu sākumā uzņemtā dokumentālā filma ir mēģinājums sakārtot priekšstatus par savas tautas vēsturi, ar dziļi personisku attieksmi vēršoties pie vienas no traģiskākajām lappusēm. Filma ir par sarkanajiem latviešu strēlniekiem. Par sarkanajiem, jo bija jau arī tie otri, kas karoja ierakumu otrā pusē. Par sarkanajiem latviešu strēlniekiem - vēl pēdējā brīdĪ, kamēr viņi paši var runāt par savas izvēles motivāciju, par to, ko viņi aizstāvēja, ko ieguva un kā nācās par to visu samaksāt. Jo šajā vēstures stāstā ietilpst gan Pirmā pasaules kara cīņas, gan līdzdalība Krievijas revolūcijā un pilsoņu karā, gan trīsdesmito gadu represijas, kas tik lietišķi un nežēlīgi izrēķinājās ar tiem, kuri domājās atraduši jaunu dzimteni un atraduši savu vietu jaunās pasaules celtniecībā – ar tiem, kas palika Padomju Krievijā.<br />
<br />
<div style="text-align: center;">
<span style="color: blue;"><b>http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=IkaO5zA_JX8</b></span></div>
<span id="goog_418705113"></span><span id="goog_418705114"></span>Latvieši vēstures likteņdzirnāshttp://www.blogger.com/profile/04802561185786173237noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-7407977433202709664.post-21345718271053247452012-05-24T23:01:00.000-07:002012-05-24T23:02:11.805-07:00Nāves sala un Rīga 1. pasaules kara laikā<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<iframe allowfullscreen='allowfullscreen' webkitallowfullscreen='webkitallowfullscreen' mozallowfullscreen='mozallowfullscreen' width='320' height='266' src='https://www.youtube.com/embed/1SIo2kC0CR0?feature=player_embedded' frameborder='0'></iframe></div>
<br />Latvieši vēstures likteņdzirnāshttp://www.blogger.com/profile/04802561185786173237noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-7407977433202709664.post-88936685432832437742012-01-01T08:32:00.000-08:002012-01-01T08:40:50.326-08:001917. gads. Ziemassvētku kaujas Tīreļpurvā (Dagnis Dedumietis, Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs, 10.01.2010)<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><img border="0" height="243" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhuj9VBkxfo8Q5vzXZEdq4-kLzfpcd4kuAF_MV4BomKX5Zd_2efA_K4vc7TBQ52wvFgzG5hyphenhyphenMOe_EFSrrdFR8M5P4aPp4yK2-A-SyjqCtmlihmQvh594r6cAqcQwK0WeiJLSWKfyQS8AaOg/s320/Ziemassvetku-kaujas-1.jpg" width="320" /></div><span style="background-color: white; color: #3f3f3f; font-family: georgia, helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 17px; text-align: left;"><br />
</span><br />
<span style="background-color: black; color: white;"><span style="font-family: georgia, helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 17px; text-align: left;">1917</span><span style="font-family: georgia, helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 17px; text-align: left;">.gada 5.janvārī sākās militārā operācija, kas izvērtās par lielākajām Pirmā pasaules kara kaujām Rīgas frontes sektorā. Atbilstoši vecajam laika skaitīšanas stilam tas bija 1916.gada 23.decembris un tā gada Ziemassvētkus Krievijas impērijas armijā dienošajiem latviešu strēlniekiem nācās sagaidīt asiņainās kaujās Tīreļpurvā. Šī iemesla dēļ krievu armijas plānos oficiāli dēvētā Mītavas (Jelgavas) operācija ieguva Ziemassvētku kauju nosaukumu.</span></span><br />
<span style="background-color: black; color: #3f3f3f; font-family: georgia, helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 17px; text-align: left;"><br />
</span><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhOl11GoZymK1JyvknJ3e_h_zeI_AR3sb5Wvr7-vj6otnuXYHyGWmYX4R5ufP1A043_DJd0wvgmfTkzf11DeB2SUmtndLYigrC26babWzNRH9YpU5_76SfE6clnV2E3wPKtEgqXvJxwaNgy/s1600/Ziemassvetku-kaujas-2.jpg" imageanchor="1" style="background-color: black; margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="219" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhOl11GoZymK1JyvknJ3e_h_zeI_AR3sb5Wvr7-vj6otnuXYHyGWmYX4R5ufP1A043_DJd0wvgmfTkzf11DeB2SUmtndLYigrC26babWzNRH9YpU5_76SfE6clnV2E3wPKtEgqXvJxwaNgy/s320/Ziemassvetku-kaujas-2.jpg" width="320" /></a></div><i style="background-color: black;"><span style="color: white;"><strong style="font-family: georgia, helvetica, sans-serif; font-size: x-small; line-height: 17px; text-align: -webkit-center;">Latviešu strēlnieki Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujās Tīreļpurva apkārtnē. Foto: Latvijas Kara muzeja arhīvs.</strong> </span></i><br />
<div style="text-align: center;"><span style="background-color: black; color: white; font-family: georgia, helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 17px; text-align: left;"><br />
</span></div><div style="font-family: georgia, helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 17px; text-align: left;"><span style="background-color: black; color: white;">Militāro operāciju veica krievu 12.armija, kurā ietilpa arī 8 latviešu strēlnieku pulki, kas Ziemassvētku kauju priekšvakarā pirmo reizi tika apvienoti latviešu strēlnieku divīzijā. Krievu armijas plānos uzbrukuma mērķis bija pārraut vācu pozīcijas frontes iecirknī no Lielā Tīreļa purva Lielupes kreisajā krastā līdz Olainei, lai veiksmes gadījumā tālāk uzbruktu Jelgavas virzienā. Kopumā visā armijas frontē krievu armijai uz uzbrukuma sākumu bija sapulcināts gandrīz trīskārtīgs dzīvā spēka pārsvars, bet uzbrukuma Tīreļpurva sektorā, apmēram 12 kilometru garā frontes posmā, pat seškārtīgs pārsvars (8 vācu bataljoni pret 48 krievu).</span><br />
<div style="color: #3f3f3f;"><span style="background-color: black;"><br />
</span></div><div class="separator" style="clear: both; color: #3f3f3f; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhjhdrmSzCf28wN7ysXiekCXCiCqKMT8Mlbmmx2XZcizgSvJDJ2vJCT5nUeQWd8H2CzcfpYaw53UNoz0mFFgUoADeZsVUh1S0bNPfAsWIwVhlLI4VtpqzZdpPRxVow-Krh5A4sZDc9vDg88/s1600/Latviesu_strelnieki_Tirela_purva.jpg" imageanchor="1" style="background-color: black; margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="205" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhjhdrmSzCf28wN7ysXiekCXCiCqKMT8Mlbmmx2XZcizgSvJDJ2vJCT5nUeQWd8H2CzcfpYaw53UNoz0mFFgUoADeZsVUh1S0bNPfAsWIwVhlLI4VtpqzZdpPRxVow-Krh5A4sZDc9vDg88/s320/Latviesu_strelnieki_Tirela_purva.jpg" width="320" /></a></div><div style="color: #3f3f3f; text-align: center;"><span style="background-color: black;"><span style="color: black; font-family: sans-serif; font-size: 11px; line-height: 15px;"><b><i>Latviešu strēlnieki Tīreļa purva pozīcijās ar gāzmaskām.</i></b></span> </span></div></div><div style="color: #3f3f3f; font-family: georgia, helvetica, sans-serif; line-height: 17px; text-align: left;"><span style="font-size: xx-small;"><b style="background-color: black;"><br />
</b></span></div><div style="font-family: georgia, helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 17px; text-align: left;"><span style="background-color: black; color: white;">Tomēr lielais pārsvars bija pietiekošs tikai vietēja rakstura taktisku panākumu gūšanai. Lielāku mērķu sasniegšanai, pat pēc tajā laikā krievu armijā pastāvošās instrukcijas uzbrukumu organizēšanai, tik plašā frontes sektorā veicamam uzbrukumam skaitliskajam pārsvaram bija jābūt lielākam. No tā var izdarīt secinājumu, ka krievu armijas vadības plāni nebija lielāki kā Ložmetējkalna un tam pieguļošā rajona ieņemšana, kas bija vienīgā vieta no kurienes vācieši varēja ar artilēriju apšaudīt Ķemeru - Slokas dzelzceļu. Acīmredzot šīs operācijas plānotāji labākā gadījumā cerēja, ka uzbrukumam būs kādi nelieli taktiski panākumi. Tāpēc arī nebija skaidri formulēta uzbrukuma mērķa, bet uzbrūkošo karspēku daļu pavēlēs bez konkrētām vietām ienaidnieka tuvākajā aizmugurē par tālāko darbību doti salīdzinoši miglaini uzdevumi - respektīvi uzbrukt Jelgavas virzienā.</span><br />
<div style="color: #3f3f3f;"><span style="background-color: black;"><br />
</span></div><div class="separator" style="clear: both; color: #3f3f3f; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgsFLCMHzUA15XrSE6xwKcqrNmDidrAlXfHHAvTvmnntEX4Nkaob3iZazGVvrRM4s4X4Fh4ba5ICkDMEfipQtrjsjrUYt4jeFY308Hz0Pd5TrwW3LB0475UtxyBhgoK9IZsbAt8Ijh2Hd9H/s1600/ZS_K_2.jpg" imageanchor="1" style="background-color: black; margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="210" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgsFLCMHzUA15XrSE6xwKcqrNmDidrAlXfHHAvTvmnntEX4Nkaob3iZazGVvrRM4s4X4Fh4ba5ICkDMEfipQtrjsjrUYt4jeFY308Hz0Pd5TrwW3LB0475UtxyBhgoK9IZsbAt8Ijh2Hd9H/s320/ZS_K_2.jpg" width="320" /></a></div><span style="background-color: black; color: white;"><strong style="font-size: x-small; text-align: -webkit-center;"><i>Latviešu strēlnieki Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujās Tīreļpurva apkārtnē. Foto: Latvijas Kara muzeja arhīvs.</i></strong> </span><br />
<span style="background-color: black; color: white;"><br />
</span></div><div style="font-family: georgia, helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 17px; text-align: left;"><span style="background-color: black; color: white;">Savukārt, no strēlnieku atmiņām var gūt priekšstatu par noskaņojumu, kāds valdīja latviešu strēlnieku vidū pirms kaujas un, ka viņi patiesi ticēja lielāka uzbrukuma sākumam, un nākamajā dienā pēc uzbrukuma sākuma pat sasniegt Jelgavu. To apliecina kaut vai latviešu strēlnieku pazīšanās zīme jeb parole 5.janvāra naktī - „Sveiks Jelgavā". Iespējams to sekmēja 12.armijas komandiera un šīs operācijas aizbildņa ģenerāļa Radko Dmitrijeva vairākkārtīgi izteiktie solījumi par Kurzemes atbrīvošanu.</span><br />
<span style="background-color: black; color: white;"><br />
</span></div><div style="font-family: georgia, helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 17px; text-align: left;"><span style="background-color: black; color: white;">Plānojamā uzbrukumā latviešu strēlnieku pulkiem, kas divīzijas sastāvā bija sadalīti divās brigādēs, tika uzticēts uzbrukums iecerētā kaujas sektora vidusdaļā - 2.brigādei tika noteikts Tīreļpurva rajons starp Ložmetējkalnu un Mangaļiem, bet 1.brigādei Mangaļu nocietinājumu dienvidaustrumu puse. Latviešu vienībām abās pusēs uzbrukumā vajadzēja doties Sibīrijas strēlnieku vienībām, kas krievu armijā skaitījās labākās karaspēka daļas. Uzbrukumā tika plānots izmantot šāda mēroga kaujām jaunu taktiku - negaidītu nakts uzbrukumu bez artilērijas sagatavošanas uguns. Uzbrukuma sākums tika nolikts pulksten piecos no rīta, kad uzbrūkošām vienībām, pa iepriekš sapieru sagatavotām ejām vācu dzeloņdrāšu žogos, bija jādodas pārsteidzošā triecienā.</span><br />
<span style="background-color: black; color: white;"><br />
</span></div><div style="font-family: georgia, helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 17px; text-align: left;"><span style="background-color: black; color: white;">No visām uzbrūkošajām krievu armijas daļām, neskaitot latviešu strēlnieku abas brigādes, vācu aizsardzības pirmo līniju izdevās ieņemt arī 14.Sibīrijas strēlnieku divīzijas 55. un 56. sibīriešu pulkiem, kas uzbruka latviešu strēlnieku divīzijas labajā flangā. Tomēr šajā vietā vācieši ar pretuzbrukumu, sagādājot krievu armijas daļām lielus zaudējumus, salīdzinoši ātri atjaunoja agrāko stāvokli. Līdz ar to tikai latviešu strēlnieku daļas, veiksmīgi pārsteidzot vāciešus, vienīgās bija ievirzījušās vācu armijas aizmugurē. Vērtējot šī uzbrukuma pārsteiguma momentu, pat tāds augstu stāvošs virsnieks kā vācu armijas Austrumu frontes štāba priekšnieks vēlāk rakstīja, ka visā karā austrumu frontē šis uzbrukums bija vienīgais pārsteigums vāciešiem. Tomēr ātri atguvušies no pārsteiguma, balstoties uz saviem pamatīgi izbūvētajiem nocietinājumiem, vācieši vērsa pret savā aizmugurē esošajām latviešu strēlnieku vienībām spēcīgus pretuzbrukumus, tā kā varēja pārsviest spēkus no sektoriem, kur krievu armijas uzbrukums nebija izdevies.</span><br />
<span style="background-color: black; color: white;"><br />
</span></div><div style="font-family: georgia, helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 17px; text-align: left;"><span style="background-color: black; color: white;">Pēc pretuzbrukuma 1.latviešu strēlnieku brigādes daļas, neraugoties uz labajiem panākumiem uzbrukuma sākumā, kas ļāva ievirzīties apmēram 3 kilometrus dziļi ienaidnieka aizsargātā teritorijā, nespēja turpināt un attīstīt uzbrukumu. Palīgā atsūtītās 9. un 10.Sibīrijas strēlnieku pulku daļas nespēja situāciju jūtami uzlabot, lai gan beidzot izdevās ieņemt spēcīgi nocietinātos Mangaļus, kas līdz tam neļāva abām latviešu strēlnieku brigādēm apvienoties. Sakaru un precīzas informācijas trūkuma dēļ abām brigādēm neizdevās apvienoties arī pēc Mangaļu krišanas, lai gan, spriežot pēc vēstures avotiem, vācu karaspēks šajā laikā teritoriju starp abām pārrāvuma vietām bija pametis. 5.janvāra vakarā sāktā vācu pretuzbrukuma spiestas sajaukušās 1.latviešu strēlnieku brigādes un sibīriešu strēlnieku daļas bija atspiestas līdz pat pārrāvuma vietai. Šādā situācijā latviešu strēlnieku divīzija tika pakļauta 3.Sibīrijas strēlnieku divīzijas komandierim ģenerālim Trikovskim, kurš iepazinies ar kaujas apstākļiem, deva rīkojumu 1.latviešu strēlnieku brigādes daļām pārrāvumu pamest un atiet izejas pozīcijas. Līdz ar to 1.brigādes zaudējumi 5.janvārī - apmēram 480 krituši un 350 pazuduši un gandrīz 2000 ievainoti strēlnieki, bija bezjēdzīgi.</span><br />
<span style="background-color: black; color: white;"><br />
</span></div><div style="font-family: georgia, helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 17px; text-align: left;"><span style="background-color: black; color: white;">Arī 2.latviešu strēlnieku brigādes priekšgalā uzbrūkošie 7.Bauskas un 8.Valmieras latviešu strēlnieku pulki 5.janvāra rītā veiksmīgi pārrāva vācu nocietinājumu pirmo līniju starp Ložmetējkalnu un Mangaļiem un nostiprinājās ieņemtajā teritorijā - Tīreļpurva dienvidu pusē. 2.latviešu strēlnieku brigādes daļas daļēji izrādījās atgrieztas, jo vācieši ļoti labi varēja apšaudīt pārrāvuma vietu Tīreļpurvā, kas bija vienīgais satiksmes koridors ar pamatspēkiem. Bez palīgspēkiem nogurušās karaspēka daļas uzbrukumu tālāk turpināt nevarēja. Ar šo apstāšanos un 1.brigādes atkāpšanos turpināt uzbrukumu Jelgavas virzienā vairs nebija iespējams, jo aizmugurē paliktu pamatīgi nocietinātais Ložmetējkalns. Šī iemesla dēļ tapa jauns plāns apejošam uzbrukumam Ložmetējkalnam, kas jāveic latviešu strēlnieku vienībām ar palīgā atsūtīto sibīriešu strēlnieku atbalstu. 7.janvāra rītā latviešu strēlnieku daļas veica Ložmetējkalnu apejošu uzbrukumu un vācieši, baidoties no ielenkuma, Ložmetējkalnu pameta.</span><br />
<span style="background-color: black; color: white;"><br />
