Latvijas armijas karogi

Karogs ir katras armijas vienības lepnums, kas jānosargā par katru cenu. Ja karogs tiek zaudēts, vienība jāizformē. Kas 1940./1941. gadā notika ar Latvijas armijas vienību karogiem, joprojām ir viena no mūsu militārās vēstures mīklām. Varbūt tuvākajā laikā izdosies kaut nedaudz pietuvoties šā noslēpuma atrisinājumam.

Latvijas Kara muzejā atrodas tikai viens pirmskara Latvijas bruņoto spēku karogs, par kura saglabāšanu varam būt pateicīgi pēdējā Latvijas armijas sapieru pulka komandiera pulkveža Jura Briežes un viņa ģimenes locekļu drosmei. Padomju okupācijas gadu desmitus karogs pavadīja, paslēpts spilvenā, līdz 1992. gadā relikviju Kara muzejam atdeva pulkveža meita Lilija Brieže.

Taču kopumā armijas daļām un aizsargu pulkiem bija vairāk nekā 40 karogu. Kur gan palikuši pārējie? To pēdas pēc padomju okupācijas sākuma pagaisa austrumu virzienā, un karogu liktenis nedeva miera vēsturniekiem pat pirms neatkarības atgūšanas.

Kara ministrs ģen. K. Berķis Ziemeļu Latvijas un Limbažu atbrīvošanas atceres piemiņas svinībās 1940. g. 2. maijā, nododot Cēsu pulka bij. skolnieku rotas karogu glabāšanā uz vienu gadu Limbažu vidusskolas jaunatnei, cita starpā teica:
„Karogs ir vienības simbols visiem tiem, kas iet aiz viņa. Karogs ir kādas zināmas domas, kādu zināmu centienu paudējs. Šī doma un šie centieni izsacīti karogā rakstītā devīzē. Šī devīze ir visiem, kas karogam seko, viņu uzticības zvērests: Dievam, tēvzemei un tautai dots svinīgs solījums. Karogs ir aicinājums doto solījumu turēt un pildīt un arī atgādinājums par to stāvēt, cīnīties un arī mirt, ja liktenis būtu tā lēmis. Un pēdīgi karogs ir arī liecinājums tam, ka zem viņa pulcētie ir vienota ceļa gājēji par to devīzi, kas karogā rakstīta.”

Tādēļ arī mūsu armijas vienības savos karogos rakstīja:
1. Liepājas kājnieku pulks: Tēvu zemes mīlestību mēs ar darbiem rādīsim.

1. Liepājas kājnieku pulka karoga averss.


1. Liepājas kājnieku pulka karoga reverss.

2. Ventspils kājnieku pulks: Visu par Latviju.

2. Ventspils kājnieku pulka karoga averss.


2. Ventspils kājnieku pulka karoga reverss.

3. Jelgavas kājnieku pulks: Mēs iesim tur, kur tēvu zeme sauks.

3.Jelgavas kājnieku pulka karoga averss.


3.Jelgavas kājnieku pulka karoga reverss.

4. Valmieras kājnieku pulks: Pirms dzimtenei dēli spēj brīvību pirkt, būs karogam varoņu asinīs mirkt.

4. Valmieras kājnieku pulka karoga averss.


4. Valmieras kājnieku pulka karoga reverss.

5. Cēsu kājnieku pulks: Par tēviju.

5. Cēsu kājnieku pulka karoga averss.


5. Cēsu kājnieku pulka karoga reverss.


5. Cēsu kājnieku pulka Skolnieku rotas karogs.
6. Rīgas kājnieku pulks: Labāk savu galvu devu, nekā savu tēvu zemi.

6.Rīgas kājnieku pulka karoga averss.


6.Rīgas kājnieku pulka karoga reverss.

7. Siguldas kājnieku pulks: Šurp, jaunekli, ar vēja spārniem trauc, kad Latvija tev' brīvīb's karā sauc!

7. Siguldas kājnieku pulka karoga reverss.

8. Daugavpils kājnieku pulks: Par Latviju.

8. Daugavpils kājnieku pulka karoga averss.


8. Daugavpils kājnieku pulka karoga reverss.

9. Rēzeknes kājnieku pulks: Ņem, tēvzeme, tavs esmu viss! Sargoj Latviju!

9. Rēzeknes kājnieku pulka karoga averss.


9. Rēzeknes kājnieku pulka karoga reverss.

10. Aizputes kājnieku pulks: Tava tauta nezudīs, kad tu iesi mirt par tautu. .K.G. (Sirds kurzemnieka gods.)

10. Aizputes kājnieku pulka karoga averss.


10. Aizputes kājnieku pulka karoga reverss.

11. Dobeles kājnieku pulks: Es karāi aiziedams, Sirdi slēdzu akmenī, Aust gaismiņa, lec saulīte, Plīst akmenis skanēdams.

