Zemessardzes bataljonu/brigāžu/novadu uzšuves

Zemessardzes štāba uzpleču zīme.

Zemessardzes štāba lauku formas uzšuve.

ZS speciālo psiholoģisko operāciju atbalsta vada PSYOPS uzšuve.

Rīgas 11. Zemessardzes bataljona izšutā uzpleču zīme 1992.gada lauku formai.(vienība vairs neeksistē) 

Rīgas 12. Zemessardzes bataljona uzpleču zīme.(vienība vairs neeksistē)

Rīgas 14. Zemessardzes bataljona uzpleču zīme.(vienība vairs neeksistē)

Rīgas 16. Zemessardzes bataljona uzpleču zīme.(vienība vairs neeksistē)

Jūrmalas 18. Zemessardzes bataljona uzpleču zīme.(vienība vairs neeksistē)

Zemessardzes 2. brigādes uzpleču zīme.(vienība vairs neeksistē)

Zemessardzes 5. brigādes lauku formas uzšuve (vienība vairs neeksistē).

Zemessardzes 65. Studentu bataljona izšūtā uzšuve.

Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljona izšūtā ikdienas formas uzšuve.

Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljona izšūtās ikdienas formas uzšuves variants.

Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljona izšūtās lauku formas (woodland) uzšuves variants

Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljona izšūtās lauku formas (woodland) uzšuves variants

Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljona izšūtā lauku formas  uzšuve.

Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljona uzpleču zīme.

Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljona, ikdienas formas izšūtā uzšuve.

                         Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljona, ikdienas formas izšūtās uzšuves variants.

Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljona, lauku formas izšūtā uzšuve.

Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljona, smilšu krāsas izšūtā uzšuve.

Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljona, lauku formas izšūtā uzšuve. Pamatā uzšuve bija domāta nēsāšanai uz sporta tērpu T-krekliem, bet sakarā ar to , ka bataljonā bija izlaists uzšuvju ierobežotais skaits, tās tika pielāgotas nēsāšanai uz lauku formas tērpa.

Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljona uzpleču zīmes variants.

Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljona uzpleču zīmes variants.

1. Zemessardzes novada izšūtā ikdienas formas uzšuve.

1. Zemessardzes novada izšūtā lauku formas uzšuve.

1. Zemessardzes novada izšūtā lauku formas uzšuves variants.

2. Zemessardzes novada izšūtā ikdienas formas uzšuve.

2. Zemessardzes novada izšūtā lauku formas uzšuve.

2. Zemessardzes novada izšūtā lauku formas (vecā parauga) uzšuve.

3. Zemessardzes novada izšūtā ikdienas formas uzšuve.

3. Zemessardzes novada izšūtā lauku formas uzšuve.


Zemessardzes Valmieras 22.  kājnieku bataljona lauku formas uzšuve.

Zemessardzes Valmieras 22.  kājnieku bataljona lauku formas uzšuve.

Zemessardzes Valmieras 22. kājnieku bataljona lauku formas (vecā parauga) uzšuve.

Zemessardzes 25. bataljona ikdienas formas izšūtā uzšuve.

Zemessardzes 25. bataljona lauku formas izšūtā uzšuve.

Zemessardzes 27. kājnieku bataljona ikdienas formas izšūtā uzšuve.

Zemessardzes 31. Pret Massu Iznīcināšanas Ieroču aizsardzības bataljona izšūtā ikdienas formas uzšuve.

Zemessardzes 31. Pret Massu Iznīcināšanas Ieroču aizsardzības bataljona lauku formas izšūtā uzšuve.

Zemessardzes 31. Pret Massu Iznīcināšanas Ieroču aizsardzības bataljona lauku formas (vecā parauga) izšūtā uzšuve.

Zemessardzes 32. kājnieku bataljona ikdienas formas izšūtā uzšuve.

Zemessardzes 32. kājnieku bataljona lauku formas izšūtā uzšuve.

Zemessardzes 32. kājnieku bataljona lauku formas (vecā parauga) izšūtā uzšuve.

Zemessardzes 35. kājnieku bataljona lauku formas izšūtā uzšuve.