</span></div><div style="font-family: georgia, helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 17px; text-align: left;"><span style="background-color: black; color: white;">Līdz pat 14.janvārim latviešu strēlnieku daļas sniegā un salā turpināja atvairīt vācu pretuzbrukumus, kas centās atgūt apmēram 35 kvadrātkilometrus zaudētās teritorijas. Tomēr atsevišķi latviešu strēlnieku pulki palika frontes tuvumā līdz pat 19.janvārim, kad varēja doties atpūtā, kas kā vēlāk izrādījās nebija ilga.</span></div><div style="font-family: georgia, helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 17px; text-align: left;"><span style="background-color: black; color: white;">Vācieši pēc spēcīgu rezerves spēku pievilkšanas (daļa no tiem bija domāta nosūtīšanai uz Rietumu fronti) 23.janvārī ar spēcīgu artilērijas apšaudi, izmantojot arī ķīmiskus lādiņus, uzsāka spēcīgus uzbrukumus. Vācu armijas mērķis bija ne tikai atgūt Ziemassvētku kaujās zaudētās teritorijas, bet attīstīt uzbrukumu un ieņemt Jūrmalu. Ar to sākās Ziemassvētku kauju otrā fāze, tā saucamās Janvāra kaujas.</span><br />
<span style="background-color: black; color: white;"><br />
</span></div><div style="font-family: georgia, helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 17px; text-align: left;"><span style="background-color: black; color: white;">Spēcīgais vācu uzbrukums ātri iedragāja krievu armijas aizsardzību un tā atvairīšanai tika mobilizēti visi pieejamie resursi. No Ziemassvētku kauju zaudējumiem vēl neatguvušās latviešu strēlnieku vienības tika atsauktas no atpūtas un no 25. - 31.janvārim atkal iesaistītas kaujās Ložmetējkalna rajonā.</span><br />
<span style="background-color: black; color: white;"><br />
</span></div><div style="font-family: georgia, helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 17px; text-align: left;"><span style="background-color: black; color: white;">Jau 25.janvārī latviešu strēlnieku vienības sūtīja nepārdomātā uzbrukumā vāciešiem. Īpaši nepiemērots uzbrukuma sektors bija 3.Kurzemes un 4.Vidzemes latviešu strēlnieku pulkiem, kurus sūtīja uzbrukumā vāciešiem gaišā dienas laikā no Ložmetējkalna pāri labi pārskatāmajam Tīreļpurvam. Uzbrukumam nebija nekādu militāru panākumu, tomēr latviešu strēlnieki cieta milzīgus zaudējumus. 4.Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā no 1590 karavīriem, kas devās uzbrukumā krita, tika ievainoti vai pazuda 896 strēlnieki. 3.Kurzemes pulkā zaudējumu apmērs bija līdzīgs. Kritušie strēlnieki, kuri palika kaujas laukā, palika starp divām frontes līnijām un tos nebija iespējams iznest. Vēl 1917.gada pavasarī un vasarā latviešu strēlnieku daļām, kas atradās Ložmetējkalna rajonā vajadzēja redzēt ainu, ko vēlāk tēlaini apraksta kāds latviešu strēlnieks: „Kā mācības laukumā, virkne aiz virknes, te gulēja jautrie Vidzemnieki un varonīgais Kurzemes pulks, pelēko zaldātu mēteļos ģērbti miroņi, ar zemes melnām appuvušām sejām un maitu putnu izknābātām acīm, kuru tukšie dobumi mēmi vērās Latvijas debesīs."</span><br />
<span style="background-color: black; color: white;"><br />
</span></div><div style="font-family: georgia, helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 17px; text-align: left;"><span style="background-color: black; color: white;">Arī 30.janvārī, kad vācieši jau praktiski bija pārrāvuši Krievijas armijas nocietinājumu līniju, latviešu strēlnieku vienību pretuzbrukums izšķirīgā brīdī glāba situāciju un lika vāciešiem atkāpties. Šajā laikā latviešu strēlnieku vienību skaitliskais sastāvs bija stipri sarucis.</span><br />
<span style="background-color: black; color: white;"><br />
</span></div><div style="font-family: georgia, helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 17px; text-align: left;"><span style="background-color: black; color: white;">Līdz pat 4.februārim vācieši spēcīgos uzbrukumos centās atgūt Ziemassvētku kaujās zaudēto teritoriju, tomēr viņiem tas neizdevās un tas lielā mērā pateicoties latviešu strēlniekiem. Aktīvās karadarbības izbeigšanā savu lomu nospēlēja arī spēcīgais sals, kas janvāra beigās sasniedza pat -36 grādus. Ieroči un munīcija šādā aukstumā darbojās neprecīzi vai pārstāja darboties vispār. Kā raksta vācu kara ziņotājs Herolds: „Faktiski Janvāra kauja pie Rīgas priekštilta nocietinājumiem sastinga un iesala."</span><br />
<span style="background-color: black; color: white;"><br />
</span></div><div style="font-family: georgia, helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 17px; text-align: left;"><span style="background-color: black; color: white;">Tā noslēdzās Ziemassvētku un Janvāra kaujas, par kurām rakstīja daudzu pasaules valstu avīzes, slavējot latviešu strēlniekus, to varonību un izturību, ilgo kauju laiku pavadot nežēlīgos kauju apstākļos Tīreļpurvā. Lielākais krievu armijas ieguvums Ziemassvētku kaujās bija apmēram 35 kvadrātkilometrus liela teritorija, kas principā bija lielākais teritoriālais ieguvums krievu armijai I pasaules kara laikā Rīgas frontē. Tomēr tas prasīja milzīgus upurus. Ložmetējkalna un tam pieguļošās teritorijas ieņemšana un noturēšana bija prasījusi nogalinātus, ievainotus un bez vēsts pazudušus apmēram 45 000 krievu armijas karavīrus. No tiem apmēram 5000 latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujās un apmēram 4000 Janvāra kaujās krita, tika ievainoti vai pazuda. Tātad gandrīz 9000 latviešu strēlnieku no tiem 12 000, kas iesāka Ziemassvētku kaujas, bija izsisti no ierindas un apmēram 2000 no tiem bija krituši.</span><br />
<span style="background-color: black; color: white;"><br />
</span></div><div style="font-family: georgia, helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 17px; text-align: left;"><span style="background-color: black; color: white;">Ziemassvētku kauju lielie zaudējumi, ko grūti atsvērt ar ieguvumiem, strēlniekos radīja vilšanās un nodevības sajūtu, jo sen gaidītā Kurzemes atbrīvošana nesekoja. Pēc Ziemassvētku kaujām strēlnieku vienībās ierindā tikai reti karavīri bija palikuši no tiem, kas brīvprātīgi pieteicās dienestam latviešu strēlniekos. Šie apstākļi nospēlēja savu lomu 1917.gadā notikušajās revolucionārajās norisēs Krievijas impērijā.</span></div>Latvieši vēstures likteņdzirnāshttp://www.blogger.com/profile/04802561185786173237noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7407977433202709664.post-57074045051232004372011-12-18T05:39:00.000-08:002011-12-18T05:39:17.371-08:00(Divas puses): Latviešu kara stāsti. Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatās<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhc-7HIF7zm2gCUEATdWtMVscW-uKLO37r8ZsxAogrACJe_nIiBztF42XD9H7EG7eYp387JlTzIJroeUZML_VNnRGv-JbfjZTkFWMqKxdYe0IiGbQj5bG4PPkW3mWb-PiD4LLliLHckPBRi/s1600/Divas-puses_vaks.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhc-7HIF7zm2gCUEATdWtMVscW-uKLO37r8ZsxAogrACJe_nIiBztF42XD9H7EG7eYp387JlTzIJroeUZML_VNnRGv-JbfjZTkFWMqKxdYe0IiGbQj5bG4PPkW3mWb-PiD4LLliLHckPBRi/s320/Divas-puses_vaks.jpg" width="217" /></a></div><br />
<div class="param">Autors: Ulda Neiburga un Vitas Zelčes redakcijā</div><div class="param">Dimensijas: 184x130</div><div class="param">Gads: 2011</div><div class="param">Iesējums: mīkstie vāki ar atloku</div><div class="param">Ilustrātors: Māris Garjānis</div><div class="param">ISBN: 978-9984-872-19-3</div><div class="param">Lappušu skaits: 424</div><div class="param"> </div>Grāmata piedāvā ielūkoties Otrā pasaules kara frontēs tapušās sešās latviešu karavīru dienasgrāmatās. Trīs to autori karoja Padomju Savienības karaspēkā un trīs – Vācijas bruņotajos spēkos. Viņi visi kopā mums rada stāstu pa latviešu karalaika ikdienu Otrā pasaules kara frontes abās pusēs. Tā ir dzīve kara izraisītajā sociālajā katastrofā, kad daudzi civilizācijas likumi vairs nepastāv, bet cilvēcība, dzīves alkas, māju un Latvijas vērtība iegūst īpaši spilgtu veidolu.<br />
<br />
Otrajā pasaules karā abās frontēs karoja vairāk nekā 200 000 Latvijas iedzīvotāju, no viņiem dzīvību zaudēja gandrīz puse. Pārsvarā karā gāja bojā jauni cilvēki, kuri vēl nebija nodzīvojuši pusi cilvēkmūžam atvēlētā laika, kurus mājās gaidīja sievas, draudzenes, mazi bērni un vecāki. Grāmata ir veltījums Latvijas Otrā pasaules kara paaudzei.Latvieši vēstures likteņdzirnāshttp://www.blogger.com/profile/04802561185786173237noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7407977433202709664.post-24138095546029906652011-11-14T09:25:00.000-08:002011-11-14T09:25:24.128-08:00Lai ievainotie nemirtu ratos (11.11.2011 Inna Gīle)<div style="text-align: justify;">1919. gada bermontiādē nobrieda Latvijas armija un tās karavīri beidzot noticēja savam spēkam un varēšanai. Tomēr neviena armija nevar pastāvēt bez sava sanitārā dienesta, un arī tā izveidošanās par funkcionējošu institūciju notika 1919. gada rudens dramatiskajos notikumos pie Rīgas. </div><div style="text-align: justify;">Kad 1919. gada 19. jūlijā ārsta pulkveža, vēlāk ģenerāļa Pētera Sniķera vadībā tika nodibināta Latvijas armijas Sanitārā pārvalde, tās uzdevumos ietilpa pārzināt kara sanitārā personāla darbību un dienestu, sagatavot visu ārstnieciskajā un sanitārajā ziņā nepieciešamo mobilizācijas un kara gadījumam, apgādāt karaspēka daļas un iestādes ar medikamentiem, pārsienamajiem materiāliem, instrumentiem un iekārtām, uzraudzīt kara ārstniecības iestāžu darbību, kā arī pārzināt karaspēka un veselības kopšanu. Pieredzējušā ārsta dermatologa vadītā institūcija 1919. gada maijā darbu sāka ar vienu sanitāro noliktavu un Kara slimnīcu no lieliniekiem atbrīvotajā Rīgā. Nākamajā gadā, brīvības cīņām beidzoties, Sanitārās pārvaldes rīcībā jau atradās vesela infrastruktūra: sešas kara slimnīcas – pa vienai Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Ludzā un Valmierā; trīs divīziju lazaretes – Kurzemes, Vidzemes un Latgales; četras garnizonu lazaretes – Liepājas, Valmieras, Daugavpils un Ludzas, kā arī sanitārais vilciens un sanitārais transports.</div><br />
<div style="text-align: center;"><strong>Feldšeris uz bataljonu</strong></div><div style="text-align: center;"><br />
</div><div style="text-align: center;"><strong> </strong></div><div style="text-align: justify;">Brīvības cīņu gaitā pārsienamo punktu un ambulanču skaits mainījās atkarībā no apstākļiem un karošanas vietas. 1919. gada nogales bermontiādes laikā pārsienamie punkti Rīgā atradās Grēcinieku un Pauluči (tagad Merķeļa) ielā. Slimos un ievainotos no pārsienamajiem punktiem tālāk sūtīja ārstēties uz aizmugures medicīnas iestādēm, tomēr jau novembrī slimo un ievainoto karavīru bija tik daudz, ka esošajās sanitārajās iestādēs pietrūka brīvu gultu. Karavīrus, kuri jau sāka atveseļoties un kuru dzīvībai briesmas nedraudēja, dažkārt nosūtīja ārstēties ambulatori, lai varētu atkal uzņemt jaunus pacientus. Ar to gan nebija līdzēts, tādēļ, lai palielinātu brīvu gultu skaitu smagāk slimajiem un ievainotajiem Kara slimnīcā, 11. novembrī pie Rīgas etapa Komandanta pārvaldes tika uzdots ierīkot telpas apmēram 200 vieglāk ievainotajiem.</div><div style="text-align: justify;">Bermonta uzbrukums, kas sākās 8. oktobra rītā, pulkveža Sniķera vadītās pārvaldes darbā radīja pamatīgas grūtības. Intensīvo kauju dēļ drīz bija jūtams gan medicīnas personāla, gan medikamentu un citu nepieciešamo lietu trūkums. Kritiska situācija ar sanitārās palīdzības sniegšanu izveidojās Atsevišķajam izlūkošanas bataljonam. Tā komandieris 1919. gada 27. oktobrī ziņoja, ka viņam uzticētais bataljons trīs nedēļas atrodoties frontē priekšējās pozīcijās un daudzi karavīri sadursmēs ar ienaidnieku bieži tiekot ievainoti, kā arī rudens nepastāvīgo laika apstākļu dēļ slimojot. Uz vietas pietiekamu medicīnisko palīdzību ievainotajiem un slimajiem pirms nogādāšanas uz slimnīcu sniegt neesot iespējams, jo bataljonam ir maz medicīnisko līdzekļu un medicīnas personāla – visā bataljonā tikai viens feldšeris.</div><br />
<div style="padding-left: 210px;"><span style="font-size: 14pt;"><strong>Smagi ievainotajiem retās vilcienu satiksmes un ārstniecības iestāžu trūkuma dēļ apkaimē nereti medicīniskā palīdzība bijusi jāgaida vairākas dienas. Bataljona komandieris tāpēc lūdza piekomandēt viņa vienībai vienu ārstu. Situācija novembrī tomēr vēl neuzlabojās. </strong></span></div><br />
<div style="text-align: justify;">Tā 7. novembrī Sanitārajai pārvaldei pienāca telegramma, kurā teikts, ka liela ārstu nepieciešamība pastāv arī Jelgavas pulka vienībās.</div><div style="text-align: justify;">Lai uzlabotu stāvokli, no Kara slimnīcas uz fronti sūtīja nepārslogotos medicīnas darbiniekus. Tomēr ar to bija par maz, un daudzās karaspēka daļās medicīniskā personāla nepietika joprojām.</div><div style="text-align: justify;">Arī paši medicīnas darbinieki nebija pasargāti ne no slimībām, ne ievainojumiem, kas vēl vairāk sarežģīja viņu trūkumu karaspēka daļās. Ieskatoties bermontiādes kaujās ievainoto 6. Rīgas pulka karavīru sarakstā, tajā atrodami arī medicīnas darbinieki: 12. rotas kareivis feldšeris T. Balodis ticis ievainots 8. novembrī pie Torņakalna, 7. rotas kareivis feldšeris J. Jēkabsons – 10. novembrī pie Šampētera muižas, bet 8. rotas kareivis feldšeris O. Ozoliņš – pie Zolitūdes.</div><br />
<div style="text-align: center;"><strong>Pietrūkst visa </strong></div><div style="text-align: center;"><br />
</div><div style="text-align: justify;">Nolūkā novērst feldšeru un sanitāru trūkumu Vidzemes divīzijas komandieris Mārtiņš Peniķis 18. oktobrī deva šādu atļauju: ''Lai neatrautu karavīrus no viņu tiešiem tēvijas sargu pienākumiem, tad no savas puses piekrītu tam, lai sanitāru un feldšeru vietas varētu ieņemt speciālistes sievietes.'' Tomēr nekādus amatus pulku ambulancēs sievietes neieņēma, jo Sanitārās pārvaldes priekšnieks Vidzemes divīzijas komandiera priekšlikumam iebilda: ''Sieviešu klātbūtne pulkos ir par apgrūtināšanu, sevišķi aukstā laikā ziemā, tāpēc neatrodu par iespējamu žēlsirdīgās māsas pielaist pulku ambulancēs.''</div><div style="text-align: justify;">Speciālistu trūkuma radītās problēmas sanitārpriekšnieks atrisināja, liekot attiecīgajām armijas daļām vērsties pie norādītā ārsta. Tas nozīmēja, ka pēdējam šajā gadījumā tika uzlikti papildu pienākumi. Piemēram, oktobrī Kurzemes artilērijas pulka 1. diviziona komandieris lūdza piekomandēt vienībai virsštata feldšerus, jo, notiekot intensīvai karadarbībai pret Bermontu, ievainoto un slimo karavīru skaits strauji palielinājās. Tā kā papildu feldšerus nevarēja atrast jau iepriekš minēto iemeslu dēļ, sanitārpriekšnieks ieteica artilērijas diviziona komandierim vērsties pie Artilērijas rezerves pulka vecākā ārsta A. V. Liepiņa, kura ambulance atradās Pērnavas ielā, artilērijas kazarmās. 24. oktobrī minētajam ārstam pienāca sanitārpriekšnieka pavēle, ka viņam vēl jāveic Kara skolas ārsta pienākumi. Tādējādi Artilērijas rezerves pulka vecākajam ārstam nācās vienlaikus izpildīt vairākus papildu pienākumus. Kaut arī tas bija ļoti apgrūtinoši gan attiecīgajām karaspēka vienībām, gan izvēlētajam ārstam, Sniķers uzskatīja to par labāko risinājumu.</div><div style="text-align: justify;">Esošo situāciju vēl smagāku padarīja fakts, ka trūka medikamentu un citu pirmās nepieciešamības lietu, kuras nebija pieejamas vietējā tirgū. Nebija pat naudas, par ko nepieciešamo iegādāties. Sanitārā pārvalde varēja turpināt darbu, tikai pateicoties iedzīvotāju atsaucībai, jo daudzas lietas, nauda un medikamenti tika iegūti ziedojumu veidā.</div><br />