11. Dobeles kājnieku pulka karoga averss.


11. Dobeles kājnieku pulka karoga reverss.

12. Bauskas kājnieku pulks: Labāk manu galvu ņēma, nekā maņu tēvu zemi.

12. Bauskas kājnieku pulka karoga averss.


12. Bauskas kājnieku pulka karoga reverss.

Jātnieku pulks: Dievs, Tēvija, Pulks.

Jātnieku pulka karoga averss.


Jātnieku pulka karoga reverss.

Aviācijas pulks: Visu par Latviju.

Sakaru bataljons: Spoži zibeņi zaro, Pērkons līdz ar mums karo.

Sapieru pulks: Mūžam nerimst Daugavas viļņi, Mūžam dzīvos varoņgars.

Bruņoto vilcienu pulks: In hoc signo vinces (Ar šo zīmi uzvarēsi.)

Armijas štāba bataljons: Ar vairogu vai uz tā.

Flote: Mūs vieno Latvijas svētais vārds.

Kara skola: Per aspera ad astra. (Pār šķēršļiem līdz zvaigznēm.)

Vidzemes, Kurzemes, Latgales, Zemgales, Krasta un Smagās artilērijas pulkiem un Atsevišķam artilērijas divizionam karogu nebija, bet bija sudraba taures — aicinātājas kara gadījumā uz cīņu par savu tēvu zemi.
Armijas atsevišķām daļām karogu, kā atzinības zīmi, parasti dāvāja kāda pašvaldība vai sabiedriska organizācija un to pasniedza Valsts prezidents kā valdības un visas tautas uzticības zīmi.

Aizsargu vienības savos karogos rakstīja:

1. Talsu aizsargu pulks: Visu par Latviju!

Talsu aizsargu pulka karoga averss.

2. Ventspils aizsargu pulks: Par mieru, kārtību, drošību!

Ventspils aizsargu pulka karogs

3. Ludzas aizsargu pulks: Iekšējā drošība — tautas labklājība.

4. Jēkabpils aizsargu pulks: Visu par Latviju!

5. Rīgas aizsargu pulks: Visu par Latviju!

6. Aizputes aizsargu pulks: Par Latvijas mieru un drošību.

7. Valkas aizsargu pulks: Tev, dārgai Tēvu zemei, drošību, labklājību, saules mūžu!

8. Valmieras aizsargu pulks: Tēvu zemes mīlestība visaugstākais tikums zemes Virsū.

9. Madonas aizsargu pulks: Karogs, kas brīvības laikā mums dots, mūžam lai laimīgai Latvijai mirdz!

Madonas aizsargu pulka karoga avers un reverss.

10. Cēsu aizsargu pulks: Tēvu zemes mīlestību mēs ar darbiem rādīsim.

11. Tukuma aizsargu pulks: Dzīvību par Latvijas brīvību!

12. Ilūkstes aizsargu pulks: Uz ežiņas galvu liku, sargāt savu Tēvu zemi.

13. Bauskas aizsargu pulks: Par Tēvu zemi dārgo.

14. Kuldīgas aizsargu pulks: Mēs sargāsim tevi, Tēvu zeme!

15. Liepājas aizsargu pulks: Ņem, Tēvzeme, tavs esmu viss!

16. Jelgavas aizsargu pulks: Modri stāvam sargu vietās, lai var brīvi Latvija zelt!

17. Rēzeknes aizsargu pulks: Strādā un esi nomodā.

18. Daugavpils aizsargu pulks: Par Tēvu zemes brīvību, mieru un laimi.

19. Abrenes aizsargu pulks: Cildeni un vīrišķīgi sargāt savu Tēvu zemi.

Dzelzceļu aizsargu pulks: Ja gribam pastāvēt, tad vajag bruņās būt.

Aizsargu aviācija: Par Latviju — nacionālu, daiļu, Varenu!

