Latvieši vēstures likteņdzirnās: LR Apbalvojumi

Kopējais lapas skatījumu skaits

Rāda ziņas ar etiķeti LR Apbalvojumi. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti LR Apbalvojumi. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2010. gada 5. decembris

Latvijas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa

1928. gada 12. jūlijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus par Latvijas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļas izveidi, kurus apstiprināja Kara ministrs. Noteikumi ietvēra medaļas izskatu, piešķiršanas kārtību u.c. jautājumus. Medaļas radīšanas mērķi bija atzīmēt desmito gadadienu kopš Latvijas brīvības cīņu sākuma, uzturētu tautas atmiņā vēsturiskos notikumus, atzīmētu karavīru un citu personu dalību šajās cīņas un godinātu tos ārvalstu karavīrus, kuri piedalījās Latvijas atbrīvošanas cīņās, bet nav apbalvojami ar Lāčplēša kara vai Triju zvaigžņu ordeni. Medaļas piešķiršanai bija nepieciešams Kara ministra atzinums.

Medaļa bija apaļa, no tumšas bronzas. Diametrs 35 mm un biezums 2 mm. Priekšpusē bija zīmējums, kurā attēlota uz saules, Daugavas un Rīgas torņu fona ar šautenēm apbruņotu karavīru ierinda. Tās apakšējā malā sīks uzraksts "Zīm. Stromberg Grav. Bercs". Mugurpuses centrā uzraksts «Par Latviju 1918-1928», ka ietverts trijās piecstaru zvaigznēs. Latvijas brīvības cīņu gada. Medaļai klāt bija piestiprināta zīda lenta, kuru saturēja sprādzes abos galos. Lenta bija trijās krāsās: pamatkrāsa sarkana, ar divām zilām (4 mm) svītrām un no abām malām ieslēgta oranžām strīpiņām (0,75 mm).
Personām, kuras Brīvības cīņu laikā bija militārajā dienestā, uz lentas bija zobeni, bet civilpersonām lenta bija bez tiem. Medaļu varēja nesāt svinīgos brīžos, bet ikdienas gaitās varēja nēsāt lentas atgriezumu. Medaļai bija jāatrodas krūšu kreisajā pusē.
Piemiņas medaļu varēja iegādāties - saņemt Armijas Ekonomiskajā veikalā par Ls 2, uzrādot Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmes apliecību, uz kuras bija atzīme, ka: "Šīs apliecības īpašniekam tiesības nēsāt Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu.".


Latvijas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa karavīriem atbrīvošanas cīņu dalībniekiem (averss, reverss)


Latvijas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa aktīviem armijas atbalstītājiem ne karavīriem (averss


Latvijas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļas averss tuvplānā.


Latvijas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļas reverss tuvplānā.


Piemiņas medaļas lentu atgriezumi 1. Karavīriem, 2. Aktīviem armijas atbalstītājiem ne karavīriem


Latvijas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļas apliecība.

piektdiena, 2010. gada 19. novembris

Aizsardzības ministija

Vēsture

1991.gada augustā-septembrī pēc neatkarības starptautiskas atzīšanas Latvija, līdzīgi kā abas pārējās Baltijas valstis, varēja patstāvīgi realizēt savu drošības politiku un reāli sākt valsts aizsardzības sistēmas veidošanu. Tomēr valsts pašaizsardzības sistēma tika sākta veidot jau 1991.gada janvāra barikāžu laikā - 24.janvārī tika izveidots Sabiedrības drošības departaments, bet pēc reālas neatkarības atgūšanas sāka veidoties arī valsts aizsardzības struktūras.

1991.gada novembrī Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma nodibināt Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju. Atjaunot agrāko Latvijas Kara ministrijas nosaukumu Augstākās padomes deputāti neuzdrošinājās, baidoties, ka pasaule un vispirms jau Padomju Savienība to nesapratīs. 13.novemrī deputātu vairākums nobalsoja par Aizsardzības ministrijas izveidošanu. 19.novembra sēdē par pirmo atjaunotās Aizsardzības ministrijas ministru iecēla T.Jundzi.

Aizsardzības ministrija tika veidota uz Sabiedrības drošības departamenta bāzes, pārņemot tās materiālās vērtības un pieņemot darbā lielāko daļu departamenta darbinieku. Aizsardzības ministrijas tiešā pakļautībā nonāca arī valsts aizsardzības spēki, Nacionālā Aizsardzības akadēmija, kā arī citas ar valsts drošību saistītas struktūras.

Pēc neatkarības atjaunošanas līdz 2000.gadam bijušas 10 ministru nomaiņas, turklāt trijos no gadījumiem darbojušies tikai ministra vietas izpildītāji. Kopš 1993.gada ir bijuši šādi aizsardzības ministri:

T.Jundzis (1991.11.-1993.08.), V.Pavlovskis (1993.08.-1994.09.), J.A.Trapāns (1994.09.-1995.03.), M.Gailis (1995.03.-1995.12.), A.Krastiņš (1995.12.-1997.03.), T.Jundzis (1997.06.-1998.10.), Ģ.V.Kristovskis (1998.11.- 2004. 03.), A.Slakteris (2004.03.-2004.12.), E.Repše (2004.12-2005.12), L.Mūrniece (2005.12. - 2006.04.), A.Slakteris (2006.04. - 2007.12), V.Veldre (2007.12. - 2009.03), Imants Lieģis (2009.03. - pašreiz).

Visi aizsardzības ministri ir civilpersonas.

Pirmais Aizsardzības spēku komandieris bija pulkvedis Dainis Turlais. 1994.gada oktobrī viņa vadībā tika izveidoti Nacionālie bruņotie spēki (NBS), apvienojot Zemessardzi, Jūras spēkus, Gaisa spēkus un pārējās Aizsardzības spēku vienības. Par komandieri tika iecelts Zemessardzes pulkvedis J.Dalbiņš.