<div style="padding-left: 210px;"><span style="font-size: 14pt;"><strong>Piemēram, oktobrī un novembrī sanitārpriekšnieks iesniedza pateicības rakstus par Kara slimnīcai ziedotām 50 koka karotēm. Tās ziedoja kāds A. Reinvalds. Bet kāds advokāts slimnīcai dāvināja 2 kreklus, 5 pārus apakšbikšu, 1 pāri cimdu, 6 pārus zeķu un 1 pāri vilnas kāju bindes. </strong></span></div><br />
<div style="text-align: justify;">Lielākus ziedojumus bermontiādes laikā izdarīta Sanitārās pārvaldes sevišķo uzdevumu ārsts Dāvis Matvejs. Viņš ziedoja ļoti vērtīgus ķirurģiskos instrumentus. Ziedotāju vidū bija arī franču kara misijas vadītājs pulkvežleitnants Emanuels Diparkē. Diparkē Sanitārās pārvaldes vajadzībām deva 2000 Vācijas marku. Īpaši jāizceļ Amerikas Sarkanā Krusta sniegtā palīdzība medikamentu nodrošināšanā. Bieži tika ziedoti arī papirosi, kas gan nebija akūtas nepieciešamības, tomēr karavīrus īpaši iepriecinošs dāvinājums.</div><div style="text-align: justify;">Ar dāvinājumiem un saziedotajām lietām sanitārās iestādes rīkojās taupīgi. Izejošajā 1919. gada 24. oktobra telefongrammā, kas adresēta visu triju divīziju ārstiem un galveno sanitāro iestāžu vadītājiem, tika norādīts: ''Lai audekla un marļbindes tiktu mazgātas un vairākas reizes lietotas, jo pārsienamā materiāla sanitārajā noliktavā ir ļoti maz un no ārienes nav iespējams dabūt.''</div><div style="text-align: justify;">Runājot par grūtībām, ar kurām Sanitārā pārvalde saskārās bermontiādē, jāpiemin infekcijas slimības, kas izraisīja epidēmijas draudus. Ļoti izplatīts bija tīfs, dizentērija, tādēļ karavīrus, kas ar tām bija saslimuši, centās nekavējoties evakuēt uz aizmugures medicīnas ie-stādēm. Tomēr, kā zināms, sanitāriem bieži vien slimos un smagi ievainotos neizdevās nogādāt pat uz aizmuguri. Tie nomira kaujas laukā, pulka ambulancēs vai šķūtnieku ratos.</div><br />
<div style="text-align: center;"><strong>Venerisko slimību draudi </strong></div><div style="text-align: center;"><br />
</div><div style="text-align: justify;">Jaundibināto Latvijas armiju apdraudēja ne tikai dizentērija un tīfs, bet arī veneriskās slimības. Venerisko slimnieku skaits bija strauji pieaudzis Pirmā pasaules kara gados, bet vēlāk saslimstība ar tām pieņēma epidēmijas raksturu. Pasākumi pret venerisko slimību izplatīšanos tika veikti jau 1919. gada rudenī, un to, ka šīs slimības bija īpaši plaši izplatītas, apliecina fakts, ka gan Rīgas kara hospitālī, gan arī Latvijas kara slimnīcā pastāvēja veneriskā nodaļa. Latvijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Dāvja Sīmansona 14. oktobrī izdotajā rīkojumā bija noteikts, ka karavīru veselības pārbaudēm šajā sakarā visās karaspēka daļās un militārās pārvaldes iestādēs jānotiek vismaz divas reizes mēnesī. Atklātos veneriskos slimību gadījumus pieklājās steidzīgi ārstēt – saslimušos nekavējoties ievietoja stingras uzraudzības medicīnas iestādēs, paturot pusi no karavīra algas par ārstēšanu. Slimajam karavīram vietējam militārajam komandantam un policijas darbiniekiem bija obligāti jānorāda, no kādas personas slimība iegūta, lai tai noteiktu piespiedu ārstēšanos un apkarotu slimības tālāku izplatību.</div><br />
<div style="padding-left: 210px;"><span style="font-size: 14pt;"><strong>1919. gada 3. decembrī sanitārpriekšnieks lika visu triju divīziju ārstiem un galveno sanitāro iestāžu vadītājiem raudzīties, lai katram karavīram, kas slimoja ar sifilisu, tiktu izdota sevišķa slimības grāmatiņa, kurā jāatzīmē karavīra ārstēšanās kurss, kā arī laiks, kad jāsāk jauni kursi – citādi pulku ārstiem bija grūti pārliecināties par karavīru veselības stāvokli. </strong></span></div><br />
<div style="text-align: justify;">Karavīriem tika izdalīta literatūra par veneriskajām slimībām, notika arī lekcijas, tādējādi cerot samazināt venerisko slimnieku skaitu.</div><div style="text-align: justify;">1919. gada nogale Sanitārajai pārvaldei, tāpat kā visai Latvijas armijai kopumā, bija viens no lielākajiem pārbaudījumiem Latvijas neatkarības kara laikā. Kopumā kara mediķi pierādīja, ka arī smagos apstākļos spēj sniegt tik ļoti nepieciešamo medicīnisko palīdzību armijas daļām, izglābjot neskaitāmas karavīru dzīvības.</div>Latvieši vēstures likteņdzirnāshttp://www.blogger.com/profile/04802561185786173237noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7407977433202709664.post-8279571922249249222011-11-07T04:23:00.000-08:002011-11-07T04:26:05.142-08:00Amerikas Sarkanā Krusta palīdzība Latvijai cīņā pret Bermonta armiju 1919. gadā<span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"><b>Pēc frontes līnijas nostabilizēšanās Rīgā, pašvaldību nodarbināja jautājums, kā palīdzēt Pārdaugavā palikušajiem iedzīvotājiem ar maizi. 13. oktobrī tika nolemts vērsties ar lūgumu pie Amerikas Sarkanā Krusta. Tas arī tika darīts un tika saņemta piekrišana palīdzēt.</b><br />
<br />
1919. gada 18. oktobrī Raiens saziņā ar Latvijas Pagaidu valdību un Rīgas pilsētas valdi telegrāfiski (cauri Kopenhāgenai) lūdza Bermontu atļaut Torņakalna iedzīvotāju apgādi ar pārtiku. Bermonts atbildē paziņoja, ka latviešu artilērija apšauda divas slimnīcas Torņakalnā. Raiens atbildēja, ka lūdzis Latvijas armijas virspavēlniekam pārtraukt apšaudi, kā arī izteica lūgumu Bermontam izlaist ASV Sarkanā Krusta darbiniekus uz Rīgu. 22. oktobrī Bermonts pieklājīgi atbildēja, ka ar pateicību pieņem priekšlikumu par Torņakalna apgādi un dod pavēli izlaist uz Rīgu ASV Sarkanā Krusta darbiniekus, nepārbaudot bagāžu. 23. oktobrī E. Raiens personiski devās uz Jelgavu, lai tur precizētu Pārdaugavas iedzīvotāju apgādes nosacījumus. 25.—26. oktobrī amerikāņi uzsāka Torņakalna un Āgenskalna 25 000 iedzīvotāju apgādi ar pilsētas valdes izsniegto maizi (500 pudiem), personiski buksierī ar balto karogu nogādājot to pāri Daugavai (29. oktobrī no rīta tādā pašā ceļā Pārdaugavā tika nogādāti kārtējie 500 pudi maizes).<br />
<br />
</span></span></span><br />
<pre><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"><i><b>Pārtiku tālāk nogādāja kreisajā upes krastā esošās Amerikas Sarkanā </b></i></span></span></span></pre><pre><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"><i><b>Krusta automašīnas, turklāt izmantoja iespēju, lai </b></i></span></span></span></pre><pre><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"><i><b>atpakaļbraucošajās laivās ielādētu </b></i></span></span></span></pre><pre><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"><i><b>medicīnas piederumus, kas bija «tik ļoti nepieciešami Rīgā».</b></i></span></span></span></pre><pre><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"> </span></span></span></pre><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart">Vēlāk noskaidrojās, ka šādā ceļā sūtītā ARA pārtika patiesi nonāca bērnu virtuvēs, taču pilsētas valdes sūtītie maizes krājumi tikuši izdalīti Pārdaugavas tirgotājiem, uzliekot viņiem par pienākumu pārdot to iedzīvotājiem par 1 rubli un 20 kapeikām mārciņā, tādējādi paši trūcīgākie varēja palikt bez šīs maizes. Savukārt dažas dienas pēc Pārdaugavas atbrīvošanas — 14. novembrī pilsētas valde atkal izmantoja ASV Sarkanā Krusta palīdzību, divās šīs organizācijas smagajās automašīnās nosūtot 400 pudus maizes.</span></span></span><br />
<span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart">E. Raiens vismaz vienu reizi Torņakalnu pārtikas apgādes jautājumā oktobrī apmeklēja personiski. Latvijas valdības pārstāvis pie ASV Sarkanā Krusta O. Fogelmanis kopā ar Sarkanā Krusta majoru L. Patersonu palika gaidot viņu pie Dzelzs tilta, kur abi nokļuva spēcīgā Bermonta artilērijas apšaudē (nevar izslēgt, ka tas bija jau pieminētais 23. oktobra brauciens).<br />
<br />
</span></span></span><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"></span></span></span><br />
<div style="text-align: justify;"><div style="text-align: center;"><b>ASV misijas locekļu darbība Jelgavā</b></div></div><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"> <br />
Arī Jelgavā darbojās līdz oktobra beigām tur palikušie misijas locekļi. Bermonts uzaicināja viņu pārstāvjus pie sevis, un Hjū Grifins un L. Hendersons ieradās Jelgavas pilī. «Mēs tikām pavadīti ar piešu saskandināšanu un ieroču prezentāciju no viena iespaidīgi izvietota sargposteņa pie otra, līdz nonācām lielā baronu zālē ar nopulētu grīdu un milzīgām lustrām. Virsnieki visdažādākās krāsas uniformās eleganti stāvēja apkārt, savstarpēji sarunājoties, es jutos tā, it kā kādas liktenīgas kļūdas dēļ mēs būtu pēkšņi katapultēti scēnā no Vīnes operas.» Sarunā Bermonts izteica nožēlu par misijas piespiedu aizturēšanu Jelgavā, izskaidrojot to ar neveiksmīgo ierašanās brīdi, kā arī cerību, ka drīz tā beigsies. Viņš arī izteica bažas par sabiedroto attieksmi pret viņu, kaut arī mērķi ir pilnīgi vienādi — Rietumu pasaulei draudzīgas Krievijas atjaunošana. Atbildē H. Grifins skaidroja, ka misijai nav politisks, bet vienīgi humanitārs raksturs, izsakot cerību, ka drīzumā tiks dota iespēja doties uz Rīgu, lai varētu realizēt tās uzdevumu. Tāpat majors izteica priekšlikumu sniegt palīdzību, kas ļoti nepieciešama, arī Jelgavas iedzīvotājiem, kamēr misija atradās šajā pilsētā. Bermonts izrādīja izpratni, un drīz pēc sarunas misijai tika atsūtīts lūgums nosūtīt dažas no tās rīcībā esošajām automašīnām uz Torņakalnu un citām vietām pie Daugavas, lai nogādātu aizmugurē slimos un ievainotos — gan civiliedzīvotājus, gan karavīrus. L. Hendersons rakstīja: «Mūsu atlikušajā laikā Jelgavā mūsu ambulances [mašīnas] nogādāja daudzus no šiem cilvēkiem no upes rajona uz civilajām un militārajām slimnīcām Jelgavā.»<br />
Interesanti, ka sabiedrības «Konzums» pārstāvis Kārlis Ozols, kurš novembra beigās no Parīzes atgriezās dzimtenē, Helsinkos sastapa kādu ASV Sarkanā Krusta darbinieku, kas bija izbraucis no Rīgas pēc 21. novembrī notikušās Jelgavas ieņemšanas, un viņš Ozolam «sīkāk aprakstīja latviešu varonību un it sevišķi slavēja Latgales divīzijas komandieri Krišjāni Berķi, kurš 4 dienas no vietas bez mazākās atpūtas strādājis». </span></span></span><br />
<span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart">Uzreiz pēc Jelgavas atbrīvošanas novembrī pilsētā ieradās E. Raiens kopā ar organizācijas Jelgavas nodaļas vadītāju L. Hendersonu. Pēdējais vēlāk atcerējās, kā, šķērsojot Lielupes tiltu, redzējis pili liesmās, kritušos ielās un dūmu mākoņus virs citām pilsētas daļām, kā arī dzirdējis šāvienus. Šķiet tomēr, tas bija otrs amerikāņu mēģinājums iebraukt pilsētā, jo sakaru virsnieks J. Ozoliņš E. Raiena pirmo braucienu uz Jelgavu aprakstījis šādi: «Kādu rītu saņēmu ziņu no virspavēlnieka štāba, ka mūsu daļas ieņēmušas Jelgavu. Ziņoju to tūlīt pulkvedim Raienam, kurš nekavējoties pasūtīja automašīnu, un abi devāmies uz Jelgavu. Tuvojoties Jelgavai, ievēroju, ka mūsu karaspēka ķēdes virzās uzbrukumā uz pilsētu. Tas man likās savādi, un to pateicu amerikānim. Bet Raiens paļāvās uz štāba ziņām, ka Jelgava ieņemta, un pavēlēja šoferim braukt tālāk. Tā kā pie mūsu mašīnas plīvoja amerikāņu standarts, neviens mūs neaizturēja. Netālu no Jelgavas tilta nojautām, ka laikam gan viss kārtībā nav, jo pēkšņi no tilta puses mūs sāka apšaudīt ar ložmetēju un šauteņu uguni. Zem uguns krusas šoferis strauji apgrieza mašīnu, un steidzīgi braucām atpakaļ. Laime, ka mūsu mašīnai netrāpīja, jo tad mēs būtu krituši bermontiešu rokās. Zināms, amerikānim jau nekas ļauns nedraudētu, bet kā būtu gājis man latviešu virsnieka formā? Atgriezušies Rīgā, prasījām štābā, kas par lietu. Mums atbildēja, ka Jelgava esot gan ieņemta, tikai no otras puses, un tiltu no Rīgas puses vēl turot vācieši, bet arī tiem jau uzbrūkot 6. Rīgas kājnieku pulks. Tiešām, tai pašā vakarā (21. novembrī) Jelgavu pilnīgi ieņēma mūsu vienības.<br />
<br />
<br />
</span></span></span><br />
<pre><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"><i><b>Hendersons atcerējās: «Atmosfēra Jelgavā bija tik saspīlēta, ka </b></i></span></span></span></pre><pre><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"><i><b>jebkurš vācietis, par kura kontaktiem ar Bermontu bija zināms, </b></i></span></span></span></pre><pre><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"><i><b>atradās nāves briesmās.»</b></i></span></span></span></pre><pre><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"> </span></span></span></pre><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart">Sekojošajā naktī slimnīcā pie Hendersona ieradās divas izmisušas baltvācietes, lūdzot palīdzību nošautā tēva un vīra atrašanā pilsētas parkā, kur bija notikusi izrēķināšanās ar aizdomās turētajiem par kolaborāciju ar Bermonta spēkiem, un nogādāšanā uz ģimenes kapiem. Sanitārais auto devās uz parku un nogādāja nošauto uz kapiem, atstājot «sievietes kopā ar līķi tumšajā, sniega klātajā kapsētā». Tūlīt pēc tam viņš izdarīja gandrīz liktenīgu kļūdu, vienatnē dodoties uz Latgales divīzijas štābu, kur bija uzaicināts uz vakariņām. Viņu aizturēja divi latviešu karavīri, kuriem Hendersons centās izskaidrot situāciju vācu valodā, kā rezultātā viņi veda to uz zināmo nošaušanas vietu parkā, «kāri lūkojoties» uz viņa kažoku un cimdiem. Par laimi, ceļā tika sastapts Hendersonam pazīstams virsnieks, kas viņu izglāba. Turpmākajās divās nedēļās, cieši sadarbojoties ar Latvijas iestādēm, Hendersons organizēja palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem, bet pēc tam tika pārcelts uz Kauņu, un par godu tam tika sarīkota demonstrācija ar apmēram 1000 cilvēku piedalīšanos, ar ASV un Latvijas karogiem un orķestri, kas spēlēja abu valstu himnas, kā arī oficiālu personu un sabiedrisko organizāciju pārstāvju runām.<br />
<br />
</span></span></span><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"></span></span></span><br />
<div style="text-align: justify;"><div style="text-align: center;"><b>Publicitāte</b></div></div><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"> <br />
1919. gada novembra sākumā E. Raiens sniedza presei informāciju par organizāciju. Iepazīstinājis ar darbības pamatprincipiem un finansējumu (ziedojumi), viņš atzīmēja, ka «gandrīz visi darbinieki esot bijušie armijas virsnieki, pazīdami Sarkanā Krusta darbību un dodot savus pakalpojumus brīvprātīgi vai par mazu atlīdzinājumu, jo viņu alga ir apziņa, ka viņi palīdz saviem līdzcilvēkiem». Tāpat viņš stāstīja par ieceri veidot organizācijas nodaļas arī citās Latvijas vietās, par Liepājā jau izveidoto noliktavu, par to, ka galvenais mērķis Latvijā ir palīdzēt karā cietušajiem iedzīvotājiem, taču nav aizmirsta arī armija (līdz intervijas brīdim organizācija bija piešķīrusi tai 10 000 zeķu pāru, tūkstošiem apakšveļas gabalu, 3500 segu, 51 000 amerikāņu cigarešu utt., un intervijas sniegšanas brīdī gatavojās piešķirt vēl 1500 segu un vairākus tūkstošus kreklu). Korespondents atzīmēja: «Kolonels Raiens atstāj enerģiska, patīkama rakstura cilvēka iespaidu, kura vienīgā interese dzīvē ir savam tuvākam labu darīt.»<br />
