Nodrošinājuma pavēlniecība

Nodrošinājuma pavēlniecība tika izveidota 2000.gada 29.decembrī. Saskaņā ar Aizsardzības ministra pavēli tika nozīmēta NBS Nodrošinājuma Centra komandiera grupa, bet 2001.gada 1.februārī –apstiprināja Nodrošinājuma Centra pagaidu štatu, kas veica apgādes, kravu transportēšanas, muitas formalitāšu funkcijas.

2001.gada 2.janvārī tiek iecelts NBS Nodrošinājuma centra komandieris un izveidota NBS Nodrošinājuma centra komandiera grupa, kura arī pilda Koordinācijas daļas uzņēmējvalsts atbalsta koordinācijas funkcijas līdz Nodrošinājuma centra pilna štata izveidei.

Izpētes daļas un Līgumu izpildes daļas funkcijas pilda NBS štāba J-4 departaments NBS Nodrošinājuma centra komandiera grupas pārraudzībā , līdz NBS Nodrošinājuma centra pilna štata izveide.

NBS Nodrošinājuma centra Komandieru grupas darbu vada Nodrošinājuma centra komandieris, kurš ir tieši padots NBS komandierim un ir NBS komandiera vietnieks nodrošinājuma jautājumos. NBS Nodrošinājuma centra Komandieru grupai nav juridiskas personas statusa. NBS Nodrošinājuma centra komandierim ir pakļauta NBS Materiāli tehnisko līdzekļu bāze, uz kuras 2001,gada 31.jūlijā tiek izveidotas Materiālu pārvalde ar daļām, Atbalsta pārvalde ar daļām, Starpvalstu sūtījumu nodaļa un Transporta remonta nodaļa. NBS Nodrošinājuma centra komandiera grupa tiek pārveidota par vadības grupu, iekļaujot grāmatvedības nodaļu un personāla nodaļu.

2001.gada 2.novembrī ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministra pavēli tika izveidots NBS Nodrošinājuma centrs, bet 2001.gada 28.decembrī centram piešķir juridiskās personas statusu, centram ir apaļais zīmogs ar Latvijas valsts mazā ģērboņa attēlu un pilnu vienības nosaukumu.Nodrošinājuma centra juridiskā adrese Vagonu ielā 38, Rīgā.

Lai restrukturizētu nodrošinājuma sistēmu pamatojoties uz likumiem un pavēlēm 2003.gada 29.janvārī nosaka NBS Nodrošinājuma centra reorganizāciju, slēdzot ar 2003.gada 1.februāri Gaisa spēku atbalsta bāzi, ar 2003.gada 31.martu NBS Militārās medicīnas centru, kura tiesību un saistību pārņēmējs ir NBS Nodrošinājuma centrs, bet Jūras spēku atbalsta bāzes tiesību un saistību pārņēmējs ir NBS Nodrošinājuma centra 4. AN AB.

2004.gada 29.aprīlī aizsardzības ministrs apstiprināja Nodrošinājuma Pavēlniecības štatu sarakstu, kas būs spēkā ar 1.jūliju. Nodrošinājuma Pavēlniecības sastāvā ir štābs, trīs reģionālie Nodrošinājuma centri, Apgādes un pakalpojumu centrs, Autotransporta nodrošinājuma centrs, un Medicīnas nodrošinājuma centrs.

No 2005.gada 3.marta Nodrošinājuma pavēlniecības komandiera pienākumus veic pulkvežleitnants Sandris Brālēns.

Mērķis

Nodrošinājuma pavēlniecības izveides mērķis ir NATO prasībām atbilstošas NBS nodrošinājuma sistēmas radīšana, centralizējot nodrošinājuma funkciju izpildi, kā arī nodrošinājuma sistēmas, struktūras, darbības un ekipējuma savietojamība ar NATO, liekot uzsvaru uz Latvijas nacionālo resursu ekonomisku un mērķtiecīgu izmantošanu. Par pamatu Nodrošinājuma pavēlniecības struktūras izveidei tika ņemti NATO nodrošinājuma standarti un nosacījumi.

