Latvijas Republikas Robežsardzes krūšu zīmes

ROBEŽSARGU BRIGĀDES ATŠĶIRĪBAS UN NOPELNU ZĪME 

Krūšu nozīme atjaunota 1995. gadā, ieviešot nelielas izmaiņas 1928.gadā dibinātajā krūšu nozīmē.

Krūšu nozīmi piešķir robežsargiem, kuri nodienējuši ne mazāk par trim gadiem par nevainojumu dienestu robežapsardzībā un personām, kuras nav robežsargi (arī ārzemniekiem), par vērā ņemamu ieguldījumu valsts robežsardzes attīstībā un stiprināšanā: Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, tiesībsargājošo struktūru amatpersonām un civilpersonām par nopelniem Latvijas Republikas valsts robežas apsardzībā; ārvalstu karavīriem, amatpersonām un iedzīvotājiem par nopelniem Latvijas Republikas Valsts robežas stiprināšanā, sniedzot palīdzību Latvijas republikas robežsargiem.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē. 

Krūšu nozīmes pamatā ir stilizēts - ornamentāls rombveida jeb dāmu vairogs. Tā detaļas atrodas uz apzeltītas rombveida plāksnes. Vairoga centrā iestrādāts karstas emaljas robežstaba atveids ar triju ozolzaru salikumu tā augšdaļā. To balsta sarkanas karstas emaljas lauva un sudrabots grifs, kura ķepās ielikti apzeltīti ieslīpi pacelti zobeni. Vairoga lejasdaļā iestrādātas dekoratīvās plāksnes detaļas ar gada skaitli „13∙XII∙91∙" un triju ozolzaru salikums. Vairoga augšdaļā uzlikts neliela izmēra zaļas karstas emaljas apzeltīts vairogs ar iestrādātu apzeltītu dekoratīvo burtu „ R ". 

Krūšu nozīme izgatavota no sudraba ar apzeltītām detaļām.
Izmērs - 49,5X42 mm.
Svars bez uzgriežņa - 19,6 gr.
Nozīmes reversa augšdaļā iegravēts kārtas numurs.
Izgatavotājs - „KALVIS", Rīga.

Pie civilluzvalka atļauts nēsāt proporcionāli samazināta dizaina nozīmes miniatūru - atloka nozīmi.

Tā izgatavota no sudraba ar apzeltītām detaļām.
Izmērs - 33,5X29 mm.
Svars bez uzgriežņa - 8,0 gr.
Izgatavotājs - „KALVIS", Rīga.

VALMIERAS ROBEŽSARGU BATALJONA KRŪŠU NOZĪME

Nozīmes pamatā patinēta melhiora ozolzaru vainags ar trim zeltainām zvaigznēm tā augšdaļā, uz kura uzlikts uzlecošas saules atveids. Uz saules 45 grādu leņķī ar asmeni uz augšu pacelts zobens. Vainaga lejasdaļā stipri izteikts zaru savijums, izmantojot lentu, uz kuras abreviatūra "VRB". 

Krūšu nozīme tika izgatavota no melhiora, saules atveids un zvaigznes no misiņa.
Izmērs - 51X39 mm.
Svars bez uzgriežņa - 15,6 gr.
Izgatavotājs - „KOKARDE", Rīga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civilluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Valmieras pārvaldes krūšu nozīme

Sakarā ar strukturālajām izmaiņām Valsts robežsardzē Valmieras robežsargu bataljona krūšu nozīmes dizains tika koriģēts - abreviatūras "VRB" vietā tika izmantota abreviatūra „VAP" atbilstoši pārvaldes nosaukumam. 

VIĻAKAS ROBEŽSARGU BATALJONA KRŪŠU NOZĪME

Nozīmes pamatā ovāls vairogs, kas lejasdaļā ieskauts ar ozolzaru pusvainagu apvītu ar karstas emaljas lentu Latvijas nacionālajās krāsās. Pusvainags lejasdaļā sastiprināts ar zaru savijumu. Vairoga augšdaļā karstas emaljas robežstaba atveids Latvijas nacionālajās krāsās ar iestrādātu zeltītu skaitli „2", kas apzīmē bataljona kārtas skaitli - 2. Viļakas robežsargu bataljons. Uz robežstaba atveida uzlikts sarkanas karstas emaljas lentas dekors ar zeltītu abreviatūru „VRB". Ovālā vairoga centrā iestrādāts stilizēts baroka tipa zaļas karstas emaljas vairogs, kas ierāmēts ar zeltainu kanti. Vairoga lejasdaļā sadalīts zeltains gadskaitlis „13 XII 91". Vairoga centrā uzlikts sudrabains grifs ar paceltu zobenu.

Krūšu nozīme izgatavota no tombaka, grifs no melhiora.
Izmērs - 45X36 mm.
Svars bez uzgriežņa - 22,3 gr.
Izgatavotājs - „KOKARDE", Rīga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civilluzvalka krūšu kreisajā pusē.