<br />
</span></span></span><br />
<pre><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"><i><b>8. novembrī prese atzīmēja sabiedroto nopelnus Bermonta uzbrukuma </b></i></span></span></span></pre><pre><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"><i><b>apturēšanā un minēja «ieroču brālību», kas noslēgta ar angļiem un </b></i></span></span></span></pre><pre><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"><i><b>frančiem, turpinot: «Vēl darbīgāk nekā pirms oktobra, mūs </b></i></span></span></span></pre><pre><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"><i><b>pabalsta trešā lielā nācija — amerikāņi. </b></i></span></span></span></pre><pre><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"> </span></span></span></pre><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart">Viņu priekšstāvji, nebaidoties nāves tuvuma, sniedz palīdzīgu roku mūsu ievainotajiem un mazina mūsu slimnieku ciešanas ar zālēm u.c. ārstnieciskiem līdzekļiem. Vārdu sakot, briesmu brīdī visas trīs lielās tautas mūs nepameta, bet ik uz soļa mūs spēcīgi pabalsta.» Pēc Bermonta karaspēka padzīšanas no Rīgas svinīgajā Tautas Padomes sēdē Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, izsakot īpašu pateicību sabiedrotajiem, pieminēja arī Amerikas Sarkano Krustu, kurš «mums visu laiku sniedza lielu palīdzību».<br />
Pati organizācija 1920. gada janvārī īpašā paziņojumā savu darbību bermontiādes laikā novērtēja sekojoši: «Amerikas Sarkanā Krusta automobiļu ambulatorija pastāvīgi atradās Latvijas tautas rīcībā. Tā darbība visbiežāk izpaudās palīdzības sniegšanā armijai. Bermonta uzbrukuma laikā Rīgai šie automobiļi pārvadāja simtiem ievainoto, daudzi no kuriem nešaubīgi būtu miruši, ja netiktu savlaicīgi nogādāti uz pārsienamajiem punktiem. Šie automobiļi darbojās dienu un nakti zem Amerikas Sarkanā Krusta virsnieku vadības un lielākoties atradās uguns joslā. Jāatceras, ka Bermonta okupācijas laikā Torņakalna un Āgenskalna iedzīvotāji bija bez pārtikas. Ar Amerikas Sarkanā Krusta starpniecību tika organizēti vairāki īsi pamieri starp Latvijas un Bermonta armiju, kuru laikā Pārdaugavas iedzīvotāji tika apgādāti ar pārtiku Amerikas Sarkanā Krusta laivās baltā karoga apsardzībā.»<br />
<br />
<pre><b><i>1922. gada jūnijā Rīgas pilsētas valde, ievērojot ASV Sarkanā </i></b></pre><pre><b><i>Krusta ievērojamo atbalstu un daudzos dāvinājumus, ievēlēja </i></b></pre><pre><b><i>E. Raienu par Rīgas goda pilsoni.</i></b></pre><pre> </pre> 30. jūnijā viņš ieradās atvadu audiencē pie Valsts prezidenta Jāņa Čakstes, kas viņam personīgi pasniedza Lāčplēša Kara ordeni (III šķiras ordenis viņam kā vienīgajam amerikānim tika piešķirts 1922. gada 28. janvāra ordeņa domes sēdē par to, ka 1919. gada oktobrī un novembrī, būdams «ASV Sarkanā Krusta priekšnieks, pašaizliedzīgā darbā sekmēja mūsu armijas apgādi ar medikamentiem, apģērbu un pārtiku, zem tiešas pretinieka uguns bieži apmeklēja priekšējās līnijas»). Iekšlietu ministrija organizēja atvadu mielastu ar visu ASV Sarkanā Krusta darbinieku piedalīšanos. Savukārt Latvijas Sarkanais Krusts apbalvoja E. Raienu ar savas organizācijas Goda krustu, bet Sieviešu palīdzības korpuss jau 1920. gada jūnijā dāvāja viņam pateicības adresi, kuras autori bija mākslinieks Rihards Zariņš un rakstniece Anna Brigadere.<br />
1923. gada 18. septembrī E. Raiens 39 gadu vecumā nomira ar malāriju Teherānā, kur darbojās kā savas organizācijas pārstāvis palīdzības sniegšanā zemestrīcē cietušajiem iedzīvotājiem. Latvijas prese izjusti atreferēja laikrakstā «Chikaho Tribune» publicēto nekrologu, un Ministru prezidenta vietas izpildītājs un satiksmes ministrs Jānis Pauļuks nosūtīja ASV Sarkanajam Krustam valdības vārdā vissirsnīgāko līdzjūtību sakarā ar E. Raiena nāvi.<br />
<br />
<i>Ēriks Jēkabsons, asoc. profesors</i></span></span></span>Latvieši vēstures likteņdzirnāshttp://www.blogger.com/profile/04802561185786173237noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7407977433202709664.post-49852443981476239392011-11-06T08:15:00.000-08:002011-11-06T08:15:25.291-08:00Dokumentālā filma "Latvijas miera misija".<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><iframe allowfullscreen='allowfullscreen' webkitallowfullscreen='webkitallowfullscreen' mozallowfullscreen='mozallowfullscreen' width='320' height='266' src='https://www.youtube.com/embed/UD5SIYdIyA4?feature=player_embedded' frameborder='0'></iframe></div>Latvieši vēstures likteņdzirnāshttp://www.blogger.com/profile/04802561185786173237noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7407977433202709664.post-50497702910300052342011-11-06T04:45:00.000-08:002011-11-06T04:45:59.114-08:00Dokumentālā filma "Par tēvzemi un brīvību "<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><object width="320" height="266" class="BLOGGER-youtube-video" classid="clsid:D27CDB6E-AE6D-11cf-96B8-444553540000" codebase="http://download.macromedia.com/pub/shockwave/cabs/flash/swflash.cab#version=6,0,40,0" data-thumbnail-src="http://2.gvt0.com/vi/_sqJcA7h69Y/0.jpg"><param name="movie" value="http://www.youtube.com/v/_sqJcA7h69Y&fs=1&source=uds" /><param name="bgcolor" value="#FFFFFF" /><embed width="320" height="266" src="http://www.youtube.com/v/_sqJcA7h69Y&fs=1&source=uds" type="application/x-shockwave-flash"></embed></object></div>Latvieši vēstures likteņdzirnāshttp://www.blogger.com/profile/04802561185786173237noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7407977433202709664.post-79684623272921480472011-10-10T07:49:00.000-07:002011-10-10T07:49:39.716-07:00Pie Somijas atrod nogrimušo Latvijas pirmo kara flotes kuģi 'Virsaitis' www.DELFI.lv | 10. oktobris 2011 10:37<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjp8yPjqgtNlqxYEiNrvV-GOMvaEdj5cwdhWckPzvLGs-JcyLv4S80y6eoDMbTb-ineqhRyM1zEf27D91DK38-dWLMb1zlbmkaT06EHIqyumS-nhyL6mSC2nkb96O69F4PtGbMA16pDp02g/s1600/Karaku%25C4%25A3is_Virsaitis_1934.gad%25C4%2581_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="203" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjp8yPjqgtNlqxYEiNrvV-GOMvaEdj5cwdhWckPzvLGs-JcyLv4S80y6eoDMbTb-ineqhRyM1zEf27D91DK38-dWLMb1zlbmkaT06EHIqyumS-nhyL6mSC2nkb96O69F4PtGbMA16pDp02g/s320/Karaku%25C4%25A3is_Virsaitis_1934.gad%25C4%2581_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg" width="320" /></a></div><div class="articleBody"> </div><div class="articleBody"> Pie kādas Somijas salas atrasts Otrā Pasaules kara laikā nogrimušais Latvijas Kara flotes kuģis "Virsaitis", portālam "Delfi" apstiprināja Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis.</div><div id="saiteholder"><div id="saite"> </div></div><div class="articleBody" id="bodyText">Viņš pastāstīja, ka šobrīd AM zināms pats fakts, ka kuģis atrasts, bet precīzu vietu AM sola noskaidrot tuvākajā laikā. Rikveilis arī pieļāva, ka Latvijas ūdenslīdēji dosies apskatīt kuģi.<br />
"Kara kuģis "Virsaitis" ir interesanta Latvijas vēstures liecība, jo tā liktenis spilgti atspoguļo 20. gadsimta sākuma vēsturiskos notikumus. Tas būvēts Vācijā, peldējis zem Padomju Latvijas, Latvijas Republikas un vēlāk arī PSRS karogiem. Kuģa vraka atrašana būs vērtīgs izpētes objekts Latvijas jūras spēku speciālistiem, jo "Virsaitis" bija pirmais Latvijas Kara flotes kuģis, kas pildījis arī flagkuģa funkcijas," ministrijas izplatītajā paziņojumā norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).<br />
Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku informāciju, "Virsaitis" bija pirmais Latvijas Kara Flotes kuģis, kas ūdenī tika nolaists 1921.gada 12.jūnijā, bet vēlāk pildīja flagkuģa funkcijas. 20.-30. gados "Virsaitis" veicis valsts reprezentācijas braucienus, piedalījies kara flotes manevros.<br />
Otrā Pasaules kara laikā PSRS kara flotes sastāvā kuģis aizstāvējis Ļeņingradu. 1941. gada 2. decembrī, evakuējot Sarkanās armijas daļas no Hanko pussalas karabāzes Somu jūras līcī, "Virsaitis" uzskrēja uz mīnas un nogrima.<br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEge-RGcacfDbfik1GWSJjPWK46p4e5M4V88TPMn77AhWpXPv63l6LZFkz16qXg8_4Tb_B8tgLlM71GlBOk4xQvnTYd2BshKxGlxi2ftuIytj50c7kGovaxlPb0kfXj-j7zzEoo4-SpC5QWx/s1600/1934.g._Karaku%25C4%25A3is_Virsaitis_1_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="200" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEge-RGcacfDbfik1GWSJjPWK46p4e5M4V88TPMn77AhWpXPv63l6LZFkz16qXg8_4Tb_B8tgLlM71GlBOk4xQvnTYd2BshKxGlxi2ftuIytj50c7kGovaxlPb0kfXj-j7zzEoo4-SpC5QWx/s320/1934.g._Karaku%25C4%25A3is_Virsaitis_1_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg" width="320" /></a></div><br />
<b><i>Vācijas kara kuģis "M-68" no 1919. gada jūlija iekļauts Latvijas kara flotē un nodēvēts par "Virsaiti". Pēc remonta un pārbūves Rīgas biržas komitejas darbnīcās, kļuva par Latvijas kara flotes flagkuģi. 20. gadsimta 20.,30. gados "Virsaitis" veicis valsts reprezentācijas braucienus, piedalījies kara flotes manevros. 1940. gada 19. augustā iekļauts PSRS Baltijas kara flotes sastāvā ar nosaukumu "T-297". 1941. gada 25. jūlijā pārdēvēts atpakaļ par "Virsaitis". Otrā pasaules kara laikā PSRS kara flotes sastāvā aizstāvējis Ļeņingradu. 1941. gada 2. decembrī, evakuējot Sarkanās armijas daļas no Hanko pussalas karabāzes Somu jūras līcī, "Virsaitis" uzbraucis uz mīnas nogrima. </i></b><br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjctbkbEzv7up8woEXMy0H2GLPcfANjR06xMJ8WE-QuDlmNGi6AUVQswkyDyb4WhqUWehuBZ1W20afkpUJ0ZFUaD-Ioj1PYUBRwn9GtWLJpggENwaaJy0XkIABSs9emXbSu0oF-nhs8KetX/s1600/Karaku%25C4%25A3is_Virsaitis_1934.g._png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjctbkbEzv7up8woEXMy0H2GLPcfANjR06xMJ8WE-QuDlmNGi6AUVQswkyDyb4WhqUWehuBZ1W20afkpUJ0ZFUaD-Ioj1PYUBRwn9GtWLJpggENwaaJy0XkIABSs9emXbSu0oF-nhs8KetX/s320/Karaku%25C4%25A3is_Virsaitis_1934.g._png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg" width="199" /></a></div></div><div class="articleBody" id="bodyText"><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhWHyAqcAmKZi7tdqCDTUOVC6ufuIbLXTnUMZ_Z3FJU1MQCiRy5nslEFqTE1MmzWn2LVXAJmGS2xN9pGnAvMXXdwofmj4Yv0gfqLlRIUiUfoblP-q5hHh6ruokTA_TJosYwTtKPT0ofMZ54/s1600/1934.g._uz_karaku%25C4%25A3a_Virsaitis_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="222" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhWHyAqcAmKZi7tdqCDTUOVC6ufuIbLXTnUMZ_Z3FJU1MQCiRy5nslEFqTE1MmzWn2LVXAJmGS2xN9pGnAvMXXdwofmj4Yv0gfqLlRIUiUfoblP-q5hHh6ruokTA_TJosYwTtKPT0ofMZ54/s320/1934.g._uz_karaku%25C4%25A3a_Virsaitis_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg" width="320" /></a></div></div><div class="articleBody" id="bodyText"><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhxWkfLkJ-kCyk7Aj0J0GJgV3ALLdNmNBk-jOc0MrpWE-ZiFixrguWSPzN2mhMxMB1k53lBSEEWbDWipYSrAV_GhL5rKlcqmuPtdzswmoyDKFbmaKsqeL4P4Y6TfumvNVmJet3QM0FhDMci/s1600/Karaku%25C4%25A3is_Virsaitis_peldo%25C5%25A1%25C4%2581_dok%25C4%2581_1935.g._png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="204" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhxWkfLkJ-kCyk7Aj0J0GJgV3ALLdNmNBk-jOc0MrpWE-ZiFixrguWSPzN2mhMxMB1k53lBSEEWbDWipYSrAV_GhL5rKlcqmuPtdzswmoyDKFbmaKsqeL4P4Y6TfumvNVmJet3QM0FhDMci/s320/Karaku%25C4%25A3is_Virsaitis_peldo%25C5%25A1%25C4%2581_dok%25C4%2581_1935.g._png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg" width="320" /></a></div><br />
</div>Latvieši vēstures likteņdzirnāshttp://www.blogger.com/profile/04802561185786173237noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7407977433202709664.post-16948109266993580762011-08-20T09:11:00.000-07:002011-08-20T09:11:11.669-07:00Pirmajai valsts militārā dienesta vienībai – 20<div style="text-align: justify;"><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"><b> <strong>2.septembrī aprit 20 gadi kopš Mālpilī darbību sāka neatkarību atguvušās valsts </strong></b><br />
<b><strong>pirmā militārā vienība – Sabiedrības drošības departamenta </strong></b><br />
<b><strong>(SDD) valsts dienesta mācību centrs.</strong> </b><br />
Kādi bija veidošanas pirmsākumi vienībai, kas šajos divdesmit gados vairakkārt ir mainījusi izvietojumu , nosaukumu, pakļautību un uzdevumus, bet vienmēr rūpējusies par tās vēstures un tradīciju saglabāšanu, un kuru patlaban zinām kā 3.reģionālo nodrošinājuma centru Ādažos?</span></span></span></div><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"><br />
<span style="font-size: 18pt;"> <strong>Robežapsardzības uzdevumu izpildei valstī jāveido atbilstoša mācību sistēma</strong></span><br />
<span style="font-size: 18pt;"><strong> </strong> </span> <br />
</span></span></span><div style="text-align: justify;"><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart">Viens no aktuālākajiem jaunās valsts uzdevumiem tajā laikā bija jaunizveidojamo robežapsardzības struktūru personāla apmācība. Latvijas pilsoņu vidū bija maz karavīru, kas būtu apguvuši robežu apsardzības pieredzi Padomju Savienības robežapsardzības karaspēkā, jo tajā Baltijas tautu pārstāvjus iesauca visai reti – šis karaspēks bija „čekas” pakļautībā un tai bija bailes par viņu politisko lojalitāti padomju sistēmai. Vispārējā militārā sagatavotība vēl nenodrošināja robežu apsardzības un kontroles specifisko uzdevu izpildi, tādējādi valstij bija operatīvi jāveido šiem uzdevumiem atbilstošu mācību sistēmu.<br />
<br />
<pre><b>1991.gada 18.jūlijā Ministru padome ar rīkojumu Nr.265-r </b></pre><pre><b>uzdod SDD līdz 1.septembrim kopīgi ar Lauksaimniecības </b></pre><pre><b>ministriju Mālpils lauksaimniecības </b></pre><pre><b>tehnikumā izvietot mācību centru.</b></pre><br />
Ar šo rīkojumu Ministru padome uzdod veikt arī nepieciešamos darbus mācību procesa organizēšanai: līdz 1.augustam izstrādāt instruktoru un alternatīvajā dienestā iesaukto apmācības programmu, bet ar 1.septembri organizēt arī pašus apmācību kursus. <br />
Vēl jūnijā SDD darbinieki vairākās profesionāli tehniskajās skolās Latvijā izvērtēja alternatīvā (darba) dienestā iesaucamo jauniešu apmācības iespējas, mācību centru vai atsevišķu grupu izveidi, izmantojot to mācību bāzi, kurās audzēkņi apguva arī militārajā dienestā izmantojamas tehniskās specialitātes. <br />
Vairākas reizes viņi apmeklēja arī Mālpili, lai iepazītos ar tehnikuma mācību bāzi, kā arī pasniedzēju uzaicināšanas iespējām atsevišķu mācību priekšmetu pasniegšanas procesā. SDD izvēli izmantot Mālpils tehnikuma bāzi robežsardzes mācību centra izvietošanai atbalstīja arī toreizēja Lauksaimniecības ministrija, kuras pakļautībā atradās tehnikums.<br />
<br />