Nodrošinājuma pavēlniecība pārņemot NBS nodrošinājuma funkcijas, NBS spēku veidu un atsevišķu vienību komandieriem un štābiem ir lielākas iespējas koncentrēties savu vienību vai apakšvienību apmācībām un kaujas gatavības uzturēšanai.

NBS Nodrošinājumu pavēlniecības emblēmas apraksts.

Emblēma sastāv no pieciem elementiem, trīs zvaigznes simbolizē Latvijas trīs novadus, zelta krāsā stilizēti spārni simbolizē Gaisa spēku apgādi, sudraba krāsā stilizēts zobrats simbolizē materiāli tehnisko līdzekļu remontus, zelta krāsā stilizēts enkurs simbolizē Jūras spēki apgādi, sudraba krāsā stilizēts rats simbolizē Sauszemes spēku apgādi, bet zelta krāsā uz zobrata lokveida uzraksts Nodrošinājuma pavēlniecības moto "Mēs nodrošinām uzvaru", krāsa - melna

Nodrošinājuma pavēlniecības berešu kokardes.

Lielvārdes 2. Nodrošinājuma centra berešu kokarde.

NBS Nodrošinājuma pavēlniecības apbalvojumi.

Lielvārdes 2. Nodrošinājuma centra krūšu zīme.

NBS Nodrošinājumu pavēlniecības uzšuves.

NBS Nodrošinājumu pavēlniecības, ikdienas formas tērpa izšūtā uzšuve.

NBS Nodrošinājumu pavēlniecības, lauku formas tērpa izšūtā uzšuve.

1.reģionālā nodrošinājuma centra ikdienas formas uzšuve.

1.reģionālā nodrošinājuma centra lauku formas uzšuve.

                              2.reģionālā nodrošinājuma centra piedurknes uzšuves apraksts:

2.reģionālā nodrošinājuma centra piedurknes uzšuve.

Uzšuves centrā novietots vairogs ar šādiem elementiem:Cīņas simbols - zobens, Lielvārdes jostas ornamentikas zīme - krustu krusts, virs vairoga novietotas trīs zvaigznes, kas simbolizē Latvijas novadus kā arī vairoga malām piekļaujas spērni, kas norāda uz sadarbību ar Gaisa spēkiem, vairogu un zvaigznes iekļauj ozollapu vainags.

                                   2.reģionālā nodrošinājuma centra ikdienas formas uzšuve.

                                   2.reģionālā nodrošinājuma centra lauku formas uzšuve.

NBS Nodrošinājumu pavēlniecības Pārvietošans Koordinācijas centra uzšuve.

Piedurknes atšķirības zīmē tiek izmantota NP Pārvietošanas Koordinācijas centra logo:

• uzšuves pamatne sarkanā krāsā - pamatojoties uz AMov P-1 (STANAG-2454), 7.nodaļu, 702. punktu;
• tās centrā attēlots astoņspieķu ritenis - pamatojoties uz AMov P-1 (STANAG-2454), 7.nodaļu, 702 punktu.
• Uzšuve veidota apļa formā. Uzšuves pamatne sarkanā krāsā ar astoņu spieķu dzeltenu riteni 75mm diametru. Spieķu un apmalojuma platums 5mm. Spieķi un apmalojums attēloti dzeltenā krāsā.

Piedurknes atšķirības zīmi piestiprina pie Lauka formas tērpa kreisās piedurknes.

Piedurkņu atšķirības zīmi lieto, lai identificētu pārvietošanas vadības personālu, kas organizē un vada spēku (atsevišķas militārpersonas, tehnikas vienības, MTL un/vai bruņoto spēku vienības) pārvietošanas un termināla operācijas. (STANAG 2454).