LUDZAS ROBEŽSARGU BATALJONA KRŪŠU NOZĪME

3.Ludzas robežsargu bataljona krūšu nozīme. Nozīmes pamatā sudrabaina ovālas formas ordeņa zvaigzne, uz kuras uzlikts karstas emaljas ordeņa jeb dzelzs krusts Latvijas nacionālajās krāsās ar dzeltenas karstas emaljas sadalītu abreviatūru „3 L R B". Uz krusta uzlikts pusapaļais jeb spāņu vairogs, kas ierāmēts ar zeltainu kanti. Tā augšpusē atrodas trīs zeltainas zvaigznes. Vairoga centrā iestrādāts karstas emaljas robežstaba atveids Latvijas nacionālajās krāsās. Vairoga lejasdaļā - sarkanas karstas emaljas cietokšņa sienas atveids, virs tās zilas karstas emaljas skaidru debesu atveids. Uz vairoga uzlikti ieslīpi sakrustoti zobens un atslēga. 

Krūšu nozīme izgatavota no melhiora. Vairogs, zvaigznes, zobens un atslēga izgatavotas no tombaka.
Izmērs -51X51 mm.
Svars bez uzgriežņa - 26,8 gr.
Izgatavotājs - „KOKARDE", Rīga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civilluzvalka krūšu kreisajā pusē.

DAUGAVPILS ROBEŽSARGU BATALJONA KRŪŠU NOZĪME 

4.Daugavpils robežsargu bataljona krūšu nozīme. Nozīmes pamatā karstas emaljas auseklītis Latvijas nacionālajās krāsās, starp kura stariem iestrādāti divi zobeni ar asmeņiem uz leju. Auseklīša staros iestrādāta sadalīta abreviatūra „4 D R B". Uz auseklīša uzlikts pusapaļais jeb spāņu vairogs, ieskauts ar diviem zaļas karstas emaljas ozola zariem. Vairoga dizaina pamatā ir zilas karstas emaljas Daugavpils pilsētas ģerbonis ar baltas karstas emaljas upes atveidu, sudrabotiem cietokšņa sienas fragmentiem un lotosa zieda atveidiem. Ģerbonis papildināts ar karstas emaljas robežstaba atveidu vertikāli centrā, bet augšdaļā ar iestrādātu sadalītu gadskaitli „1991 13 XII".

Krūšu nozīme izgatavota no melhiora.
Izmērs -52X52 mm.
Svars bez uzgriežņa - 27,6 gr.
Izgatavotājs - „KOKARDE", Rīga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civilluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Pie civiluzvalka atļauts nēsāt arī nozīmes miniatūru - atloka nozīmi, kas izgatavota no melhiora.
Izmērs - 26,5X21 mm.
Svars bez uzgriežņa - 7,2 gr.
Izgatavotājs - „KOKARDE", Rīga.

4.Daugavpils robežsargu bataljona krūšu nozīmes projekts tika izveidots 1992.gada beigās. 1993.gada sākumā to sāka izsniegt virsniekiem un virsdienesta karavīriem. Krūšu nozīmes miniatūru izsniedza obligātā dienesta karavīriem. Krūšu nozīmes projekts netika iesniegts apstiprināšanai, kā rezultātā, pēc robežsargu brigādes komandiera attiecīga rīkojuma dokumenta saņemšanas, krūšu nozīmes nēsāšana tika pārtraukta.

JELGAVAS ROBEŽSARGU BATALJONA KRŪŠU NOZĪME

5.Jelgavas robežsargu bataljona krūšu nozīme. Nozīmes pamatā zeltains liesmveida staru atveids, uz kura uzlikts karstas emaljas Latvijas nacionālajās krāsās vienādu malu jeb Šveices krusts ar zeltītu iekantējumu, uz kura uzlikts mazāka izmēra sudrabains vienādu malu krusts ar iestrādātu sadalītu abreviatūru „J R P" un gadskaitli „1991". Uz krusta uzlikts zilas karstas emaljas pusapaļais jeb spāņu vairogs ar sudrabainu aļņa atveidu - Jelgavas pilsētas ģerboņa dizaina pamatelementu. Nozīmes reversa lejasdaļā iegravēts kārtas numurs.

Krūšu nozīme izgatavota no tombaka, bet mazākā izmēra krusts un vairogs izgatavots no melhiora.
Izmērs - 42X43 mm.
Svars bez uzgriežņa - 17,4 gr.
Izgatavotājs - „KALVIS", Rīga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civilluzvalka krūšu kreisajā pusē.

 

LIEPĀJAS ROBEŽSARGU BATALJONA KRŪŠU NOZĪME

6.Liepājas robežsargu bataljona krūšu nozīme. Nozīmes pamatā krapināta melhiora ovālais vairogs, apvīts ar zaļas lakas ozolzaru savijumu. Uz vairoga atrodas stilizēts sarkanas lakas atslēgu krusts, kura staros iestrādātas trīs sudrabainas zvaigznes, sadalīta abreviatūra „R B" un gadskaitlis „1991.". Vairoga centrā iestrādāts zaļas un sarkanas lakas Liepājas pilsētas ģerbonis.

Krūšu nozīme tika izgatavota no melhiora.
Izmērs - 54X54 mm.
Svars bez uzgriežņa - 29,0 gr.
Izgatavotājs - „ DAIĻRADE", „LABORA", Liepāja.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civilluzvalka krūšu kreisajā pusē.

