Latvieši vēstures likteņdzirnās

Kopējais lapas skatījumu skaits

ceturtdiena, 2010. gada 14. oktobris

1991. gada barikāzu dalībnieka piemiņas zīme



■Piemiņas zīme dibināta 1999. gada 29. aprīlī.
■Piemiņas zīmi piešķir barikāžu dalībniekiem par 1991.gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī tām personām, kuras morāli un materiāli atbalstīja 1991.gada barikāžu dalībniekus. Piemiņas zīme, kas 1991.gada barikāžu dalībniekiem piešķirta pēc viņu nāves, tiek izsniegta viņu piederīgajiem.
■1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme ir ozollapu vainagota vairoga veida medaļa 4 cm diametrā, uz kuras attēlots lauva, kas tur mazāku vairogu ar sakrustotām atslēgām. Virs pamatvairoga ir uzraksts “LR 1991″, bet piemiņas zīmes otrajā pusē — uzraksts “Par Latviju”.
■Piemiņas zīme nēsājama uz sarkanbaltsarkanas 30 mm platas lentes, turklāt tikai svētkos un svinīgos gadījumos, bet ikdienā atļauts nēsāt piemiņas zīmes mazo nozīmīti 20 mm diametrā vai piemiņas zīmes lentes atgriezumu.
■Apbalvojums numurēts.


1991. gada barikāzu dalībnieka piemiņs zīmes apliecība.

Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda (BAF) apbalvojums - 1991. gada barikāzu dalībnieka piemiņas zīme.



Līdz 1999.gadam 1991. gada barikāzu dalībnieka piemiņas zīme ir sabiedriskas organizācijas - Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda (BAF) apbalvojums. Pēc 1999. gada tika pielīdzināts valsts apbalvojumam un apbalvojuma dokumentu formēšana pārgāja Saeimas kancelejas pārziņā.

Agrāk piešķirtie apbalvojumi tika pielidzināti no jauna izsniedzamajiem, apbalvojuma numerācija tika turpināta uz priekšu.


Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda (BAF) apbalvojuma averss.


Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda (BAF) apbalvojuma averss.


Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda (BAF) apbalvojuma reverss.


Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda (BAF) apbalvojuma reverss.


Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda (BAF) apbalvojuma atloka zīme.

Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda (BAF) apbalvojuma apliecība.

sestdiena, 2010. gada 6. marts

Arhīvā uziets pulkveža Kalpaka personisko mantu saraksts nāves brīdī ( BNS Sestdiena, 6. marts (2010) 09:56 )

Latvijas Valsts arhīva (LVA) materiālos uziets agrāk nezināms dokuments, kas papildina stāstu par Oskara Kalpaka personību, sestdien vēsta "Latvijas Avīze".

Jaunatklājums LVA materiālos ir unikāls dokuments, kas sastādīts pēc Kalpaka nāves un kurā uzskaitītas komandiera personiskās mantas, kas tam bijušas līdzi nāves brīdī.

Saraksts apliecina Kalpaka askētisko dabu un arī visa latviešu bataljona dzīves apstākļus tajā laikā.

Viena no nedaudzajām lietām ar zināmu materiālu vērtību, bija, iespējams, saderināšanās gredzens ar iniciāļiem. Starp Kalpaka personīgajām lietām nāves brīdī bijis melns kabatas pulkstenis ar zelta ķēdi (firma "Longin"), kabatas nazītis un nagu tīrāmais ādas makstī, ādas portfelis, ādas maks, skaidra nauda 2166 rubļi.

Tāpat starp viņam piederošajām mantām minēta arī rokas somiņa, kurā atradušās divas birstes, doze zābaku smēra, zobu birste, desmit gabali zobu tīrāmo, astoņas "Parabellum" patronas, elektriska kabatas lampa, kamols un lietots bloknots. Vēl Kalpakam piederējusi "Ginter" sistēmas saliekamā gulta ar matraci un čemodāns, kurā atradušās divas elektriskās kabatas lampas, vatēts deķis, cepure un kastīte ar bārdas dzenamiem piederumiem, nagu šķērītes, kastīte rakstāmspalvu, odekolona flakons, pāris garu hromādas zābaku, tualetes ziepes, baterija elektriskajai kabatas lampai, pāris šņorzābaku, galda spogulis, trīs dažādas bikses (tumši zilas diagonālbikses, melnas bikses no lauku vadmalas un tumši brūnas bikses), kokvilnas triko krekls, pieci pāri zeķu, no tām viens vilnas, piecas kabatas drānas, pāris vilnainu kulainu cimdu, palags, haki krāsas ķitelis, tumši pelēka karakula papaha, pāris pirkstainu cimdu, kā arī tumšs frencis. Vēl pulkveža lietās atrasts pāris rīta kurpju, pāris kavalēristu vācu zābaku, zelta gredzens bez akmeņiem ar iniciāļiem "E. S.", viens Krievijas rentejas naudas kupons desmit rubļu vērtībā un dienesta saraksts.