                                    NBS Nodrošinājumu pavēlniecības apbalvojumi:

                                     NBS Nodrošinājumu pavēlniecības krūšu zīme.

                                     

                                      NBS Nodrošinājumu pavēlniecības krūšu zīmes averss.

                                     NBS Nodrošinājumu pavēlniecības krūšu zīmes reverss.

Latvijas Jūras spēki

1991. gada 1. oktobrī Liepājas Jūras Koledžā tika izveidots Jūras spēku mācību centrs, kur mācības uzsāka jūras robežsargi. Tas bija pirmais solis atjaunoto Jūras spēku veidošanā, un tā bija pirmā Jūras spēku apakšvienība. 1992. gadā pavasarī Liepājā tika izveidots Jūras spēku divizions, kura sastāvā iekļāva arī Mācību centru.

Juridiski patstāvīgas struktūras statusu Mācību centrs ieguva 1994. gadā 1. septembrī. Tā galvenais uzdevums Jūras spēku apakšvienību nodrošināšana ar labi sagatavotiem, profesionāliem jūras speciālistiem, tāpēc Mācību centrā notiek Jūras spēku virsnieku un instruktoru kvalifikācijas celšana un personālsastāva svešvalodu apmācība. JS virsnieki kvalifikācijas celšanas kursos apgūst jūras likumdošanu, kuģu taktiku un organizāciju, sakaru sistēmas, kuģu uzbūvi un enerģētiskās sistēmas, kuģu dzīvotspējas jautājumus, aizsardzību no masu iznīcināšanas ieročiem, kā arī aizsardzības spēku reglamentus, štāba darba plānošanu un vadību. Obligātā dienesta karavīri mēneša laikā apgūst nepieciešamās pamatzināšanas dažādās specialitātēs – kuģu mehāniķi motoristi, elektriķi, stūresvīri signālisti, sakarnieki, pavāri, radiolokācijas staciju operatori un komandori.

Jūras spēku Dienvidu rajons 1992. gada 4. februārī tika izveidots kā Liepājas Jūras spēku divizions. Savā atbildības zonā - no robežas ar Lietuvas Republiku līdz robežai ar Igaunijas Republiku- Dienvidu rajons kontrolēja valsts Ekskluzīvo ekonomisko zonu Baltijas jūrā, kā arī apsargāja teritoriālos ūdeņus. Kopš 1999. gada 1. jūlija šī vienība reorganizēta un uz tās bāzes izveidota Kara kuģu flotile, un Jūras spēku Atbalsta bāze.

Pēc Liepājas Jūras spēku diviziona izveidošanas, Latvijas Jūras spēkiem tika piešķirti trīs zivju inspekcijas kuģi, kurus piemēroja krasta apsardzības vajadzībām. Vissvarīgākais notikums Jūras spēkos kopš Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas bija karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes kuģa “ Sams” 1992. gadā 11. aprīlī. Turpmāk šī diena tiek uzskatītā par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu.

Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, kuru veica trīs kuģi. Laika gaitā Latvijas Jūras spēki ieguva arī vairākus citus kuģus no Zviedrijas, Vācijas, Polijas un Norvēģijas. 1995. gada 11. aprīlī svinīgos apstākļos Latvijas Jūras spēkiem tiek atdots 1940. gadā pazudušais, taču brīnumainā kārtā saglabātais un atrastais Latvijas Kara flotes karogs.

Nenoliedzami viens no svarīgākajiem ikvienas kara flotes uzdevumiem ir valsts starptautiskā prestiža veidošana un nostiprināšana, tādēļ arī Latvijas Republikas karakuģi vairākkārt draudzības vizītes apmeklējuši ārvalstis un uzņēmuši citi valstu kara kuģus un militāros pārstāvjus Latvijā. Jūras spēku Dienvidu rajona kuģi šajos gados piedalījušies dažādās starptautiskajās mācības (US BALTOPS, “Cooperative Jaguar’’, “Amber Sea’’, “Open Spirit’’, “Cooperative Venture”, “Baltic Challenge” u. c.), kuras notikušas atbilstoši NATO standartiem, turklāt mācības paredzētie uzdevumi izpildīti sekmīgi, tādējādi iemantota militāro speciālistu atzinība. Sevišķi nozīmīgas Latvijas Jūras spēkiem bija mācības”Cooperative Jaguar 98 ”, kurās mācību raķeškuteru grupu komandēja Dienvidu rajona karakuģu diviziona komandieris JS kapteinis Andrejs Zvaigzne.

Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem Baltijas valstu sadarbībā ir apvienotas Igaunijas-Latvijas- Lietuvas kuģu vienības BALTRON izveide 1998. gadā, par kuras pirmo komandieri tika nozīmēts Dienvidu rajona komandieris jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis, kurš kopš 1999. gada 17. septembra ir Jūras spēku komandieris.


BALTRON logo.

1993. gada 12. janvāris uzskatāms par Jūras spēku Centrālā rajona izveides sākumu.

Sadarbībā ar Zviedrijas krasta apsardzi, 1993. gada februārī Centrālais rajons saņēma pirmo krasta apsardzes kuteri KA-01, kam piešķīra un iesvētīja “Kristapa” vārdu. Vēlāk tika saņemti šā paša krasta apsardzes tipa kuteri KA-06 “Gaisma”, KA-09 “Klints”, KA-07 ”Ausma” un KA-08 “Saule”. Pēc daļējas pārbūves ierindā stājās arī bruņukuteris P-301 jeb KA-05 “Gauja” un reida kuteris KA-10.

Navigācijas sezonas laikā krasta apsardzes kuģi piedalās vairākās starptautiskās meklēšanas un glābšanas mācībās Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Katru vasaru sadarbībā ar Vācijas kara floti krasta apsardzes kuģi piedalās mīnu meklēšanas un iznīcināšanas operācijās Rīgas līcī, veicot patrulēšanu un operācijas norises vietas apsardzi. 1999.gadā uz Centrālā rajona bāzes izveidota Krasta apsardzes kuģu flotile, kura pilda Valsts Krasta apsardzes funkcijas.

1992. gada februārī Ventspils rajona Tārgales pagasta Miķeļtorņa ciemā izveidoja pirmo reālo karaspēka daļu, bet 18. aprīlī mastā uzvijās pirmais Latvijas Republikas robežapsardzības karaspēka karogs. Tā bija pirmā Latvijas robežsargu vienība Kurzemē, kas jau reāli veica robežapsardzības dienestu. Augustā un septembrī tika izveidoti posteņi Rojā, Kolkā, Miķeļtornī, Jaunciemā, Ovišos, Staldzenē, Ozoliņos, Užavā, Silmalās un Labragā, kas izveidoja 7. Robežsardzes bataljonu, kurš bija Aizsardzības (bruņoto) spēku sastāvdaļa.

1992.gada februārī Kurzemes piekrastē izveidotais 7. Ventspils robežsardzes bataljons tika iekļauts Jūras spēku sastāvā 1993. gadā. Gada beigās to pārformēja un izveidoja Krasta apsardzes bataljonu. Kopš reorganizācijas 1999.gada 1. jūlijā, šī vienība pārveidota par Radiotehnisko bataljonu, kurš nodrošina Jūras novērošanas sistēmas un Jūras spēku komandvadības sistēmas funkcionēšanu.

Jūras spēki ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kara flote.
Pildot Nacionālo Bruņoto spēku likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Jūras spēki:nodrošina valsts teritoriālās jūras un iekšējo ūdeņu (izņemot upes un ezerus) aizsardzību;
veic krasta apsardzi, kontrolē valsts teritoriālo jūru un iekšējos ūdeņus (izņemot upes un ezerus), kā arī ekskluzīvo ekonomisko zonu;
nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;
koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidē jūrā notikušo avāriju sekas un piesārņojumu ar naftas produktiem, kā arī piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā;
meklē jūrā sprādzienbīstamus priekšmetus un tos iznīcina;
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts robežsardzi ar tehniskajiem līdzekļiem un peldlīdzekļiem tās uzdevumu veikšanai jūrā.