Zemessardzes 44. kājnieku bataljona lauku formas uzpleču zīme.

Zemessardzes 44. kājnieku bataljona ikdienas formas uzšuve. 

Zemessardzes 46. kājnieku bataljona ikdienas formas izšūtā uzšuve.

Zemessardzes 46. kājnieku bataljona lauku formas izšūtā uzšuve.

Zemessardzes 46. kājnieku bataljona lauku formas (vecā parauga) izšūtā uzšuve.

Zemessardzes 47. kājnieku bataljona lauku formas uzpleču zīme.

Zemessardzes 51. kājnieku bataljona ikdienas formas  izšūtā uzšuve.

Zemessardzes 52. kājnieku bataljona lauku formas (vecā parauga) izšūtā uzšuve.

Zemessardzes 52. kājnieku bataljona lauku formas izšūtā uzšuve.

Zemessardzes 55. bataljona izšūtā ikdienas formas uzšuve.

Zemessardzes 55. bataljona izšūtā lauku formas uzšuve.

Zemessardzes 55. bataljona izšūtā lauku formas (vecā parauga) uzšuve.

Zemessardzes 56. kājnieku bataljona izšūtā lauku formas uzšuve.

Jūras spēku mācību centrs

ūras spēku mācību centrs apmāca profesionālā dienesta karavīrus divās skolās - Ūdenslīdēju skolā un Jūrniecības un taktikas skolā. Savā pastāvēšanas laikā Jūras spēku Mācību centrs ir sniedzis teorētisko, praktisko un metodisko palīdzību Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībām, sagatavojot labi trenētu, motivētu jūrnieku personālsastāvu, spējīgu darboties Jūras spēku apakšvienībās, paaugstinot Jūras spēku virsnieku un instruktoru profesionālo zināšanu un iemaņu līmeni.




NBS Jūras spēku Mācību centra simbolikas nolikumu apstiprinājis Aizsardzības ministrs 2009.gada 16.novembrī ar Noteikumiem Nr.93- NOT

BS Jūras spēku Mācību centra simbols

JSMC pārmanto JS Liepājas Mācību centra simboliku un saskaņā ar Aizsardzības ministra 1997.gada 13.jūnija pavēli Nr.118 izdara grozījumus JS MC izmantojamajā heraldikā.
JS Mācību centra simbols veidots trīs slāņos: pamatā sakrustoti lielgabala stobri (simbolizē gatavību kaujai) un enkurs sudraba krāsā, kā tradicionāls Jūras spēku un cerību simbols, uz kuriem uzlikts stūresrats bronzas krāsā, kā tradicionāls jūrniecības simbols. Stūresrata centrālajā daļā uz zila fona attēlots burukuģa siluets sudraba krāsā - jūras romantikas simbols. Stūresrata augšējā daļā attēlots Latvijas valsts sarkanbaltsarkanais karogs, bet apakšējā daļā – burti JS MC (Jūras spēku Mācību centrs). Simbola pamatnozīme ir militāro jūrnieku zinību atklāsme un gatavība darbībai Latvijas Republikas un Nacionālo bruņoto spēku interesēs.

Jūras spēku Mācību centra lauka formas tērpa piedurknes uzšuves apraksts



JS Mācību centra lauka formas tērpa piedurknes uzšuve veidota apļa (vairoga) formā. Apļa fons - gaiši pelēkbrūnā krāsā, kur centrā novietots JS MC simbols, kas veidots trīs slāņos: pamatā enkurs tumši brūnā krāsā un sakrustoti lielgabala stobri gaiši brūnā krāsā, uz kuriem uzlikts stūresrats bronzas krāsā. Stūresrata centrālajā daļā uz zilganzaļa fona attēlots burukuģa siluets sudraba krāsa. Stūresrata augšējā daļā attēlots Latvijas valsts sarkanbaltsarkanais karogs.