<pre><b>Praktiski mācību centra izveides pasākumi tika sākti 6.augustā, </b></pre><pre><b>kad Ministru padome izdeva rīkojumu Nr.282-r, ar kuru </b></pre><pre><b>noteica štata vietas un iedalīja finansējumu.</b></pre><img align="left" alt="" hspace="4" src="http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2011/08/%7E/media/Sargs_LV/Vesture/Vesture/2011/07/08/0raups.ashx?w=150&h=220&as=1" style="height: 220px; width: 150px;" vspace="4" /> </span></span></span></div><div style="text-align: justify;"><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart">Ar 1.augustu mācību centram Mālpils lauksaimniecības tehnikumā instruktoru un alternatīvajā dienestā iesaukto jauniešu sagatavošanai izveidoja 61 štata vienību ar darba samaksas fondu 110,6 tūkstoši rubļu. <br />
Ar Mālpils tehnikuma vadību tika panākta vienošanās par mācību korpusa un kopmītņu telpu izmantošanu, pieaicinātā administratīvā un apkalpojošā personāla komplektēšanu no tehnikuma darbiniekiem un vietējiem iedzīvotājiem.<br />
Ar SDD direktora J.A.Bašķera pavēli 26.augustā par mācību centra priekšnieku iecēla atvaļināto majoru Vili Raupu (attēlā) – departamenta speciālistu, kurš pārliecinošo atbalstu Latvijas neatkarībai un labas organizatora spējas pierādīja janvāra barikāžu laikā, vadot Augstākās padomes Aizsardzības operatīvā štāba nodrošinājuma nodaļu, kas koordinēja Vecrīgas barikāžu aizstāvju apgādi ar degvielu, malku un pārtiku. Viņam papildus militārā dienesta pieredzei bija arī vairāku gadu praktiskā pedagoģiskā darba pieredze Rīgas vidusskolās.<br />
<br />
<pre><b>Mācību centrs darbību sāka 2.septembrī, kad tā priekšnieks </b></pre><pre><b>papildināja vadības </b></pre><pre><b>grupas sastāvu un darbu sāka pirmie mācību instruktori un darbinieki.</b></pre><br />
Septembrī pakāpeniski tika komplektētas pasniedzēju un instruktoru štata vietas un turpinājās mācību procesa nodrošinājuma plānotā pastāvīgā sastāva instruktoru apmācība. Īsā laika posmā bija jāsagatavo mācību vietas, jāprecizē mācību programmas, balstoties uz pieejamiem mācību līdzekļiem un literatūru, jāpārliecinās par uzaicināto pasniedzēju un instruktoru gatavību. Jāsagatavo instrukcijas iekšējam dienestam un apsardzei. Mācību procesā tika izmantoti arī tehnikuma pirmatnējās militārās apmācības klasē saglabājušies mācību līdzekļi. <br />
Vēl nebija apstiprināti nākamie Aizsardzības spēku reglamenti, bet uzaicinātajiem instruktoriem bija tikai Latvijas skolās gūtās zināšanas un Padomju armijas dienesta pieredze nodarbību vadīšanā. Fiziskās sagatavotības nodarbībām noderēja tehnikuma sporta zāle un stadions. Šaušanas mācībai sākotnēji bija pieejamas tikai mazkalibra šautenes, Margoļina tipa pistoles un tehnikuma šautuve.<br />
<br />
<strong> <span style="font-size: 18pt;">Robežapsardzības dienesta brīvprātīgo un </span></strong><br />
<strong><span style="font-size: 18pt;">obligātā valsts dienesta iesaukuma apmācība </span></strong><br />
<strong><span style="font-size: 18pt;"> </span> </strong> <br />
<pre><b>No 16.septembra mācību centrā notika rajonu Valsts dienesta </b></pre><pre><b>pārvalžu priekšnieku </b></pre><pre><b>seminārs.</b></pre></span></span></span><br />
<span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"> Tajā tika doti uzdevumi 1991.gada 10.septembrī Augstākās padomes pieņemtā likuma „Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu” izpildei, analizēta tā izpildes kārtība. Pārvalžu priekšnieki tika iepazīstināti ar likuma prasībām, iesaukuma organizēšanu un nosūtīšanas kārtību.<br />
Tika izskaidrota arī SDD direktora 30.augusta rīkojumā Nr.4 noteiktā robežapsardzības dienestam pieteikušos personu atlases un noformēšanas dienestā kārtība, jo 29.augustā Ministru Padome bija izdevusi rīkojumu „Par brīvprātīgo reģistrāciju robežapsardzības dienestam”.</span></span></span><br />
<span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"> <pre><b>Ar 7.oktobri mācību centrā sāka darboties robežapsardzības </b></pre><pre><b>instruktoru kursi, </b></pre><pre><b>pirmās grupas komplektēja tikai no izdienējušajiem karavīriem.</b></pre></span></span></span><br />
<span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"><b> </b>Uz apmācībām ierādās pirmie 42 kursanti, bet 14.oktobrī – vēl 65 kursanti. Bija sasniegta tajā brīdī iespējamā mācību centra kapacitāte. Mācībām robežsargu instruktoru kursā bija plānots viens mēnesis.<br />
Pirmajā plūsmā no brīvprātīgajiem uz mācību centru tika nosūtīti rezerves karavīri, pārsvarā seržantu pakāpēs, jo galvenais uzdevums sākotnēji bija sagatavot instruktorus turpmākajiem formējumiem. Vairākums viņu bija janvāra barikāžu aizstāvji, dauzi – arī Īpašo brīvprātīgo vienību dalībnieki. Viņu motivāciju stāties valsts robežu sardzē pastiprināja arī 19.-21.augustā notikušais „pučs”. </span></span></span><br />
<span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"> <br />
<table><tbody>
<tr> <td> <img align="absMiddle" alt="" src="http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2011/08/%7E/media/Sargs_LV/Vesture/Vesture/2011/07/08/4.ashx?w=200&h=286&as=1" style="height: 286px; width: 200px;" /></td> <td><img alt="" hspace="10" src="http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2011/08/%7E/media/Sargs_LV/Vesture/Vesture/2011/07/08/1.ashx?w=200&h=295&as=1" style="height: 295px; width: 200px;" /> </td> <td> </td></tr>
</tbody></table>Kursanti tika izvietoti tehnikuma kopmītņu 3.stāva atsevišķās istabiņās pārsvarā pa četri cilvēki katrā. Viņu un mācība centra pastāvīgā sastāva ēdināšana notika tehnikuma ēdnīcā. Viņi tika nodrošināti ar bezmaksas uzturu, tam atvēlot 8 rubļus dienā katram.<br />
Vēlajā rudenī un arī ziemā istabiņās valdīja aukstums – katlu māja nedarbojās. Jaunos valsts aizstāvjus sildīja no mājām atvestie elektriskie sildītāji, cilvēku dāvinātās vilnas zeķes un džemperi, kā arī neticami siltā ziema. Ļoti bieži lija lietus – sporta un taktiskajās mācībās kursanti vienmēr bija izmirkuši.<br />
Pirmajām kursantu grupām un vēlāk, novembrī, arī obligātā dienesta karavīriem Mālpilī, uzsākot mācību procesu, bija jāsaskaras ar daudzām apgādes problēmām. Pēc ierašanās mācību centrā un jau uzsākot apmācību, viņi bieži vien bija savā privātajā apģērbā un apavos, jo nevienā šūšanas uzņēmumā Latvijā nebija iespējams izvietot pasūtījumu un nodrošināt pat minimālās formas tērpu un apavu rezerves, laikus sagādāt visu nepieciešamo izmēru apģērbu un apavus. Sākotnēji viņi tika apgādāti ar Lietuvā pieejamo lauka formu. </span></span></span><br />
<span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"> <pre><b>Un tad atskanēja vārdi: Es, Latvijas karavīrs… Pirmie kopš </b></pre><pre><b>1939.gada 1.septembra.</b></pre></span></span></span><br />
<span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"> 1991.gada 7.novembrī Augstākās padomes Prezidijs apstiprināja karavīra zvēresta tekstu un noteica zvēresta došanas kārtību. </span></span></span><br />
<span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart">Mācību centra karavīri bija pirmie pēc valsts neatkarības atgūšanas, kas 11.novembrī Rīgā, Brāļu kapos, zvērēja uzticību valstij, jo bija beiguši pirmo apmācības posmu. <br />
Pasākuma plānu izstrādāja Strēlnieku muzeja darbiniece E.Sondoviča. Sporta instruktoru rota stāvēja goda sardzē pie Brāļu kapiem un galvenajā alejā. <br />
19.novembrī mācības sāka otrā plūsma – pirmie 45 obligātā valsts dienesta karavīri un 30 virsdienesta karavīri.<br />
<br />
</span></span></span></div><div style="text-align: justify;"><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"><pre><b>1991.gadā mācību centrs sagatavoja pirmos Valsts militārā </b></pre><pre><b>dienesta pārvalžu </b></pre><pre><b>priekšniekus, kā arī aptuveni 190 virsdienesta un </b></pre><pre><b>170 obligātā dienesta </b></pre><pre><b>robežsargus un robežsardzes instruktorus.</b></pre></span></span></span></div><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"> <br />
Sākotnēji mācību centram bija pakļauta arī Sporta instruktoru rota Rīgā, bet pēc mācību centra izveidošanas Rīgā rota pārgāja tā pakļautībā. Rota sagatavoja pirmos robežsardzes sporta instruktorus. <br />
<br />
<table align="center"><tbody>
<tr> <td></td> <td><img align="left" alt="" hspace="4" src="http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2011/08/%7E/media/Sargs_LV/Vesture/Vesture/2011/07/08/Malpils_1991.ashx?w=317&h=256&as=1" style="height: 256px; width: 317px;" vspace="4" /></td></tr>
</tbody></table></span></span></span><br />
<span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"> Lai nodrošinātu mācību procesu pārējos mācību centros, kas vēlāk tika izveidoti Liepājā, Vārvē un Rīgā, novembrī vairākums no mācību centru pirmo minimālo instruktoru kursu beigušajiem virsdienesta karavīriem tika norīkoti uz šiem mācību centriem. <br />
Viena no pirmajām aizsardzības ministra pavēlēm uzdeva mācību centra priekšniekam 6.decembrī pārņemt civilās aizsardzības Siguldas sakaru centra ēku un materiālo vērtību apsardzi un saglabāšanu. Turpmākajos mēnešos uz tā bāzes tika izveidots Sakaru mācību centrs.<br />
<br />
</span></span></span><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"></span></span></span><b><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"><pre>Latvijas robežsardzes kodols izveidots!</pre></span></span></span></b><div style="text-align: center;"><br />
<span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"></span></span></span></div><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"> Tā vērtējami SDD veiktie priekšdarbi un mācību centra Mālpilī (vēlāk arī Vārvē, Rīgā un Liepājā) darbs personāla komplektēšanā un apmācības sistēmas veidošanā, kas bija uzsākta vēl 1990.gadā un enerģiski turpinājās visu 1991.gadu, kas ļāva jau tā nogalē uzsākt robežapsardzības vienību reālu izveidošanu. <br />
<strong> </strong> <br />
<table align="center"><tbody>
<tr> <td><img alt="" height="200" src="http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2011/08/%7E/media/Sargs_LV/Vesture/Vesture/2011/07/08/Katlamaja.ashx?w=345&h=200&as=1" width="345" /> </td> <td> </td></tr>
</tbody></table></span></span></span><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"></span></span></span><div style="text-align: center;"> <span style="font-size: 18pt;"> <strong>Pēcvārda vietā</strong> </span></div><span class="Content"><span class="DocumentPageContent"><span class="DocumentPageContentTextpart"> <br />
Līdz ar SDD reorganizāciju, Aizsardzības ministrijas un Aizsardzības spēku izveidošanu mācību centru 1992.gada februārī iekļāva Aizsardzības spēku sastāvā un pārdēvēja par Mālpils mācību centru. <br />
Tas sāka karavīru apmācību jaunizveidoto Aizsardzības spēku vienību vajadzībām, Goda sardzes rotas komplektēšanu un atbalsta sniegšanu Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas izveidošanai un izvietošanai Mālpilī, par kuras prorektoru tika iecelts mācību centra priekšnieks, bet tas jau ir cits stāsts. <br />
Rakstā izmantoti grāmatas „Latvija, kur tavi dēli” materiāli un kapteiņa J.Ovsjankova fotogrāfijas</span></span></span>Latvieši vēstures likteņdzirnāshttp://www.blogger.com/profile/04802561185786173237noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7407977433202709664.post-63671408333137497002011-08-19T07:46:00.000-07:002011-11-21T03:20:54.269-08:00Latvijas Republikas Robežsardzes krūšu zīmes<div style="text-align: center;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"><b>ROBEŽSARGU BRIGĀDES ATŠĶIRĪBAS UN NOPELNU ZĪME </b></span></span></div><div style="text-align: center;"><br />
</div><div style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjKX2sAfQr5LvA-346eBefsXMQR5IHfyfjzNkU8iEnpHdcVNW6tbUDpjqC1IoHWxSfQWRgJdbexYnS5HvUNIn4lA2Yah5JUmNBrcRaXsyD7YAkYzqOgDqPTtfksVixs3c6dGT2T2cs9Otq4/s1600/Robezsargu-brigades-atskiribas-un-nopelnu-zime.gif" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjKX2sAfQr5LvA-346eBefsXMQR5IHfyfjzNkU8iEnpHdcVNW6tbUDpjqC1IoHWxSfQWRgJdbexYnS5HvUNIn4lA2Yah5JUmNBrcRaXsyD7YAkYzqOgDqPTtfksVixs3c6dGT2T2cs9Otq4/s1600/Robezsargu-brigades-atskiribas-un-nopelnu-zime.gif" /></a><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"><b> </b></span></span></div><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Krūšu nozīme atjaunota 1995. gadā, ieviešot nelielas izmaiņas 1928.gadā dibinātajā krūšu nozīmē.</span> <br />
<div style="text-align: justify;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Krūšu nozīmi piešķir robežsargiem, kuri nodienējuši ne mazāk par trim gadiem par nevainojumu dienestu robežapsardzībā un personām, kuras nav robežsargi (arī ārzemniekiem), par vērā ņemamu ieguldījumu valsts robežsardzes attīstībā un stiprināšanā: Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, tiesībsargājošo struktūru amatpersonām un civilpersonām par nopelniem Latvijas Republikas valsts robežas apsardzībā; ārvalstu karavīriem, amatpersonām un iedzīvotājiem par nopelniem Latvijas Republikas Valsts robežas stiprināšanā, sniedzot palīdzību Latvijas republikas robežsargiem.</span></div><div style="text-align: justify;"><br />
</div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē. </span></div><div style="text-align: justify;"><br />
</div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Krūšu nozīmes pamatā ir stilizēts - ornamentāls rombveida jeb dāmu vairogs. Tā detaļas atrodas uz apzeltītas rombveida plāksnes. Vairoga centrā iestrādāts karstas emaljas robežstaba atveids ar triju ozolzaru salikumu tā augšdaļā. To balsta sarkanas karstas emaljas lauva un sudrabots grifs, kura ķepās ielikti apzeltīti ieslīpi pacelti zobeni. Vairoga lejasdaļā iestrādātas dekoratīvās plāksnes detaļas ar gada skaitli „13∙XII∙91∙" un triju ozolzaru salikums. Vairoga augšdaļā uzlikts neliela izmēra zaļas karstas emaljas apzeltīts vairogs ar iestrādātu apzeltītu dekoratīvo burtu „ R ". </span></div><div style="text-align: justify;"><br />
</div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Krūšu nozīme izgatavota no sudraba ar apzeltītām detaļām. <br />
Izmērs - 49,5X42 mm. <br />
Svars bez uzgriežņa - 19,6 gr. <br />
Nozīmes reversa augšdaļā iegravēts kārtas numurs. <br />
Izgatavotājs - „KALVIS", Rīga.</span></div><div style="text-align: justify;"><br />
</div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Pie civilluzvalka atļauts nēsāt proporcionāli samazināta dizaina nozīmes miniatūru - atloka nozīmi. </span></div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Tā izgatavota no sudraba ar apzeltītām detaļām. <br />
Izmērs - 33,5X29 mm. <br />
Svars bez uzgriežņa - 8,0 gr. <br />
Izgatavotājs - „KALVIS", Rīga.</span></div><div align="justify"><br />
