Latviešu strēlnieku bataljonu/pulku krūšu zīmes

Ludvigs Šanteklers, 4, Vidzemes latviešu strēlnieku pulks. 1917. gads.

"VECO LATVIEŠU STRĒLNIEKU KRŪŠU NOZĪME"

šī vecā nozīme, kaut lēta,
līdz mūža vakaram man svēta;
kā jautris zēns es viņu guvu,
to sirdij vienmer turu tuvu-
šis amulets virs manas sirds
arvien vel mirdz.
drīz rozes novīta, uz ceļa bira,
tās rozes dāvātās uz krūtīm man mira,
kad pulks mans soļoja uz kauju,
uz tumši baigu nāves pļauju...
tik jūtu: amulets vel mirdz
pie manas krūts.
kad atpūtā pēc dienām sūrām
aiz purva ugusnkuru kūrām,
es vēstulītes lasīju, no mīļās laistās-
mans amulets pie pašas sirds
tām līdzi mirdz...
šī vecā nozīme kaut lēta,
līdz mūža vakaram man svēta.
kad dzīvi šalcošo reiz beigšu,
kad saulei ardievas es teikšu,
pie sava varoņpulka es steigšu,
vel amulets uz manas sirds
lai mūžam mirdz..........



1915. gadā latviešu strēlnieku organizācijas komiteja izveidoja specialu komisiju, lai izstrādātu bataljona krūšu nozīmes. Tās tika apstiprinātas pēc komisijas locekļa mākslinieka Anša Cīruļa metiem.

Karavīru, Latviešu strēlnieku bataljona (LSB) krūšu zīmes averss.

Karavīru, Latviešu strēlnieku bataljona (LSB) krūšu zīmes reverss.

Karavīru, Latviešu strēlnieku bataljona (LSB) krūšu zīmes averss.

Karavīru, Latviešu strēlnieku bataljona (LSB) krūšu zīmes averss.

Virsnieku, Latviešu strēlnieku bataljona (LSB) krūšu zīmes averss.

Virsnieku, Latviešu strēlnieku bataljona (LSB) krūšu zīmes reverss.

Virsnieku, Latviešu strēlnieku bataljona (LSB) krūšu zīmes averss.

Virsnieku, Latviešu strēlnieku bataljona (LSB) krūšu zīmes averss.

Virsnieku, Latviešu strēlnieku bataljona (LSB) krūšu zīmes reverss.

Virsnieku, Latviešu strēlnieku bataljona (LSB) krūšu zīmes averss.

Pirmās krūšu nozīmes kuras štancēja vienā gabalā, sastāvēja no vainaga; labaja pusē ozola; kreisajā - egļu zari. Augšā Krievijas impērijas ģērbonis - kronēts divgalvains ērglis. Vainaga vidū stilizēta saule, kuras centrā uz medaljona augšējās malas burti LSB - kirilicā , apakšā LSB - ( Latviešu strēlnieku bataljons). Šķērsām pāri zobens ar aso galu uz augšu. Pēc strēlnieku bataljona pārformēšanas par pulkiem uz krūšu nozīmes parādījās burti LSP (kirilicā)/ LSP.

Citos krūšu nozīmīmju variantos saules centrs klāts ar sarkanu emalju, vainags veidots no lauru un ozola zariem, stilizēta saule un zobens - aplikatīvi. Tā ir atšķirība starp ierindieku un virsnieku krūšu nozīmēm. Petrogradas firma " Erhard" gatavoja virsnieku nozīmes, par pamatu daudzos gadījumos izmantojot vainagu no Krievijas
armijas krūšu nozīmes.

Virsnieku, Latviešu strēlnieku pulka (LSP) krūšu zīme, ar emāliju. Averss.

Virsnieku, Latviešu strēlnieku pulka (LSP) krūšu zīme, ar emāliju. Reverss.

Karavīru, Latviešu strēlnieku pulka (LSP) krūšu zīme. Averss.

Ierakumos strēlnieki nozīmes no granātu alumīnija daļām un granātu jostām gatavoja paši. Dažkārt līgavas un sievas pie profesionāliem juvelieriem pasūtīja nozīmes, kurām bija saktas forma.

Alumīnijā veidotā Latviešu strēlnieku pulka krūšu zīme.