VENTSPILS ROBEŽSARDZES PĀRVALDES KRŪŠU NOZĪME

Ventspils robežsardzes pārvaldes krūšu nozīme. Nozīmes pamatā četru stūru sudrabaina ordeņa zvaigzne, uz kuras atrodas balta karstas emaljas enkura krusts. Uz krusta uzlikts trīsstūra jeb gotiskais vairogs, ieskauts diviem zeltainiem ozolzariem sastiprinātiem vairoga lejasdaļā. Vairogā iestrādāti zilas karstas emaljas jūras un gaiši zilas karstas emaljas debesu atveidi, kā arī baltas karstas emaljas Ventas upes atveids. Vairoga centrā ieslīpi sakrustots zeltains zobens ar asmeni uz leju un atslēga.

Krūšu nozīme tika izgatavota no melhiora. Vairogs, zobens un atslēga - no tombaka.
Izmērs - 46X46 mm.
Svars bez uzgriežņa - 24,1 gr.
Izgatavotājs - „CRAFT", Rīga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civilluzvalka krūšu kreisajā pusē.

RĪGAS ATSEVIŠĶĀ ROBEŽKONTROLES PUNKTA  KRŪŠU NOZĪME 

Rīgas atsevišķā robežkontroles punkta krūšu nozīmes pamatā sudrabains nedaudz puklēts ugunskrusts, kura starus savieno aukstas emaljas ozolu zaru savijums, izvietots pretī pulksteņa rādītāju virzienam. Uz ugunskrusta uzlikts stipri stilizēts krapināta un patinēta melhiora pusapaļais jeb spāņu vairogs ar trim zeltītām zvaigznēm tā augšdaļā, ar karstas emaljas robežstaba atveidu vertikāli centrā, kuru balsta sarkanas karstas emaljas lauva un sudrabains grifs. Vairoga lejasdaļā iestrādāts lentas veidojums ar uzrakstu „RĪGA".

1. variants

 2.variants

Pirmā un otrā varianta krūšu nozīme izgatavota no melhiora, zvaigznes - no tombaka.
Izmērs - 46,5X46,5 mm.
Svars bez uzgriežņa - 22,6 gr.
Izgatavotājs - „KOKARDE", Rīga. 

3.variants

Krūšu nozīmes trešais variants izgatavots no sudraba ar apzeltītām zvaigznēm un apzeltītu lentas veidojumu.
Izmērs - 47X47 mm.
Svars bez uzgriežņa - 25,8 gr.
Izgatavotājs - nav zināms.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civilluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Aizsardzības ministija

Vēsture

1991.gada augustā-septembrī pēc neatkarības starptautiskas atzīšanas Latvija, līdzīgi kā abas pārējās Baltijas valstis, varēja patstāvīgi realizēt savu drošības politiku un reāli sākt valsts aizsardzības sistēmas veidošanu. Tomēr valsts pašaizsardzības sistēma tika sākta veidot jau 1991.gada janvāra barikāžu laikā - 24.janvārī tika izveidots Sabiedrības drošības departaments, bet pēc reālas neatkarības atgūšanas sāka veidoties arī valsts aizsardzības struktūras.

1991.gada novembrī Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma nodibināt Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju. Atjaunot agrāko Latvijas Kara ministrijas nosaukumu Augstākās padomes deputāti neuzdrošinājās, baidoties, ka pasaule un vispirms jau Padomju Savienība to nesapratīs. 13.novemrī deputātu vairākums nobalsoja par Aizsardzības ministrijas izveidošanu. 19.novembra sēdē par pirmo atjaunotās Aizsardzības ministrijas ministru iecēla T.Jundzi.

Aizsardzības ministrija tika veidota uz Sabiedrības drošības departamenta bāzes, pārņemot tās materiālās vērtības un pieņemot darbā lielāko daļu departamenta darbinieku. Aizsardzības ministrijas tiešā pakļautībā nonāca arī valsts aizsardzības spēki, Nacionālā Aizsardzības akadēmija, kā arī citas ar valsts drošību saistītas struktūras.

Pēc neatkarības atjaunošanas līdz 2000.gadam bijušas 10 ministru nomaiņas, turklāt trijos no gadījumiem darbojušies tikai ministra vietas izpildītāji. Kopš 1993.gada ir bijuši šādi aizsardzības ministri:

T.Jundzis (1991.11.-1993.08.), V.Pavlovskis (1993.08.-1994.09.), J.A.Trapāns (1994.09.-1995.03.), M.Gailis (1995.03.-1995.12.), A.Krastiņš (1995.12.-1997.03.), T.Jundzis (1997.06.-1998.10.), Ģ.V.Kristovskis (1998.11.- 2004. 03.), A.Slakteris (2004.03.-2004.12.), E.Repše (2004.12-2005.12), L.Mūrniece (2005.12. - 2006.04.), A.Slakteris (2006.04. - 2007.12), V.Veldre (2007.12. - 2009.03), Imants Lieģis (2009.03. - pašreiz).

Visi aizsardzības ministri ir civilpersonas.