Jūras spēku Mācību centra krūšu zīme

JS Mācību centrs pārmanto 1996.gadā 27.jūlijā pieņemto un apstiprināto JS Liepājas Mācību centra Krūšu zīmi un nolikumu, un saskaņā ar LR AM 1997.gada 13.jūnija pavēli Nr.118.
Krūšu zīme ir Jūras spēku Mācību centra piederības zīme un tās pamatā ir Jūras spēku Mācību centra simbols.



Averss
JS Liepājas Mācību centra krūšu zīme veidota trīs slāņos: pamatā sakrustoti lielgabala stobri sudraba krāsā (oksidēts metāls) un enkurs sudraba krāsā (oksidēts metāls), uz kuriem uzlikts stūres rats (metāls bronzas krāsā). Stūres rata centrālajā daļā uz zila fona (zila emalja) attēlots buru kuģa siluets sudraba krāsa kā trešais slānis reljefā (neoksidēts metāls). Stūres rata augšējā daļā attēlots Latvijas valsts sarkanbaltsarkanais karogs (sarkana un balta emalja), bet apakšējā daļā – burti JSLMC (Jūras Spēku Liepājas Mācību centrs) metāls bronzas krāsā reljefs (izcilnis) uz āru.

Reverss
Skrūve krūšu zīmes piestiprināšanai.

Jūras spēku Mācību centra karogs

1995.gada 1.oktobrī, JS Mācību centrs pastāvēšanas 4.gadadienā, saņēma kā dāvinājumu Jūras spēku Mācību centra karogu. Šo dāvinājumu pasniedza A/s „Liepājas Metalurgs”, A/s „Tosmare” un A/s „Piemare”.
Karogs izgatavots no zila un balta vilnas auduma, ārējā malā rotāts ar 10cm garām dzeltenām bārkstīm. Pie karoga kāta smailes rotājums – divi 1m gari dzelteni bārkšu piekari ar pušķiem.



Karoga averss.

Karoga labajā pusē uz zila fona 41x52cm laukuma no centra uz augšējo malu, izvietota izšūta krāsaina JS Mācību centra emblēma. Emblēmu puslokā apvij ozola lapas. Zem emblēmas puslokā izšūts 8 cm augsts dzeltens uzraksts, - Mācību centra devīze- „Tēvija, uzticība, gods.” 2 cm no karoga malām izšūts etnogrāfisks raksts 5,5 cm platumā dzeltenā un rūsas krāsās. 19 cm no karoga stūriem izšūti enkuri.



Karoga reverss.

Karoga kreisajā pusē uz balta fona 61 x 46 cm laukumā, centrā izvietots izšūts krāsains Latvijas valsts ģerbonis. Virs ģerboņa puslokā izšūts uzraksts 8 cm platumā – Jūras spēku Liepājas Mācību centrs. Zem ģerboņa centrā, 7 x 24 cm laukumā uzraksts ”19 91” (JS Mācību centra dibināšanas datums).Augšējā kreisā stūrī izšūts JS karogs 33 x 23 cm laukumā.

LTF īpašas brīvprātīgās vienības (ĪBV)

1990. gadā, redzot miliču, pēc tam omoniešu varmācīgo attieksmi pret Latvijas neatkarības paudējiem, LTF nolēma izveidot savu drošības struktūru – kārtības sargus. Veidot vienības uzticēja patriotam Viesturam Bērziņam. Tika radīts milicijai alternatīvs dienests.

1990. gada aprīlī Dainis Īvāns deva rīkojumu apvienot visus kārtības sargus un nodibināt LTF īpašas brīvprātīgās vienības (IBV) ar štābu priekšgalā. 28. aprīlī LTF domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Škapars akceptēja darbības plānu par Augstākās padomes deputātu un nama apsardzi sesijas laikā.

Ar 1. maiju 200 kārtības sargi bez aizsardzības līdzekļiem uzsāka diennakts dežūras pie Brīvības pieminekļa un Augstākās padomes ēkas. 4. maijā pēc triumfālās 138 tautfrontiešu deputātu uzvaras, pasludinot Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju, Daugavas krastmalā grandiozajā, līkumojošā mītiņā kārtību uzturēja ap 500 brīvprātīgo sargu.