Šīs mantas saskaņā ar sastādīto aktu nosūtītas Apsardzības ministrijas glabāšanā, bet līdz mūsdienām nav saglabājušās. Tomēr atrastais dokuments daļēji to kompensē, ļaujot vēsturniekiem pilnīgāk atspoguļot pirmā Latvijas bruņoto spēku komandiera vēsturisko tēlu.

Kalpaks jaunās Latvijas valsts bruņoto spēku vadību uzņēmās 1918./1919. gada mijā, kad Kārļa Ulmaņa valdība gatavojās atkāpties uz Kurzemi, jo Rīgai tuvojās lieliniecisma propagandas pārņemtie latviešu strēlnieki un tautas atbalsts valdībai bija niecīgs. Pulkveža Kalpaka komandēto vienību vēl nevarēja dēvēt par Latvijas armiju, tās oficiālais nosaukums bija Latviešu atsevišķais bataljons, kurā ietilpa daži simti vīru. Toties tā bija pirmā latviešu kaujas vienība, kas kalpoja nesen izveidotajai Latvijas valstij.

6.martā aprit 91.gadadiena kopš Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku komandiera pulkveža Oskara Kalpaka bojāejas. 1919.gada 6.martā pulkvedis Kalpaks krita kaujā pie Airītēm Saldus rajonā. Liepājas Ziemeļu kapi bija Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919.gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos Meirānos pie Madonas. 1939.gada 6.martā Ziemeļu kapos atklāta Kalpaka piemiņas vieta, kas padomju varas gados tika nopostīta. Atmodas laikā Piemiņas vieta atjaunota un jau vairāk nekā 20 gadu ir patriotiski noskaņoto liepājnieku svētvieta.

Latvijas nacionālā karaspēka pirmā komandiera piemiņas pasākumi sestdien norit vairākās vietās Latvijā, tostarp Airītēs, Rīgā, Madonā un Liepājā.

otrdiena, 2010. gada 2. marts

Žurnāliste Šāberte uzrakstījusi grāmatu par lidotāju Herbertu Cukuru (Barbara Ālīte, Laura Dzērve Otrdiena, 2. marts (2010) 16:12 )


Ilgus gadus Latvijas Radio strādājusī žurnāliste Baiba Šāberte uzrakstījusi grāmatu par Herbertu Cukuru. Grāmata "Ļaujiet man runāt! Herberts Cukurs" tiks atvērta šonedēļ Kara muzejā. Tā izdota izdevniecībā Jumava.

Vēstures un rītdienas kontekstā ir lietderīgi noskaidrot, vai lidotāja varmācīgā nāve bija atsevišķs pārpratums, kāds gadās arī visprofesionālākajiem specdienestiem, vai mērķtiecīgas un ilglaicīgas politikas sastāvdaļa, raksta autore B.Šāberte.

Latviešu aviācijas pionieris H.Cukurs dzimis 1900.gada 17. maijā Liepājā, mehāniskās darbnīcas īpašnieka un amatnieka Jāņa Cukura ģimenē. Viņš bija latviešu aviators un žurnālists, 1930.gados kļuva slavens ar saviem lidojumiem paškonstruētās lidmašīnās no Latvijas uz Gambiju un Japānu. Nacistu okupācijas laikā viņš darbojās Arāja komandā. 1946.gadā pārcēlās uz dzīvi Latīņamerikā, kur 1965.gadā tika nogalināts, vēsta grāmatas izdevēji.

Grāmatas autore Baiba Šāberte Dienai saka - šajā darbā apkopoti vispretrunīgākie viedokļi par H.Cukuru - «Sākot no Zurofa līdz pilnīgi pretējiem».

Grāmatas autore esot meklējusi informāciju vēstures avotos, arhīvos, gan arī tikusies ar vēsturniekiem, H.Cukura laikabiedriem Liepājā un H.Cukura bērniem. Viņi arī iedevuši B.Šābertei gan H.Cukura jaunības dienu fotogrāfijas, gan viņa pēdējo fotouzņēmumu, kas ir izmantoti grāmatā. Grāmatas autore saka - jaunus atklājumus šajā grāmatā negaidīt, taču tajā būšot apkopota visa pieejamā informācija par H.Cukuru.

«Viņš nebija balts un pūkains, tas ir pilnīgi skaidrs. Jo balti un pūkaini ir tikai eņģeļi. Balts un pūkains nevar būt apsēsts, bet viņš bija apsēsts ar debesīm,» Dienai par H.Cukuru saka B.Šāberte. Viņa saka - par grāmatas galveno varoni bijuši visdažādākā informācija - «gan, ka viņš ir bijis viens no aktīvākajiem likvidatoriem, gan arī, ka viņš nav izšāvis nevienu šāvienu. Ja runa ir par geto likvidēšanu».

Jaunajā grāmatā esot fotogrāfija, kurā redzami H.Cukura ģimenes locekļi un kāda sieviete, kas nebija piederīga ģimenei - Mirjama Kaicnere, pēc tautības bijusi jūdiete. «Šī sieviete kopā ar Cukura ģimeni aizbrauca uz Brazīliju, un viņa vēl ilgāku dzīvi nodzīvoja nekā pats Cukurs, ja vien viņa vēl tagad nav dzīva. Ir informācija, ka viņa nav vienīgā, kurai palīdzēja izglābties cilvēks vārdā Herberts un uzvārdā Cukurs,» stāsta B.Šāberte.

Pirms pieciem gadiem Simona Vīzentāla centrs Latvijas Ģenerālprokuratūrai iesniedza «plašu liecību», kas apliecinot Herberta Cukura aktīvu līdzdalību tā sauktās Arāja komandas noziedzīgajās darbībās Otrā pasaules kara laikā. Diena arī rakstīja, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļa, veicot pirmstiesas izmeklēšanu un materiālu pārbaudi tai piekritīgajos kara un genocīda nodarījumos, līdz šim jau divkārt - 1996. un 2002.gadā - izvērtējusi materiālus par H.Cukura līdzdalību kara un genocīda noziegumu izdarīšanā Otrā pasaules kara laikā.

piektdiena, 2010. gada 26. februāris

NBS Mācību vadības pavēlniecība

2002. gada 26. martā tika izdota aizsardzības ministra pavēle nr. 93 «Par AMR 350-3 Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības nolikumu» un tika īstenota sākotnējā MVP struktūra, pakāpeniski iekļaujot Nacionālo aizsardzības akadēmiju, NBS instruktoru skolu, Mobilo strēlnieku bataljonu, Jūras spēku mācību centru kopā ar ūdenslīdēju skolu, NBS sakaru skolu, NBS valodu skolu, Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skolu un Rekrutēšanas un atlases centru. Jāmin, ka MVP administratīvajā pakļautībā 2003.—2004. gadā atradās Kadagā izvietotais Mobilo strēlnieku mācību centrs, kā arī 1. un 2. kājnieku bataljons; vēlāk šīs administratīvās funkcijas tiek nodotas Nodrošinājuma pavēlniecības komandierim.

NBS Mācību vadības pavēlniecības devīze - „Mācīties, lai uzvarētu”

Mācību vadības pavēlniecības karogs.

Karoga labajā pusē uz sūnu zaļas krāsas fona centrā attēlota NBS emblēma. Virs tās loka veidā ir izvietots uzraksts ar zelta krāsas burtiem „NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU” un apakšā loka veidā uzraksts ar zelta krāsas burtiem „MĀCĪBU VADĪBAS PAVĒLNIECĪBA”.

Karoga kreisajā pusē uz zeltdzeltenas krāsas fona centrā attēlota Mācību vadības pavēlniecības emblēma. Virs emblēmas loka veidā ir uzvietots uzraksts ar sūnu zaļas krāsas burtiem – MVP devīze „MĀCĪTIES, LAI UZVARĒTU” un apakšā loka veidā MVP dibināšanas datums ar sūnu zaļas krāsas cipariem.

Kreisās puses visos četros stūros izvietotas ozollapu vītnes.

Apmalojums: karoga trīs malas ieskauj zelta krāsas bārkstis.

Izmērs: 120 x 180 cm


Mācību vadības pavēlniecības karoga averss.


Mācību vadības pavēlniecības karoga reverss.

NBS Mācību vadības pavēlniecības uzšuves.

NBS MVŠ piedurknes uzšuve tika apstiprināta ar 2001.gada 17.decembra Aizsardzības ministra pavēli Nr.436 „Par NBS Mācību vadības štāba piedurknes uzšuvi”.