Pirmais Aizsardzības spēku komandieris bija pulkvedis Dainis Turlais. 1994.gada oktobrī viņa vadībā tika izveidoti Nacionālie bruņotie spēki (NBS), apvienojot Zemessardzi, Jūras spēkus, Gaisa spēkus un pārējās Aizsardzības spēku vienības. Par komandieri tika iecelts Zemessardzes pulkvedis J.Dalbiņš.

Pēc neatkarības atjaunošanas ir bijuši šādi Nacionālo bruņoto spēku komandieri: Zemessardzes pulkvedis Juris Dalbiņš (1994.10.-1998.05.), Zemessardzes pulkvedis Juris Eihmanis (1998.06.-1998.12.), Zemessardzes pulkvedis Raimonds Graube (1999.01.-2003.01), viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots (2003.02.- 2006.07), brigādes ģenerālis Juris Maklakovs (2006.07. - 2010.07.), brigādes ģenerālis Raimonds Graube (07.2010. - pašreiz).

Aizsardzības ministrijas apbalvojumi.

Aizsardzības ministra apbalvojums "Atzinības Goda Zīme"

Izveidošana
LR aizsardzības ministra apbalvojums "Atzinības Goda Zīme" dibināts 1996. gadā.
To piešķir kā atzinības apliecinājumu par nopelniem valsts bruņoto spēku veidošanā un nostiprināšanā, militāri patriotiskajā audzināšanā, valstiskās apziņas veidošanā pilsoņos, sagatavojot tos savas valsts un zemes nelokāmai aizstāvēšanai.

Izskats un apraksts
"Atzinības Goda Zīme" ir veidota no sudraba; tā ir apaļas formas, diametrā 38 mm. Medaļas aversā ir redzama senlatviešu koka pils, tai apkārt ir uzraksts: "ATZINĪBAS GODA ZĪME", medaļas reversā vidū ir uzraksts: "AIZSARDZĪBAS MINISTRA APBALVOJUMS".
Medaļa ir iekārta 32 mm platā zilā, ar divām vertikālām sudraba svītrām cauraustā, lentē.
Medaļas ir numurētas.

Piešķiršanas kārtība
Apbalvojumu "Atzinības Goda Zīme" piešķir LR aizsardzības ministrs, izdodot par to pavēli. Kandidatūras apbalvojuma "Atzinības Goda Zīme" piešķiršanai izskata un iesniedz ministram ar ministra pavēli apstiprinātā, LR Aizsardzības ministrijā izveidotā apbalvojumu izskatīšanas komisija. Kandidatūras apbalvošanai ar "Atzinības Goda Zīmi" ieteic Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apakšvienību komandieri ar NBS štāba priekšnieka un NBS komandiera akceptu, LR Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieki, departamentu direktori, patstāvīgo nodaļu vadītāji, ministrijas padotībā esošo institūciju vadītāji, iesniedzot ieteikuma dokumentus apbalvojumu izskatīšanas komisijai.
Medaļu "Atzinības Goda Zīme" personai piešķir tikai vienu reizi.

Nēsāšanas kārtība
Medaļa "Atzinības Goda Zīme” ir augstākais aizsardzības ministra apbalvojums. Medaļa nēsājama aiz valsts apbalvojumiem krūšu kreisajā pusē. Militārpersonas ikdienā pie formas tērpa nēsā 10 mm platu lentes atgriezumu.


Aizsardzības ministrijas medaļa "Atzinības Goda Zīme”. Averss.


Aizsardzības ministrijas medaļa "Atzinības Goda Zīme”. Averss, tuvplānā.


Aizsardzības ministrijas medaļa "Atzinības Goda Zīme”. Reverss.


Aizsardzības ministrijas medaļa "Atzinības Goda Zīme”. Reverss, tuvplānā.


Aizsardzības ministrijas medaļas "Atzinības Goda Zīme” atgriezums.


Aizsardzības ministrijas medaļas "Atzinības Goda Zīme” apliecība.

Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā"

Izveidošana
LR aizsardzības ministra apbalvojums – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" dibināts 1999.gada 11.novembrī Latvijas armijas 80 gadu atcerei.
To piešķir kā atzinības apliecinājumu par nopelniem valsts bruņoto spēku attīstībā, valstiskās apziņas veidošanā karavīros, priekšzīmīgā dienesta pienākumu pildīšanā.

Izskats un apraksts
"Goda zīme" ir veidota no sudraba; tā ir apaļas formas, diametrā 38 mm, biezums 3 mm.
"Goda zīmes" aversā apkārt zīmei ozollapu vainags (spēka simbols), virs tā krustoti zobens un šautene, vertikāli lielgabala stobrs (ieroči simbolizē bruņotos spēkus). Centrā virs ieročiem latviešu karavīru saulīte – kokarde (latviešu karavīru simbols).
"Goda zīmes" reversā apkārt zīmei ir uzraksts: "AIZSARDZĪBAS MINISTRA APBALVOJUMS". Goda zīmes vidū ir uzraksts: "PAR IEGULDĪJUMU BRUŅOTO SPĒKU ATTĪSTĪBĀ".
Medaļa ir iekārta 32 mm platā un 50 mm garā lentā. Zaļās krāsas lenta simbolizē aizsardzību un Latvijas zemi; tai pa vidu caurausta lenta ar valsts karoga krāsās (valsts simbols, kas parāda aizsardzības ministru kā Latvijas valsts aizsardzības vadītāju).
Medaļas ir numurētas.

