1918. gada 7. novembrī Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes centrālais birojs parakstīja līgumu ar Francijas militāro misiju par pulka dibināšanu, par komandieri ieceļot bijušo 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka pulkvedi Jāni Kureli. Pulka izveidošanas oficiālais mērķis bija cīņa pret Vāciju un tās sabiedrotajiem Urālu frontē, tomēr Centrālā biroja patiesais nolūks bija paglābt Sibīrijas latviešu kolonistus un bēgļus no Krievijas pilsoņu kara un pārvest viņus Latvijā. Kad Vācija sevi atzina par sakautu, formāli nebija pamata veidot Imantas pulku - līgums ar frančiem paredzēja, ka pulku nemaz nedrīkstēja izmantot pilsoņu karā. Tomēr Imantas pulks izveidojās un sākās arī pirmo brīvprātīgo pieņemšana. Brīvprātīgo atsaucībai pamazām pieaugot, 1919. gada beigās Imantas pulkā jau bija 74 virsnieki, 1114 kareivji un instruktori.
Imantas pulka krūšu zīme
Imantas pulks izdeva savu žurnālu Imanta, kareivju sagatavošana notika latviski, bet viņiem mācīja arī angļu un franču valodu. Karavīri valkāja īpatnējas formas ar Latvijas nacionālo krāsu iekantējumiem. Pulka uzturēšanu un apbruņošanu uzņēmās Francija, bet par to Imantas pulka karavīri izpildīja franču un viņu sabiedroto uzdevumus: veica Vladivostokā garnizona dienestu, pavadīja kara materiālu transportu, piedalījās starptautiskās militārās milicijas patruļās.
Uz Latviju Imantas pulks devās trīs kuģos: vispirms 1920. gada 25. februārī no Vladivostokas ar ķīniešu tvaikoni Gweneth zem angļu karoga izbrauca 32 virsnieki un 255 kareivji, viņi Rīgā nokļuva ar kuģi Pomona. Angļu tvaikonis Dania sekoja 23. martā un pēc trim mēnešiem ieradās Liepājā, bet pēdējie Imantas pulka kopā ar dažiem Troickas bataljona kareivjiem un ģimenēm izbrauca ar tvaikoni Brandenburg 1920. gada augustā.
Imantas pulka ierāšanās Liepājā 1920 gads
Latvijā Imantas pulku izformēja - vecākos kareivjus demobilizēja, bet jaunākos sadalīja pa citām karaspēka daļām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru