Bruņoto vilcienu pulks

Bruņoto Vilcienu Pulks - armijas bruņuvilcienu sakopojums, kura štābs atradās Rīgā.

VĒSTURE

1919. gada jūlijā Latvijas armijas bruņojumā bija 2 bruņuvilcieni. Viens bija pašu būvēts , otrs - iegūts kopā ar citām trofejām. Līdz gada beigām klāt nāca vēl trīs bruņuvilcieni, ko ieguva kā trofejas austrumu frontē. Tos visus apvienoja bruņuvilcienu divizionā.

1939. gada 1. septembrī pulkā bija 6 bruņuvilcieni ar 14 piecu dažādu sistēmu lielgabaliem (dažiem no tiem vairs nebija munīcijas)un 2 smagas dzelzcela baterijas ar labi apmacitu apkalpi, 28 virsnieki, 206 instruktori un kareivji, 9 brīva līguma darbinieki. Gandrīz visu tā pastāvēšanas laiku to komandēja Jānis Lavenieks.

1940. gada ziemā pulku izformēja, derīgos lielgabalus atdodot Krasta artilērijas vienībām.Palika tikai viens bruņoto vilcienu divizions divu bruņu vilcienu sastāvā un tas bāzējās Bolderājā.Pēc Latvijas okupācijas vilcienus pārņēma SA un latviešu karavīrus aizsūtīja uz citām daļām. 2.pasaules kara sākumā dažus bijušos latviešu bruņu vilcienus nosūtījuši nezināmā virzienā.Taču SA vienu no vilcieniem esot izmantoja kara sākunā uz Jelgavas-Glūdas -Liepājas līnijas. Sevišķi smagas kaujas bijušas Durbes stacijas rajonā. Vēlāk šis vilciens tika izmantots Ļeņingradas frontē, kur sadalīts divos vilcienos.

BRUŅOTO VILCIENU PULKA KRŪŠU ZĪME.



Nozīme apstiprināta ar Apsardzības ministra pavēli 1921. gadā, no 1924. gada gada skaitlis "1920" nomainīts uz gada skaitli "1919".
Bruņoto vilcienu pulka krūšu nozīmes pamatā divi sakrustoti sudraba lielgabala stobri ažūrā, to centrā uzlikts vagona ritenis ar sliedi, abpus ritenim reljefi spārni. Centrs iekļauts vainaga veida ķēdē, uz kuras uzlikti burti: "BVP." (Bruņoto vilcienu pulks), uz apakšejās daļas gada skaitlis: "1919". Aizmugurē vītņu veida piestiprinājuma kājiņa ar diska veida aizdari. Nozīmes izmērs – 40 x 35 mm.
Bruņoto vilcienu divizions 1926. g. 1. jūlijā pārdēvēts par Bruņoto vilcienu pulku, krūšu nozīmē mainīti burti no "BVD" uz "BVP".



BRUŅOTO VILCIENU PULKA DEVĪZE

“In hoc signo vinces” (”Ar šo zīmi uzvarēsi”.)

LATVIJAS ARMIJAS BRUŅUVILCIENU PIRMSĀKUMI
1. Bruņotais vilciens — „Komunistu iznicinātājs” uz 1919.gadu.
1.bruņoto vilcienu uzbūvējuši komunisti 1919. gada pavasari Šķirotavas dzelzceļa darbnīcas.
Bruņojums:
77 mm lielgabals - 1 gab.;
37 mm piecstobre - 1 gab.;
88 mm (kuģu)lielgabals - 1 gab.(bez mērķešanas ierīces);
ložmetējs - 10 gab.(no 1920.gada marta vel 6 gab.)
3" zenitlielgabali grozāmos torņos - 2 gab.(no 1920.gada marta);
Materiālā daļa:
Bruņulokomatīve - 1 gab.
Bruņuvagons - 4 gab.;(Vagonu apbruņojums dažāds - artilērijas vagoni apšūti dzelzs platēm; ložmetēju vagonu sienas būvētas no blankām ar smilšu starpsienu; jumti segti ar dzelzs platēm vai metālus gulšņiem. Lokomotīves jutīgākas daļas un vadītāja telpa ari segtas (no 1920.gada marta vel 1 gab.))
Bāzes sastāvs - 2 pasažieru vagoni, 9 precu vagoni, virtuve un 2 platformas.