Piešķiršanas kārtība
Apbalvojumu "Goda zīmi" piešķir LR aizsardzības ministrs, izdodot par to pavēli.
Kandidatūras apbalvojuma "Goda zīme" piešķiršanai izskata un iesniedz aizsardzības ministram ar ministra pavēli apstiprināta LR Aizsardzības ministrijā izveidotā apbalvojumu izskatīšanas komisija. Kandidatūras apbalvošanai ar "Goda zīmi" ieteic Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un ministrijas pakļautība un pārziņā esošo institūciju vadītāji, pakļautības kārtībā iesniedzot ieteikuma dokumentus LR aizsardzības ministra sekretariātā.
Medaļu – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" personai piešķir tikai vienu reizi.

Nēsāšanas kārtība
Medaļa – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" nēsājama aiz valsts apbalvojumiem un aizsardzības ministra apbalvojuma – medaļas "Atzinības Goda Zīme" krūšu kreisajā pusē. Militārpersonas ikdienā pie formas tērpa nēsā 10 mm platu lentes atgriezumu.


Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā". Averss.


Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā". Averss tuvplānā.


Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā". Reverss.


Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā". Reverss tuvplānā.


Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojuma – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" atgriezums.


Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojuma – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" apliecība.

Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Krūšu nozīme

Izveidošana
LR Aizsardzības ministrijas Krūšu nozīme ir 1996. gadā vēsturiski atjaunotā Kara ministrijas padomes un sekretariāta, kā arī Budžeta un kredīta pārvaldes Krūšu nozīme, ko LR kara ministrs izveidojis 1924.gadā.
To piešķir militārpersonām un civilpersonām, kas LR Aizsardzības ministrijā un tai pakļautās iestādēs nodienējuši (civilpersonām – pamatdarbā nostrādājuši) ne mazāk par trim gadiem.

Izskats un apraksts
Krūšu zīme ir veidota no sudraba; tā sastāv no sešstūrainas zvaigznes ar staru virsmām 50 mm diametrā. Zvaigznes vidū ozollapu vainags, virs tā krustoti: lielgabals, zobens un šautene; zvaigznes centrā virs ieročiem mazais valsts ģerbonis, virs tā trīs piecstūrainas zvaigznes un karavīru saulīte; ģerbonim abās pusēs ir skaitļi "19", "91".

Piešķiršanas kārtība
Krūšu nozīmi piešķir LR aizsardzības ministrs, izdodot par to pavēli.
Kandidatūras Krūšu nozīmes piešķiršanai izskata un iesniedz ministram ar ministra pavēli apstiprinātā LR Aizsardzības ministrijas apbalvojumu izskatīšanas komisija. Kandidatūras Krūšu nozīmes piešķiršanai ieteic LR Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieki, departamentu direktori, patstāvīgo nodaļu vadītāji, ministrijas pakļautībā un pārziņā esošo institūciju vadītāji, iesniedzot ieteikumus apbalvojumu izskatīšanas
komisijai.
LR Aizsardzības ministrijas Krūšu nozīmi personai piešķir tikai vienu reizi.

Nēsāšanas kārtība
Krūšu nozīme novietojama zem valsts un aizsardzības ministra apbalvojumiem krūšu kreisajā pusē virs citām krūšu zīmēm.
Krūšu nozīmes nēsāšana nav obligāta.


Latvijas Republikas Aizsardzības Ministrijas Krūšu nozīme. Averss.


Latvijas Republikas Aizsardzības Ministrijas Krūšu nozīmes apliecība.

Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Goda raksts.

Izveidošana
LR Aizsardzības ministrijas apbalvojums „Atzinības raksts” tika izveidots 1996. gadā, 2002. gadā tā nosaukums tika mainīts uz „Goda raksts”.
„Goda raksts” tiek pasniegts gan individuālai personas apbalvošanai, gan personu grupas vai kolektīva apbalvošanai kā atzinības apliecinājums par ieguldījumu valsts bruņoto spēku veidošanā un nostiprināšanā, militāro patriotiskajā audzināšanā, valsts stipruma apziņas veidošanā pilsoņos, sagatavojot to savas valsts un zemes nelokāmai aizstāvēšanai.
Ar „Goda rakstu” apbalvo Nacionālo bruņoto spēku, LR Aizsardzības ministrijas un ministrijas padotībā esošo organizāciju militārpersonas un civilpersonas, Latvijas un ārvalstu personas, personu grupas, sabiedriskos darbiniekus, kolektīvus un organizācijas.

Izskats un apraksts
„Goda raksts” ir divu veidu: ar pelēki tonētu fonu individuālai apbalvošanai un ar baltu fonu personu grupas vai kolektīva apbalvošanai.
„Goda raksta” izmērs ir A3 formāts. Tā augšējā centrālajā daļā attēlota lēcoša saulīte, zem tās senlatviešu koka pils ar sakrustotiem ieročiem. Centrālajā daļā pusapaļajā vairogā ir teksts:
„Latvijas Republika Aizsardzības ministrija GODA RAKSTS” Vairogu noslēdz sakrustoti ozolzari.