Pēc neatkarības atjaunošanas ir bijuši šādi Nacionālo bruņoto spēku komandieri: Zemessardzes pulkvedis Juris Dalbiņš (1994.10.-1998.05.), Zemessardzes pulkvedis Juris Eihmanis (1998.06.-1998.12.), Zemessardzes pulkvedis Raimonds Graube (1999.01.-2003.01), viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots (2003.02.- 2006.07), brigādes ģenerālis Juris Maklakovs (2006.07. - 2010.07.), brigādes ģenerālis Raimonds Graube (07.2010. - pašreiz).

Aizsardzības ministrijas apbalvojumi.

Aizsardzības ministra apbalvojums "Atzinības Goda Zīme"

Izveidošana
LR aizsardzības ministra apbalvojums "Atzinības Goda Zīme" dibināts 1996. gadā.
To piešķir kā atzinības apliecinājumu par nopelniem valsts bruņoto spēku veidošanā un nostiprināšanā, militāri patriotiskajā audzināšanā, valstiskās apziņas veidošanā pilsoņos, sagatavojot tos savas valsts un zemes nelokāmai aizstāvēšanai.

Izskats un apraksts
"Atzinības Goda Zīme" ir veidota no sudraba; tā ir apaļas formas, diametrā 38 mm. Medaļas aversā ir redzama senlatviešu koka pils, tai apkārt ir uzraksts: "ATZINĪBAS GODA ZĪME", medaļas reversā vidū ir uzraksts: "AIZSARDZĪBAS MINISTRA APBALVOJUMS".
Medaļa ir iekārta 32 mm platā zilā, ar divām vertikālām sudraba svītrām cauraustā, lentē.
Medaļas ir numurētas.

Piešķiršanas kārtība
Apbalvojumu "Atzinības Goda Zīme" piešķir LR aizsardzības ministrs, izdodot par to pavēli. Kandidatūras apbalvojuma "Atzinības Goda Zīme" piešķiršanai izskata un iesniedz ministram ar ministra pavēli apstiprinātā, LR Aizsardzības ministrijā izveidotā apbalvojumu izskatīšanas komisija. Kandidatūras apbalvošanai ar "Atzinības Goda Zīmi" ieteic Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apakšvienību komandieri ar NBS štāba priekšnieka un NBS komandiera akceptu, LR Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieki, departamentu direktori, patstāvīgo nodaļu vadītāji, ministrijas padotībā esošo institūciju vadītāji, iesniedzot ieteikuma dokumentus apbalvojumu izskatīšanas komisijai.
Medaļu "Atzinības Goda Zīme" personai piešķir tikai vienu reizi.

Nēsāšanas kārtība
Medaļa "Atzinības Goda Zīme” ir augstākais aizsardzības ministra apbalvojums. Medaļa nēsājama aiz valsts apbalvojumiem krūšu kreisajā pusē. Militārpersonas ikdienā pie formas tērpa nēsā 10 mm platu lentes atgriezumu.


Aizsardzības ministrijas medaļa "Atzinības Goda Zīme”. Averss.


Aizsardzības ministrijas medaļa "Atzinības Goda Zīme”. Averss, tuvplānā.


Aizsardzības ministrijas medaļa "Atzinības Goda Zīme”. Reverss.


Aizsardzības ministrijas medaļa "Atzinības Goda Zīme”. Reverss, tuvplānā.


Aizsardzības ministrijas medaļas "Atzinības Goda Zīme” atgriezums.


Aizsardzības ministrijas medaļas "Atzinības Goda Zīme” apliecība.

Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā"

Izveidošana
LR aizsardzības ministra apbalvojums – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" dibināts 1999.gada 11.novembrī Latvijas armijas 80 gadu atcerei.
To piešķir kā atzinības apliecinājumu par nopelniem valsts bruņoto spēku attīstībā, valstiskās apziņas veidošanā karavīros, priekšzīmīgā dienesta pienākumu pildīšanā.

Izskats un apraksts
"Goda zīme" ir veidota no sudraba; tā ir apaļas formas, diametrā 38 mm, biezums 3 mm.
"Goda zīmes" aversā apkārt zīmei ozollapu vainags (spēka simbols), virs tā krustoti zobens un šautene, vertikāli lielgabala stobrs (ieroči simbolizē bruņotos spēkus). Centrā virs ieročiem latviešu karavīru saulīte – kokarde (latviešu karavīru simbols).
"Goda zīmes" reversā apkārt zīmei ir uzraksts: "AIZSARDZĪBAS MINISTRA APBALVOJUMS". Goda zīmes vidū ir uzraksts: "PAR IEGULDĪJUMU BRUŅOTO SPĒKU ATTĪSTĪBĀ".
Medaļa ir iekārta 32 mm platā un 50 mm garā lentā. Zaļās krāsas lenta simbolizē aizsardzību un Latvijas zemi; tai pa vidu caurausta lenta ar valsts karoga krāsās (valsts simbols, kas parāda aizsardzības ministru kā Latvijas valsts aizsardzības vadītāju).
Medaļas ir numurētas.

Piešķiršanas kārtība
Apbalvojumu "Goda zīmi" piešķir LR aizsardzības ministrs, izdodot par to pavēli.
Kandidatūras apbalvojuma "Goda zīme" piešķiršanai izskata un iesniedz aizsardzības ministram ar ministra pavēli apstiprināta LR Aizsardzības ministrijā izveidotā apbalvojumu izskatīšanas komisija. Kandidatūras apbalvošanai ar "Goda zīmi" ieteic Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un ministrijas pakļautība un pārziņā esošo institūciju vadītāji, pakļautības kārtībā iesniedzot ieteikuma dokumentus LR aizsardzības ministra sekretariātā.
Medaļu – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" personai piešķir tikai vienu reizi.

Nēsāšanas kārtība
Medaļa – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" nēsājama aiz valsts apbalvojumiem un aizsardzības ministra apbalvojuma – medaļas "Atzinības Goda Zīme" krūšu kreisajā pusē. Militārpersonas ikdienā pie formas tērpa nēsā 10 mm platu lentes atgriezumu.


Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā". Averss.


Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā". Averss tuvplānā.


Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā". Reverss.


Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā". Reverss tuvplānā.


Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojuma – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" atgriezums.


Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojuma – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" apliecība.

Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Krūšu nozīme

Izveidošana
LR Aizsardzības ministrijas Krūšu nozīme ir 1996. gadā vēsturiski atjaunotā Kara ministrijas padomes un sekretariāta, kā arī Budžeta un kredīta pārvaldes Krūšu nozīme, ko LR kara ministrs izveidojis 1924.gadā.
To piešķir militārpersonām un civilpersonām, kas LR Aizsardzības ministrijā un tai pakļautās iestādēs nodienējuši (civilpersonām – pamatdarbā nostrādājuši) ne mazāk par trim gadiem.

Izskats un apraksts
Krūšu zīme ir veidota no sudraba; tā sastāv no sešstūrainas zvaigznes ar staru virsmām 50 mm diametrā. Zvaigznes vidū ozollapu vainags, virs tā krustoti: lielgabals, zobens un šautene; zvaigznes centrā virs ieročiem mazais valsts ģerbonis, virs tā trīs piecstūrainas zvaigznes un karavīru saulīte; ģerbonim abās pusēs ir skaitļi "19", "91".

Piešķiršanas kārtība
Krūšu nozīmi piešķir LR aizsardzības ministrs, izdodot par to pavēli.
Kandidatūras Krūšu nozīmes piešķiršanai izskata un iesniedz ministram ar ministra pavēli apstiprinātā LR Aizsardzības ministrijas apbalvojumu izskatīšanas komisija. Kandidatūras Krūšu nozīmes piešķiršanai ieteic LR Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieki, departamentu direktori, patstāvīgo nodaļu vadītāji, ministrijas pakļautībā un pārziņā esošo institūciju vadītāji, iesniedzot ieteikumus apbalvojumu izskatīšanas
komisijai.
LR Aizsardzības ministrijas Krūšu nozīmi personai piešķir tikai vienu reizi.

Nēsāšanas kārtība
Krūšu nozīme novietojama zem valsts un aizsardzības ministra apbalvojumiem krūšu kreisajā pusē virs citām krūšu zīmēm.
Krūšu nozīmes nēsāšana nav obligāta.


Latvijas Republikas Aizsardzības Ministrijas Krūšu nozīme. Averss.


Latvijas Republikas Aizsardzības Ministrijas Krūšu nozīmes apliecība.

Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Goda raksts.

Izveidošana
LR Aizsardzības ministrijas apbalvojums „Atzinības raksts” tika izveidots 1996. gadā, 2002. gadā tā nosaukums tika mainīts uz „Goda raksts”.
„Goda raksts” tiek pasniegts gan individuālai personas apbalvošanai, gan personu grupas vai kolektīva apbalvošanai kā atzinības apliecinājums par ieguldījumu valsts bruņoto spēku veidošanā un nostiprināšanā, militāro patriotiskajā audzināšanā, valsts stipruma apziņas veidošanā pilsoņos, sagatavojot to savas valsts un zemes nelokāmai aizstāvēšanai.
Ar „Goda rakstu” apbalvo Nacionālo bruņoto spēku, LR Aizsardzības ministrijas un ministrijas padotībā esošo organizāciju militārpersonas un civilpersonas, Latvijas un ārvalstu personas, personu grupas, sabiedriskos darbiniekus, kolektīvus un organizācijas.

Izskats un apraksts
„Goda raksts” ir divu veidu: ar pelēki tonētu fonu individuālai apbalvošanai un ar baltu fonu personu grupas vai kolektīva apbalvošanai.
„Goda raksta” izmērs ir A3 formāts. Tā augšējā centrālajā daļā attēlota lēcoša saulīte, zem tās senlatviešu koka pils ar sakrustotiem ieročiem. Centrālajā daļā pusapaļajā vairogā ir teksts:
„Latvijas Republika Aizsardzības ministrija GODA RAKSTS” Vairogu noslēdz sakrustoti ozolzari.


Piešķiršanas kārtība
LR Aizsardzības ministrijas apbalvojumu „Goda raksts” piešķir LR aizsardzības ministrs, izdodot par to pavēli.
Kandidatūras apbalvošanai ar „Goda rakstu” ieteic Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apakšvienību komandieri ar NBS štāba priekšnieka, NBS komandiera akceptu, LR Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieki, departamentu direktori, pastāvīgo nodaļu vadītāji, ministrijas pārraudzībā esošo organizāciju vadītāji.
„Goda raksts” personai, personu grupai vai kolektīvam var tikt pasniegts vairākkārt.


Aizsardzības ministrijas „Goda raksts”.

Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums - Piemiņas medaļa „Sekmējot Latvijas dalību NATO”.

Izveidošana
LR aizsardzības ministra apbalvojums – piemiņas medaļa „Sekmējot Latvijas dalību NATO” dibināts 2004.gada 19.martā sakarā ar Latvijas uzņemšanu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā – NATO.
Piemiņas medaļa tiek piešķirta kā atzinības apliecinājums par ieguldījumu Latvijas aizsardzības sistēmas attīstībā, veicinot Latvijas valsts dalību NATO.

Izskats un apraksts
Piemiņas medaļa ir veidota no bronzas; tā ir apaļas formas, diametrā 38 mm, biezums 3 mm. Tās aversā ir attēlota NATO simbolizējoša četrstaru zvaigzne ar apkārt izvietotiem dekoratīviem stariem. Gar malu pa visu perimetru – 2 mm bieza aploce aversā un reversā. Medaļas reversā – vidū uzraksts – “SEKMĒJOT LATVIJAS DALĪBU NATO”, apkārt pa perimetru ir uzraksts: “AIZSARDZĪBAS MINISTRA APBALVOJUMS”.
Piemiņas medaļa ir numurēta.
Piemiņas medaļa ir iekārta 32 mm platā un 50 mm garā lentā, kuras pamatā 15 mm plata valsts karoga sarkanā krāsa (karmīns) simbolizē Latviju, 15 mm plata zilā krāsa simbolizē NATO un lentas vidū to sadala 2 mm plata sudraba krāsas svītra, kas simbolizē taisnību, godīgumu un uzticību.