2. Bruņotais vilciens uz 1919. gadu.Uzbūvēts Krustpilī.
Bruņojums:
Vikersa sistēmas lauku artilērijas lielgabals - 1 gab.(Aizdeva Igauņi);
105 mm haubice - 1 gab.
ložmetējs - 9 gab.
Materiālā daļa:
Bruņulokomatīve - 1 gab.
Bruņuvagons - 2 gab.;
Bruņuvagons ar grozāmā torni iebūvētu lielgabalu- 1 gab. (no 1920.gada augusta)

3. Bruņotais vilciens uz 1919. gadu.
Bruņojums:
77 mm lielgabals - 1 gab.;
105 mm haubice - 1 gab.;
ložmetējs - 6 gab.;
Bruņas - pretložu

4. Bruņotais vilciens uz 1919. gadu.
Bruņojums:
77 mm lielgabals - 2 gab.;
50 mm lielgabali lietos tērauda torņos - 2 gab.;
Materiālā daļa:
Bruņulokomatīve - 1 gab.
Bruņuvagons - 4 gab. (pēc 1919.gada decembra vel 2 gab. pievienoti no BV "Kalpaks")

5. Bruņotais vilciens "Kalpaks" uz 1919. gadu.
Bruņojums:
12 mārciņu flotes lielgabals - 1 gab.(Aizdeva Angļu flote);
patšautene - 2 gab.(Aizdeva Angļu flote);
Bruņas - pretložu
Materiālā daļa:
Bruņulokomatīve - 1 gab.
Bruņuvagons - 2 gab.

1919.gada decembrī bruņoto vilcienu "Kalpaks" izformēja, materiālā daļa un bruņojums tika nodoti 4. Bruņotā vilciena rīcībā.

FOTO NO BRUŅOTO VILCIENU PULKA VĒSTURES



Bruņotais vilciens Neatkarības cīņu laikā



Lielbritānijas Karaliskās flotes jūrnieki pie dzelzceļa platformas ar 77 mm lielgabalu.
Attēla autors: nezināms.
Datējums: 1919. gada novembris.
Avots: Latvijas Kara muzeja krājums


Bruņuvilciens Alūksnē




Bruņuvilciena apkalpe


Bruņuvilciena apkalpe


Bruņoto vilcienu pulka bruņuvilciens

"The Economist" liek britiem iejusties okupēto latviešu ādā (Diena.lv; Piektdiena, 16. oktobris (2009) 11:22)

“Iedomājieties, ka 1940.gadā Hitlers un Staļins savā starpā sadala Lielbritāniju. Abas okupācijas varas uzvedas pretīgi, lai gan katra savā veidā. Pēc viltus vēlēšanām Skotija tiek pasludināta par Padomju Savienības daļu. Staļins ievieš vienpartijas valsts iekārtu un plānveida ekonomiku ar šausminošu drošības policijas aparātu. Desmitiem tūkstoši cilvēku – juristi, uzņēmēji, mācītāji, žurnālisti un pat filatēlisti – tiek uzcelti agrā rīta stundā, viņiem tiek dotas desmit minūtes līdznesamo mantu sapakošanai, un tad viņi tiek nosūtīti uz vergošanas darbu nometnēm Ziemeļnorvēģijā. Tikai daži vēlāk atgriežas.”

Tā emocionāli sakāpināti sākts raksts Neokupētā Lielbritānija par Baltijas valstu un Polijas vēstures peripetijām britu portālā Economist.com. Tajā, atbildot uz pēdējās nedēļās izskanējušajiem britu politiķu un mediju pārspriedumiem par Latvijas partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK saistību ar Latviešu leģiona bojāgājušo karavīru pieminēšanu, tiek aicināts iztēloties četrdesmitajos gados Austrumeiropā valdošās situācijas pārnešanu uz Lielbritānijas teritoriju.