Februāra revolūcijas pirmajā dienā, kad tika gāzts cars, strēlnieki savām krūšu nozīmēm nolauza Krievijas impērijas ģērboņa divgalvainā ērgļa galvas un kroni. Nozīmei piestiprināja sarkana auduma gabaliņu, sarkanu lenti vai rozeti.

Pēc oktobra revolūcijas uzvaras strēlnieki virs ērgļa aplikatīvi piestiprināja piecstaru zvaigzni no sarkanās emaljas, kuras centrā padomju varas emblēma - āmurs un izsirpis.

Sarkano Latviešu strēlnieku krūšu zīmes variants.

Sarkano Latviešu strēlnieku krūšu zīmes variants.

Sarkano Latviešu strēlnieku krūšu zīmes variants.

Latviešu strēlnieku krūšu zīmes variants, cīņās par neatkarīgo Latviju.

Latviešu strēlnieku krūšu zīmes variants, cīņās par neatkarīgo Latviju.

1967. gadā sakarā ar latviešu sarkano strēlnieku piecdesmito gadadienu tika laista klajā piemiņas nozīme. Nozīmes pamatne apaļa. To no abām pusēm ietver reljefi ozolzari, apakšā uzraksts LSS 50 KLS (kirilicā). Sķērsām zobens, ko daļēji aizsedz reljefa piezstaru zvaigzne. Zvaigznei vidū medaljons ar Ļeņina profilu pa kreisi. Augšā plīvojoša karogs no sarkanas emaljas ar uzrakstu ZA VLASTJ SOVETOV (Kirilicā). Nozīme divos variantos gatavota lietišķās mākslas kombinātā "Māksla". Skices autors sarkanais strēlnieks E. Smilga.

Latviešu strēlnieku krūšu zīmes miniatūras.

Latviešu strēlnieku pulka krūšu zīmes miniatūra, sudrabā. Averss.

Latviešu strēlnieku pulka krūšu zīmes miniatūra, sudrabā. Reverss.

Latviešu strēlnieku pulka krūšu zīmes miniatūra, ar emāliju. Averss.

Latviešu strēlnieku pulka krūšu zīmes miniatūra, ar emāliju. Averss.

Latviešu strēlnieku pulka krūšu zīmes miniatūra, ar emāliju. Averss.

Latviešu strēlnieku krūšu zīmju atdarinājumi.

Virsnieku Latviešu strēlnieku pulka (LSP) krūšu zīme izgatavota 20 gs. 20 - 30 gados.

Pēc Rīgas Kinostudijas pasūtījuma izgatavotā Latviešu strēlnieku bataljona krūšu zīme. Averss.

Pēc Rīgas Kinostudijas pasūtījuma izgatavotā Latviešu strēlnieku bataljona krūšu zīme. Reverss.

Latviešu leģiona uzšuves un zīmoggredzeni

Latviešu leģiona uzšuves.

Latviešu leģiona zīmoggredzeni.


Latviešu leģiona zīmoggredzena variants.


Latviešu leģiona zīmoggredzena variants.


Latviešu leģiona zīmoggredzena variants.


Kurzemes cietokšņa aizstāvja zīmoggredzens.

Artilērijas divizions

Artilērijas divizions dibināts 1996.gada 1. septembrī un bija novietots Ādažos.
2004.gada 1. septembrī MSMC Artilērijas divizions tika apvienots ar 34. Zemessardzes bataljonu, izveidojot Zemessardzes 34. Artilērijas bataljonu.

Artilērijas diviziona karogs.

Ādažos, 2001.gada 14.septembrī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pasniedza Artilērijas diviziona karogu no Limbažu rajona pašvaldības.

Svinīgajā karoga pasniegšanas ceremonijā piedalījās Limbažu rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Bakmanis un izpilddirektors Juris Žūriņš, kā arī Limbažu rajona uzņēmēji.

Karogu darinājušas Limbažu tekstil mākslinieces Inta Brikmane un Aija Brikmane.

Artilērijas diviziona apbalvojumi.

Artilērijas diviziona krūšu zīmes averss.

Artilērijas diviziona uzšuves.

Artilērijas diviziona ikdienu formas izšūtā uzšuve.

Artilērijas diviziona lauku formas izšūtā uzšuve.