KAROGU LIKTENIS PĒC LATVIJAS OKUPĀCIJAS
Kad 1940. gada rudenī Latvijas armija, vispirms pārdēvēta par “tautas armiju”, tika pārveidota sarkanās armijas 24. teritoriālā korpusā, “buržuāziskās” simbolikas klātbūtne tai kļuva neiederīga. Gada beigās praktiski visi karogi, aizsargu vienību standartus ieskaitot, tika nodoti glabāšanā Kara muzejā. Vēl pirms tam, 24. jūlijā, Latvijas “tautas armijas” politiskās daļas priekšnieks Bruno Kalniņš bija saņēmis no sarkanās armijas Artilērijas kara vēstures muzeja vadības savdabīgu vēstuli, kas, starp citu, ir vienīgais zināmais dokuments Latvijā, kas apliecina gatavošanos pārvest muzejiskas vērtības uz Padomju Savienību padomju okupācijas sākumā. Proti, atsaucoties uz 1939. gada PSRS valdības rīkojumu un Aizsardzības tautas komisariāta pavēli, vēstules autori paziņoja, ka Artilērijas kara vēstures muzejs Ļeņingradā (Sanktpēterburgā) “ir PSRS vienīgā padomju tautu un tās varonīgās sarkanās armijas kara vēstures un tagadnes glabātava”. Turklāt šis muzejs atainojot arī tos, “ar ko padomju tautām un sarkanajai armijai nācies cīnīties”.

No Kalniņa tika pieprasīts sākt pārsūtīt muzejam Latvijas armijas karogus, ordeņu, ieroču, formastērpu paraugus un citas vērtības. “Tie ir priekšmeti, ko militārajā vidē parasti traktē kā ienaidnieka trofejas,” iepazīstinot ar dokumentu, uzsver Kara muzeja direktora Aija Fleija. Šaubu nebija, padomju politisko un militāro amatpersonu acīs Latvijas armiju pēc 1940. gada 17. jūnija varēja uzskatīt par uzvarētu. Un uzskaitījumā ir tieši tās lietas, kuru mūsdienās Kara muzejam trūkst.

“Man interesanta šķita Artilērijas muzeja komandiera piezīme: “Ceram, ka kopīgiem spēkiem, nezaudējot dārgo laiku, mēs saglabāsim vēsturei latviešu tautas pagātnes un 1940. gada lielās jūlija revolūcijas (tā tobrīd tika saukta Baltijas valstu okupācija) materiālus.” Ar to viņi it kā pateica Kalniņam: tu būsi par to atbildīgs,” uzsver Fleijas kundze. Latvijas “tautas armijas” politiskās daļas priekšnieks atbildē tomēr atrunājās, ka “tas vēl būtu jāapsver” un drīzāk varētu notikt apmaiņa ar atsevišķām kolekcijām. Taču jaunajai varai Bruno Kalniņš bija vajadzīgs tikai līdz oktobra vidum, kad Latvijas armija pilnībā tika iekļauta sarkanajā armijā. Tagad Latvijas armijas trofeju kārotājiem vairs nebija nekādu šķēršļu un arī Kara muzeju pienācās likvidēt.

1940. gada rudenī Pulvertornim piebūvētais jaunais Kara muzeja korpuss bija gatavs, taču materiāli glabājās noliktavās, vēlāk Biržas namā. 1940. gada beigās lielā steigā veica krājuma inventarizāciju, ko pabeidza 1941. gada janvārī. Ar Latvijas PSR Izglītības tautas komisariāta (LPSR ITK) ziņu likvidētā Kara muzeja īpašumus sāka dalīt, kaut ko atvēlot jaundibinātajam Revolūcijas muzejam, kaut ko jaundibinātajam LPSR ITK Centrālajam dzimtenes pētīšanas muzejam un, kā minēts dokumentos, “citiem muzejiem”. “Domāju, tieši šajā periodā nozuda ar Latvijas armiju saistītās lietas. Pēc kara, 40. gadu beigās, liela daļa Kara vēstures muzeja kolekcijas jau atradās Latvijas vēstures muzejā, taču ne karogu, ne ordeņu tur nav,” stāsta Aija Fleija. Ir pamats domāt, ka 1941. gada sākumā vērtīgākās kolekcijas bez liela trokšņa pārceļoja uz militārajiem muzejiem Ļeņingradā (Sanktpēterburgā) vai Maskavā.

Rietumu brīvprātīgās armijas naudas vienības

Brīvprātīgās rietumu armijas virspavēlnieks Bermonts-Avalovs 1919. gada 6. oktobrī Jelgavā bija nodibinājis īpaši politiski administratīvu pārvaldi, un 10. oktobrī viņš izdeva rīkojumu par savas naudas izlaišanu, pasludinot to par apgrozībā esošu no 24. oktobra. J. Stefenhāgena grafiskā iestādē Jelgavā tika iespiestas 1,5 un 10 marku zīmes, bet 50 marku zīmes - Berlīnē, uz tām attēlojot cariskās Krievijas divgalvaino ērgli un maltiešu krustu. Uzraksti bija vācu un krievu valodā, turklāt krieviskais variants bija ar kļūdām. Bermonta nauda bija nodrošināta ar īpašumu, kas atradās viņa armijas ieņemtajos apgabalos. Armijas vācu vienību karavīri pēc atgriešanās Vācijas Bermonta naudas zīmes varēja apmainīt pret vācu markām, turpretī Latvijā piespiedu kārtā ieviestās naudas zīmes vēlāk apmainītas netika. Izlaiduma oficiālā kopsumma bija 10 miljoni marku. Zīmju kurss: 2 markas = 1 ostrublis vai 2 cara rubļi. Šī izlaiduma pusgatavās 10 marku loksnes ar iespiedumu vienā pusē 1920. gadā izlietoja Latvijas pamatmarku iespiešanai.