</div><div style="text-align: center;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: times new roman,times;"><b>VALMI</b></span><span style="font-family: arial,helvetica,sans-serif;"><span style="font-family: times new roman,times;"><b>ERAS ROBEŽSARGU BATALJONA KRŪŠU NOZĪME</b></span></span></span></span></div><div style="text-align: center;"></div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhH_cONcNTtK9Od3_3w84GqBXf05EGwC5j4jFHa74oOFrIl5w7zyU6yEU0HbD6vBBc25HkuX_sD6bqVgu4c06try32LI3cLlIssWUfEj_JFwWHyKQ2RBCmSiqE8ho1WZvI4LchFT0jJNhyphenhyphenm/s1600/Valmieras-robezsargu-bataljona-krusu-nozime.gif" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhH_cONcNTtK9Od3_3w84GqBXf05EGwC5j4jFHa74oOFrIl5w7zyU6yEU0HbD6vBBc25HkuX_sD6bqVgu4c06try32LI3cLlIssWUfEj_JFwWHyKQ2RBCmSiqE8ho1WZvI4LchFT0jJNhyphenhyphenm/s1600/Valmieras-robezsargu-bataljona-krusu-nozime.gif" /></a></div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Nozīmes pamatā patinēta melhiora ozolzaru vainags ar trim zeltainām zvaigznēm tā augšdaļā, uz kura uzlikts uzlecošas saules atveids. Uz saules 45 grādu leņķī ar asmeni uz augšu pacelts zobens. Vainaga lejasdaļā stipri izteikts zaru savijums, izmantojot lentu, uz kuras abreviatūra "VRB". </span></div><div style="text-align: justify;"><br />
</div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Krūšu nozīme tika izgatavota no melhiora, saules atveids un zvaigznes no misiņa.<br />
Izmērs - 51X39 mm.<br />
Svars bez uzgriežņa - 15,6 gr. <br />
Izgatavotājs - „KOKARDE", Rīga.</span></div><div style="text-align: justify;"><br />
</div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civilluzvalka krūšu kreisajā pusē.</span></div><br />
<div style="text-align: center;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"><b><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Valmieras pārvaldes krūšu nozīme</span></b></span></div><div style="text-align: center;"></div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh-v2iPUFQscpjBKeN95VoUIucSZLnCbMV0ZiEQk8IRZVcSEqVINgLW13dnYb7PZm_4vKS-uLTqx9u71gu48u4CzTY6xuyXRxfw37z0emYwkvhJ46uShhmt0WLqsvdvJiub9Ypm0qjfrUI7/s1600/Valmieras-robezsargu-bataljona-krusu-nozime-1.gif" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh-v2iPUFQscpjBKeN95VoUIucSZLnCbMV0ZiEQk8IRZVcSEqVINgLW13dnYb7PZm_4vKS-uLTqx9u71gu48u4CzTY6xuyXRxfw37z0emYwkvhJ46uShhmt0WLqsvdvJiub9Ypm0qjfrUI7/s1600/Valmieras-robezsargu-bataljona-krusu-nozime-1.gif" /></a></div><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Sakarā ar strukturālajām izmaiņām Valsts robežsardzē Valmieras robežsargu bataljona krūšu nozīmes dizains tika koriģēts - abreviatūras "VRB" vietā tika izmantota abreviatūra „VAP" atbilstoši pārvaldes nosaukumam. </span><br />
<br />
<div style="text-align: center;"><b><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">VIĻAKAS ROBEŽSARGU BATALJONA KRŪŠU NOZĪME</span></b></div><div style="text-align: center;"></div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjtIwNRLr_lLMrdiYvk2Xsv3fnUxPx6BFZBDJWjnWNrSUKFHhO_63jaW4dGHPQdeefW81Ks4AqBbtxebYObdpXJkBQsAOK-j1BUWJlgqKwb9BgjIwwU8JHgUBrIuTAJcRWJzhDwnR7Vp-5N/s1600/Vilakas-robezsargu-bataljona-krusu-nozime.gif" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjtIwNRLr_lLMrdiYvk2Xsv3fnUxPx6BFZBDJWjnWNrSUKFHhO_63jaW4dGHPQdeefW81Ks4AqBbtxebYObdpXJkBQsAOK-j1BUWJlgqKwb9BgjIwwU8JHgUBrIuTAJcRWJzhDwnR7Vp-5N/s1600/Vilakas-robezsargu-bataljona-krusu-nozime.gif" /></a></div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Nozīmes pamatā ovāls vairogs, kas lejasdaļā ieskauts ar ozolzaru pusvainagu apvītu ar karstas emaljas lentu Latvijas nacionālajās krāsās. Pusvainags lejasdaļā sastiprināts ar zaru savijumu. Vairoga augšdaļā karstas emaljas robežstaba atveids Latvijas nacionālajās krāsās ar iestrādātu zeltītu skaitli „2", kas apzīmē bataljona kārtas skaitli - 2. Viļakas robežsargu bataljons. Uz robežstaba atveida uzlikts sarkanas karstas emaljas lentas dekors ar zeltītu abreviatūru „VRB". Ovālā vairoga centrā iestrādāts stilizēts baroka tipa zaļas karstas emaljas vairogs, kas ierāmēts ar zeltainu kanti. Vairoga lejasdaļā sadalīts zeltains gadskaitlis „13 XII 91". Vairoga centrā uzlikts sudrabains grifs ar paceltu zobenu.</span></div><div style="text-align: justify;"><br />
</div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Krūšu nozīme izgatavota no tombaka, grifs no melhiora.<br />
Izmērs - 45X36 mm.<br />
Svars bez uzgriežņa - 22,3 gr.<br />
Izgatavotājs - „KOKARDE", Rīga.</span></div><div style="text-align: justify;"><br />
<span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civilluzvalka krūšu kreisajā pusē.</span></div><div style="text-align: justify;"><br />
</div><div style="text-align: center;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"><b>LUDZAS ROBEŽSARGU BATALJONA KRŪŠU NOZĪME</b></span></div><div style="text-align: center;"></div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgoC_C6T2xQP2N_UcvLae5zpZ6JS8F24ABVx3WYbW3YWiwY4K5IIvXJGfUBXmM61jwaaCVG-OD1QlkAhILSRgaXYrNRNKEG1Kn3_kP42fELX68xodw84xbv-g7Npgnhqr0S0eFCwkVngK5b/s1600/Ludzas-robezsargu-bataljona-krusu-nozime.gif" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgoC_C6T2xQP2N_UcvLae5zpZ6JS8F24ABVx3WYbW3YWiwY4K5IIvXJGfUBXmM61jwaaCVG-OD1QlkAhILSRgaXYrNRNKEG1Kn3_kP42fELX68xodw84xbv-g7Npgnhqr0S0eFCwkVngK5b/s1600/Ludzas-robezsargu-bataljona-krusu-nozime.gif" /></a></div><div align="justify"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">3.Ludzas robežsargu bataljona krūšu nozīme. Nozīmes pamatā sudrabaina ovālas formas ordeņa zvaigzne, uz kuras uzlikts karstas emaljas ordeņa jeb dzelzs krusts Latvijas nacionālajās krāsās ar dzeltenas karstas emaljas sadalītu abreviatūru „3 L R B". Uz krusta uzlikts pusapaļais jeb spāņu vairogs, kas ierāmēts ar zeltainu kanti. Tā augšpusē atrodas trīs zeltainas zvaigznes. Vairoga centrā iestrādāts karstas emaljas robežstaba atveids Latvijas nacionālajās krāsās. Vairoga lejasdaļā - sarkanas karstas emaljas cietokšņa sienas atveids, virs tās zilas karstas emaljas skaidru debesu atveids. Uz vairoga uzlikti ieslīpi sakrustoti zobens un atslēga. </span></div><div align="justify"><br />
</div><div align="justify"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Krūšu nozīme izgatavota no melhiora. Vairogs, zvaigznes, zobens un atslēga izgatavotas no tombaka.<br />
Izmērs -51X51 mm.<br />
Svars bez uzgriežņa - 26,8 gr.<br />
Izgatavotājs - „KOKARDE", Rīga.</span></div><div align="justify"><br />
</div><div align="justify"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civilluzvalka krūšu kreisajā pusē.</span></div><div align="justify"><br />
</div><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"></span><br />
<div align="center"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: times new roman,times;"><b>DAUGAVPILS </b></span><span style="font-family: arial,helvetica,sans-serif;"><span style="font-family: times new roman,times;"><b>ROBEŽSARGU BATALJONA KRŪŠU NOZĪME</b></span> </span></span></span></div><div align="center"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: arial,helvetica,sans-serif;"><br />
</span></span></span></div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg-zYPirUTEIiQJR-eatg30ukUQvyjw3cDVHIWuJh4kwKI7VWT8tuZQWb2-YnWq7FCC5xlIZubD7z3y6H9JkXXX7iNuyL2gVfQj12isJP8u-mWn8OfJ4iFWErvETu52Jo0z3hXt1z_SNL31/s1600/Daugavpils-robezsargu-bataljona-krusu-nozime.gif" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg-zYPirUTEIiQJR-eatg30ukUQvyjw3cDVHIWuJh4kwKI7VWT8tuZQWb2-YnWq7FCC5xlIZubD7z3y6H9JkXXX7iNuyL2gVfQj12isJP8u-mWn8OfJ4iFWErvETu52Jo0z3hXt1z_SNL31/s1600/Daugavpils-robezsargu-bataljona-krusu-nozime.gif" /></a></span></div><br />
<div align="justify"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">4.Daugavpils robežsargu bataljona krūšu nozīme. Nozīmes pamatā karstas emaljas auseklītis Latvijas nacionālajās krāsās, starp kura stariem iestrādāti divi zobeni ar asmeņiem uz leju. Auseklīša staros iestrādāta sadalīta abreviatūra „4 D R B". Uz auseklīša uzlikts pusapaļais jeb spāņu vairogs, ieskauts ar diviem zaļas karstas emaljas ozola zariem. Vairoga dizaina pamatā ir zilas karstas emaljas Daugavpils pilsētas ģerbonis ar baltas karstas emaljas upes atveidu, sudrabotiem cietokšņa sienas fragmentiem un lotosa zieda atveidiem. Ģerbonis papildināts ar karstas emaljas robežstaba atveidu vertikāli centrā, bet augšdaļā ar iestrādātu sadalītu gadskaitli „1991 13 XII".</span></div><div align="justify"><br />
</div><div align="justify"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Krūšu nozīme izgatavota no melhiora. <br />
Izmērs -52X52 mm.<br />
Svars bez uzgriežņa - 27,6 gr.<br />
Izgatavotājs - „KOKARDE", Rīga.</span></div><div align="justify"><br />
</div><div align="justify"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civilluzvalka krūšu kreisajā pusē.</span></div><div align="justify"><br />
</div><div align="justify"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Pie civiluzvalka atļauts nēsāt arī nozīmes miniatūru - atloka nozīmi, kas izgatavota no melhiora.<br />
Izmērs - 26,5X21 mm.<br />
Svars bez uzgriežņa - 7,2 gr. <br />
Izgatavotājs - „KOKARDE", Rīga.</span></div><div align="justify"><br />
</div><div align="justify"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">4.Daugavpils robežsargu bataljona krūšu nozīmes projekts tika izveidots 1992.gada beigās. 1993.gada sākumā to sāka izsniegt virsniekiem un virsdienesta karavīriem. Krūšu nozīmes miniatūru izsniedza obligātā dienesta karavīriem. Krūšu nozīmes projekts netika iesniegts apstiprināšanai, kā rezultātā, pēc robežsargu brigādes komandiera attiecīga rīkojuma dokumenta saņemšanas, krūšu nozīmes nēsāšana tika pārtraukta.</span></div><div align="justify"><br />
</div><div align="justify"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"></span></div><div align="center"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: times new roman,times;"><b>JELGAVAS </b></span><span style="font-family: arial,helvetica,sans-serif;"><span style="font-family: times new roman,times;"><b>ROBEŽSARGU BATALJONA KRŪŠU NOZĪME</b></span></span></span></span></div><div align="center"><br />
</div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiQN_5DmrtM3aAyf6loPKNROgb47xgtGpQZBeRk-KB9wC1gxHBpEhz2jjAtCX1I4t64yv8vpanrpWgWHoemvPRSi6nvYxw8YG4q2nC8K4bziAk2RXVgorXHHrfDcNAhm2aTBTJvmALwAlxN/s1600/Jelgavas-robezsargu-bataljona-krusu-nozime-1.gif" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiQN_5DmrtM3aAyf6loPKNROgb47xgtGpQZBeRk-KB9wC1gxHBpEhz2jjAtCX1I4t64yv8vpanrpWgWHoemvPRSi6nvYxw8YG4q2nC8K4bziAk2RXVgorXHHrfDcNAhm2aTBTJvmALwAlxN/s1600/Jelgavas-robezsargu-bataljona-krusu-nozime-1.gif" /></a></span></div><br />
<div align="justify"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">5.Jelgavas robežsargu bataljona krūšu nozīme. Nozīmes pamatā zeltains liesmveida staru atveids, uz kura uzlikts karstas emaljas Latvijas nacionālajās krāsās vienādu malu jeb Šveices krusts ar zeltītu iekantējumu, uz kura uzlikts mazāka izmēra sudrabains vienādu malu krusts ar iestrādātu sadalītu abreviatūru „J R P" un gadskaitli „1991". Uz krusta uzlikts zilas karstas emaljas pusapaļais jeb spāņu vairogs ar sudrabainu aļņa atveidu - Jelgavas pilsētas ģerboņa dizaina pamatelementu. Nozīmes reversa lejasdaļā iegravēts kārtas numurs.</span></div><div align="justify"><br />
</div><div align="justify"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Krūšu nozīme izgatavota no tombaka, bet mazākā izmēra krusts un vairogs izgatavots no melhiora.<br />
Izmērs - 42X43 mm.<br />
Svars bez uzgriežņa - 17,4 gr.<br />
Izgatavotājs - „KALVIS", Rīga.</span></div><div align="justify"><br />
</div><div align="justify"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civilluzvalka krūšu kreisajā pusē.</span></div><div align="justify"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"></span></div><div align="center"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: arial,helvetica,sans-serif;"><span style="font-family: times new roman,times;"><b> </b></span></span></span><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"></span></span></div><div align="center"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: times new roman,times;"><b>LIEPĀJAS </b></span><span style="font-family: arial,helvetica,sans-serif;"><span style="font-family: times new roman,times;"><b>ROBEŽSARGU BATALJONA KRŪŠU NOZĪME</b></span></span></span></span></span></div><div align="center"><br />
</div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgmMthyv90M26QbqJfdqE8tBV5MU6abMkMEH3L916EHeHNMSYSEmFqRaMl2t1rP6cqms9X22bKrB3DpvGFVUW61DBihZbZqnl6qo_ONIK6nsM1wnXfktjjFZ5CgNfP4ANb2FB7mzQtdx6x-/s1600/Liepaja-robezsargu-bataljona-krusu-nozime.gif" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgmMthyv90M26QbqJfdqE8tBV5MU6abMkMEH3L916EHeHNMSYSEmFqRaMl2t1rP6cqms9X22bKrB3DpvGFVUW61DBihZbZqnl6qo_ONIK6nsM1wnXfktjjFZ5CgNfP4ANb2FB7mzQtdx6x-/s1600/Liepaja-robezsargu-bataljona-krusu-nozime.gif" /></a></span></span></div><br />
<br />
<div align="justify"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">6.Liepājas robežsargu bataljona krūšu nozīme. Nozīmes pamatā krapināta melhiora ovālais vairogs, apvīts ar zaļas lakas ozolzaru savijumu. Uz vairoga atrodas stilizēts sarkanas lakas atslēgu krusts, kura staros iestrādātas trīs sudrabainas zvaigznes, sadalīta abreviatūra „R B" un gadskaitlis „1991.". Vairoga centrā iestrādāts zaļas un sarkanas lakas Liepājas pilsētas ģerbonis.</span></div><div align="justify"><br />
</div><div align="justify"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Krūšu nozīme tika izgatavota no melhiora.<br />
Izmērs - 54X54 mm.<br />
Svars bez uzgriežņa - 29,0 gr.<br />
Izgatavotājs - „ DAIĻRADE", „LABORA", Liepāja.</span></div><div align="justify"><br />
</div><div align="justify"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civilluzvalka krūšu kreisajā pusē.</span></div><div align="justify"><br />
</div><div style="text-align: center;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: times new roman,times;"><b>VENTSPILS </b></span><span style="font-family: arial,helvetica,sans-serif;"><span style="font-family: times new roman,times;"><b>ROBEŽSARDZES PĀRVALDES KRŪŠU NOZĪME</b></span></span></span></span></div><div style="text-align: center;"></div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEharbyyTHWHGZC_MUQlbLCPistnnvTxG7ye2uAPMohxaAcxrslGhCkHhTOCTs0FrY1YRR8z8cY_tlVU8OuozJ4Kve-9trKMO5QxqekyHNehZdd0qyBL-TmUVgte7BtqTKBS8z39BcWHXnkN/s1600/Ventspils-robezsargu-bataljona-krusu-nozime-1.gif" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEharbyyTHWHGZC_MUQlbLCPistnnvTxG7ye2uAPMohxaAcxrslGhCkHhTOCTs0FrY1YRR8z8cY_tlVU8OuozJ4Kve-9trKMO5QxqekyHNehZdd0qyBL-TmUVgte7BtqTKBS8z39BcWHXnkN/s1600/Ventspils-robezsargu-bataljona-krusu-nozime-1.gif" /></a></div><div align="justify">Ventspils robežsardzes pārvaldes<span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"> krūšu nozīme. Nozīmes pamatā četru stūru sudrabaina ordeņa zvaigzne, uz kuras atrodas balta karstas emaljas enkura krusts. Uz krusta uzlikts trīsstūra jeb gotiskais vairogs, ieskauts diviem zeltainiem ozolzariem sastiprinātiem vairoga lejasdaļā. Vairogā iestrādāti zilas karstas emaljas jūras un gaiši zilas karstas emaljas debesu atveidi, kā arī baltas karstas emaljas Ventas upes atveids. Vairoga centrā ieslīpi sakrustots zeltains zobens ar asmeni uz leju un atslēga.</span></div><div align="justify"><br />