Mācību vadības štāba formas tērpa piedurknes uzšuves apraksts:
MVŠ piedurknes uzšuve sastāv no 4 pamatelementiem:
1. vairoga;
2.ozola vainaga;
3. latviešu folkloras zīmes – zalkša;
4. zobena.
MVŠ piedurknes uzšuve izgatavota vairoga formā no melnas krāsas pusvilnas mēteļa auduma. Vairoga izmēri: augstums- 10 cm un platums – 8 cm.

Mācību vadības štāba formas tērpa piedurknes uzšuve
Vairoga centrālā daļā atrodas zaļš ozola vainags, kuru vienlaicīgi var uztvert gan kā apli, gan kā gredzenu.
Vainaga vidū atrodas latviešu folkloras zīme – zalktis zaļā krāsā.
Vairoga centrā vainagu krusto, ar smailo galu uz leju vērst, sudraba zobens.

MVŠ piedurknes uzšuvē izmantoto pamatelementu skaidrojums.

Vairoga centrā atrodošais ozola vainags veido apli.
Latviešu folklorā:
1. Aplis – saule
Es, karā’i aiziedams,
Sirdi slēdzu akmenī;
Aust gaismiņa, lec saulīte,
Plīst akmenis skanēdams.
Saule un gaisma šajā tautasdziesmā ir tveramas kā kara beigas, uzvara, kad karavīra sirds saplēš akmeni, lai atvērtos miera dainojumam, mīlestībai pret visu dzīvo.
2. Zalktis – gudrības un zintniecības simbols
Vispārīgu attieksmi pret čūsku latvieši pauž apzīmējot tās ar dažādām krāsām, baltā, sarkanā un zaļā čūska ir tā, kas ļaudīm palīdz, bet ļaunuma nesēja parasti ir melnā čūska.
3. Zobens – karavīra simbols
Kā karavīra simbols, latviešu folklorā, bieži parādās smagais zobens. Zobens tautasdziesmās tiek minēts kā karavīra likteņa zinātājs:
Izstaigāju svešu zemi,
Bēdas, kaites neredzēj:
Še ir mans zobentiņš,
Lai pasaka, ko redzēja.

Bieži minētas saules karavīra zobenā. Tas norāda uz to, ka Latvieša zobens nenes nelaimi savai zemei. Līdzīgi kā saule izlej pār zemi savu svētību un auglīgo siltumu, tā karavīra zobens atnes tēvzemei brīvību un laimi:
Kam tu raudi, līgaviņa,
Gaidi mājās pārnākot!
Es pārnākšu no kariņa
Ar saulīti zobenā.

Centrā atrodošos zalkša zīmi, zobens sadala divās nosacītās mēneša zīmēs:
1. Augošais mēness;
2. Dilstošais mēness.
Dainās mēnesis visvairāk tēlots kopā ar sauli. Ir izsacīti minējumi, ka Mēness esot kara dievs. Šādu uzskatu it kā apstiprinot vairākas dainas. Piemēram:
Mēnestiņis, karavīris,
Tecēj’dienu, tecēj’nakti:
Tecēj’dienu tīrus laukus,
Nakti rijas kuldināj’.

Mēnestiņis karā jāja,
Zvaigžņu svārki mugurā,
Zvaigžņu svārki mugurā,
Dimantiņa zobentiņš.


Citas dainas rāda, ka Mēness bijis ļaužu sargātājs un palīdzētājs:
Kur tecēji, Mēnestiņi,
Ar zvaigžņotu mētelīti?
- Tiem ļaudīm palīgā,
Ko bez saules strādināj!

Vēl vairāk – Mēness apsardzība un palīdzība nāk par labu visai dabai:
Spīdi spoži, mēnestiņi,
Pār to manu tēvu zemi,
Lai redz meža lakstīgala
Sav’ dziesmiņu skandināt.
Saule, mēness un zobens kopā ir parādīti tautasdziesmā:
Tu, Saulīte, gaisu teci, vai redzēji man’ bāliņu?
Mans bāliņš kā kundziņš kara vidū līgojās.
Pieci pušķi cepurē, sešas zvaigznes zobenā:
No cepures gaisma ausa, no zobena saule lēca.
Kumeliņa iemauktos mēnesnīca ritināja.