Piešķiršanas kārtība
Pieteikumi apbalvošanai ar piemiņas medaļu tikai pieņemti līdz 2004.gada 31.decembrim; pašreiz tās piešķiršana netiek turpināta.
Piemiņas medaļu personai piešķir tikai vienu reizi.
Šobrīd ar piemiņas medaļu ir apbalvotas 740 personas: Latvijas valsts un ārvalstu amatpersonas, LR Aizsardzības un LR Ārlietu ministriju darbinieki, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri, ārvalstu militārpersonas, sabiedrisko organizāciju pārstāvji un citas personas.

Nēsāšanas kārtība
Piemiņas medaļa nēsājama aiz valsts un aizsardzības ministra apbalvojumiem krūšu kreisajā pusē. Militārpersonas ikdienā pie formas tērpa nēsā 10 mm platu lentas atgriezumu, bet pie civilā tērpa piespraudi – 15 mm platu un 3 mm augstu tauriņsējuma lentīti. Civilpersonas ikdienā nēsā tikai piespraudi – tauriņsējuma lentīti.


Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums - Piemiņas medaļa „Sekmējot Latvijas dalību NATO”. Averss, reverss un atgriezums.

Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums – piemiņas medaļa “NATO samits 2006”


Izveidošana
LR aizsardzības ministra apbalvojums – piemiņas medaļa „NATO SAMITS 2006” dibināts 2007.gada 21.jūnijā sakarā ar sekmīgu NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes norisi Rīgā 2006. gada 28. – 29.novembrī.
Piemiņas medaļu piešķir kā atzinības apliecinājumu par sekmīgu NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes norisi Rīgā.

Izskats un apraksts
Piemiņas medaļa ir veidota no tombaka; tā ir apaļas formas, diametrā 38 mm, biezums 3 mm.
Piemiņas medaļas aversā ir reljefā attēlota NATO simbolizējoša četrstaru zvaigzne, uzraksti: “SAMITS”, “SUMMIT” un “SOMMET”, Latvijas valsts karogs, Vecrīgas panorāma un gada skaitlis “2006”.
Piemiņas medaļas reversā vidū līmeniski izvietots uzraksts: "AIZSARDZĪBAS MINISTRA APBALVOJUMS".
Piemiņas medaļa ir numurēta.
Piemiņas medaļa ir iekārta 32 mm platā un 50 mm garā lentē. Lentes pamatā ir 7 mm plata josla tumši zilā krāsā, kas simbolizē NATO karoga krāsu, un 7 mm plata josla gaiši zilā krāsā, kas simbolizē Rīgas pilsētas karoga krāsu, un lentes vidū tās sadala josla LR karoga krāsās, platums 18 mm.
Lentes atgriezums ir 32 mm plats un 10 mm augsts.

Piešķiršanas kārtība
Pieteikumi apbalvošanai ar piemiņas medaļu tikai pieņemti līdz 2007.gada septembrim; pašreiz tās piešķiršana netiek turpināta.
Piemiņas medaļu piešķīra LR aizsardzības ministrs, izdodot par to pavēli. LR aizsardzības ministrs bija tiesīgs apbalvot personu bez saskaņošanas ar komisiju.
Kandidatūras apbalvošanai ar Piemiņas medaļu ieteica un ieteikuma dokumentus apbalvojumu izskatīšanas komisijai iesniedza LR Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris. Tiesības ieteikt apbalvošanai ar Piemiņas medaļu bija arī citu valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju, kā arī ārvalstu institūciju un sabiedrisko organizāciju vadītājiem. Kandidatūras Piemiņas medaļas piešķiršanai izskatīja un LR aizsardzības ministram iesniedza ar ministra pavēli apstiprināta LR Aizsardzības ministrijas apbalvojumu izskatīšanas komisija. Komisija izvērtēja kandidatūru ieguldījumu NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes organizēšanā un norisē Rīgā 2006. gadā.
Piemiņas medaļu personai piešķir tikai vienu reizi. Šobrīd ar piemiņas medaļu ir apbalvota 571 persona.

Nēsāšanas kārtība
Piemiņas medaļa nēsājama aiz valsts un aizsardzības ministra apbalvojumiem krūšu kreisajā pusē. Militārpersonas ikdienā pie formas tērpa nēsā lentes atgriezumu.


Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojuma – piemiņas medaļas “NATO samits 2006” averss.


Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojuma – piemiņas medaļas “NATO samits 2006” reverss.

Aizsardzības spēku uzšuves.

Aizsardzības spēku lauku formas uzšuve. Izpildīta krāsu speiedes tehnikā uz dermantīna pamatnes.


Aizsardzības spēku lauku formas uzšuve. Izpildīta krāsu speiedes tehnikā.

otrdiena, 2010. gada 16. novembris

Lāčplēša Kara ordenis

Laima Grīnberga,
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Faleristikas un bonistikas kolekciju galvenā glabātāja

Par Latviju

Lāčplēša Kara ordenis ir pirmais un augstākais militārais apbalvojums Latvijas Republikā. Tas simboliski dibināts 1919.gada 11.novembrī - dienā, kad Latvijas armija no Rīgas padzina uzbrucēju karaspēku. Ordeņa darbības laikā - no 1920. līdz 1928. gadam kopumā pasniegtas vairāk nekā divtūkstoš visu trīs šķiru Lāčplēša Kara ordeņa zīmes.


Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste pasniedz Lāčplēša Kara ordeni 4.Valmieras kājnieku pulka virsseržantam Pēterim Briedim. Esplanāde, 1920.gada 11.novembris.Foto: Latvijas Kara muzeja arhīvs.