</div><div align="justify"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Krūšu nozīme tika izgatavota no melhiora. Vairogs, zobens un atslēga - no tombaka.<br />
Izmērs - 46X46 mm.<br />
Svars bez uzgriežņa - 24,1 gr. <br />
Izgatavotājs - „CRAFT", Rīga.</span></div><div align="justify"><br />
</div><div align="justify"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civilluzvalka krūšu kreisajā pusē.</span></div><div align="justify"><br />
</div><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"></span><br />
<div align="center"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: times new roman,times;"><b>RĪGAS ATSEVIŠĶĀ ROBEŽKONTROLES PUNKTA </b></span><span style="font-family: arial,helvetica,sans-serif;"><span style="font-family: times new roman,times;"><b> KRŪŠU NOZĪME</b></span> </span></span></span></div><div align="center"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: arial,helvetica,sans-serif;"><br />
</span></span></span></div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjHpfWYWKKQbPpOw4Gxau_8OkjkUmZqanDbAzx0q2SFqq9dX8_N5UQHrx3xmd_sn9FNv0EugsBRRyj6UfHQdWrsj1m4q_rHPuedbIdT90Lvt6fi64Q0GQmg7F6TT-nymPi05dm9RxveIVkf/s1600/Rigas-atseviska-robezkontroles-punkta-krusu-nozime-%25281%2529.gif" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjHpfWYWKKQbPpOw4Gxau_8OkjkUmZqanDbAzx0q2SFqq9dX8_N5UQHrx3xmd_sn9FNv0EugsBRRyj6UfHQdWrsj1m4q_rHPuedbIdT90Lvt6fi64Q0GQmg7F6TT-nymPi05dm9RxveIVkf/s1600/Rigas-atseviska-robezkontroles-punkta-krusu-nozime-%25281%2529.gif" /></a></span></div><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Rīgas atsevišķā robežkontroles punkta krūšu nozīmes pamatā sudrabains nedaudz puklēts ugunskrusts, kura starus savieno aukstas emaljas ozolu zaru savijums, izvietots pretī pulksteņa rādītāju virzienam. Uz ugunskrusta uzlikts stipri stilizēts krapināta un patinēta melhiora pusapaļais jeb spāņu vairogs ar trim zeltītām zvaigznēm tā augšdaļā, ar karstas emaljas robežstaba atveidu vertikāli centrā, kuru balsta sarkanas karstas emaljas lauva un sudrabains grifs. Vairoga lejasdaļā iestrādāts lentas veidojums ar uzrakstu „RĪGA".</span><br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiirHpqWj-aL3EiPM0j4X1MVSN32aLMxjD4H0oic6aB3V_UMqBtvWNIWf3Xys_Qqib6D5KFqylKtpAE3dn_hick2tgWUbyyM9hTkmSlsd10SPsOm5lV3_8P-eHgCns_f1b7K3xSfMy3DNUl/s1600/Rigas-atseviska-robezkontroles-punkta-krusu-nozime-%25281%2529.gif" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiirHpqWj-aL3EiPM0j4X1MVSN32aLMxjD4H0oic6aB3V_UMqBtvWNIWf3Xys_Qqib6D5KFqylKtpAE3dn_hick2tgWUbyyM9hTkmSlsd10SPsOm5lV3_8P-eHgCns_f1b7K3xSfMy3DNUl/s1600/Rigas-atseviska-robezkontroles-punkta-krusu-nozime-%25281%2529.gif" /></a></div><div style="text-align: center;"><b><i><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: x-small;">1. variants</span></span></i></b></div><div style="text-align: center;"></div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEge6p5o0uEEb27Jb0voTQQpn9ZC2SWV1ZpvBHvZ8sC5Yev8xSPvAxF7iz0hHSVirQmQL-5rUuTUTnRiKsMfqGv2FSw8qnnnJRjb6fmy-ao_uKXPvpUJSnJb_rvzJuBjSskMCMM4LLKeugh4/s1600/Rigas-atseviska-robezkontroles-punkta-krusu-nozime-%25282%2529.gif" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEge6p5o0uEEb27Jb0voTQQpn9ZC2SWV1ZpvBHvZ8sC5Yev8xSPvAxF7iz0hHSVirQmQL-5rUuTUTnRiKsMfqGv2FSw8qnnnJRjb6fmy-ao_uKXPvpUJSnJb_rvzJuBjSskMCMM4LLKeugh4/s1600/Rigas-atseviska-robezkontroles-punkta-krusu-nozime-%25282%2529.gif" /></a></div><div style="text-align: center;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: x-small;"> <b><i>2.variants</i></b></span></span></div><div style="text-align: center;"></div><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Pirmā un otrā varianta krūšu nozīme izgatavota no melhiora, zvaigznes - no tombaka.<br />
Izmērs - 46,5X46,5 mm.<br />
Svars bez uzgriežņa - 22,6 gr. <br />
Izgatavotājs - „KOKARDE", Rīga. </span><br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhDDBdZD1owfXOZXLaeYrpHxmy-HoOxITygJaNjU2HG_WP9bZCR3W_XZk_nc0FklqxWdr4RFJVI-3Cn8Gfa6X1ebRmi-yxH2Zl2a7cc1kpUi4LhuT4uDkMANDo36QNUiBBDqBx51Zjg4SzW/s1600/Rigas-atseviska-robezkontroles-punkta-krusu-nozime-%25283%2529.gif" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhDDBdZD1owfXOZXLaeYrpHxmy-HoOxITygJaNjU2HG_WP9bZCR3W_XZk_nc0FklqxWdr4RFJVI-3Cn8Gfa6X1ebRmi-yxH2Zl2a7cc1kpUi4LhuT4uDkMANDo36QNUiBBDqBx51Zjg4SzW/s1600/Rigas-atseviska-robezkontroles-punkta-krusu-nozime-%25283%2529.gif" /></a></div><div style="text-align: center;"><b><i><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: x-small;">3.variants</span></span></i></b></div><div style="text-align: center;"></div><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"></span><br />
<div align="justify"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"><br />
</span></div><br />
<div align="justify"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Krūšu nozīmes trešais variants izgatavots no sudraba ar apzeltītām zvaigznēm un apzeltītu lentas veidojumu.<br />
Izmērs - 47X47 mm.<br />
Svars bez uzgriežņa - 25,8 gr. <br />
Izgatavotājs - nav zināms.</span></div><div align="justify"><br />
</div><div align="justify"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;">Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civilluzvalka krūšu kreisajā pusē.</span></div><div style="text-align: center;"><br />
</div><br />
<div align="justify"><span style="font-family: times new roman,times; font-size: small;"> </span></div>Latvieši vēstures likteņdzirnāshttp://www.blogger.com/profile/04802561185786173237noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-7407977433202709664.post-64796813975546497252011-08-06T07:45:00.000-07:002011-08-06T07:45:23.280-07:00Kas ir 11. novembris – Lāčplēša diena?<b>11. novembris (2009) | Barba Ekmane, Latvijas Kara muzeja Starpkaru vēstures nodaļas vadītāja</b><br />
<br />
Lāčplēša diena ir kopīgiem spēkiem – karavīru, brīvprātīgo, sieviešu, jauniešu, politiķu, ierēdņu utt. – gūtas UZVARAS piemiņas diena. 1919. gada 11. novembrī tika gūta uzvara ne tikai pār pretinieku – pulkveža Pāvela Bermonta komandēto Rietumu brīvprātīgo armiju Rīgā, bet arī pār neticību saviem spēkiem, neticību savas valsts nākotnei un neatkarībai.<br />
<br />
<div class="style2">1918. gada 18. novembrī Tautas padome svinīgā sēdē proklamēja neatkarīgu Latvijas valsti. Taču sākums bija grūts. Vara Latvijā joprojām atradās 1. pasaules kara laikā izveidoto vācu okupācijas iestāžu rokās, un tās tikai pamazām atsevišķas funkcijas sāka nodot jaunās valsts pārstāvjiem. Turklāt sākās lielinieku Sarkanās armijas iebrukums Latvijā.</div><div class="style2">Lai aizstāvētu jaunās valsts neatkarību, Pagaidu valdībai ar Kārli Ulmani priekšgalā nācās noslēgt sadarbības līgumu ar Vācijas valdības pilnvaroto pārstāvi Augustu Vinnigu. Taču iedzīvotāju vidū valdīja neuzticība vācu varai, un tas apgrūtināja jau tā sarežģīto situāciju. Bija nepieciešams vairāk nekā pusgads, lai valdībai ar reāliem darbiem pakāpeniski izdotos iegūt un nostiprināt atbalstu tautā. Liela nozīme šajā procesā bija arī latviešu bruņoto vienību panākumiem cīņā pret lieliniekiem Kurzemē un Vidzemē, kā arī pret reakcionārajiem vācu spēkiem Cēsu kaujās. </div><div class="style2">Tomēr Cēsu kaujās sakauto un pēc pamiera līguma Kurzemē un Zemgalē izvietoto vācu spēku vadība nebija gatava padoties un atteikties no saviem plāniem Baltijā. Papildus tam Jelgavā un tās apkārtnē no Vācijas sāka ierasties bijušās cariskās Krievijas armijas karavīri, kuri bija savervēti karagūstekņu nometnēs cīņai pret lieliniekiem Krievijā. Šo vienību komandieris bija pulkvedis Pāvels Bermonts, kurš drīzumā viņš kļuva par vācu-krievu apvienoto spēku komandieri. Šos spēkus vienoja vēlme cīnīties par Krievijas impērijas un Vācijas varenības atjaunošanu. Pēc viņu domām, viens no šķēršļiem šo mērķu sasniegšanā bija arī neatkarīga Latvija.</div><div class="style2">Latvijas valsts un armijas vadībai, kā arī jebkuram Latvijas iedzīvotājam bija skaidrs, ka gaidāma izšķirīgā cīņa par tiesībām dzīvot savā, neatkarīgā Latvijā. Nebija šaubu, ka rezultāts ir atkarīgs tikai un vienīgi no pašu spējām vienoties kopējai cīņai.</div><div class="style2"><br />
</div><div class="lv_sub" style="text-align: center;"><b>Pavērsiens</b></div><div class="lv_sub" style="text-align: center;"><br />
</div><div class="style2">Bermontiešu uzbrukums Rīgai sākās agrā <strong>8. oktobra</strong> <strong>rītā</strong>. Bermontiādes sākums Latvijas armijai bija grūts posms un smags pārbaudījums. Jau pirmajās stundās kļuva skaidrs, ka uzvaru gūt nebūs viegli. Latvijas armijas vienības, nespēdamas pretoties skaitliski lielākajam un labāk apbruņotajam pretiniekam, bija spiestas atkāpties. Lai pārvarētu grūtības, liela nozīme bija augošajam tautas atbalstam. Tas izpaudās gan kā brīvprātīgo pieteikšanās Latvijas armijā, kas liecināja par iedzīvotāju gatavību ar ieročiem rokās aizstāvēt savas valsts neatkarību, gan kā civilpersonu iesaistīšanās armijas atbalstīšanā.</div><br />
<div class="style2">Lai apturētu bermontiešu uzbrukumu, bija nepieciešams kaujā iesaistīt papildspēkus, tāpēc no ārrindas karavīriem un no brīvprātīgajiem sāka formēt jaunas rotas. Līdz 8. oktobra vakaram Rīgā paspēja saformēt septiņas rotas (apmēram 700 cilvēki) un nākamajā dienā - vēl piecas. Turklāt valsts galvaspilsētas aizsardzībā iesaistījās ne tikai rīdzinieki. Piemēram, 9. oktobra pēcpusdienā Rīgā ieradās jaunformēts bataljons no Valmieras un Cēsu komandantūrām, kā arī Valmieras gūstekņu nometnes apsardzības komanda. Kā brīvprātīgie armijā pieteicās visdažādākie cilvēki - to apliecina Rīgas Latviešu biedrības namā 9. oktobrī līdz pulksten 12.00 pieteikušos aptuveni 70 virsnieku un 300 kareivju sadalījums pa rotām: 1. rotā ieskaitīti Tautas padomes locekļi, Rīgas pilsētas domes locekļi un dažādu resoru darbinieki, 2. rotā - augstskolu audzēkņi un mācību personāls, 3. rotā - dažādu profesiju pilsoņi, 4. rotā - Drošības departamenta darbinieki un skolnieki.</div><div class="style2">Tomēr cerības, ka ar jaunformēto rotu palīdzību Latvijas armijai izdosies apturēt uzbrūkošo pretinieku vēl Rīgas pievārtē, nepiepildījās, jo karavīri lielākoties bija jau gados vecāki cilvēki vai arī pārāk jauni, kuri vēl nemācēja apieties ar ieročiem.</div><div class="style2"><em>No virsleitnanta <strong>Jāņa Ķīseļa</strong> atmiņām: "Otrajā kaujas dienā (9. oktobrī) man iedeva kādu rotu, saformētu no Rīgas fabriku strādniekiem, kuri visi bija tērpušies privātā un kuriem gan bija šautenes, bet tikai pa 20-30 patronām uz vīru. Mūs nosūtīja uz Šmita eļļas fabriku kaujas rajona priekšnieka rīcībā, un tas mūs norīkoja uz Bauskas ceļa. Gaismai austot, kaut kā novietojāmies pa daļai vecos ierakumos, pa daļai grāvjos - mums nebija nekādu rīku, ar ko izrakt jaunus - un gaidījām pretinieku. (..) Tumsai iestājoties, arī mums uzbruka lielāka vācu daļa. (..) Vairākkārt biju pieprasījis no kaujas rajona štāba patronas, bet tās nenāca. Tumsai iestājoties, varēja manīt, ka mani ļaudis sāk pamazām izklīst. (..) Vācu granātas sāka krist Torņakalna ielās un ap tiltu galiem, kad mēs pārgājām Daugavu. No manas rotas nebija palicis pāri nekas, un es arī nezināju, kā sauc kaut vienu no maniem kareivjiem, virsnieku šajā rotā man nebija neviena."</em></div><div class="style2">Kaujām turpinoties, 9. oktobra vakarā ienaidnieks tuvojās Daugavas tiltiem. Atkāpšanās laikā lielākā daļa Latvijas armijas karavīru neapstājoties aizgāja līdz Juglas tiltiem, taču speciāli norīkotas patruļas sūtīja viņus atpakaļ uz Rīgas pozīcijām. Gar Daugavas labo krastu sāka rakt ierakumus un gatavoties pretinieka uzbrukumu atsišanai. 10. oktobra rītā pāri tiltiem pārnāca pēdējās Latvijas armijas vienības, un pēc tam Dzelzs un Pontona tilti tika pacelti. Pēc divu dienu neskaidrības situācija nostabilizējās, un Daugava kļuva par robežlīniju. Latvijas armijas rindas turpināja papildināt brīvprātīgie un mobilizētie karavīri. Kopumā oktobrī karavīru rindas papildināja ap 8000 vīru. Tas bija ievērojams karavīru skaits, jo Latvijas armijā 1. novembrī kopumā bija nedaudz vairāk par 50 000 karavīru, no kuriem kaujas sastāvā esošo skaits nepārsniedza 23 000. Uzlabojās situācija ar bruņojumu, jo no ārzemēm pienāca lielāki ieroču un munīcijas sūtījumi. Iedzīvotāji iesaistījās silto drēbju vākšanā armijas vajadzībām.</div><div class="style2"><br />
</div><table><tbody>
<tr> <td> <table border="0" cellpadding="0" cellspacing="0" class="kv_citats"><tbody>
<tr> <th class="kv_citats">"Vācu-krievu apvienotos spēkus vienoja vēlme cīnīties par Krievijas impērijas un Vācijas varenības atjaunošanu."</th></tr>
</tbody></table><table border="0" cellpadding="0" cellspacing="0" class="kv_citats"><tbody>
<tr><th class="kv_citats"> </th> </tr>
</tbody></table></td> </tr>
</tbody></table><div class="style2">Bez vīriem spēka gados armijas rindas papildināja arī jauni zēni. Starp viņiem bija arī vēlākais operdziedātājs <strong>Mariss Vētra</strong>. <em>No M. Vētras atmiņām: "Nevaru atcerēties, kad Birznieku ieskaitīja mūsu rotas sastāvā. (..) Taču 3. novembrī viņam, kā ziņnesim starp mūsu rotas un pulka komandieri, jau lode bija izskrējusi caur cepuri. Nākamajā dienā viņš ieradās pie manis un teica: "Rotas komandieris mani sūtīja, mož'ka jums būšot darbi, kur mani lietāt." Darba man pašam nepietika, bet biju pateicīgs - tagad man bija palīgs, kas kauju laikā manā vietā varēs sargāt rotas grāmatas. Bez tam šis "možka", kā viņu drīz vien saukāja pat rotas komandieris, bija nepilnus 16 gadus vecs, tad jau es, ar saviem 17 gadiem pāri, biju daudz derīgāks karotājs."</em></div><div class="style2">Par padsmitnieku kā armijas ziņnešu gaitām vai izpalīgiem dažādos darbos savā dienasgrāmatā minējusi arī rakstniece <strong>Ivande Kaija</strong>: <em>"I. rautin raujas visur darboties līdz. Iet gan uz skolu šūt [Klaustiņa ģimnāzijā ierīkota kareivju mēteļu darbnīca], gan turpat veļu mazgāt, gan par skrejpuiku. Šodien nelikās mierā, kamēr man bij jāizraksta atļauja iestāties oficieru rotā par ziņnesi. Visu dienu bij prom, vēlu vakarā pārnāca nokusis, izsalcis, bet neapnicis un priecīgs. H. arī gāja uz skolu palīgā šūt, bet nu saistīts pie mājas, jo zābaki pie kurpnieka."</em></div><div class="style2"><br />
</div><div class="style2"> Par iedzīvotāju gatavību iesaistīties kopīgā cīņā stāsta arī kāds Latvijas armijas izlūku ziņojums. 13. oktobrī karavīri ar laiviņu bija devušies uz Zaķusalu. Pārmeklējot to, noskaidrojās, ka ienaidnieka tur nav. Vietējie iedzīvotāji zinājuši stāstīt par bermontiešu ierašanos Lucavsalā, kur muižā paņēmuši govi, cūku, zeltlietas un izdzēruši spaini piena, kā arī par ienaidnieka artilērijas atrašanās vietām. Viņi pastāstījuši, ka Pārdaugavā pie maizes fabrikas aiz malkas grēdām novietotais lielgabals pēc veiksmīgas apšaudes esot aizvākts, bet jauni uzradušies aiz Klasona brūža. Iedzīvotāji esot lūguši atļaut kādiem no viņiem pārcelties un iepirkt maizi, jo viņi ciešot badu, pārtiekot tikai no saknēm. Karavīri uz fabrikas vārtiem, kura atradās Zaķusalas augšējā stūrī, piestiprināja baltu papīra lapu, kuru kāds iedzīvotājs apņēmās noplēst, ja vācieši ienāktu Zaķusalā. Tāpat esot sarunāts, ka Zaķusalas Rīgas pusē pie sētas tiks piestiprināts karodziņš, kurš ar tikšot noņemts, ja vācieši ienākšot salā.</div><div class="style2"><br />