Rietumu brīvprātīgās armijas 1 markas averss.



Rietumu brīvprātīgās armijas 1 markas reverss.



Rietumu brīvprātīgās armijas 5 marku averss.



Rietumu brīvprātīgās armijas 5 marku reverss.

Rietumu brīvprātīgas armijas apbalvojumi

"Bermonta - Avalova krusts". Par atšķirības zīmi Rietumu brīvprātīgas armijas personālsastāvam kļuva "Bermonta - Avalova krusts", kurš tika apstiprināts ar grāfu Bermontu - Avalovu 1919. gada martā par godu ģenerālim F.A.Kelleram un bija paredzēts lai nomainītu iepriekš ieviesta baltā krusta "Kellera krusta". Melnais četrstaru krusts kurš galos partapa par divam asam škautnem, bija izvēlēts par krūšu zīmi Avalova vienībai, sākot veidot to no karagūstekņiem Zalcvedeles kara gūstekņu nometnē. Krusts simbolizēja to ka vienībai stāv priekša krusta gājiens Krievijas atbrīvošanai no boļševikiem. Krusts pārklāts ar emaliju vai laku, bieži nēsāja ar Krievijas trikolora rozeti vai Svetā Jura krusta lenti.






Rietumu brīvprātīgas armijas krusts (Bermonta- Avalova krusts). Averss.


Rietumu brīvprātīgas armijas krusts(Bermonta- Avalova krusts). Reverss.

Rietumu brīvprātīgas armijas apbalvojuma krusts. Šī zīme tika apstiprināta Vācijā veidojot Krievu brīvprātīgo korpusu 1919. gada 4. martā ar pulkveža Bermonta - Avalova pavēli Nr.24. Izgatavots Altergrābenā, Vācijā.

Apbalvojuma apraksts - Maltas krusts veidots no balta metāla, pārklāts ar matētu melnu laku vai melnu emalju. Izmērs 51mm. Tika nēsāts uz formas tērpa kreisās puses, stiprināms ar skrūvi. Krustam bija divas pakāpes un tika pielīdzināts ordenim. Militārpersonas tika apbalvotas ar krustu ar zobeniem, bet civilpersonas - bez zobeniem.

Pirmās pakāpes krusta apraksts - Maltas krusts veidots no balta metāla, pārklāts ar matētu melnu laku vai melnu emalju, ar sudraba miroņgalvu ar diviem sakrustotiem kauliem virs tā. Krustam pāri iet divi sakrustoti sudraba zobeni ar zelta rokturiem, civilpersonām bez zobeniem. Krusta reverss gluds. Krusta izmērs - 55 mm, galvaskausa augstums - 19 mm. Krusts tika valkāts uz kakla uz melnās lentas ar malu apdari, no vienas puses Krievijas trikolors (Balts - zils - sarkans), no otras puses Vācijas karoga trikolors (melns - balts - sarkans). Valkajot uz kakla - Vācu trikolora krāsas augša, tas pats ar 2. pakāpes krustu ar banti.


Rietumu brīvprātīgas armijas apbalvojuma krusts 1. pakāpe, militārpersonām. Averss.


Rietumu brīvprātīgas armijas apbalvojuma krusts 1. pakāpe, militārpersonām. Reverss.

2.Pakapes krusts bija mazāka izmēra (41 mm). Tika nēsāts uz krūts ar banti.


Rietumu brīvprātīgas armijas apbalvojuma krusts 2. pakāpe, civilpersonām. Averss.


Rietumu brīvprātīgas armijas apbalvojuma krusts 2. pakāpe, civilpersonām. Reverss.


Rietumu brīvprātīgas armijas apbalvojuma krusts 2. pakāpe, civilpersonām. Averss.

Rietumu brīvprātīgas armijas piemiņas medaļa.
Ieviesta 1920 gadā ar firstu Bermontu - Avalovu. Tika nesāta uz melni - oranžas lentas ar apmaļu apdari. Medaļas platums 25 mm. Medaļa tika izlaista divās tirāžas.


Rietumu brīvprātīgas armijas piemiņas medaļa. Izgatavota no gaišas bronzas ar slikti iespiestu attēlu (Svētais Juris). Medaļas diametrs 32 mm. Izgatavota Berlīne.