Piešķiršanas kārtība
LR Aizsardzības ministrijas apbalvojumu „Goda raksts” piešķir LR aizsardzības ministrs, izdodot par to pavēli.
Kandidatūras apbalvošanai ar „Goda rakstu” ieteic Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apakšvienību komandieri ar NBS štāba priekšnieka, NBS komandiera akceptu, LR Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieki, departamentu direktori, pastāvīgo nodaļu vadītāji, ministrijas pārraudzībā esošo organizāciju vadītāji.
„Goda raksts” personai, personu grupai vai kolektīvam var tikt pasniegts vairākkārt.


Aizsardzības ministrijas „Goda raksts”.

Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums - Piemiņas medaļa „Sekmējot Latvijas dalību NATO”.

Izveidošana
LR aizsardzības ministra apbalvojums – piemiņas medaļa „Sekmējot Latvijas dalību NATO” dibināts 2004.gada 19.martā sakarā ar Latvijas uzņemšanu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā – NATO.
Piemiņas medaļa tiek piešķirta kā atzinības apliecinājums par ieguldījumu Latvijas aizsardzības sistēmas attīstībā, veicinot Latvijas valsts dalību NATO.

Izskats un apraksts
Piemiņas medaļa ir veidota no bronzas; tā ir apaļas formas, diametrā 38 mm, biezums 3 mm. Tās aversā ir attēlota NATO simbolizējoša četrstaru zvaigzne ar apkārt izvietotiem dekoratīviem stariem. Gar malu pa visu perimetru – 2 mm bieza aploce aversā un reversā. Medaļas reversā – vidū uzraksts – “SEKMĒJOT LATVIJAS DALĪBU NATO”, apkārt pa perimetru ir uzraksts: “AIZSARDZĪBAS MINISTRA APBALVOJUMS”.
Piemiņas medaļa ir numurēta.
Piemiņas medaļa ir iekārta 32 mm platā un 50 mm garā lentā, kuras pamatā 15 mm plata valsts karoga sarkanā krāsa (karmīns) simbolizē Latviju, 15 mm plata zilā krāsa simbolizē NATO un lentas vidū to sadala 2 mm plata sudraba krāsas svītra, kas simbolizē taisnību, godīgumu un uzticību.

Piešķiršanas kārtība
Pieteikumi apbalvošanai ar piemiņas medaļu tikai pieņemti līdz 2004.gada 31.decembrim; pašreiz tās piešķiršana netiek turpināta.
Piemiņas medaļu personai piešķir tikai vienu reizi.
Šobrīd ar piemiņas medaļu ir apbalvotas 740 personas: Latvijas valsts un ārvalstu amatpersonas, LR Aizsardzības un LR Ārlietu ministriju darbinieki, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri, ārvalstu militārpersonas, sabiedrisko organizāciju pārstāvji un citas personas.

Nēsāšanas kārtība
Piemiņas medaļa nēsājama aiz valsts un aizsardzības ministra apbalvojumiem krūšu kreisajā pusē. Militārpersonas ikdienā pie formas tērpa nēsā 10 mm platu lentas atgriezumu, bet pie civilā tērpa piespraudi – 15 mm platu un 3 mm augstu tauriņsējuma lentīti. Civilpersonas ikdienā nēsā tikai piespraudi – tauriņsējuma lentīti.


Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums - Piemiņas medaļa „Sekmējot Latvijas dalību NATO”. Averss, reverss un atgriezums.

Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums – piemiņas medaļa “NATO samits 2006”


Izveidošana
LR aizsardzības ministra apbalvojums – piemiņas medaļa „NATO SAMITS 2006” dibināts 2007.gada 21.jūnijā sakarā ar sekmīgu NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes norisi Rīgā 2006. gada 28. – 29.novembrī.
Piemiņas medaļu piešķir kā atzinības apliecinājumu par sekmīgu NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes norisi Rīgā.

Izskats un apraksts
Piemiņas medaļa ir veidota no tombaka; tā ir apaļas formas, diametrā 38 mm, biezums 3 mm.
Piemiņas medaļas aversā ir reljefā attēlota NATO simbolizējoša četrstaru zvaigzne, uzraksti: “SAMITS”, “SUMMIT” un “SOMMET”, Latvijas valsts karogs, Vecrīgas panorāma un gada skaitlis “2006”.
Piemiņas medaļas reversā vidū līmeniski izvietots uzraksts: "AIZSARDZĪBAS MINISTRA APBALVOJUMS".
Piemiņas medaļa ir numurēta.
Piemiņas medaļa ir iekārta 32 mm platā un 50 mm garā lentē. Lentes pamatā ir 7 mm plata josla tumši zilā krāsā, kas simbolizē NATO karoga krāsu, un 7 mm plata josla gaiši zilā krāsā, kas simbolizē Rīgas pilsētas karoga krāsu, un lentes vidū tās sadala josla LR karoga krāsās, platums 18 mm.
Lentes atgriezums ir 32 mm plats un 10 mm augsts.