Struktūra

1. Krasta apsardzes dienests
2. Flotile
3. Mīnu kuģu eskadra
4. Patruļkuģu eskadra
5. Jūras novērošanas un sakaru dienests
6. Baltijas valstu pretmīnu aprīkojuma apkalpes darbnīca


Devīze : „Mūs vieno Latvijas svētais vārds!”

JŪRAS SPĒKU UZŠUVES.


Jūras spēku štāba (vecā parauga)uzšuve. Uzšuve veidota uz dermantina pamatnes ar krāsas spiedes tehniku.


Jūras spēku Liepājas mācību centra (vecā parauga)uzšuve. Uzšuve veidota ar gumijas karstspeides tehniku.


Jūras spēku Dienvidu rajona uzšuve. Uzšuve veidota uz dermantina pamatnes ar krāsas spiedes tehniku.


Jūras spēku Krasta apsardzes bataljona uzšuve. Uzšuve veidota uz dermantina pamatnes ar krāsas spiedes tehniku.

Jūras spēku jaunāko virsnieku galvassegas izšūtā kokarde.

Jūras spēku Liepājas mācību centra ikdienas izšūtā uzšuve.

Jūras spēku Liepājas mācību centra lauku formas, tuksneša krāsas izšūtā uzšuve.

Jūras spēku mācību centra jūrniecības un taktikas skolas ikdienas formas uzšuve.

Jūras spēku mācību centra jūrniecības un taktikas skolas lauku formas uzšuve.

Liepājas mācību centra ūdenslīdēju skolas izšūtā uzšuve.

Jūras spēku Patruļkuģu eskadras izšūtā uzšuve.

Jūras spēku mīnu kuģu eskadres uzšuve.

Jūras spēku Patruļkuģu eskadras kuģa P-03 "Linga" apkalpes izšūtā uzšuve.

Jūras spēku Patruļkuģu eskadras kuģa P-02 "Lode" apkalpes izšūtā uzšuve.

Krasta apsardzes dienesta izšūtā uzšuve.

Jūras spēku Hidrogrāfijas kuģa A-90 "Varonis" apkalpes izšūtā uzšuve

Jūras spēku štāba un apgādes kuģa A-53 “Virsaitis” apkalpes izšūtā uzšuve. Uzšuve tiek nēsāta uz lauku formas labā pleca, zem uzšuves "Latvija".

Jūras spēku kuģu, bocmaņa izšūtā uzšuve. Uzšuve tiek nēsāta uz lauku formas kreisā pleca.

Jūras spēku kuģu, ieroču nodaļas apkalpes izšūtā uzšuve. Uzšuve tiek nēsāta uz lauku formas kreisā 

pleca.

Jūras spēku ūdenslīdēju-atminētāju uzšuve.

Jūras spēku orķestra ikdienas formas uzšuve.

NBS JŪRAS SPĒKU KOMANDIERA APBALVOJUMI.



Jūras spēku komandiera apbalvojums, "Goda zīme".

NBS Jūras spēku komandiera apbalvojums — goda zīme „Par nopelniem”.


NBS Jūras spēku komandiera apbalvojums — goda zīme „Par nopelniem”, 1. pakāpe.Averss.


NBS Jūras spēku komandiera apbalvojums — goda zīme „Par nopelniem”, 1. pakāpe.Reverss.


NBS Jūras spēku komandiera apbalvojuma — goda zīmes „Par nopelniem”, 1. pakāpes atgriezums.


NBS Jūras spēku komandiera apbalvojums — goda zīme „Par nopelniem”, 2. pakāpe. Averss.


