Latvieši vēstures likteņdzirnās: 10/16/09

Kopējais lapas skatījumu skaits

piektdiena, 2009. gada 16. oktobris

"The Economist" liek britiem iejusties okupēto latviešu ādā (Diena.lv; Piektdiena, 16. oktobris (2009) 11:22)


“Iedomājieties, ka 1940.gadā Hitlers un Staļins savā starpā sadala Lielbritāniju. Abas okupācijas varas uzvedas pretīgi, lai gan katra savā veidā. Pēc viltus vēlēšanām Skotija tiek pasludināta par Padomju Savienības daļu. Staļins ievieš vienpartijas valsts iekārtu un plānveida ekonomiku ar šausminošu drošības policijas aparātu. Desmitiem tūkstoši cilvēku – juristi, uzņēmēji, mācītāji, žurnālisti un pat filatēlisti – tiek uzcelti agrā rīta stundā, viņiem tiek dotas desmit minūtes līdznesamo mantu sapakošanai, un tad viņi tiek nosūtīti uz vergošanas darbu nometnēm Ziemeļnorvēģijā. Tikai daži vēlāk atgriežas.”

Tā emocionāli sakāpināti sākts raksts Neokupētā Lielbritānija par Baltijas valstu un Polijas vēstures peripetijām britu portālā Economist.com. Tajā, atbildot uz pēdējās nedēļās izskanējušajiem britu politiķu un mediju pārspriedumiem par Latvijas partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK saistību ar Latviešu leģiona bojāgājušo karavīru pieminēšanu, tiek aicināts iztēloties četrdesmitajos gados Austrumeiropā valdošās situācijas pārnešanu uz Lielbritānijas teritoriju.

Economist.com tālāk raksta, ka uz dienvidiem no Skotijas izvietotajā nacistu militārās diktatūras veidojumā ar vietējo kolaboracionistu atbalstu, bet nacistu kara mašīnas vadībā, tiek sagūstīti ebreji. Jebkura antifašistiskā darbība tiek sodīta. Dzīve ir grūta, bet neebrejiem mazāk slikta, nekā Skotijas Padomju Sociālistiskajā Republikā. 1941.gadā pēc Hitlera iebrukuma Skotijā Sarkanā armija atkāpjas un seko ebreju grautiņi.

Tālāk autors aicina iztēloties apstākļus, kādos tiek izveidots Waffen SS Britu leģions pēc tam, kad nacisti sāk zaudēt karu. “Viena trešdaļa šīs vienības karavīru ir brīvprātīgie, kuri izmisīgi cenšas novērst vēl vienu padomju okupāciju, vismaz noturēt to tik ilgi, kamēr ģimenes paspēj aizbēgt uz neitrālo Īriju… Neskatoties uz pretošanos līdz pēdējam, 1944.gadā Lielbritānijā tiek nodibināta padomju vara. Nolemtā pagrīdes armija turpina cīņu (pēdējais partizāns tiek nogalināts tikai 1975.gadā). Lielbritānija atgūst brīvību tika, kad sabrūk ļaunuma impērija.”

Aicinot britus atteikties no stereotipiskiem un vienkāršotiem komentāriem par Austrumeiropas vēsturi, Economist.com žurnālists raksta: “Komentētājiem no Lielbritānijas, kurai izdevās izdevās izvairīties no okupācijas, vajadzētu mēģināt vērtēt citu valstu kara laika vēsturi ar lielāku cieņu un mazāku pašapmierinātību.”

Sprīdis vēsturē no idejas līdz īstenībai ( Guntars Laganovskis, LV.LV 2;. maijs (2008))

Ideja par Latviju kā neatkarīgu valsti radās vēsturei netipiski īsā laika sprīdī. Vēl visu 1917.gadu, Pirmajam pasaules karam ieejot noslēguma fāzē un brūkot Krievijas impērijai, risinājās notikumi, kas pavēra ceļu Latvijas neatkarībai, taču nacionālie spēki joprojām runāja vienīgi par autonomiju Krievijas sastāvā.

Tikai 1917.gada rudenī tika nodibināta Latviešu pagaidu nacionālā padome, kura 1918.gada 30.janvārī savā otrajā sesijā paziņoja, ka "Latvijai jābūt neatkarīgai demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali". Valsts rašanās gaitu uzskatāmi atspoguļo ideju variācijas latviešu karogos.

4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka strēlnieki ar karogiem Februāra revolūcijas upuru piemiņas demonstrācijas laikā. Rīga, 23. marts. Teksts uz karogiem:"Lai dzīvo autonoma Latvija! Slava brīvībai! Slava Latvijai brīvā Krievijā!"

8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka ložmetējnieki ar savu karogu. Rīga, 1917.g. 23. marts. Teksts uz karoga:"Plecu pie pleca par Latviju un brīvību!"

1.maija mītiņš pie Džutas fabrikas. Rīga, 1917.g. Blakus sarkanajiem karogiem plīvo sarakanbaltsarkanais karogs.

Rezerves latviešu strēlnieku pulka karavīri pēc 1. maija mītiņa. Strenči, 1917.g. Teksts uz sarkanbaltsarkanā karoga:"Mēs ejam atriebt senču vaidus un nepabeigtās cīņas veikt!"

Latviešu karavīru delegātu sapulce krievu V armijas kongresā. Daugavpils, 1917.g. 17. maijs. Teksts uz sarkanbaltsarkanā karoga:"Dievs, svētī Latviju!"

8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka karavīri pie Ziemassvētku kaujās kritušo biedru kapa Sileniekos Ložmetējkalna apkārtnē. 1917.g. vasara. Teksts uz karoga:"Latvija, mosties- jauna diena aust!"

Foto: No Kara muzeja fondiem


8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks 1917. g. vasarā
ar savu karogu, kur raksturīgs uzraksts: «Latvija, mosties, jauna diena aust!»



1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs.


2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs.


3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona karogs.


4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona karoga mets.


5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karoga mets. Averss.


5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karoga mets. Reverss.


6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona karoga mets.


7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona karoga mets.


8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona karoga mets.