Piešķiršanas kārtība
Pieteikumi apbalvošanai ar piemiņas medaļu tikai pieņemti līdz 2007.gada septembrim; pašreiz tās piešķiršana netiek turpināta.
Piemiņas medaļu piešķīra LR aizsardzības ministrs, izdodot par to pavēli. LR aizsardzības ministrs bija tiesīgs apbalvot personu bez saskaņošanas ar komisiju.
Kandidatūras apbalvošanai ar Piemiņas medaļu ieteica un ieteikuma dokumentus apbalvojumu izskatīšanas komisijai iesniedza LR Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris. Tiesības ieteikt apbalvošanai ar Piemiņas medaļu bija arī citu valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju, kā arī ārvalstu institūciju un sabiedrisko organizāciju vadītājiem. Kandidatūras Piemiņas medaļas piešķiršanai izskatīja un LR aizsardzības ministram iesniedza ar ministra pavēli apstiprināta LR Aizsardzības ministrijas apbalvojumu izskatīšanas komisija. Komisija izvērtēja kandidatūru ieguldījumu NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes organizēšanā un norisē Rīgā 2006. gadā.
Piemiņas medaļu personai piešķir tikai vienu reizi. Šobrīd ar piemiņas medaļu ir apbalvota 571 persona.

Nēsāšanas kārtība
Piemiņas medaļa nēsājama aiz valsts un aizsardzības ministra apbalvojumiem krūšu kreisajā pusē. Militārpersonas ikdienā pie formas tērpa nēsā lentes atgriezumu.


Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojuma – piemiņas medaļas “NATO samits 2006” averss.


Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojuma – piemiņas medaļas “NATO samits 2006” reverss.

Aizsardzības spēku uzšuves.

Aizsardzības spēku lauku formas uzšuve. Izpildīta krāsu speiedes tehnikā uz dermantīna pamatnes.


Aizsardzības spēku lauku formas uzšuve. Izpildīta krāsu speiedes tehnikā.

Viestura rota un palīgvienības

Henrika Sinkēviča sardžu vienības Viestura rotas apliecība. Nirnberga (Nürnberg)1947. gads.

1946. gadā militārā dienesta palīgrotas sāka veidot arī no Baltijas valstu bēgļiem. Tā kā sākās latviešu un igauņu karagūstekņu atbrīvošana (ne briti, ne amerikāņi vairs neuzskatīja tos par piederīgiem "Ieroču SS" vienībām, lielā mērā pateicoties jau minētajam Starptautiskā tribunāla lēmumam), tad arī bijušie leģionāri varēja iestāties ASV armijas darba dienestā (Labour Service Company). 1946. gada aprīlī Nirnbergas garnizona priekšnieks, ASV armijas pulkvedis Martins ierosināja dibināt sardžu vienības no latviešu un igauņu vīriem. Maijā šīs idejas iemēģināšanai no Mercfeldas nometnes latviešiem un igauņiem izveidoja divas sardžu grupas - katrā pa vienam virsniekam un 15 karavīriem, kuri jau 27. jūnijā uzsāka sardžu dienestu Nirnbergā. Latviešu grupu vadīja leitnants Lielkājis. Nedaudz vēlāk Švabahā izveidoja vēl vienu latviešu vienību leitnanta Caunes vadībā. Atsauksmes par baltiešu karavīriem bija labas, un gada beigās - 6. decembrī - ASV armijas komandieris Vācijā ģenerālis Maknarnijs parakstīja baltiešu sardžu vienību statūtus, tā dodot juridiskas tiesības dibināt arī latviešu vienības.


8920/VIRSAIŠA VIESTURA ROTA/BALTIC/TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI

Vienu no pirmajām nodibināja ASV armijas Vācijā darba dienesta 8920. jeb virsaiša Viestura rotu. Tās pamatā bija abas jau izveidotās latviešu sardžu vienības, kuras apvienoja un ieskaitīja Manheimas garnizonā. Gandrīz visi "Viesturieši" bija bijušie leģionāri, tāpēc izpalika karavīru ierindas apmācība, jāpielāgojas bija tikai "amerikanizētajiem" reglamentiem. 1947. gada 16. janvārī pirmā latviešu sardžu rota kopā ar kādu poļu rotu nodeva svinīgo solījumu. Šajā laikā rotā bija astoņi virsnieki, 272 instruktori un sargi. Rotas virsnieki un karavīri pildīja garnizona dienestu vairākās Vācijas pilsētās (no 1947. gada pavasara - arī Nirnbergas Tiesu pils un cietuma apsardzē).


Nirnbergā. Tiesu pils parādē. Fotogrāfija no A. Pāvuliņa personiskā arhīva

Uz piedurknēm un vēlāk gan uz ķiverēm viņiem bija Latvijas karoga sarkanbaltsarkanās krāsas. Turklāt jāņem vērā, ka sabiedroto varas iestāžu attieksme pret nacistu kara noziedzniekiem bija ļoti nopietna un konsekventa.


Nirnbergā. Pirms braukšanas uz Tiesu pils sardzi. Fotogrāfija no A. Pāvuliņa personiskā arhīva

Atsuksmes par baltiešu karavīriem bija labas. Gandrīz visi "Viesturieši" bija bijušie leģionāri, tāpēc izpalika karavīru ierindas apmācība, jāpielāgojas bija tikai "amerikanizētajiem" reglamentiem. Rotas virsnieki un karavīri pildīja garnizona dienestu vairākās Vācijas pilsētās (no 1947. gada pavasara - arī Nirnbergas Tiesu pils un cietuma apsardzē).