Heraldiskie elementi:
1. Aplis – pilnība, bezgalība, mūžība. Maģijas mācībā aplis pilda norobežojošo funkciju no ļauniem gariem.
2. Gredzens – tēvzemes mīlestība.
3. Ozols – spēka, stingrības, ilggadības simbols.
4. Čūska – uzmanība, gudrība, auglība, dziedējošs spēks.
5. Zobens – karavīra ierocis. Varas, taisnās tiesas, augstākās patiesības, dzīvības simbols. Ierocis, kas sargā gaismu no tumsas spēkiem. Simbolizē arī varoņa garīgo aktivitāti, vai drosmi.


NBS Mācību vadības pavēlniecības ikdienas formas uzšuve, izgatavota izšūšanas tehnikā.


NBS Mācību vadības pavēlniecības, jaunā parauga lauku formas uzšuve,uz smilšu krāsas pamatnes. Izgatavota izšūšanas tehnikā.

NBS Mācību vadības pavēlniecības beretes kokarde.



NBS Mācību vadības pavēlniecības apbalvojumi.

Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības štāba Krūšu zīme, tās nolikums un apliecības paraugs tika apstiprināti ar 2001.gada 10.decembra Aizsardzības ministra pavēli Nr.433 „Par NBS Mācību vadības štāba Krūšu zīmi”.


Mācību vadības štāba Krūšu zīmes elektroniskais mets.

Mācību vadības štāba Krūšu zīmes averss.

NBS Mācību vadības pavēlniecības komandiera apbalvojums — goda zīme.


„Par nopelniem Mācību vadības pavēlniecības attīstībā”, 1. pakāpe.


„Par nopelniem Mācību vadības pavēlniecības attīstībā”, 1. pakāpes atgriezums.


„Par nopelniem Mācību vadības pavēlniecības attīstībā”, 2. pakāpe.


„Par nopelniem Mācību vadības pavēlniecības attīstībā”, 2. pakāpes atgriezums.


„Par nopelniem Mācību vadības pavēlniecības attīstībā”, 3. pakāpe.


„Par nopelniem Mācību vadības pavēlniecības attīstībā”, 3. pakāpes atgriezums.

ceturtdiena, 2010. gada 25. februāris

Latvijas Republikas Zemessardze

1991.gada 23.augustā tiek pieņemts likums „Par Latvijas Zemessardzi”, kas noteica, ka Zemessardze ir brīvprātīgs militārs sabiedrības pašaizsardzības formējums. Jau nākamajā dienā, 24.augustā, pēc likuma pieņemšanas tiek izdota Zemessardzes priekšnieka pirmā pavēle – sākt zemessargu kandidātu reģistrāciju pašvaldību teritorijās. Septembrī sākās Zemessardzes bataljonu formēšana atbilstoši valsts teritoriālajam iedalījumam, nodibināja Zemessardzes štābu. Dažu mēnešu laikā 35 teritoriālajos bataljonos iestājās vairāk nekā 10 000 cilvēku. Pēc gada brīvprātīgo skaits bija gandrīz 17 000, un Zemessardze kļuva par lielāko valstij uzticamo militāro organizāciju.

Sākotnēji tās galvenie uzdevumi bija piedalīties Latvijas Republikas aizsardzībā, aizsargāt svarīgus valsts, pašvaldības un saimnieciskos objektus, aizsargāt iedzīvotājus un viņu mantu no noziedzīgas rīcības, ja nepieciešams, sniegt palīdzību robežapsardzības spēkiem, policijai un muitas iestādēm, palīdzēt valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī iedzīvotājiem dabas un ekoloģisko katastrofu, stihisko nelaimju, lielu saimniecisko avāriju gadījumos un to seku likvidācijā. Veicot šos uzdevumus, Zemessardze sadarbojas ar robežapsardzības spēkiem, valsts un pašvaldības iestādēm, policiju un muitas iestādēm.

Nepietiekami apbruņoti un nepietiekami apmācīti, dažādi ģērbušies pirmajos gados zemessargi darīja visu – sargāja valsts robežu, cīnījās pret kontrabandistiem, ķēra likumpārkāpējus, dzēsa ugunsgrēkus, cīnījās pret plūdiem, bloķēja PSRS karaspēka daļas.