Economist.com tālāk raksta, ka uz dienvidiem no Skotijas izvietotajā nacistu militārās diktatūras veidojumā ar vietējo kolaboracionistu atbalstu, bet nacistu kara mašīnas vadībā, tiek sagūstīti ebreji. Jebkura antifašistiskā darbība tiek sodīta. Dzīve ir grūta, bet neebrejiem mazāk slikta, nekā Skotijas Padomju Sociālistiskajā Republikā. 1941.gadā pēc Hitlera iebrukuma Skotijā Sarkanā armija atkāpjas un seko ebreju grautiņi.

Tālāk autors aicina iztēloties apstākļus, kādos tiek izveidots Waffen SS Britu leģions pēc tam, kad nacisti sāk zaudēt karu. “Viena trešdaļa šīs vienības karavīru ir brīvprātīgie, kuri izmisīgi cenšas novērst vēl vienu padomju okupāciju, vismaz noturēt to tik ilgi, kamēr ģimenes paspēj aizbēgt uz neitrālo Īriju… Neskatoties uz pretošanos līdz pēdējam, 1944.gadā Lielbritānijā tiek nodibināta padomju vara. Nolemtā pagrīdes armija turpina cīņu (pēdējais partizāns tiek nogalināts tikai 1975.gadā). Lielbritānija atgūst brīvību tika, kad sabrūk ļaunuma impērija.”

Aicinot britus atteikties no stereotipiskiem un vienkāršotiem komentāriem par Austrumeiropas vēsturi, Economist.com žurnālists raksta: “Komentētājiem no Lielbritānijas, kurai izdevās izdevās izvairīties no okupācijas, vajadzētu mēģināt vērtēt citu valstu kara laika vēsturi ar lielāku cieņu un mazāku pašapmierinātību.”

Sprīdis vēsturē no idejas līdz īstenībai ( Guntars Laganovskis, LV.LV 2;. maijs (2008))

Ideja par Latviju kā neatkarīgu valsti radās vēsturei netipiski īsā laika sprīdī. Vēl visu 1917.gadu, Pirmajam pasaules karam ieejot noslēguma fāzē un brūkot Krievijas impērijai, risinājās notikumi, kas pavēra ceļu Latvijas neatkarībai, taču nacionālie spēki joprojām runāja vienīgi par autonomiju Krievijas sastāvā.

Tikai 1917.gada rudenī tika nodibināta Latviešu pagaidu nacionālā padome, kura 1918.gada 30.janvārī savā otrajā sesijā paziņoja, ka "Latvijai jābūt neatkarīgai demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali". Valsts rašanās gaitu uzskatāmi atspoguļo ideju variācijas latviešu karogos.

4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka strēlnieki ar karogiem Februāra revolūcijas upuru piemiņas demonstrācijas laikā. Rīga, 23. marts. Teksts uz karogiem:"Lai dzīvo autonoma Latvija! Slava brīvībai! Slava Latvijai brīvā Krievijā!"

8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka ložmetējnieki ar savu karogu. Rīga, 1917.g. 23. marts. Teksts uz karoga:"Plecu pie pleca par Latviju un brīvību!"

1.maija mītiņš pie Džutas fabrikas. Rīga, 1917.g. Blakus sarkanajiem karogiem plīvo sarakanbaltsarkanais karogs.

Rezerves latviešu strēlnieku pulka karavīri pēc 1. maija mītiņa. Strenči, 1917.g. Teksts uz sarkanbaltsarkanā karoga:"Mēs ejam atriebt senču vaidus un nepabeigtās cīņas veikt!"

Latviešu karavīru delegātu sapulce krievu V armijas kongresā. Daugavpils, 1917.g. 17. maijs. Teksts uz sarkanbaltsarkanā karoga:"Dievs, svētī Latviju!"

