Pulcējaties zem latviešu karogiem!

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Saņemot atļauju dibināt latviešu strēlnieku bataljonus, Krievijas valsts domnieki Jānis Goldmanis un Jānis Zālītis izdeva uzsaukumu latviešu tautai. Teksta autors bija Kārlis Skalbe.

“	Pulcējaties zem latviešu karogiem! Latvijas dēli, mums atļauts dibināt kaŗa pulkus. Par pamatu šiem pulkiem tiek likti tie 2 varonīgie bataljoni, kas 19. un 20.aprīlī atsita vācu uzbrukumu Jelgavai. Pulkus vadīs latviešu virsnieki. Latviešu pulki kalpos Latvijas atkaŗošanai un aizstāvēšanai, lai tā arī turpmāk zeltu, kā nešķiŗama varenās Krievijas daļa. Šo pulku apgādāšanu uzņēmās valdība, bet kā latviešu brīvprātīgi pulki un tautas lepnums, tie stāvēs mūsu tautas īpašā aizgādībā un mīlestībā. Ienaidnieks samin mūsu druvas; pārvērš mūsu mājas par pelniem un mūsu pilsētas par gruvekļiem. Mūsu sirmgalvji un bērni, mātes, sievas un meitas vienmēr vēl bēg no ļaunā vajātāja. Viņu ciešanas brēc pret debesīm, viņi gaida mūsu aizstāvēšanas. Un mēs neesam vieni: dienu no dienas, plecu pie pleca, mēs cīnāmies kopā ar diženo krievu tautu. Ticiet Krievijas nesalaužamai varenībai, ticiet latviešu tautas gaišai nākotnei! Lai tad pulcējamies zem savas tautas karoga, zem divgalvainā ērgļa spārniem. Pēc 700 gadiem no jauna veidojas mūsu tautas liktenis. Pēc šiem 700 ciešanu un gaidīšanas gadiem ir jāpiepildās tautas kultūrālās atdzimšanas sapnim. Tagad, vai nekad! Kaŗa laukā jums, Latvijas dēli, jārada tagad tautas liktenis un slava. Jūs, vidzemnieki un latgalieši, kas druvās vēl izkaptis cilājat, un jūs, kurzemnieki, kam arkli jau atstāti rūsē tēvu tīrumos, - apmaināt izkaptis un arklu pret kareivja zobenu! Un visi, kas izkaisīti svešumā, bet kam sirds vēl pukst priekš dzimtenes, sniedzat roku uz cīņu! Jo vairāk esam zaudējuši, jo vairāk mums jāatgūst. Lielajam naidu laikam jātop par lielu cerību un lielas saņemšanās laikmetu visā mūsu tautā. Brāļi, labāk cīņā doties, nekā nīkt un izputēt pa svešām ceļmalām! Kā arvienu, tā arī šinī gŗūtā bridī, paliksim uzticīgi savai tēvu zemei un kalsim ,paši viņas liktenī! “Uz ežiņas galvu liku, sargāt savu tēvu zemi!” Brāļi, stunda ir situsi. Kas tic, tas uzvar. Uz priekšu ar latviešu karogu par Latvijas nākotni! Ar savu patriotismu, savu uzticību caram un Krievijai un varonību cīņās pret mūsu vēsturisko ienaidnieku, latvieši ir pelnījuši iet kaŗā zem sava karoga. Vai tas nepilda mūsu sirdis ar lepnumu! Un kur lai latvietis ar lielāku prieku cīnītos, ja ne zem sava karoga? Kur lai viņš mīļāk noliek galvu, ja ne uz savas dzimtenes ežas! Brāļi, kaŗa pienākumi jānes visiem, bet lai stājamies zem karoga no brīva prāta savas dzimtenes labā! Latvju dēli, atsaucaties, - pati dzimtene jūs sauci Un jūs, kas esat izklīduši pa tāliem svešiem lielceļiem un minat bēgļu tekas, - apstājaties: dzimtene jūs sauc! “Tēvu zemei gŗūti laiki, dēliem jāiet palīgā!”	”
—Valsts domnieki:J.Goldmanis, J.Zālītis. , Pēterpilī. 19.jūlijā 1915.g.