LR Zemessardzes 34. Artilērijas bataljona lauku formas uzšuve.

Rotu simbolika.

Interneta vietnēs bieži vien parādās, kāpēc Latvijas vienībām vajadzīgi rotas standarti un rotas emblēmas. Mums taču nav tādu tradīciju. Utt.
Nolēmu nedaudz parakņāties un šo to uzraku priekš mūsu militārajiem skeptiķiem. Negribu pretendēt uz profesionāla vēsturnieka statusu, tikai atgādināt dažus faktus no netālas vēstures.

Vēsture

Pirmsākumi Latvijas Republikas rotas karogiem nav jāmeklē tālā vēsturē. 20. gadsimta sākumā, kad Sarkanarmieši un Bermontieši centās sadalīt Latviju, Latvijas pagaidu valdībai nebija reāla spēka, lai stāties tiem pretim.
Līdz 1918. gada decembra beigām izdevās saformēt tikai astoņas latviešu rotas: Virsnieku rezerves, Studentu, Latgales virsnieku, Latgales instruktoru, Skolnieku un trīs Rīgas Apsardzības rotas.
Atsevišķas studentu rotas dzimšanas diena ir 1918. gada 20. decembris, kad iznāca rotas komandiera pirmā pavēle. Rota ņēma dalību kā atsevišķa vienība kaujās par Latvijas neatkarību.

1922. gada 27. oktobrī "Talavijas" filistrs Zigfrīds Anna Meierovics dāvināja Studentu rotai karogu. Maiņas kārtībā savos dzīvokļos karogu glabāja piecas vecākās latviešu korporācijas — "Lettonia", "Selonija", "Lettgallia", "Talavija" un "Fr. Lettica". Vienā pusē karogam bija uzraksts: "Atsevišķā studentu rota", bet otrā — ugunskrusts, kam apkārt apvīts ozollapu vainags. Vainaga lejas daļā iepīta nacionālā karoga krāsu lente. Šo karogu gada svētku parādēs nesa 3. Jelgavas kājnieku pulka Studentu rota.


Atsevišķās studentu rotas krūšu nozīme. Projektējis Studentu rotas karavīrs arhitekts K.Celmiņš ("Selonija"). Krūšu nozīmi izgatavoja no viengabalaina dabīga Latvijas dzintara, šķēps — no sudraba.





Cēsu pulka Skolnieku rotas karogs tika darināts 1929. gadā; tolaik tā izgatavošanu finansiāli atbalstīja deviņas Vidzemes skolas no Cēsīm, Limbažiem, Valmieras, Mazsalacas, Rūjienas, Valkas, Smiltenes, Alūksnes, Gaujienas. Šūdināja to Cēsu ģimnāzijā. Karogs tika izgatavots par godu 1919. gada 6. jūnija Cēsu kaujas dalībniekiem – 108 skolniekiem (70 no Valmieras un 38 no Cēsīm). Kaujas laikā rotai nebija sava karoga, tāpēc, atzīmējot kauju desmito gadadienu (1929. g.), viens no skolnieku rotas dalībniekiem un skautu kustības dibinātājiem Latvijā Dzirkalis, kopā ar domubiedru grupu rosināja izgatavot piemiņas karogu. Izgatavošanā iesaistījās iepriekš minētās skolas, un karogs ieguva ceļojošā karoga statusu - katru gadu to svinīgi nodeva kādai no iesaistītajām skolām. 1940. gadā Limbažu skolas vadība, jūtot vispārējo situāciju pasaulē, karogu nodeva Latvijas Vēstures muzejā.



1997. gadā Cēsu rajona padome, ar Lāčplēša Ordeņa kavaliera meitas Astras Jansones atbalstu, šūdināja karoga kopiju. 1998. gadā, atklājot Cēsīs Uzvaras pieminekli, ceļojošā karoga tradīciju atjaunoja. Uz karoga tāpat kā uz Uzvaras pieminekļa Cēsīs ir uzraksts: „No zobena saule lēca".

Atskatīsimies arī Štāba bataljona vēsturē. Pirmsākumos šī vienība cēlās no Armijas štāba rotas, kura bija viena no pirmajām vienībām mūsu valstī un kuras uzdevums bija reprezentēt Latvijas Valsti. Armijas štāba rota ilgu laiku bija palikusi bez sava simbola – karoga. Tikai 1933. gada 9. novembrī Valsts prezidents Alberts Kviesis Armijas štāba rotai pasniedza rotas simbolu – kaujas karogu.