Kriminālieslodzīto spārns I. Nirnberga (1947)

Latviešu un igauņu paramilitārās vienības Vācijā darbojās arī Nirnbergas tiesas procesā (1947 - 1949), kur apsargāja kara noziedzniekus.


Kriminālieslodzīto spārns I. Nirnberga (1947)

Sardzes posteņi bija izvietoti ne vien pa Tiesu pils perimetru, bet arī pie kameru durvīm. Baltiešu sargi vadāja ieslodzītos uz pastaigas laukumiem un nopratināšanām. Tikai divas funkcijas Nirnbergas procesa laikā izpildīja pati amerikāņu militārā policija: konvojēja ieslodzītos tiesas zālē un uz soda izpildi.


Baltiešu apsargs pārbauda ieslodzīto. Nirnberga (1947)


Baltiešu apsargi apgaitā. Nirnberga (1947)

Kad iestājās Berlīnes krīze un sāka darboties Rietumberlīnes apgādei organizētais gaisa tilts, "Viesturiešus" pārcēla uz pierobežas mežiem sargāt svarīgākās ASV armijas lauka noliktavas. Pēc tam latviešu sargi tika pārcelti uz Štutgartes apkaimi apsargāt ASV armijas korpusa galvenās pavēlniecības iestādes.


Foto: No Latvijas Kara muzeja. Franku novada latviešu nometņu apvienības ģenerālsekretārs R.Nīkurs pasniedz Amerikāņu Eiropas armijas 8920. Virsaiša Viestura sardžu rotai vienības karogu. Firta, Vācija, 1947.gada 28.jūnijs.


Viestura rota goda stājā ierindā sagaidot Latvijas republikas sūtni Kārli Zariņu. Štutgarte (1948)


Latvijas republikas sūtnis Lielbritānijā apmeklē latviešu Viestura rotu amerikāņu melno vienībās.No labās – rotas komandieris kapteinis Jānis Lielkājis, sūtnis Kārlis Zariņš un adjutants leitnants Skaistlauks.Štutgarte (Stuttgart)Amerikāņu zona 1948. gads.


Latvijas Republikas sūtnis Kārlis Zariņš Štutgartē apmeklē Viestura rotu. (1948)


Foto: No Latvijas Kara muzeja. Latvijas sūtnis Lielbritānijā K.Zariņš un rotas komandieris kapteinis J. Lielkājis apstaigā 8920.Virsaiša Viestura sardžu rotas ierindu. Vācija, 1949.gads.


Foto: No Latvijas Kara muzeja. R.D.Olmanis pie Tiesu pils. 8920. Virsaiša Viestura sardžu rota veica Tiesu pils un cietuma apsardzi. Vācija, Nirnberga, 1948.gads.


Sardžu vienības Viestura rotas vīri. Sakarā ar formas ģērba melno krāsu šīs vienības tika sauktas par "melniem" vai "melno vienībām". Nirnberga (Nürnberg)Amerikāņu zona,1947. gadā.


Štutgarte. (1948)


Štutgarte. (1948)


Štutgarte. (1948)


Sardžu vienības Viestura rota vīri Henriks Sinkēvičs un Viktors Znotiņš.


Sardžu vienības Viestura rotas kazarmas. Nirnberga (Nürnberg)Amerikāņu zona, 1947 gads.


Foto: No Latvijas Kara muzeja.8920. Virsaiša Viestura sardžu rotas zāles noformējums Latvijas valsts 30.gadskārtā. Ducenšteina, Vācija, 1949.gads.




Foto: No Latvijas Kara muzeja. J.Andersons pie 8920.Virsaiša Viestura sardžu rotas izcīnītās goda plāksnes – mēneša labākā rota. Vācija, 1951.gads.


Viesības Firtes nometnē 1947. gads. Galda kreisajā pusē sēž leitnants Skaistlauks.


Latviešu militārās palīgvienības loceklis. Angļu zona.


Latviešu militārā palīgvienība. Angļu zona, Lībeka. (1949)


Latviešu palīgvienības uzšuve, ASV zonā.


Baltiešu (miksētās)palīgvienības rotas Nr. 4027 uzšuve, ASV zona.


Latviešu palīgvienības rotas Nr. 7318 uzšuve, ASV zonā.



Baltiešu konstrukciju inženieru palīgvienības rotas
Nr. 8252 uzšuve, ASV zonā.


Latviešu konstrukciju inženieru palīgvienības rotas Nr. 8710 uzšuve, ASV zonā.


Latviešu konstrukciju inženieru palīgvienības rotas Nr. 8710 uzšuve, ASV zonā.


Latviešu palīgvienības rotas Nr. 8920 ķivere, ASV zonā.





Baltijas palīgvienību Goda zīme, ASV zonā.


Baltijas palīgvienību Goda zīmes apliecība.








Latviešu civilās palīgvienības Nr.7566 uzšuve, ASV zonā.