Rietumu brīvprātīgas armijas piemiņas medaļa. Izgatavota no apzeltīta kapara, Parīzē. Medaļas diametrs 32 mm.


"Dzelzs Divīzijas" medaļa.
Rietumu brīvprātīgas armijas "Dzelzs Divīzijas" medaļa. 1919. gads Izgatavota no sudraba, medaļas diametrs 33 mm.


"Dzelzs Divīzijas" medaļas averss.



"Dzelzs Divīzijas" medaļas reverss.



"Dzelzs Divīzijas" medaļas lenta.

1. Latviešu nakts bumbvedēju aviācijas pulka piemiņas nozīmes

1. Latviešu nakts bumbvedēju aviācijas pulks tika izveidots 1943. gadā, kuru pamatu veidoja bijušās Latvijas armijas apmācību izgājuši karavīri.
Par kauju nopelniem sakarā ar Rēzeknes ieņemšanu 1944. gada 9. augustā pulkam ar Augstākā virspavēlnieka pavēli piešķīra 1. Rēzeknes Latviešu nakts bumbvedēju aviācijas pulka nosaukumu.


1. Latviešu nakts bumbvedēju aviācijas pulka piemiņas nozīme par godu pulka 30 gadadienai. Averss.


1. Latviešu nakts bumbvedēju aviācijas pulka piemiņas nozīme par godu pulka 30 gadadienai. Reverss.


1. Latviešu nakts bumbvedēju aviācijas pulka piemiņas nozīme par godu pulka 35 gadadienai. Averss.


1. Latviešu nakts bumbvedēju aviācijas pulka piemiņas nozīme par godu pulka 35 gadadienai. Reverss.


1. Latviešu nakts bumbvedēju aviācijas pulka piemiņas nozīme par godu pulka 40 gadadienai. Averss.


1. Latviešu nakts bumbvedēju aviācijas pulka piemiņas nozīme par godu pulka 40 gadadienai. Reverss.

Automobiļi par neatkarīgu Latviju

* Raksts no Edvīna Liepiņa grāmatas „Rīgas auto”.- R: 1997.

Cariskās Krievijas armijā pirmo reizi automobiļus lietoja 1897. gadā manevros Belostokas apkārtnē, pēc tam 1902. gadā Kurskā. Krievijas – Japānas karā (1904. – 1905.gadā) ģenerāļa Kuropatkina rīcībā bija 11 vieglo automobiļu. Pirms Pirmā pasaules kara Krievijas armijas rīcībā bija 711 dažādu modeļu un marku automobiļu, ieskaitot 418 kravas automobiļu. Daļa no tiem pēc kara resora pieprasījuma, bija Ražoti Russo – Balt fabrikā Rīgā.
1914. gads. Sākās Pirmais pasaules karš. Karam sākoties, Krievijā rekvizēja aptuveni 4000 privātpersonām piederošus automobiļus. Tomēr tas bija pārāk maz. Krievijas valdība armijas vajadzībām nopirka aptuveni 20 tūkstošus automobiļu.
1915. gads. Krievijas armijas valdībai pilnīgi negaidot, vācieši ielauzās Latvijā. Lai glābtu impēriju, cars piekapās latviešu patriotismam un cerībā, ka ienaids pret vācu baroniem cels kaujas spējas, atļāva dibināt latviešu strēlnieku pulkus Krievijas armijas sastāvā. Kara un revolūcijas ugunīs sabruka impērija.
Daļa strēlnieku, sapņodami par brīvu Latviju brīvā Krievijā, ar ieročiem rokās atbalstīja lieliniekus. Pārējie no 1918. līdz 1920. gadam cīnījās par neatkarīgo Latvijas valsti, pret Sarkano Krieviju, vācu karaspēka atliekām un krievu avantūristu P.Avalova - Bermonta karapūļiem.
1919. gada pavasarī, sarkanarmiešiem atkāpjoties no Rīgas, Latvijas Nacionāla armija ieguva divas Austin tipa ar ložmetējiem aprīkotās bruņumašīnas, kuras nosauca par Zemgalieti un Imantu, kā arī 11 tonnu smago 35 ZS Garford tipa bruņumašīnu. Tās revolucionāro nosaukumu Komunist tūdaļ nomainīja pret strēlnieku būtībai daudz atbilstošāko vārdu – Lāčplēsis. Bruņumašīnas bija vērtīgs karalauka ierocis. To skaits visās armijās bija neliels, tādēļ bruņumašīnas (dažkārt arī tankus) līdzīgi kuģiem neviss numurēja, bet nosauca pat romantiskos vārdos.