Cilvēkiem trūka pieredzes un materiālās iespējas, viņi kļūdījās un mācījās no savām kļūdām. Dažāda vecuma, ar dažādām izglītībām, visdažādāko profesiju pārstāvji tomēr spēja vienoties par galveno, viņi visu darīja no sirds un baudīja tautas uzticību. Ne velti tolaik radās teiciens – zemessargs nav profesija, tas ir dzīvesveids.
Lai nodrošinātu operatīvu Zemessardzes darbību, tās uzdevumu veikšanai 1992.gadā Zemessardzes bataljoni tika pakļauti novadu vienībām, kas vēlāk izveidoja Zemessardzes 1.brigādi ar štābu Rīgā, Zemessardzes 2.brigādi ar štābu Cēsīs, Zemessardzes 3.brigādi ar štābu Rēzeknē, Zemessardzes 4.brigādi ar štābu Liepājā un Zemessardzes 5.brigādi ar štābu Ogrē.

Pamatojoties uz noteiktiem īpašiem uzdevumiem, pakāpeniski tika izveidotas un pilnveidotas vairākas atsevišķas Zemessardzes vienības – Zemessardzes Štāba bataljons, kas organizēja personālsastāva, t.sk. obligātā militārā dienesta karavīru apmācību, kā arī nodrošināja atbalstu Zemessardzes štābam, Zemessardzes vienība „Vanags”, kuras karavīri sadarbībā ar valsts tiesībsargājošām institūcijām piedalījās sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, sevišķi svarīgu personu apsardzē, valsts robežapsardzības un ekonomisko interešu aizsardzības pasākumos Latvijā, Zemessardzes 65.Atsevišķais Studentu bataljons, kurā, pieaugot studējošās jaunatnes interesei par militāro jomu, divu gadu militāro mācību programmu apguva Latvijas augstāko mācību iestāžu studenti, Zemessardzes Aviācijas eskadriļa, kas nodrošināja Zemessardzes struktūrvienības ar aviācijas atbalstu un izpletņlēcēju apmācību, kā arī piedalījās meklēšanas un glābšanas darbos.

Zemessardzei tāpat kā citām atjaunotās valsts struktūrām, visvairāk trūka profesionāli sagatavotu un uzticamu speciālistu. Tāpēc par Zemessardzes prioritāti tika noteikta izglītības un militārās apmācības sistēmas izveide. Tika nodibināti vairāki mācību centri – 1991.gadā Zemessardzes Kājnieku mācību centrs Cēsīs, 1993.gadā Sakarnieku mācību centrs Ogrē un 1995.gadā Izlūku mācību centrs Dobelē.
1992.gadā Zemessardzes paspārnē tika izveidota Zemessardzes jaunatnes organizācija – Jaunsardze. Tās mērķis bija gatavot jauniešus dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos – attīstīt un nostiprināt fizisko sagatavotību un stāju, ieaudzināt un pilnveidot morālās īpašības – gribasspēku, pienākuma apziņu, Tēvzemes mīlestību, biedriskumu un disciplīnu.

Zemessardzes attīstību būtu grūti iedomāties bez starptautiskās sadarbības partneru atbalsta. Zemessardzei izveidojās cieša sadarbība ar ASV Mičiganas štata Nacionālo gvardi, kā arī Lielbritānijas Teritoriālo armiju, Zemessardzi Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Lietuvā un Igaunijā. Zemessardzes vienību karavīri apliecina savu profesionālo sagatavotību un vēlmi iegūt jaunu pieredzi, piedaloties dažādās starptautiskajās militārajās mācībās – GuardEx, Nordic Peace, Baltic Cooperation, Partner Challenge u.c.

Lai godinātu Zemessardzes vienību karavīrus un zemessargus, kas uzticīgi un godprātīgi pilda savus pienākumus, un atzīmētu viņu ieguldījumu Latvijas Valsts stiprināšanā un sabiedrības miera un stabilitātes nodrošināšanā, 1996.gadā tika izveidots Zemessardzes apbalvojums „Zemessardzes Nopelnu zīme” un vēlāk vairāki Zemessardzes komandiera apbalvojumi – 2001.gadā trīspakāpju Goda zīmes „Par kalpošanu tautai un Latvijai” un 2004.gadā trīspakāpju Goda zīme „Par kalpošanu Zemessardzei”.

Līdz ar Latvijas izvēli iestāties NATO, kas pamatojās uz vienotu starpvalstu drošības garanta un atbalsta iegūšanu, izmainījās Valsts aizsardzības sistēmas attīstības prioritārie uzdevumi. Lai izveidotu NATO militāriem standartiem atbilstoši nokomplektētas vienības, nodrošinātu centralizētu apmācību zemessargiem un profesionālā militārā dienesta karavīriem, pakāpeniski tika uzsākti Zemessardzes struktūras attīstības pasākumi. To uzdevums bija pilnvērtīgi iekļaut Zemessardzes vienības kopējā NBS struktūrā un operatīvā vadības sistēmā. Sākot ar 2000.gadu pakāpeniski tika apvienotas sākotnēji izveidotās Zemessardzes brigādes un bataljoni, Zemessardzes atsevišķās vienības tiek pārveidotas un pievienotas Nacionālo bruņoto spēku veidu un vienību sastāvam.