</div><table><tbody>
<tr> <td> <table border="0" cellpadding="0" cellspacing="0" class="kv_citats"><tbody>
<tr> <th class="kv_citats">"Kā brīvprātīgie armijā pieteicās visdažādākie cilvēki: 1. rotā ieskaitīti Tautas padomes locekļi, Rīgas pilsētas domes locekļi un dažādu resoru darbinieki, 2. rotā - augstskolu audzēkņi un mācību personāls, 3. rotā - dažādu profesiju pilsoņi, 4. rotā - Drošības departamenta darbinieki un skolnieki."</th></tr>
</tbody></table><table border="0" cellpadding="0" cellspacing="0" class="kv_citats"><tbody>
<tr><th class="kv_citats"> </th> </tr>
</tbody></table></td> </tr>
</tbody></table><div class="style2">Lai atbrīvotu Pārdaugavu, Latvijas armijas virspavēlniecība nekavējoties sāka plānot prettriecienu - uzbrukumu Daugavgrīvas rajonā, forsējot Daugavu. Lai to varētu īstenot, palīdzību sniedza sabiedroto (britu un franču) karakuģi, kas nodrošināja tik nepieciešamo artilērijas atbalstu. <strong>Pirmais pretuzbrukums</strong> sākās 15. oktobrī. Pēc sabiedroto karakuģu veiktas intensīvas Daugavgrīvas, Bolderājas, kā arī Bermonta armijas aizmugures apšaudes uzbrukumā pārgāja ar kuģīšiem pāri Daugavai pārvestās Latvijas armijas daļas un atguva Daugavgrīvu. Lai atvieglotu šo desanta operāciju, naktī no 14. uz 15. oktobri 8. Daugavpils kājnieku pulka divas izlases rotas izdarīja demonstrācijas uzbrukumu pāri Daugavas tiltiem.</div><div class="style2"><br />
</div><div class="lv_sub" style="text-align: center;"><b>Izšķirīgie notikumi</b></div><div class="lv_sub" style="text-align: center;"><br />
</div><div class="style2">Tie Rīgā risinājās novembra sākumā. Sabiedroto karakuģu artilērijas uguns aizsegā 3. novembrī Daugavgrīvas - Bolderājas rajonā Latvijas armija devās uzbrukumā. Atsevišķas vienības forsēja Daugavu Zaķusalas un Doles salas rajonā, tādā veidā piespiežot pretinieku atkāpties no nocietinātajiem punktiem Daugavas malā Pārdaugavas krastā. Pēc nedēļas Latvijas armija padzina bermontiešus no Torņakalna, un <strong>11. novembrī</strong> Rīgas atbrīvošanas operācija bija noslēgusies.</div><div class="style2"><br />
</div><div class="style2">Mēnesi ilgo kauju laikā Rīga bija dzīvojusi piefrontes dzīvi. Daugavai tuvējie nami bija labs mērķis Pārdaugavas pusē novietotajiem bermontiešu artilēristiem, savukārt pilsētas centrā izvietotie Latvijas armijas lielgabali apšaudīja Pārdaugavu. Daudzas ēkas tika daļēji vai pilnībā sagrautas. Bermontieši bieži apšaudīja Rīgas pils Sv. Gara torni, kurā visu kauju laiku plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs. Pēc bermontiešu padzīšanas no pilsētas karogā saskaitīja 86 ložu un šķembu atstātus caurumus. Cilvēki bija spiesti pamest Vecrīgu un tās tuvumā esošās dzīvojamās mājas. Starp bojāgājušajiem bija arī civiliedzīvotāji.</div><div class="style2"><br />
</div><div class="lv_sub" style="text-align: center;"><b>Svarīgs bija ikviens atbalsts</b></div><div class="lv_sub" style="text-align: center;"><br />
</div><div class="style2">Plašāk zināmo organizēto civiliedzīvotāju palīdzību Latvijas armijai sniedza <strong>Latviešu sieviešu palīdzības korpuss</strong>, kuru izveidoja 1919. gada 22. septembrī. Korpusa dalībnieces ierīkoja karavīru ēdināšanas punktus, no kuriem lielāko jau 9. oktobrī atvēra Rīgas Latviešu biedrības namā. Brīvprātīgās aprūpēja karavīrus hospitāļos un laboja apģērbu, piedalījās kritušo karavīru apbedīšanas organizēšanā. Šos darbus vadīja Tautas padomes priekšsēdētāja Jāņa Čakstes kundze Justīne Čakste.</div><div class="style2"><em>No M. Vētras atmiņām: "Arī viņa [M. Vētras draudzene, kuru viņš dēvē par Mārcīti] bija iestājusies steidzīgi noorganizētajā Sieviešu palīdzības korpusā un rādīja man savas tulznas, kas bija cēlušās, gatavojot sviestmaizes kareivjiem. (..) Reiz viņa bijusi pat Daugavmalā. (..) Viņa, kopā ar Austru, bija Daugavas sargiem aiznesusi karstas tējas kannu un lielu grozu sviestmaizīšu."</em></div><div class="style2">Savukārt materiālo līdzekļu vākšanai novembra sākumā Sieviešu palīdzības korpusa ietekmē nodibināja <strong>"Zelta fondu"</strong>, kuru vadīja rakstniece Ivande Kaija. Tas darbojās pusgadu, un pēc slēgšanas visus savāktos zelta un sudraba priekšmetus, kā arī naudu - 400 000 rubļu - nodeva Latvijas Bankai.</div><div class="style2">Bermontiādes laikā kaujas notika ne tikai Rīgā un tās apkārtnē. 1919. gada 4. novembrī bermontieši sāka uzbrukumu Liepājai. Lielāko kauju pilsētas 1400 vīru lielais garnizons izcīnīja 14. novembrī un arī šeit atbalstu sniedza Lielbritānijas karakuģi. Neskatoties uz visām pūlēm, ieņemt pilsētu bermontieši nespēja. Savukārt 11. novembrī bija plānots uzbrukums Ventspilij, taču notikumi Rīgā bermontiešu nodomus mainīja.</div><div class="style2">Saistībā ar kaujām Kurzemē gribētu pieminēt divas <strong>epizodes no Liepājas</strong> <strong>aizstāvēšanas</strong>. 14. novembrī kaujā pie Dienvidu forta un Saules muižas Grobiņas (vēlāk 11. Dobeles) kājnieku pulka karavīri centās atgūt zaudētās pozīcijas. Viņiem brīvprātīgi pievienojās jau 55 gadu vecuma slieksni pārkāpušais Fricis Liepiņš, lai palīdzētu gūt uzvaru uzbrukumā, kas norisinājās blakus viņa mājām. Par izrādīto varonību, vienam no pirmajiem dodoties triecienā un ar savu piemēru iedrošinot arī citus, F. Liepiņš tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.</div><div class="style2">Otrs stāsts ir par jaunu meiteni Olgu Zaičenkovu, kura strādāja Liepājas telefona centrālē par telefonisti. Lai koriģētu britu karakuģu artilērijas uguni, Latvijas armijas virsnieki izmantoja privātās telefona līnijas, un šī informācija nonāca telefona centrālē. Olga ziņojumus tulkoja angļu valodā, lai britu jūrnieki tos varētu pārraidīt uz kuģiem, un tādā veidā sniedza savu ieguldījumu dzimtās pilsētas aizsardzībā.</div><div class="style2"><br />
</div><table><tbody>
<tr> <td> <table border="0" cellpadding="0" cellspacing="0" class="kv_citats"><tbody>
<tr> <th class="kv_citats">"Kad visdažādāko sabiedrības slāņu vairākums ir gatavs pielikt savu roku kopīgā cīņā, ir iespējams gūt pilnvērtīgu uzvaru."</th></tr>
</tbody></table><table border="0" cellpadding="0" cellspacing="0" class="kv_citats"><tbody>
<tr><th class="kv_citats"> </th> </tr>
</tbody></table></td> </tr>
</tbody></table><div class="style2">Latvijas armijai tuvojoties Jelgavai, vācu ģenerālis M. Eberhards, kurš bija nomainījis uz Vāciju aizbēgušo P. Bermontu, ierosināja naktī no 19. uz 20. novembri pārtraukt karadarbību un sākt pamiera sarunas. Latvijas Pagaidu valdība uz šo ierosinājumu neatbildēja, jo armijas virspavēlniecība bija nolēmusi padzīt pretinieku no Latvijas. Turpinot uzbrukumu, 21. novembrī Latvijas armija ieņēma Jelgavu, pēc pāris dienām - Tukumu. Novembra beigās tika atbrīvota Kurzeme un sasniegta Latvijas robeža.</div><div class="style2">Šeit, protams, nav pieminētas visas epizodes, kas būtu pelnījušas, lai tās atcerētos. Tas ir tikai ieskats vēsturē, lai apliecinātu - uzvaru karā negūst tikai armija, bet gan visa sabiedrība kopumā. Un tikai tad, kad visdažādāko sabiedrības slāņu vairākums ir gatavs pielikt roku kopīgā cīņā, ir iespējams gūt pilnvērtīgu uzvaru.</div><div class="style2">Noslēgumā vēl viens citāts no M. Vētras atmiņām, kas raksturo iedzīvotāju attieksmi pret savas valsts armiju: <em>"Te [Jelgavā] nu mēs redzējām un priekā izjutām savu uzvaru. Tirgus laukums bija pilns meitenēm un vecām māmiņām, kas bija mums sanesušas ēdienus un dzērienus, visu, visu, kas labākais bija tām mājās. Piena kannas ar kūpošu kafiju, kakao, tēju, maize ar desām, biezpienu, sieru, pat karstas pankūkas un ievārījums, pat steigā cepta karbonāde, kāposti, pat alus pudeles, medus pods, sviesta ciba, viss, viss, ko krāja un glabāja svētku dienām, bija tagad uz tirgus laukuma. Jelgavai bija svētki, Jelgavas sievietes to zināja un nežēloja it nekā. (..) Mums piederēja Jelgava un jelgavnieču sirdis. Jelgavnieces bija mūs pat apdāvinājušas. Bez pilniem vēderiem daudziem no mums bija arī pilnas kabatas - dažam bija zeķes, dažam cimdi, dažam pat kaklauts vai kamzolis."</em></div><a href="http://www.portalslv.lv/wwwraksti/TEMAS/2009/NOVEMBRIS/BILDES_LIELAS/BILDE2.JPG" rel="lightbox" title="<i>Foto: Latvijas Kara muzeja arhīvs</i><br><br>Latvijas armijas karavīri ierakumos Daugavmalā. 1919. gada oktobris"></a>Latvieši vēstures likteņdzirnāshttp://www.blogger.com/profile/04802561185786173237noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-7407977433202709664.post-25102009280937641252011-08-06T06:49:00.000-07:002011-08-10T06:38:39.864-07:00Tīnūžos rekonstruēs Otrā pasaules kara kauju (06.08.2011 LETA.)Ikšķiles novada Tīnūžos notiks starptautiska Otrā pasaules kara kaujas rekonstrukcija "Lindenberg 1944", kurā tiks demonstrēta latviešu, igauņu un vācu vienību sadursme ar padomju armijas karavīriem, informēja Ikšķiles novada kultūras mantojuma centra "Tīnūžu muiža" vadītājs Kaspara Špēlis. Kā norāda pasākuma rīkotāji, militārās vēstures rekonstrukciju mērķis ir maksimāli precīzi izpētīt notikumu vēsturisko situāciju un notikumu gaitu. Izmantojot pirotehniku, autentiskus ieročus, militāro tehniku, uniformas un ekipējumu, rekonstrukcijas skatītājiem tiek dota iespēja atgriezties pagātnē un kļūt par kaujas aculieciniekiem. Pasaulē arvien biežāk tiek rekonstruētas Otrā pasaules kara cīņas.<br />
<br />
Kaujas rekonstrukcija norisināsies Tīnūžu muižas teritorijā pie Mazās Juglas upes. To organizē Ikšķiles novada kultūras mantojuma centrs "Tīnūžu muiža" sadarbībā ar militārās vēstures klubu "Redut" un ar Ikšķiles novada pašvaldības atbalstu, piedaloties militārās vēstures rekonstrukcijas klubu dalībniekiem no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas. Pasākumā piedalīsies arī "Latvijas skautu un gaidu centrālā organizācija", noslēdzot skautu nometni Tīnūžos.<br />
<br />
Plkst.10 tika atklāta igauņu leģionam veltīta izstāde, pasākuma atklāšana notiks plkst.14, kad arī būs vērojama kaujas rekonstrukcija. Pēc kaujas rekonstrukcijas sekos amatierteātra izrāde, vīru kopas "Vilki" koncerts un balle retro - militārā stilā. Pasākuma apmeklētāji aicināti ierasties retro stila apģērbā.<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><iframe allowfullscreen='allowfullscreen' webkitallowfullscreen='webkitallowfullscreen' mozallowfullscreen='mozallowfullscreen' width='320' height='266' src='https://www.youtube.com/embed/KeNHSW4I1N0?feature=player_embedded' frameborder='0'></iframe></div><div style="text-align: center;"><br />
</div>Latvieši vēstures likteņdzirnāshttp://www.blogger.com/profile/04802561185786173237noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7407977433202709664.post-66576643093187942452011-08-05T03:32:00.001-07:002011-08-05T03:34:20.901-07:00Dokumentāla filma "Afganistāna. Seši gadi. Seši stāsti"<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><iframe allowfullscreen='allowfullscreen' webkitallowfullscreen='webkitallowfullscreen' mozallowfullscreen='mozallowfullscreen' width='320' height='266' src='https://www.youtube.com/embed/SazScqFN6BY?feature=player_embedded' frameborder='0'></iframe></div>Latvieši vēstures likteņdzirnāshttp://www.blogger.com/profile/04802561185786173237noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7407977433202709664.post-69140209274855964122011-08-05T03:28:00.000-07:002011-08-05T03:28:10.779-07:00CNN reportāža par Talebana slēpni uz Latvijas kontingenta OMLT-2 karavīriem, Kunāras provincē<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><object width="320" height="266" class="BLOGGER-youtube-video" classid="clsid:D27CDB6E-AE6D-11cf-96B8-444553540000" codebase="http://download.macromedia.com/pub/shockwave/cabs/flash/swflash.cab#version=6,0,40,0" data-thumbnail-src="http://2.gvt0.com/vi/_DufXPsi7fY/0.jpg"><param name="movie" value="http://www.youtube.com/v/_DufXPsi7fY&fs=1&source=uds" /><param name="bgcolor" value="#FFFFFF" /><embed width="320" height="266" src="http://www.youtube.com/v/_DufXPsi7fY&fs=1&source=uds" type="application/x-shockwave-flash"></embed></object></div>Latvieši vēstures likteņdzirnāshttp://www.blogger.com/profile/04802561185786173237noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-7407977433202709664.post-42658968650369882402011-08-05T03:23:00.000-07:002011-08-05T03:33:29.808-07:00Dokumentāla filma "Afganistāna, kaujas lauka skola".<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><iframe allowfullscreen='allowfullscreen' webkitallowfullscreen='webkitallowfullscreen' mozallowfullscreen='mozallowfullscreen' width='320' height='266' src='https://www.youtube.com/embed/1roXu-L61cI?feature=player_embedded' frameborder='0'></iframe></div>Latvieši vēstures likteņdzirnāshttp://www.blogger.com/profile/04802561185786173237noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7407977433202709664.post-3925057242133297072011-07-23T09:41:00.000-07:002011-07-23T09:41:47.964-07:00Dokumentāla filma par Latvijas armiju "Godam sveikt! "<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><iframe allowfullscreen='allowfullscreen' webkitallowfullscreen='webkitallowfullscreen' mozallowfullscreen='mozallowfullscreen' width='320' height='266' src='https://www.youtube.com/embed/DKCUCfYdOjM?feature=player_embedded' frameborder='0'></iframe></div>Latvieši vēstures likteņdzirnāshttp://www.blogger.com/profile/04802561185786173237noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7407977433202709664.post-42117578940896641922011-07-23T08:51:00.000-07:002011-07-23T08:51:25.185-07:00Intervija ar Latviešu karavīru,leģionāru Legzdiņa kungu (5. daļa).<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><iframe allowfullscreen='allowfullscreen' webkitallowfullscreen='webkitallowfullscreen' mozallowfullscreen='mozallowfullscreen' width='320' height='266' src='https://www.youtube.com/embed/BNmOue49hkc?feature=player_embedded' frameborder='0'></iframe></div>Latvieši vēstures likteņdzirnāshttp://www.blogger.com/profile/04802561185786173237noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7407977433202709664.post-58685768197078919542011-07-23T08:48:00.000-07:002011-07-23T08:48:42.903-07:00Intervija ar Latviešu karavīru,leģionāru Legzdiņa kungu (4. daļa).<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><iframe allowfullscreen='allowfullscreen' webkitallowfullscreen='webkitallowfullscreen' mozallowfullscreen='mozallowfullscreen' width='320' height='266' src='https://www.youtube.com/embed/Fc3hxp58zbg?feature=player_embedded' frameborder='0'></iframe></div>Latvieši vēstures likteņdzirnāshttp://www.blogger.com/profile/04802561185786173237noreply@blogger.com0