Gan ordeņa nosaukums, gan grafiskais attēlojums nav izvēlēts nejauši. Kad Andrejs Pumpurs pēc tautas teikām veidoja savu eposu Lāčplēsis, viņš iedzīvināja latviešu tēvijas mīlestību, cīņas garu un brīvības alkas Lāčplēša tēlā, kas palika kā simbols arī nākamajām paaudzēm. Tādēļ Lāčplēša Kara ordenis, kura centra medaljonā redzama Lāčplēša cīņa ar lāci, ir latviešu tautas brīvības ilgu iemiesojums un varonības simbols, kas atgādina tautas sensenos centienus pēc nacionālās brīvības un neatkarības.


Lāčplēša Kara ordeņa I šķira. Foto: Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arhīvs.

Lēmums par ordeņa dibināšanu

Satversmes sapulce Lāčplēša Kara ordeni ar devīzi Par Latviju apstiprināja 1920. gada 18. septembrī, kad visa Latvijas teritorija bija atbrīvota no ienaidniekiem. Ordeņa statūtus izstrādāja Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris A. Stalbe, bet ordeņa skices un zīmējumus izgatavoja mākslinieks, brīvības cīņu dalībnieks Jānis Aleksandrs Liberts.

Lāčplēša Kara ordeni piešķīra par kauju nopelniem Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku cīnītājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija palīdzējuši brīvības cīņās. Pirmie ordeņi ar Ministru kabineta lēmumu 1920. gada 13. augustā tika piešķirti septiņiem augstākajiem Latvijas armijas komandieriem- P. Radziņam, M. Peniķim, K. Berķim, O. Dankeram, J. Jansonam, J. Puriņam un J. Apinim. 1920. gada 11. novembrī svinīgās parādes laikā Esplanādē Satversmes sapulces priekšsēdētājs J. Čakste pasniedza ordeņus pirmajiem 288 kavalieriem. Pēc tam apbalvošana notika ik gadu līdz 1928. gada 1. novembrim.


Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste apbalvo Latgales divīzijas komandieri pulkvedi Krišjāni Berķi ar Lāčplēša Kara ordeni. 1920.gada 11. novembris.
Foto: Latvijas Nacionālā muzeja arhīvs.


Jautājumu par apbalvošanu izlēma Lāčplēša Kara ordeņa dome, kuras sastāvā bija Valsts prezidents (domes priekšsēdētājs), septiņi deputāti, ko ievēlēja Saeima un septiņi Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Pirms tam armijas pulkos tika izveidotas komisijas, kuras izskatīja konkrētus apbalvošanas pieteikumus un sastādīja detalizētu varoņdarbu aprakstu. Tālāk izveidoto sarakstu apstiprināja kara ministrs un akceptēšanas gadījumā nodeva ordeņa domei jautājuma galīgai izlemšanai.

Lāčplēša Kara ordenim bija trīs šķiras. Apbalvošanu sāka ar zemāko - III šķiru, pēc tam varēja saņem II un I šķiru (šis noteikums nebija obligāts, apbalvojot ārzemniekus).

Apbalvoto vidū arī sievietes un pusaudzis

Pavisam pasniegtas 2146 visu trīs šķiru Lāčplēša Kara ordeņa zīmes. Nacionālās armijas karavīriem par brīvības cīņu laikā veiktiem varoņdarbiem piešķirti 1620 dažādu šķiru Lāčplēša Kara ordeņi. Jāatzīmē, ka apbalvoto vidū bija arī trīs sievietes - V. Veščūnas-Jansone, L. Čanka-Freidenfelde un E. Žiglevica. Visjaunākais ordeņa kavalieris F. Brikmanis varoņdarba veikšanas brīdī bija tikai 14 gadus vecs, bet vecākais (no Latvijas armijas karavīriem) - F. Liepiņš- 56 gadus vecs. Kritušiem vai no ievainojumiem mirušiem karavīriem pēc nāves tika piešķirti 130 ordeņi.


Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere Elza Žiglevica.


Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere Valija Veščunas-Jansone.


Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere Līna Čanka - Freidenfelde.

Apbalvoja arī vienu pilsētu-cietoksni Francijā -Verdenu - par varonību Pirmā pasaules kara laikā. Šo ordeni saņēma arī 204 bijušie latviešu strēlnieki.

Ar Lāčplēša Kara ordeņa visaugstāko - I šķiru apbalvoti četri latviešu virsnieki - Latvijas armijas virspavēlnieks J. Balodis, Latvijas bruņoto spēku pirmais pavēlnieks pulkvedis O. Kalpaks (pēc nāves), latviešu strēlnieku vadītājs pulkvedis F. Briedis (pēc nāves) un 3. Latgales divīzijas komandieris ģenerālis K. Berķis, kā arī septiņi ārzemnieki.


Lāčplēša Kara ordeņa II šķira. Foto: Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arhīvs.


Lāčplēša Kara ordeņa III šķira. Foto: Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arhīvs.

trešdiena, 2010. gada 10. novembris

LTF īpašas brīvprātīgās vienības (ĪBV)

1990. gadā, redzot miliču, pēc tam omoniešu varmācīgo attieksmi pret Latvijas neatkarības paudējiem, LTF nolēma izveidot savu drošības struktūru – kārtības sargus. Veidot vienības uzticēja patriotam Viesturam Bērziņam. Tika radīts milicijai alternatīvs dienests.

1990. gada aprīlī Dainis Īvāns deva rīkojumu apvienot visus kārtības sargus un nodibināt LTF īpašas brīvprātīgās vienības (IBV) ar štābu priekšgalā. 28. aprīlī LTF domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Škapars akceptēja darbības plānu par Augstākās padomes deputātu un nama apsardzi sesijas laikā.

Ar 1. maiju 200 kārtības sargi bez aizsardzības līdzekļiem uzsāka diennakts dežūras pie Brīvības pieminekļa un Augstākās padomes ēkas. 4. maijā pēc triumfālās 138 tautfrontiešu deputātu uzvaras, pasludinot Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju, Daugavas krastmalā grandiozajā, līkumojošā mītiņā kārtību uzturēja ap 500 brīvprātīgo sargu.