Pēc Rīgas milicijas 10. maija sazvērestības nepakļauties jaunajai tautas varai īpašajās kārtības sargu vienībās iekļāvās divi tūkstoši brīvprātīgo.

13. maijā kļuva zināms, ka padomju armijnieki ar interfrontes iedvesmu gatavo pret deputātiem demaršu.

14. maijā izraisījās ass konflikts starp Rīgas milicijas pārvaldes priekšnieka vietnieku OMON virspavēlnieku N. Gončarenko un īpašo kārtības sargu vadību par Augstākās padomes un Iekšlietu ministrijas rīkojumiem, grasījās LTF sargus padzīt, bet vadītājus aizturēt un īslaicīgi ieslodzīt izolatorā… Īpašo vienību vīri izjauca šo nekrietno operāciju.

15. maijā kļuva zināms, ka tiek gatavota triju Baltijas valstu Augstāko padomju ēku ieņemšana un deputātu arests vai padzīšana. Pēc pulksten 10 pie Augstākās padomes lielajā pilsoņu pūlī uzradās daži desmiti virsnieku un ap simtu privātdrēbēs ģērbušos karaskolas kursantu. Viņi vēlējās līdzināties sava aroda biedriem Tallinā, kuriem izdevās ielauzties Tompea pilī… Interfrontiešu atbalstīti, viņi bija bruņojušies ar ķēdēm un dažādiem citiem aukstajiem ieročiem. Ar draudiem un varmācību viņi lauzās uz Augstākās padomes nama ieeju. Sākās Augstākās padomes šturmēšana…

Viņiem pretī stājās daļa milicijas spēku un īpašo brīvprātīgo vienību vīri, savu komandieru Mārtiņa Andersona, Viestura Bērziņa, Jura Boldāna, Voldemāra Ates, Henriha Dzintara, Aigara Tepera, Pētera Vērsīša, Jāņa Kondrāta, Ginta Važņa, Elmāra Kristiņa, Gustava Kalniņa, Jāņa Veinberga, Armanda Māliņa vadīti.

Pēc padomu armijas asiņainajiem darbiem Viļņā un LTF vadības 1991.gada 13.janvāra agrā rīta radio uzrunas – nākt tautai palīgā nosargāt valstiski svarīgos objektus no visu veidu padomju varmākām, kas cerēja samīt vārgos Latvijas neatkarības dīgļus, Dainis Īvāns deva komandu piectūkstoš brīvprātīgo vienību kārtības sargiem un t.s. baltajām beretēm ierasties nozīmētās vietās, lai saņemtu uzdevumus nodrošināt sabiedrisko kārtību Daugavas krastmalā manifestācijas laikā.

Pēc tam pārņemt apsardzē Brīvības pieminekli, Augstāko un Ministru padomes, Latvijas radio un televīzijas kompleksus, telefona centrāli, LTF ēkas un citus objektus. 14.janvārī Īpašo brīvprātīgo vienību vīriem nāca palīgā zemnieki, pilsētnieki un pārstāvji no lojālām Latvijas organizācijām un iestādēm. Sākās barikāžu celšana, Rīgas sargu mobilizācija (dažu dienu laikā sargos iestājās un apliecības saņēma 10 tūkstoši brīvprātīgo) un apmācības nevardarbīgai pretestībai vai varbūtējai cīņai ar bruņotajiem padarmijniekiem, čekistiem, OMON.

Valsts objektu apsardzi vadīja apmācīti un pieredzējuši Īpašo brīvprātīgo vienību darbinieki Voldemārs Atis, Jānis Kondrāts, Juris Vectirāns, Gunārs Krauze, Zigrīda Teikmane, Armands Māliņš, Roberts Millers un Pēteris Vērītis. Lielu morālu un taktisku palīdzību sniedza barikāžu virsvadība deputāti Andrejs Krastiņš, Odisejs Kostanda, Juris Dobelis, Tālavs Jundzis, Ģirts Kristovskis, Ilze Cielava, Roberts Milbergs, Juris Stīpnieks, Jānis Ruško, militārie speciālisti Jānis Baškers, Auseklis Pļaviņš, Georgs Stiprais, Voldemārs Jāronis un citi.