8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka karavīri pie Ziemassvētku kaujās kritušo biedru kapa Sileniekos Ložmetējkalna apkārtnē. 1917.g. vasara. Teksts uz karoga:"Latvija, mosties- jauna diena aust!"

Foto: No Kara muzeja fondiem


8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks 1917. g. vasarā
ar savu karogu, kur raksturīgs uzraksts: «Latvija, mosties, jauna diena aust!»


1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs.


2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs.


3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona karogs.


4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona karoga mets.


5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karoga mets. Averss.


5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karoga mets. Reverss.


6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona karoga mets.


7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona karoga mets.


8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona karoga mets.

Dokumentāla filma par mežabrāļiem 1. daļa

Dokumentāla filma par mežabrāļiem 2. daļa

1935.gada Latvijas armijas parāde

Kara muzejā izstāde "Latvija un Lietuva cīņā pret Bermontu" (Diena.lv; Piektdiena, 2. oktobris (2009) 11:48 )

Unikāla iespēja uz mūsdienu Rīgas centrālās daļas kartes izvietotajās fotogrāfijās ieraudzīt, kāda 1919.gada rudenī izskatījās Daugavas krastmala, Vecrīga un dažas vietas Pārdaugavā, būs tiem, kas nākamnedēļ iegriezīsies Latvijas Kara muzejā.

8.oktobrī Kara muzejā notiks starptautiska konference Bermontiāde: avoti, notikumi, cilvēki, kā arī plkst. 14 izstādes Latvija un Lietuva cīņā pret Bermontu atklšāna.

Latvijas armijas karavīri Liepājas Kara ostā. 1919.gada novembris.

Izstāde ir veidota sadarbībā ar Lietuvas Vītauta Lielā Kara muzeju. Latvijā pirmo reizi būs iespējams iepazīties ne tikai ar Latvijas armijas cīņām pret P.Bermonta komandēto armiju, bet arī ar 1919.gada rudens notikumiem Lietuvā.

Ekspozīcijas fragments par Lāčplēša ordeni.

Izstādē būs aplūkojami formas tērpi, kādus 1919.gada rudenī valkāja Latvijas un Lietuvas armiju, kā arī Rietumu brīvprātīgo armijas karavīri, ieroči, kas bija visu trīs armiju bruņojumā, fotogrāfijas, kas raksturo kauju gaitu.

Neviena armija nespēj gūt sekmes bez iedzīvotāju atbalsta. Tāpēc izstādē ir iekļauti arī materiāli par kauju ietekmi civiliedzīvotāju dzīvē un Sieviešu palīdzības korpusu, kas organizēja palīdzības sniegšanu Latvijas armijai. Apmeklētāji varēs aplūkot Lāčplēša kara ordeni, iepazīties ar tā tapšanas vēsturi un ordeņa kavalieru piemiņas lietām.

1919.gada rudens bija trauksmains laiks. Izšķīrās Latvijas un Lietuvas liktenis. Pret neatkarīgām Baltijas valstīm kopīgi vērsās spēki, kas cīnījās par Krievijas impērijas un Vācijas varenības atjaunošanu. Šo plānu īstenošanai 1919.gada vasarā saformēja Rietumu brīvprātīgo armiju pulkveža Pāvela Bermonta vadībā.

1919.gada 8.oktobrī sākās uzbrukums Rīgai. Latvijas armijas karavīri pārspēka priekšā bija spiesti atkāpties. Taču, pateicoties pašaizliedzīgai rīcībai, atkāpšanās laikā izdevās padarīt Rīgas tiltus nelietojamus un karavīri ieņēma aizsardzības pozīcijas Daugavas labajā krastā un Vecrīgā.

Mēnesi ilgās cīņas par Rīgu noslēdzās 11.novembrī. Kaujās atbalstu Latvijas armijai sniedza Lielbritānijas un Francijas karakuģi. Turpmākajās nedēļās pretinieks tika padzīts no Latvijas teritorijas. Novembra beigās pēdējās bermontiešu vienības cieta sakāvi kaujās ar Lietuvas armiju.