"Garford" bruņu automobilis "Kurzemnieks "Latvijas armijā 1919. gads.


Modernizēts "Austin" bruņu auto "Zemgalietis" Latvijas armijā. 20 - to gadu vidus.


Latvijas armijas "Sheffield-Simplex" bruņu automobilis "Imanta". 1919. gads.

Daudzkārt slavēta latviešu karavīru disciplinētība un amatu prasme, un tādēļ nav brīnums, kā starp strēlniekiem atradās ne viens vien pieredzējis mehāniķis, kurš spēja ātri saremontēt ienaidnieka pamestos kravas automobiļus un bruņumašīnas. Tika formēts Latvijas armijas auto un tanku divizions. Tā rīcībā bija četras auto remontu darbnīcas – bijušajās Felzera un Pirvica fabrikās, kā arī bijušajā Krievu - Baltijas vagonu fabrika un Brīvības ielā 102. Par visu darbnīcu priekšnieku iecēla karaspēka inženieri O.Hoti.
1919. gada vasarā diviziona spēkus papildināja divi vāciešiem atņemtie Daimler tipa automobiļi ar Krupp lielgabaliem. Bruņoto automobiļu vāciskos vārdus Max un Moritz nomainīja latviskie – Pērkons un Tālivaldis.
Latvijas atbrīvošanas kara vēsturē attēlota kāda strēlniekiem traģiska kaujas epizode Rīgas pievārtē cīņā ar bermontiešiem 1919. gada oktobrī: „Aiz bruņu vilciena pa Jelgavas šoseju aizbrauca bruņotais auto Lāčplēsis. Sasniedzis Katrīnas muižas rajonu, Lāčplēsis sāka apšaudīt ienaidnieka priekšējās pozīcijas... kur pārsteidza ienaidnieka bataljonu. Tas metās bēgt uz tuvējo mežu... tomēr uguni vajadzēja pagriezt pret ienaidnieka diviem bruņotiem auto Titanik un Ņurnberg, kā arī vienu smago auto ar lielgabalu, kuri tuvojās pa Jelgavas šoseju... Nevarēdami sagaidīt mūsu kaujinieku pienākšanu, Lāčplēsis sāka braukt atpakaļ, bet, par lielu nelaimi, viens no pakaļējiem riteņiem noslīdēja no šosejas bruģa mīkstā smiltī, un tādēļ auto apstājās. Pēc ilgākas apšaudīšanās ienaidniekam izdevās ar ložmetēja uguni un rokas granātām sadragāt benzīna tvertni, kura aizdegās un auto izdega. Kaujas vietā palika kritušie.”


Sabrukušas cara armijas algotņi - bermontieši - pie sadeguša Latvijas Armijas bruņu auto "Lačplēsis". 1919. gads.

Tomēr drīz vien latviešu strēlnieki ieguva kaujas trofejas – divas vācu bruņumašīnas, uz kurām pirms aizdegšanās pēdējo reizi raudzījās Lāčplēša lielgabala un ložmetēju stobri. Arī Titanik un Ņurnberg pārdēvēja par Viesturu un Staburagu.
Latvijas atbrīvošanas karam beidzoties, Auto un tanku divizionu rīcībā jau atradās 79 dažādi automobiļi, no kuriem 8 bija ar bruņām. Tie atbilda sava laika militāri tehniskajam līmenim, taču izrādījās pārmērīgi nolietoti. Tādēļ pēc modernizēšanas ierindā atstāja tikai 5 bruņu mašīnas.


Bruņumašina "Pierce Arrow" "Titanik" bermonta armijas sastāvā. 1919. gads.


"Pierce Arrow" "Viesturs" Latvijas armijā. 1919. gads.

1926. gadā par pulku pārveidotajam divizionam Latvijas Republikas auto klubs uzdāvināja bruņumašīnu, ko nosauca par Sargu. Bruņumašīna bija izgatavota Rīgā, Arsenāla darbnīcās. Tai bija itāliešu Fiat šasija, bet bruņu klājums – no angļu tērauda.


"Daimler" tipa automobiļi Latvijas armijā. 1926. gads.