19.janvāra naktī tika sagūstīti pieci Īpašo brīvprātīgo vienību sakarnieki ar automašīnu Latvija, kurus pēc tam mocīja Baltkrievijas cietumā. 20.janvārī OMON bandītiski uzbruka Iekšlietu ministrijai. Tika ievainoti vairāki miliči, arī tagadējais BAF prezidents Renārs Zaļais, bet dzīvību zaudēja Sergejs Konoņenko, Vladimirs Gomonovičs, kinooperatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne, kā arī skolnieks Edijs Riekstiņš. Tumšo spēku draudi, šaudīšanās un cīnītāju upuri neiebiedēja un nesalauza tautas sparu. Rīgas sargi izcīnīja vēsturisku uzvaru. Tumsa atkāpās. Piepildījās Rīgas Doma prāvesta Jāņa Liepiņa lūgšana: «Debesu Tēvs, svētī tautu, lai ļaunie spēki nesagrautu!» Visu barikāžu laiku baznīcās patvērumā atradās simtiem cīnītāju.

Latvijas iedzīvotāji, bet pamatā latvieši, iekļāvās šajā cīņā tautai tik izšķirīgajos brīžos ar galveno mērķi: tikt vaļā no okupācijas, glābt savas tautas pastāvēšanu un pieredzēt dzīvi brīvajā Latvijā.

ĪPAŠO BRĪVPRĀTĪGO VIENĪBU ATŠĶIRĪBAS ZĪMES.

Latvijas Tautas Frontes Īpašo brīvprātīgo vienību (ĪBV)dalībnieku atšķirības zīmes sastāvēja no rokas apsēja un nozīmes/žetona.

LR Zemessardzes pirmsākumos, kad zemessardzei vel nebija sava formas tērpa, visas darbības notika civildrēbēs ar īpašo brīvprātīgo vienību atšķirības zīmēm.

Īpašo brīvprātīgo vienību (ĪBV)rokas apsējs.


Īpašo brīvprātīgo vienību (IBV)rokas apsēja averss.



Īpašo brīvprātīgo vienību (IBV)rokas apsēja reverss.

Īpašo brīvprātīgo vienību (IBV)nozīme/žetons.



Īpašo brīvprātīgo vienību (IBV)nozīmes/žetona averss.


Īpašo brīvprātīgo vienību (IBV)nozīmes/žetona averss.


Īpašo brīvprātīgo vienību (IBV)nozīmes/žetona reverss.

Latvijas Republikas Īpašo brīvprātīgo vienību štāba "Goda zīme".


LR Īpašo brīvprātīgo vienību "Goda zīmes" averss.


LR Īpašo brīvprātīgo vienību "Goda zīmes" averss, tuvplānā.


LR Īpašo brīvprātīgo vienību "Goda zīmes" reverss.


LR Īpašo brīvprātīgo vienību "Goda zīmes" reverss, tuvplānā.


Latvijas Republikas Īpašo brīvprātīgo vienību štāba "Goda zīmes" apliecība.

Latviešu strēlnieku attēlojums vizuālajā mākslā

Strēlnieki Kremlī
Voldemārs Andersons 1918.


Jēkabs Kazaks. Strēlnieks (Kārļa Baltgaiļa portrets). 1917. Audekls, eļļa.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija.


Jānis Andris Osis, Strēlnieki, 1988.


Latviešu strēlnieku bataljoni, rakstu krājums (illustrēts) par latviešu strēlniekiem, kas iznāca 1916. gadā Pēterpilī.


"Eseru sacelšanās likvidēšana Maskavā 1918. gada 7. jūlijā."mākslinieks Voldemārs Andersons (1928. gads).


Latviešu bataljonu organizācijas komitejas izdota pastkarte ar R. Tillberga zīmējumu un tautasdziesmu „Pate māte.”


Ieeja strēlnieku zemnīcā. Mākslinieka J. Grosvalda zīmējums. Avots: Latviešu strēlnieku bataljoni, Skices un epizodes, sastādījis Līgotņu Jēkabs, Pēterpilī 1916. g.