Pēc Rīgas milicijas 10. maija sazvērestības nepakļauties jaunajai tautas varai īpašajās kārtības sargu vienībās iekļāvās divi tūkstoši brīvprātīgo.

13. maijā kļuva zināms, ka padomju armijnieki ar interfrontes iedvesmu gatavo pret deputātiem demaršu.

14. maijā izraisījās ass konflikts starp Rīgas milicijas pārvaldes priekšnieka vietnieku OMON virspavēlnieku N. Gončarenko un īpašo kārtības sargu vadību par Augstākās padomes un Iekšlietu ministrijas rīkojumiem, grasījās LTF sargus padzīt, bet vadītājus aizturēt un īslaicīgi ieslodzīt izolatorā… Īpašo vienību vīri izjauca šo nekrietno operāciju.

15. maijā kļuva zināms, ka tiek gatavota triju Baltijas valstu Augstāko padomju ēku ieņemšana un deputātu arests vai padzīšana. Pēc pulksten 10 pie Augstākās padomes lielajā pilsoņu pūlī uzradās daži desmiti virsnieku un ap simtu privātdrēbēs ģērbušos karaskolas kursantu. Viņi vēlējās līdzināties sava aroda biedriem Tallinā, kuriem izdevās ielauzties Tompea pilī… Interfrontiešu atbalstīti, viņi bija bruņojušies ar ķēdēm un dažādiem citiem aukstajiem ieročiem. Ar draudiem un varmācību viņi lauzās uz Augstākās padomes nama ieeju. Sākās Augstākās padomes šturmēšana…

Viņiem pretī stājās daļa milicijas spēku un īpašo brīvprātīgo vienību vīri, savu komandieru Mārtiņa Andersona, Viestura Bērziņa, Jura Boldāna, Voldemāra Ates, Henriha Dzintara, Aigara Tepera, Pētera Vērsīša, Jāņa Kondrāta, Ginta Važņa, Elmāra Kristiņa, Gustava Kalniņa, Jāņa Veinberga, Armanda Māliņa vadīti.

Pēc padomu armijas asiņainajiem darbiem Viļņā un LTF vadības 1991.gada 13.janvāra agrā rīta radio uzrunas – nākt tautai palīgā nosargāt valstiski svarīgos objektus no visu veidu padomju varmākām, kas cerēja samīt vārgos Latvijas neatkarības dīgļus, Dainis Īvāns deva komandu piectūkstoš brīvprātīgo vienību kārtības sargiem un t.s. baltajām beretēm ierasties nozīmētās vietās, lai saņemtu uzdevumus nodrošināt sabiedrisko kārtību Daugavas krastmalā manifestācijas laikā.

Pēc tam pārņemt apsardzē Brīvības pieminekli, Augstāko un Ministru padomes, Latvijas radio un televīzijas kompleksus, telefona centrāli, LTF ēkas un citus objektus. 14.janvārī Īpašo brīvprātīgo vienību vīriem nāca palīgā zemnieki, pilsētnieki un pārstāvji no lojālām Latvijas organizācijām un iestādēm. Sākās barikāžu celšana, Rīgas sargu mobilizācija (dažu dienu laikā sargos iestājās un apliecības saņēma 10 tūkstoši brīvprātīgo) un apmācības nevardarbīgai pretestībai vai varbūtējai cīņai ar bruņotajiem padarmijniekiem, čekistiem, OMON.

Valsts objektu apsardzi vadīja apmācīti un pieredzējuši Īpašo brīvprātīgo vienību darbinieki Voldemārs Atis, Jānis Kondrāts, Juris Vectirāns, Gunārs Krauze, Zigrīda Teikmane, Armands Māliņš, Roberts Millers un Pēteris Vērītis. Lielu morālu un taktisku palīdzību sniedza barikāžu virsvadība deputāti Andrejs Krastiņš, Odisejs Kostanda, Juris Dobelis, Tālavs Jundzis, Ģirts Kristovskis, Ilze Cielava, Roberts Milbergs, Juris Stīpnieks, Jānis Ruško, militārie speciālisti Jānis Baškers, Auseklis Pļaviņš, Georgs Stiprais, Voldemārs Jāronis un citi.

19.janvāra naktī tika sagūstīti pieci Īpašo brīvprātīgo vienību sakarnieki ar automašīnu Latvija, kurus pēc tam mocīja Baltkrievijas cietumā. 20.janvārī OMON bandītiski uzbruka Iekšlietu ministrijai. Tika ievainoti vairāki miliči, arī tagadējais BAF prezidents Renārs Zaļais, bet dzīvību zaudēja Sergejs Konoņenko, Vladimirs Gomonovičs, kinooperatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne, kā arī skolnieks Edijs Riekstiņš. Tumšo spēku draudi, šaudīšanās un cīnītāju upuri neiebiedēja un nesalauza tautas sparu. Rīgas sargi izcīnīja vēsturisku uzvaru. Tumsa atkāpās. Piepildījās Rīgas Doma prāvesta Jāņa Liepiņa lūgšana: «Debesu Tēvs, svētī tautu, lai ļaunie spēki nesagrautu!» Visu barikāžu laiku baznīcās patvērumā atradās simtiem cīnītāju.

Latvijas iedzīvotāji, bet pamatā latvieši, iekļāvās šajā cīņā tautai tik izšķirīgajos brīžos ar galveno mērķi: tikt vaļā no okupācijas, glābt savas tautas pastāvēšanu un pieredzēt dzīvi brīvajā Latvijā.

ĪPAŠO BRĪVPRĀTĪGO VIENĪBU ATŠĶIRĪBAS ZĪMES.

Latvijas Tautas Frontes Īpašo brīvprātīgo vienību (ĪBV)dalībnieku atšķirības zīmes sastāvēja no rokas apsēja un nozīmes/žetona.