Trīsdesmito gadu beigās, varbūtēja kara gadījumā, Latvijas karaspēks nevarēja mēroties ar milzīgo Vācu vai Padomju armijas spēku. Tomēr Latvijā tika izstrādāts mobilizācijas plāns, kas paredzēja privāto automobiļu rekvizīciju armijas vajadzībām. Automobiļu skaits Auto un Tanku pulkā palielinātos līdz 430 kaujas vienībām.
Militārie pakti jau bija noslēgti un interešu jomas sadalītas. Kara tehnika Eiropā turpināja attīstīties vēl nebijušā tempā. Latvijas armijā modernizētās Pirmā pasaules kara laika bruņumašīnas varēja noderēt vairs vienīgi ielu cīņām. Armijas vadība steidzīgi izstrādāja plānus par vispārēju motorizāciju.
1939. gadā jau bija sācies Otrais pasaules karš. Neviena no bruņojuma ražotājvalstīm neizrādīja interesi Latvijai kaut ko pārdot. Pēc kara resoru pasūtījuma akciju sabiedrība „Vairogs” armiju apgādāja ar moderniem Ford tipa kravas automobiļiem un apvidus mašīnām. 1940. gada sākumā Finansu ministrija plānoja Vācijā iepirkt 100 līdz 120 kara automobiļu. No Vācijas atveda modernās 70 smagās Henschel un Krupp apvidus mašīnas. Tomēr lielākā daļa no nepacietībā gaidītā militārā pasūtījuma pienāca Rīgas ostā tikai 1940. gada vasarā – tieši tajā brīdī, kad Latviju faktiski bez neviena šāviena bija anektējusi Padomju Savienība.


Latvijas armijas apvidus mašīna Krupp L2H134 "Boxer.

Padomju armijas pārspēks bija acīmredzams. Latvijas bruņumašīnas jau varēja likt muzejā. Tomēr domājams, ka dažas tika izmantotas arī Otrā pasaules kara sākumā Padomju bēgļu kolonnu apsargāšanai. Par to liecina kāds Krievijas dienvidos uzņemts foto attēls: pēc Vācu aviācijas uzlidojuma uz lielceļa starp transportlīdzekļu un paunu paliekām stāv sašauta bijušās Latvijas armijas bruņu mašīna. 1942. gadā Rīgā lūžņos sagrieza pēdējos Pirmā pasaules kara Latvijas armijas automobiļus.

Izaicinājuma monētas

Izaicinājuma monēta ir maza monēta vai medaljons (parasti militārs), uz kuras attēlots vienības simbols vai emblēma, un tā pierāda piederību attiecīgajai vienībai.
Izaicinājuma monētu nēsā bikšu kabatā vai makā.

Izaicinājuma monētas pirmsākumi un tradīcijas ASV

Arī ap Izaicinājuma monētas pirmsākumiem virmo daudz debašu. Vairākas militārās institūcijas un dienesti vēlētos, lai Izaicinājuma monētas izveidotāji nāktu no viņu vidus. Taču tiek uzskatīts, ka šīs monētas tradīciju pirmsākumi meklējami ASV Armijas Gaisa Spēkos.
Kad ASV Armija izveidoja lidotāju eskadriļas, tās veidoja brīvprātīgie piloti, civiliedzīvotāji. Tajā laikā par lidotājiem pārsvarā pieteicās strādnieki vai jaunieši no laukiem. Koledžas studenti no turīgām ģimenēm par pilotiem pieteicās romantisku apsvērumu dēļ un piedzīvojumu meklējumu dzīti, vēlēdamies izrauties no ikdienas..
Leģenda stāsta: kāds leitnants, kurš nāca no turīgas ģimenes, saviem eskadriļas biedriem par piemiņu izgatavoja bronzas medaljonus (monētas). Monētas bija apzeltītas, bet tām virsū atveidots eskadriļas simbols. Kādam pilotam šī monēta ļoti nepatika, un viņš to iesēja savā lidotāja šallē. Kaujas laikā ar vāciešiem viņa lidmašīna tika neatgriezeniski bojāta, kas piespieda to nosēsties aiz ienaidnieka līnijas. Tur viņu paņēma gūstā. Pārmeklēšanas laikā pilotam atņēma visas personīgās mantas. Netika pārbaudīta vienīgi lidotāja šalle, kas atradās tam ap kaklu. Gūstekni turēja kādā mazā Franču ciemā. Kādu nakti Lielbritānijas Gaisa Spēki bombardēja šo ciemu un amerikāņu pilots, izmantojot jucekli, aizmuka no vācu gūsta.
Pilots pārģērbās civilajās drēbes un centās izvairīties no vācu patruļām. Viņam nebija līdzi nekādu identifikācijas dokumentu, kas apliecinātu viņa personu. Ar lielām grūtībām pilots pārvarēja frontes līniju un satika franču patruļu. Franči nodomāja, ka viņš ir civilajās drēbēs ģērbts vācu sabotieris, ko vajag sodīt ar nāvi.
Pēdējā brīdī pilots atcerējās par eskadriļas piemiņas monētu, kas iesieta viņa lidotāja šallē un parādīja to saviem sagūstītājiem. Viens no frančiem atpazina eskadriļas emblēmu. Tie nekavējoties sazinājās ar ASV eskadriļu un tā apliecināja pilota identitāti. Pilots par mata tiesu izglābās no nāves.
Pēc atgriešanās savā eskadriļā, viņš uzsāka tradīciju – katram pilotam līdzi jānēsā eskadriļas monēta kā piederības zīme savai vienībai. Lai popularizētu šo tradīciju, piemiņas monētas kļuva par Izaicinājuma monētām, jo tās sāka izmantot bāros. Ja pilots, kuru izaicina, nevar nolikt uz bāra letes savu Izaicinājuma monētu, viņš izmaksā dzērienu tam, kurš viņu izaicināja. Ja abi dalībnieki spēj uzmest Izaicinājuma monētu, tad dzērienu izmaksā tas, kurš izaicināja pirmais.
Vēl kāda tradīcija saistīta ar valūtas maiņas kursu Otrā Pasaules kara laikā. Rietumvācijas feniņa vērtība bija daudz mazāka kā ASV centam. Jebkurā vietā, kur karavīri iegādājās alu, varēja uzsaukt: "Feniņa pārbaude!". Šajā brīdī visiem karavīriem vajadzēja parādīt savas tukšās kabatas. Ja kabatā atradās feniņš tas nozīmēja, ka karavīrs ir gandrīz izputējis. Ja kabatā feniņš neatradās, tas nozīmēja, ka viņš ir pietiekami turīgs (jo nav saglabājis šo nevērtīgo monētu), tāpēc nākamajā kārtā var uzsaukt pārējiem alu.