Latvijas Republikas Zemessardzes karogs.

Latvijas Republikas Zemessardzes karoga averss.


Latvijas Republikas Zemessardzes karoga reverss.

Latvijas Republikas Zemessardzes beretes kokardes.


Zemessardzes rotas BALTSQN-12 (2005.08.-2006.02.) beretes kokarde.


Latvijas Republikas Zemessardzes beretes kokarde.

LR ZEMESSARDZES UZŠUVES.




LR Zemessardzes lauku formas uzšuve 1992 gada parauga frmastērpām.  






LR Zemessardzes uzšuvju varianti, krāsas spiedes tehnikā uz dermantina pamatnes.


LR Zemessardzes uzšuve gumijas karstspiedes tehnikā.


LR Zemessardzes uzšuve krāsas spiedes tehnikā.


LR Zemessardzes izšūtā uzšuve.


LR Zemessardzes veterānu uzšuve.

LATVIJAS REPUBLIKAS ZEMESSARDZES PIEMIŅAS MONĒTAS.


LR Zemessardzes 15. gadu piemiņas monētas averss.


LR Zemessardzes 15. gadu piemiņas monētas reverss.

LATVIJAS REPUBLIKAS ZEMESSARDZES KOMANDIERA APBALVOJUMI.


Latvijas Republikas Zemessardzes izdienu zīmes. 5.gadi, 10. gadi, 15. gadi Zemessardzē.


Latvijas Republikas Zemessardzes izdienu zīmju reverss. 5.gadi, 10. gadi, 15. gadi Zemessardzē.


Latvijas Republikas Zemessardzes izdienu zīmes 10. gadi Zemessardzē varianta averss.


Latvijas Republikas Zemessardzes izdienu zīmes 10. gadi Zemessardzē varianta reverss.


Latvijas Republikas Zemessardzes izdienu zīmes 25. gadi Zemessardzē averss.



Zemessardzes 5. gadu izdienas zīmes apliecība.


Zemessardzes 10. gadu izdienas zīmes apliecība.


Zemessardzes 15. gadu izdienas zīmes apliecība.


Zemessardzes 25. gadu izdienas zīmes apliecība.


Zemessardzes komandiera apbalvojums Zemessardzes nopelnu zīme 
„Par tēvu zemi un brīvību”



Zemessardzes komandiera apbalvojums Zemessardzes nopelnu zīme „Par tēvu zemi un brīvību”. Averss.


Zemessardzes komandiera apbalvojums Zemessardzes nopelnu zīme „Par tēvu zemi un brīvību”. Reverss.


Zemessardzes komandiera apbalvojuma Zemessardzes nopelnu zīmes „Par tēvu zemi un brīvību” miniatūra. Averss.


Zemessardzes komandiera apbalvojuma Zemessardzes nopelnu zīmes „Par tēvu zemi un brīvību” miniatūra. Reverss.


Zemessardzes komandiera apbalvojuma Zemessardzes nopelnu zīmes „Par tēvu zemi un brīvību” apliecība.

LR Sauszemes/Zemessardzes komandiera apbalvojums - trīs pakāpju goda zīme "Par kalpošanu tautai un Latvijai"

Par godu ZS desmitajai gadadienai 2001. gadā tika dibināts apbalvojums - goda zīme ar devīzi "Par kalpošanu tautai un Latvijai".

Apbalvojumu piešķir Sauszemes spēku/Zemessardzes komandieris kā atzinības zīmi par nopelniem Sauszemes spēku/Zemessardzes attīstības veicināšanā un valsts aizsardzības stiprināšanā, par godprātīgu kalpošanu savai tautai un Latvijas valstij.

Apbalvojumam ir trīs pakāpes. 1. pakāpes goda zīmi var piešķirt militārpersonām, kas nodienējušas valsts aizsardzības struktūrās ierindas vai ārrindas dienestā ne mazāk kā desmit gadus, un civilpersonām. 2. pakāpes goda zīmi var piešķirt militārpersonām, kas nodienējušas valsts aizsardzības struktūrās ierindas vai ārrindas dienestā ne mazāk kā piecus gadus, un civilpersonām. 3. pakāpes goda zīmi var piešķirt militārpersonām, kas nodienējušas valsts aizsardzības struktūrās ierindas vai ārrindas dienestā ne mazāk kā trīs gadus, un civilpersonām.