LR Zemessardzes pirmsākumos, kad zemessardzei vel nebija sava formas tērpa, visas darbības notika civildrēbēs ar īpašo brīvprātīgo vienību atšķirības zīmēm.

Īpašo brīvprātīgo vienību (ĪBV)rokas apsējs.


Īpašo brīvprātīgo vienību (IBV)rokas apsēja averss.



Īpašo brīvprātīgo vienību (IBV)rokas apsēja reverss.

Īpašo brīvprātīgo vienību (IBV)nozīme/žetons.



Īpašo brīvprātīgo vienību (IBV)nozīmes/žetona averss.


Īpašo brīvprātīgo vienību (IBV)nozīmes/žetona averss.


Īpašo brīvprātīgo vienību (IBV)nozīmes/žetona reverss.

Latvijas Republikas Īpašo brīvprātīgo vienību štāba "Goda zīme".


LR Īpašo brīvprātīgo vienību "Goda zīmes" averss.


LR Īpašo brīvprātīgo vienību "Goda zīmes" averss, tuvplānā.


LR Īpašo brīvprātīgo vienību "Goda zīmes" reverss.


LR Īpašo brīvprātīgo vienību "Goda zīmes" reverss, tuvplānā.


Latvijas Republikas Īpašo brīvprātīgo vienību štāba "Goda zīmes" apliecība.

sestdiena, 2010. gada 30. oktobris

Kājnieku skola

NBS Kājnieku skola veic Nacionālo bruņoto spēku karavīru individuālo apmācību, piedalās atbilstošas specifikas apmācību programmu izstrādē, esošo apmācību programmu analīzē un pilnveidošanā nodrošinot karavīra sastāva speciālistu apmācību atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku kvalifikācijas prasībām.

Vēsture

Vidzemes tālākajā nostūrī, pakalnu vidū, iegūlies ezers ar četrām salām, bet tā dienvidu krastā atrodas pilsēta, kurai dots Alūksnes vārds.

1992.gada 11.novembrī ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministra pavēli tika izveidots Mobilo strēlnieku bataljons, pirmā regulārā armijas vienība Latvijas Republikas austrumu daļā.

Vienības teritorija aptuveni aizņem 40 hektārus lielu platību. Tā izvietota 7.Siguldas kājnieku pulkam celtajās kazarmās, pirmās no tām tika celtas 1923.-1929. gadam, tādēļ šīs ēkas var uzskatīt par Latvijas armijas vēstures pieminekļiem. Līdz ar to mēs cenšamies būt 7.Siguldas kājnieku pulka labo tradīciju turpinātāji un tālāk nesēji.

Mūsu vienības Kaujas karogs un Krūšu nozīme ir darināti par pamatu ņemot 7.Siguldas kājnieku pulka simboliku.

No 1998.gada tā pamatuzdevums bija obligātā militārā dienesta karavīru pamatapmācība. 2004.gada oktobrī Mobilo strēlnieku bataljons uzsāka profesionālā dienesta karavīru pamatapmācību, bet 2005.gada septembrī virsnieku kandidātu kursu pamatapmācības posma realizāciju. Tās laikā karavīri apguva militārās pamatzināšanas un sagatavojās turpmākajam dienestam citās NBS vienībās . Karavīri dienesta laikā uzlabo savu fizisko sagatavotību, iemācās kopīgi pārvarēt morālās un fiziskās grūtības.

Apmācību programma ietver: darbību ar ieročiem, individuālās kaujas iemaņas, darbs ar karti un orientēšanās apvidū, pirmās palīdzības sniegšana, ierindas apmācība, likumi un reglamenti, Latvijas valsts un armijas vēsture u.c. Apmācību laikā ir paredzētas trīs taktiskās mācības Strautiņu poligonā. 2006.gada 10. februārī Mobīlo strēlnieku bataljonā noslēdzās pēdējais obligātā militārā dienesta karavīru pamatapmācības kurss. Kopā 8 gadu laikā tika apmācīti vairāk nekā 9000 obligātā militārā dienesta karavīri.

2006.gada 1.aprīlī ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministra pavēli Mobilo strēlnieku bataljons tiek pārdēvēts par NBS Kājnieku skolu. Kājnieku skolas pamatuzdevums – organizēt un nodrošināt pamatapmācības un kvalifikācijas celšanas kursus NBS karavīriem, pamatojoties uz NBS pieprasījumu un rekrutēšanas plānu.

2006. gadā tiek uzsākts Ložmetējnieka un ložmetējnieka palīga kurss, kā arī Militārā autotransporta „B” kategorijas autovadītāja kvalifikācijas kurss.

Vienības komandieri:

pulkvedis ĒRIKS MELNIS
(1992.g. 11.novembra līdz 1994.g. 5. augustam)

pulkvežleitnants DAINIS RENGARTS
(1994.g. 5.augusta līdz 1995. g. 8. februārim)

majors AINĀRS OZOLIŅŠ
(no 1995.g. 8. februāra – 2001. g. 26. jūlijam)

pulkvežleitnants AIVARS VIZULIS
( no 2001.g. 26. jūlija – 2005.g. 11. jūlijam)

kapteinis AGRIS OZOLIŅŠ
no 2005.g. 11. jūlija

NBS Kājnieku skolas simbolika apstiprināta ar Aizsardzības ministra2006.gada 10.augusta pavēli Nr. 275

NBS Kājnieku skolas karogs

Daugavas vanagu Vācijas valde 1995.gadā karogu dāvināja Mobilo strēlnieku bataljonam (par paraugu ņemts 7.Siguldas kājnieku pulka karogs).


NBS Kājnieku skolas karoga averss.


NBS Kājnieku skolas karoga reverss.

Mainot vienības nosaukumu no „Mobilais strēlnieku bataljons” uz „Kājnieku skola” (AM 30.01.2006. pavēle Nr.34 „Par NBS Mobilo strēlnieku bataljona nosaukuma maiņu”), Mobilo strēlnieku bataljona karogs tradīciju saglabāšanai pēctecības kārtībā tiek nodots jaunizveidotajai vienībai.

