“Iedomājieties, ka 1940.gadā Hitlers un Staļins savā starpā sadala Lielbritāniju. Abas okupācijas varas uzvedas pretīgi, lai gan katra savā veidā. Pēc viltus vēlēšanām Skotija tiek pasludināta par Padomju Savienības daļu. Staļins ievieš vienpartijas valsts iekārtu un plānveida ekonomiku ar šausminošu drošības policijas aparātu. Desmitiem tūkstoši cilvēku – juristi, uzņēmēji, mācītāji, žurnālisti un pat filatēlisti – tiek uzcelti agrā rīta stundā, viņiem tiek dotas desmit minūtes līdznesamo mantu sapakošanai, un tad viņi tiek nosūtīti uz vergošanas darbu nometnēm Ziemeļnorvēģijā. Tikai daži vēlāk atgriežas.”
Tā emocionāli sakāpināti sākts raksts Neokupētā Lielbritānija par Baltijas valstu un Polijas vēstures peripetijām britu portālā Economist.com. Tajā, atbildot uz pēdējās nedēļās izskanējušajiem britu politiķu un mediju pārspriedumiem par Latvijas partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK saistību ar Latviešu leģiona bojāgājušo karavīru pieminēšanu, tiek aicināts iztēloties četrdesmitajos gados Austrumeiropā valdošās situācijas pārnešanu uz Lielbritānijas teritoriju.
Economist.com tālāk raksta, ka uz dienvidiem no Skotijas izvietotajā nacistu militārās diktatūras veidojumā ar vietējo kolaboracionistu atbalstu, bet nacistu kara mašīnas vadībā, tiek sagūstīti ebreji. Jebkura antifašistiskā darbība tiek sodīta. Dzīve ir grūta, bet neebrejiem mazāk slikta, nekā Skotijas Padomju Sociālistiskajā Republikā. 1941.gadā pēc Hitlera iebrukuma Skotijā Sarkanā armija atkāpjas un seko ebreju grautiņi.
Tālāk autors aicina iztēloties apstākļus, kādos tiek izveidots Waffen SS Britu leģions pēc tam, kad nacisti sāk zaudēt karu. “Viena trešdaļa šīs vienības karavīru ir brīvprātīgie, kuri izmisīgi cenšas novērst vēl vienu padomju okupāciju, vismaz noturēt to tik ilgi, kamēr ģimenes paspēj aizbēgt uz neitrālo Īriju… Neskatoties uz pretošanos līdz pēdējam, 1944.gadā Lielbritānijā tiek nodibināta padomju vara. Nolemtā pagrīdes armija turpina cīņu (pēdējais partizāns tiek nogalināts tikai 1975.gadā). Lielbritānija atgūst brīvību tika, kad sabrūk ļaunuma impērija.”
Aicinot britus atteikties no stereotipiskiem un vienkāršotiem komentāriem par Austrumeiropas vēsturi, Economist.com žurnālists raksta: “Komentētājiem no Lielbritānijas, kurai izdevās izdevās izvairīties no okupācijas, vajadzētu mēģināt vērtēt citu valstu kara laika vēsturi ar lielāku cieņu un mazāku pašapmierinātību.”