NBS Jūras spēku komandiera apbalvojums — goda zīme „Par nopelniem”, 2. pakāpe. Reverss.


NBS Jūras spēku komandiera apbalvojuma — goda zīmes „Par nopelniem”, 2. pakāpes atgriezums.


NBS Jūras spēku komandiera apbalvojums — goda zīme „Par nopelniem”, 3. pakāpe. Averss.


NBS Jūras spēku komandiera apbalvojums — goda zīme „Par nopelniem”, 3. pakāpe. Reverss.


NBS Jūras spēku komandiera apbalvojuma — goda zīmes „Par nopelniem”, 3. pakāpes atgriezums.

NBS Jūras spēku komandiera apbalvojums — piemiņas medaļa „Latvijas Kara flotei 85 gadi”.


NBS Jūras spēku komandiera apbalvojums — piemiņas medaļa „Latvijas Kara flotei 85 gadi”. Averss.


NBS Jūras spēku komandiera apbalvojums — piemiņas medaļa „Latvijas Kara flotei 85 gadi”. Reverss.


NBS Jūras spēku komandiera apbalvojums — piemiņas medaļas „Latvijas Kara flotei 85 gadi” atgriezums.

1991. gada barikāzu dalībnieka piemiņas zīme

■Piemiņas zīme dibināta 1999. gada 29. aprīlī.
■Piemiņas zīmi piešķir barikāžu dalībniekiem par 1991.gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī tām personām, kuras morāli un materiāli atbalstīja 1991.gada barikāžu dalībniekus. Piemiņas zīme, kas 1991.gada barikāžu dalībniekiem piešķirta pēc viņu nāves, tiek izsniegta viņu piederīgajiem.
■1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme ir ozollapu vainagota vairoga veida medaļa 4 cm diametrā, uz kuras attēlots lauva, kas tur mazāku vairogu ar sakrustotām atslēgām. Virs pamatvairoga ir uzraksts “LR 1991″, bet piemiņas zīmes otrajā pusē — uzraksts “Par Latviju”.
■Piemiņas zīme nēsājama uz sarkanbaltsarkanas 30 mm platas lentes, turklāt tikai svētkos un svinīgos gadījumos, bet ikdienā atļauts nēsāt piemiņas zīmes mazo nozīmīti 20 mm diametrā vai piemiņas zīmes lentes atgriezumu.
■Apbalvojums numurēts.

1991. gada barikāzu dalībnieka piemiņs zīmes apliecība.

Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda (BAF) apbalvojums - 1991. gada barikāzu dalībnieka piemiņas zīme.



Līdz 1999.gadam 1991. gada barikāzu dalībnieka piemiņas zīme ir sabiedriskas organizācijas - Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda (BAF) apbalvojums. Pēc 1999. gada tika pielīdzināts valsts apbalvojumam un apbalvojuma dokumentu formēšana pārgāja Saeimas kancelejas pārziņā.

Agrāk piešķirtie apbalvojumi tika pielidzināti no jauna izsniedzamajiem, apbalvojuma numerācija tika turpināta uz priekšu.

Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda (BAF) apbalvojuma averss.

Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda (BAF) apbalvojuma averss.

Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda (BAF) apbalvojuma reverss.

Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda (BAF) apbalvojuma reverss.

Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda (BAF) apbalvojuma atloka zīme.

Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda (BAF) apbalvojuma apliecība.

Arhīvā uziets pulkveža Kalpaka personisko mantu saraksts nāves brīdī ( BNS Sestdiena, 6. marts (2010) 09:56 )

Latvijas Valsts arhīva (LVA) materiālos uziets agrāk nezināms dokuments, kas papildina stāstu par Oskara Kalpaka personību, sestdien vēsta "Latvijas Avīze".

Jaunatklājums LVA materiālos ir unikāls dokuments, kas sastādīts pēc Kalpaka nāves un kurā uzskaitītas komandiera personiskās mantas, kas tam bijušas līdzi nāves brīdī.