Berete

Berete ir melnā krāsā atbilstoši galvas izmēram. Beretes apakšējā mala ir ar ādas apdari, caur kuru ir izvērta melna aukliņa.

Berete tiek nēsāta komplektā ar kokardi. Nav pieļaujama to nēsāšana atsevišķi. Nēsājot bereti, tai ir jābūt pilnībā uzliktai uz galvas virsmas. Berete tiek nēsāta ar kokardi virs kreisās acs 1–2 centimetrus no uzacs. Beretes virsma virs kokardes ielocīta, un beretes virsmas labā puse nolocīta – militārā sveicienā veido taisnu līniju ar labās rokas apakšdelmu un plaukstu.

Berete tiek nēsāta visos gadalaikos pie ikdienas un lauka formas atbilstoši LR Nacionālo bruņoto spēku (NBS) nolikumiem par karavīru formas tērpa nēsāšanu prasībām.

Bereti nevalkā lauka apmācību laikā.

NBS Kājnieku skolas komandsastāva instruktoriem – aiz kokardes fonā (diametrā nepārsniedzot kokardes ārējo malu) tiek ievietots tumši sarkans audums, kas norāda, ka šie instruktori ir karavīru vadītāji.

Kokarde un emblēma

Kokardes pamatu veido ozollapu vainags un Maltas krusts ar slīpām sānu skaldnēm, krusta centrā, vienā plaknē – septiņstūru vairogs.

Ozollapu vainags simbolizē: ozols – spēks, izturība, vainags – pilnību, bezgalība, mūžība.
Maltas krusts – kā pamats ņemta 7. Siguldas kājnieku pulka krūšu zīme, vēlāk arī Mobilo strēlnieku bataljona krūšu zīme, kas simbolizē stingru pamatu, vēsturisko mantojumu.

Durklis – ierocis, kas simbolizē kājniekus.


Kājnieku skolas beretes kokarde.

Emblēmas pamatu veido ozollapu vainags un Maltas krusts, krusta centrā – septiņstūru vairogs, centrālajā daļā vertikāli pa ass līniju durklis, uz Maltas krusta kreisā stara burts K, uz labā – S (Kājnieku skola).

Emblēmu atļauts lietot, atveidojot to uz dažādiem suvenīriem (bloknotiem, pildspalvām, uzlīmēm, krūzēm, cepurēm un līdzīgiem priekšmetiem) NBS komandiera noteiktajā kārtībā.


Kājnieku skolas emblēma.

NBS Kājnieku skolas piedurknes uzšuves apraksts

Ikdienas formas tērpam.

Piedurknes uzšuvei ir vairoga forma, pa uzšuves perimetru apvilkta līnija sudraba krāsā. Uzšuves augšdaļā uz sudraba fona ar ziliem burtiem ir uzraksts ”Alūksne” (skolas dislokācijas vieta). Zem uzraksta ”Alūksne” uzšuve pārdalīta uz pusēm. Uzšuves kreisā puse ir zilā krāsā, bet labā oranžā (krāsas pārņemot no Mobilo strēlnieku bataljona simbolikas). Krāsainā laukuma centrā atrodas Kājnieku skolas emblēma, kur Maltas krusta stari ir (Latvijas karoga) sarkanā krāsā, krusta skaldnes, durklis, vainags – sudraba krāsā. Uz Maltas krusta kreisā stara burts K, uz labā – S

Lauka formas tērpam.

Piedurknes uzšuvei ir vairoga forma, uz zaļa fona pa uzšuves perimetru ir līnijas melnā krāsā. Uzraksts ”Alūksne” melnā krāsā. Zem uzraksta joslas ”Alūksne” uzšuves centrā ir Kājnieku skolas emblēma, kur Maltas krusta skaldnes, ozollapu vainaga un durkļa kontūras izšūtas ar melnu diegu. Uz Maltas krusta kreisā stara burts K, uz labā – S (Kājnieku skola), burtu augstums.

Vecā parauga Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona, ikdienas formas izšūtā uzšuve.


Vecā parauga Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona, lauku formas uzšuve. Uzšuve veidota krasu spiedes tehnikā.


Vecā parauga Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona, lauku formas izšūtā uzšuve.


Vecā parauga Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona, lauku formas izšūtā uzšuve.



                                               Kājnieku skolas ikdienas formas uzšuve.


Kājnieku skolas lauku formas, izšūtā uzšuve.


Kājnieku skolas lauku formas, izšūtā uzšuve.

Kājnieku skolas lauku formas, izšūtā uzšuve.

NBS Kājnieku skolas krūšu zīmes apraksts

Krūšu zīmes pamatu veido ozollapu vainags (ozols – spēks, izturība, vainags – pilnību, bezgalība, mūžība) un Maltas krusts (kā pamats ņemta 7. Siguldas kājnieku pulka krūšu zīme, vēlāk arī Mobilo strēlnieku bataljona krūšu zīme, kas simbolizē stingru pamatu, vēsturisko mantojumu) ar slīpām sānu skaldnēm, krusta centrā, vienā plaknē – septiņstūru vairogs.



Averss

Krūšu zīme izgatavota no apzeltīta metāla, kur Maltas krusta stari pildīti ar emalju (Latvijas karoga) sarkanā krāsā, krusta skaldnes, durklis, burti, cipari, vainags – zelta krāsā. Uz Maltas krusta kreisā stara burts K, uz labā – S (Kājnieku skola), uz apakšējā stara zem durkļa – 2006 (NBS Kājnieku skolas dibināšanas gads).

Reverss

Iegravēts krūšu zīmes numurs. Skrūve krūšu zīmes piestiprināšanai.

NBS Kājnieku skolas krūšu zīmes nēsāšanas tiesības tiek piešķirtas atbilstoši Kājnieku skolas krūšu zīmes nolikumam.


Mobilo strēlnieku bataljona krūšu zīme.