Streļķu fotogrāfijas

Līna Čanka, Trešā Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgā. Apbalvota ar svētā Jura krustu un Latvijas Republikas laikā — ar Lāčplēša Kara ordeni par varonību kaujā pie Pavasara muižas Slokas rajonā 15. novembrī.


Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona sanitārais punkts pie Nāves salas. 1916. gada vasara. Sanitāres uzsvārcī — bataljona strēlniece Līna Čanka.






Brāļu kapu apkopšana Rīgā 1916./17. g. (Jāņa Glīzdenieka uzņēmums, K. Lobes kollekcija).


Kapt. Bangerskis apbalvo sava bataljona strēlniekus ar Juŗa krustiem; priekšējā plānā bataljona adjutants virsl. Bolšteins, aiz viņa valsts domes loceklis J. Goldmanis.


Augšā: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka uz priekšu izvirzīts pārsiešanas punkts Nāves salā vai Ķekavas rajonā 1916.g. pavasarī. (K. Lobes kollekcija)


Plkv.ltn. J. Vācietis Rīgas frontē 1916. g.


5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka teātŗa izrāde pozīcijās. Pirmā rindā: aktieŗi – strēlnieki, arī sieviešu lomas izpilda strēlnieki. Trešā rindā vidū: pulka komandieris J.Vācietis ar virsniekiem.


Roberts Poga, pirmais brīvprātīgais strēlnieks


Pulkvedis Jukums Vācietis.


Strēlnieki atpūtas brīdī pēc pusdienām 1916. gadā.(J. Glīzdenieka uzņēmums. K. Lobes kollekcija.)


Strēlnieku pretgaisa aizsardzība.(J. Glīzdenieka (4. l.s.p.) uzņēmums. K. Lobes kollekcija)


Strēlnieki ierakumos Olaines rajonā 1916. gadā.(4. latviešu strēlnieku pulks?)
(J.Glīzdenieka uzņēmums. K. Lobes kollekcija.)


Delegācija, kas pasniedza ģenerālim Potapovam zelta zobenu par dūšīgo Jelgavas aizstāvēšanu: valsts domnieki J. Goldmanis un J. Zālītis, rakstnieks A. Ķeniņš, students Glīzdiņš un mācītājs J. Sanders.
Avots: Latviešu strēlnieku bataljoni. Skices un epizodes, Pēterpilī, 1916. g.


5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka strēlnieki 1917. gadā pirms Rīgas atstāšanas.


Latviešu strēlnieki vācu gūstā Rīgas Citadelē 1917. g. septembrī.








Latviešu strēlnieki Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujās Tīreļpurva apkārtnē. Foto: Latvijas Kara muzeja arhīvs.



Latviešu strēlnieki Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujās Tīreļpurva apkārtnē. Foto: Latvijas Kara muzeja arhīvs.


Plkv.ltn. J. Vācietis, 5. Zemgales l.s.b. komandieris


Strēlnieki ierakumos lasa Brīvo Strēlnieku 1917. g. pavasarī. (Laikrakstu lasa virsnieks)(K. Lobes kollekcija) (J. Glīzdenieka uzņēmums)


Strēlnieki atpūtā Daugavas kreisā krastā 1917. g. (4. latv. strēlnieku pulks?)
(K. Lobes kollekcija) (J. Glīzdenieka uzņēmums)


Aina no strēlnieku un vācu brāļošanās 1917. g. aprīlī Ķekavā pie Bundes mājām: divi latviešu strēlnieki (viens savu cepuri pārveidojis pēc „žokejnīcas” fasona) un vācu virsnieks.(K. Lobes kollekcija)


2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka virsnieki vēro brāļošanos ar vāciešiem Bauskas šosejā, Ķekavas rajonā, 1917. g. aprīlī. Priekšā no labās: 1. plkv. M. Penikis, 2. podporučiks K. Lobe, 4. poručiks Pinka.
(Lobes binoklis – kaujas trofeja, vācu baterijas komandiera Skangalos īpašums). (K. Lobes kollekcija)