Saraksts apliecina Kalpaka askētisko dabu un arī visa latviešu bataljona dzīves apstākļus tajā laikā.

Viena no nedaudzajām lietām ar zināmu materiālu vērtību, bija, iespējams, saderināšanās gredzens ar iniciāļiem. Starp Kalpaka personīgajām lietām nāves brīdī bijis melns kabatas pulkstenis ar zelta ķēdi (firma "Longin"), kabatas nazītis un nagu tīrāmais ādas makstī, ādas portfelis, ādas maks, skaidra nauda 2166 rubļi.

Tāpat starp viņam piederošajām mantām minēta arī rokas somiņa, kurā atradušās divas birstes, doze zābaku smēra, zobu birste, desmit gabali zobu tīrāmo, astoņas "Parabellum" patronas, elektriska kabatas lampa, kamols un lietots bloknots. Vēl Kalpakam piederējusi "Ginter" sistēmas saliekamā gulta ar matraci un čemodāns, kurā atradušās divas elektriskās kabatas lampas, vatēts deķis, cepure un kastīte ar bārdas dzenamiem piederumiem, nagu šķērītes, kastīte rakstāmspalvu, odekolona flakons, pāris garu hromādas zābaku, tualetes ziepes, baterija elektriskajai kabatas lampai, pāris šņorzābaku, galda spogulis, trīs dažādas bikses (tumši zilas diagonālbikses, melnas bikses no lauku vadmalas un tumši brūnas bikses), kokvilnas triko krekls, pieci pāri zeķu, no tām viens vilnas, piecas kabatas drānas, pāris vilnainu kulainu cimdu, palags, haki krāsas ķitelis, tumši pelēka karakula papaha, pāris pirkstainu cimdu, kā arī tumšs frencis. Vēl pulkveža lietās atrasts pāris rīta kurpju, pāris kavalēristu vācu zābaku, zelta gredzens bez akmeņiem ar iniciāļiem "E. S.", viens Krievijas rentejas naudas kupons desmit rubļu vērtībā un dienesta saraksts.

Šīs mantas saskaņā ar sastādīto aktu nosūtītas Apsardzības ministrijas glabāšanā, bet līdz mūsdienām nav saglabājušās. Tomēr atrastais dokuments daļēji to kompensē, ļaujot vēsturniekiem pilnīgāk atspoguļot pirmā Latvijas bruņoto spēku komandiera vēsturisko tēlu.

Kalpaks jaunās Latvijas valsts bruņoto spēku vadību uzņēmās 1918./1919. gada mijā, kad Kārļa Ulmaņa valdība gatavojās atkāpties uz Kurzemi, jo Rīgai tuvojās lieliniecisma propagandas pārņemtie latviešu strēlnieki un tautas atbalsts valdībai bija niecīgs. Pulkveža Kalpaka komandēto vienību vēl nevarēja dēvēt par Latvijas armiju, tās oficiālais nosaukums bija Latviešu atsevišķais bataljons, kurā ietilpa daži simti vīru. Toties tā bija pirmā latviešu kaujas vienība, kas kalpoja nesen izveidotajai Latvijas valstij.

6.martā aprit 91.gadadiena kopš Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku komandiera pulkveža Oskara Kalpaka bojāejas. 1919.gada 6.martā pulkvedis Kalpaks krita kaujā pie Airītēm Saldus rajonā. Liepājas Ziemeļu kapi bija Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919.gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos Meirānos pie Madonas. 1939.gada 6.martā Ziemeļu kapos atklāta Kalpaka piemiņas vieta, kas padomju varas gados tika nopostīta. Atmodas laikā Piemiņas vieta atjaunota un jau vairāk nekā 20 gadu ir patriotiski noskaņoto liepājnieku svētvieta.

Latvijas nacionālā karaspēka pirmā komandiera piemiņas pasākumi sestdien norit vairākās vietās Latvijā, tostarp Airītēs, Rīgā, Madonā un Liepājā.