Latvijas Armijas Izaicinājuma monētas

Parasti Latvijas Armijas Izaicinājuma monētas iedalās: vienību piemiņas monētās, apbalvojuma monētās un starptautisko mācību piemiņas monētās.
Monētas var būt gan rūpnieciski kaltas, gan pašdarinātas.
Monētas aversā parasti attēlo vienību simbolus, bet reversā – vienību moto.
Latvijas Armijas Izaicinājuma monētas vēsture aizsākas 90-tajos gados, kad ASV Mičiganas Gvarde izlaida piemiņas monētu par godu kopējām mācībām ar Latvijas Zemessardzi. Starptautiskajās mācībās „Summer Shield” šo tradīciju pārņēma NBS Sauszemes spēku kājnieku brigāde.
Starptautisko mācību „Summer Shield” piemiņas monētas tiek izlaistas vairākos variantos, kā arī numurētas.
Par dalību Miera uzturēšanas misijās OIF un ISAF Latvijas kontingenta karavīri tika apbalvoti ar piemiņas monētām.
Pēc 2006. gada Sauszemes spēku 2. kājnieku bataljons un Štāba bataljona goda sardzes rota izgatavoja apbalvojuma monētas.
Pēc 2001. gada NBS Instruktoru skola aizsāka tradīciju, ka katrs kājnieku nodaļas komandieru kursa absolvents sev pašrocīgi izkaļ šīs skolas piemiņas monētu (kaparā).
OMLT-2 personālsastāvam tika izgatavota piemiņas monēta ar OMLT-2 simbolu.


2.kājnieku bataljona piemiņas monētas averss. Baltā metāla piemiņas monetas aversā attēlota 2. kājnieku bataljona emblēma. Monēta ieviesta kā bataljona apbalvojums ("Vērtīgā balva")2007. gadā.


2.kājnieku bataljona piemiņas monētas averss. Baltā metāla piemiņas monetas reverā centrā izvietota 2.kājnieku bataljona devīze "Facta non verba" (latiniski), gar monetas augšejo daļu uzraksts latviski "SzS 2.Kājnieku bataljons", gar monetas apakšejošejo daļu uzraksts angliski "2 nd Infantry Battalion", . Monēta ieviesta kā bataljona apbalvojums ("Vērtīgā balva")2007. gadā.

SzS 2.kājnieku bataljonā pastāv baltā metāla un sarkanā metāla piemiņas monētas.


NBS Štāba bataljona „Godasardzes rotas pieminas monēta” zelta.


NBS Štāba bataljona „Godasardzes rotas pieminas monēta” sudraba.


NBS Štāba bataljona „Godasardzes rotas pieminas monēta” bronza.


NBS Instruktoru skolas piemiņas monētas averss.


NBS Instruktoru skolas piemiņas monētas reverss.


LR Zemessardzes 15. gadu piemiņas monētas averss.


LR Zemessardzes 15. gadu piemiņas monētas reverss.


OMLT-2 piemiņas monētas averss.


OMLT-2 piemiņas monētas reverss.


ISAF Meymaneh PRT piemiņas monētas averss.


ISAF Meymaneh PRT piemiņas monētas reverss.