Rotu simbolika mūsdienās

Mūsdienu Latvijas NBS simbolikas pirmsākumi meklējami 90-to gadu vidū, kad Baltijas valstis izveidoja Baltijas Miera uzturēšanas bataljonu BALTBAT. Sākumā katra valsts sevi pārstāvēja ar vadu, bet beigās ar kājnieku rotu (LATCOY).
1995. gada 3. jūlijā ar NBS komandiera pavēli Nr. 143 “Par NBS BALTBAT piedurkņu emblēmas, uzšuves “Latvija” un karodziņa apstiprināšanu” BALTBAT Latvijas rota ieviesta “Sikspārņa” uzšuvi un uzšuves “Latvija” ar Latvijas karodziņu. Vēlāk LATCOY tika ievesta sikspārņa berešu kokarde un uzdāvināts rotas standarts.


Pēc BALTBAT reorganizācijas un apvienošanas ar IDB LATBAT, LATCOY simbolika vairs netika izmantota, un LATCOY standarts tika nodots glabāšanai 1. kājnieku bataljona (LATBAT) 1. kājnieku rotai.

Visu veidu NBS simboliku jāapstiprina heraldikas komisijā un bieži vien komisijas lēmums neatbilda karavīru izveidotajai simbolikai, tāpēc daudzi karavīru nodomi tika apslāpēti jau iedīglī.

Tikai 2001. gadā 1. kājnieku bataljona 2. kājnieku rota misijas rajonā izveidoja savas rotas standartu. Rotas simbolikas izveidē dalību ņēma 2. kājnieku rotas karavīri. Standarts tika pagatavots par vietējās pašvaldības līdzekļiem kā dāvinājums Latvijas kontingentam.

Sākot ar 2004. gadu, praktiski katra 1. un 2. kājnieku bataljona apakšvienība, kas ņēma dalību starptautiskajās misijās kā neatkarīga vienība, izveidoja savas rotas simbolu un rotas standartu.

Parasti piedurkņu uzšuvēs simboliski tiek attēlotas tās īpašības, ko karavīri vēlētos pārņemt. Tas varēja būt gan mitoloģijas tēls, gan arī dzīvnieks. Piedurkņu emblēmas attēls slēpj sevī rotas devīzi. Kaut arī rotas uzšuves netiek apstiprinātas heraldikas komisijā, karavīri, valkājot piedurknes emblēmu, apliecina savu piederību rotai. Bieži vien vienībām neatrodas līdzekļu, lai izgatavotu rotas emblēmas, tāpēc karavīri to veic par personīgajiem līdzekļiem.

Tradīcijas

Aplūkosim rotas standartu: tas sastāv no karoga kāta, karoga uzgaļa un vimpeļa.



Vimpeļa viena puse attēlo rotas emblēmu, bet otra - devīzi un piederību (apakšvienības numerāciju).



Uz karoga kāta ir stiprināms vimpelis un rotas standarta apbalvojumi (misijas medaļu riboni vai arī sudraba plāksnīte ar attiecīgās misijas datumiem).

Karoga uzgali parasti veido no metāla un tajā attēlo rotas numuru.

Gan vienības, gan rotas karogus parasti dāvina kāda civila organizācija vai pašvaldība.

Rota ar rotas standartu piedalās gan ikdienas ceremoniālajos pasākumos, gan dodas ar to uz misijas rajonu.


Ikdienā rotas standarts atrodas pie ieejas, speciālā statīvā, vai glabājas pie rotas komandiera.

Jaunie karavīri rotas piedurkņu emblēmu, tāpat kā vienības bereti, saņem pēc vienības pamatapmācības kursa beigšanas, svinīgajā ceremonijā.


1.kājnieku bataljona 3.kājnieku rotas vecā parauga piedurknes emblēma.


1.kājnieku bataljona 3.kājnieku rotas jaunā parauga piedurknes emblēma "Spartietis".


2.kājnieku bataljona 1.kājnieku rotas piedurknes emblēma "Baltais tīģeris".


2.kājnieku bataljona 3.kājnieku rotas piedurknes emblēma "Tinis".