Goda zīmi nēsā krūšu kreisajā pusē kā nākamo aiz valsts, ārvalstu, aizsardzības ministra, NBS komandiera apbalvojumiem un ZS nopelnu zīmes.



Goda zīme "Par kalpošanu tautai un Latvijai", 3. pakāpe - no bronzas.


Goda zīme "Par kalpošanu tautai un Latvijai", 3. pakāpe - no bronzas.Averss, tuvplānā.


Goda zīme "Par kalpošanu tautai un Latvijai", 3. pakāpe - no bronzas.Reverss, tuvplānā.


Goda zīme "Par kalpošanu tautai un Latvijai", 2. pakāpe - no sudraba.


Goda zīme "Par kalpošanu tautai un Latvijai", 2. pakāpe - no sudraba. Averss, tuvplānā.


Goda zīme "Par kalpošanu tautai un Latvijai", 1. pakāpe - no zeltīta sudraba ar baltās emalijas krusta pildījumu.


Goda zīme "Par kalpošanu tautai un Latvijai", 1. pakāpe - no zeltīta sudraba ar baltās emalijas krusta pildījumu. Averss, tuvplānā.


Goda zīme "Par kalpošanu tautai un Latvijai", 1. pakāpe. Reverss, tuvplānā.


Goda zīmes "Par kalpošanu tautai un Latvijai", 1. pakāpes apliecība.

Zemessardzes komandiera 3. pakāpju apbalvojums „Par kalpošanu Zemessardzei”.


Zemessardzes komandiera apbalvojums „Par kalpošanu Zemessardzei”, 1. pakāpe. Averss.


Zemessardzes komandiera apbalvojums „Par kalpošanu Zemessardzei”, 1. pakāpe. Averss, tuvplānā.


Zemessardzes komandiera apbalvojuma „Par kalpošanu Zemessardzei”, 1. pakāpes atgriezums.


Zemessardzes komandiera apbalvojuma „Par kalpošanu Zemessardzei”, 2. pakāpe. Averss.


Zemessardzes komandiera apbalvojuma „Par kalpošanu Zemessardzei”, 2. pakāpe. Averss, tuvplānā.


Zemessardzes komandiera apbalvojuma „Par kalpošanu Zemessardzei”, 2. pakāpes atgriezums.


Zemessardzes komandiera apbalvojuma „Par kalpošanu Zemessardzei”, 2. pakāpes apliecība.


Zemessardzes komandiera apbalvojums „Par kalpošanu Zemessardzei”, 3. pakāpe. Averss.


Zemessardzes komandiera apbalvojums „Par kalpošanu Zemessardzei”, 3. pakāpe. Averss, tuvplānā.


Zemessardzes komandiera apbalvojums „Par kalpošanu Zemessardzei”, 3. pakāpe. Reverss.


Zemessardzes komandiera apbalvojums „Par kalpošanu Zemessardzei”, 3. pakāpe. Reverss, tuvplānā.

Zemessardzes komandiera apbalvojums „Par kalpošanu Zemessardzei”, 3. pakāpe (2 variants).


Zemessardzes komandiera apbalvojums „Par kalpošanu Zemessardzei”, 3. pakāpe. Averss.


Zemessardzes komandiera apbalvojums „Par kalpošanu Zemessardzei”, 3. pakāpe. Averss, tuvplānā.


Zemessardzes komandiera apbalvojums „Par kalpošanu Zemessardzei”, 3. pakāpe. Reverss.


Zemessardzes komandiera apbalvojums „Par kalpošanu Zemessardzei”, 3. pakāpe. Reverss, tuvplānā.


Zemessardzes komandiera apbalvojuma „Par kalpošanu Zemessardzei”, 3. pakāpes atgriezums.


Zemessardzes komandiera apbalvojuma „Par kalpošanu Zemessardzei”, 3. pakāpes apliecības variants.


Zemessardzes komandiera apbalvojuma „Par kalpošanu Zemessardzei”, 3. pakāpes apliecības variants.

Zemessardzes komandiera apbalvojums — piemiņas medaļa
„Zemessardzei 15 gadi”



Zemessardzes komandiera piemiņas medaļa „Zemessardzei 15 gadi”. Averss.


Zemessardzes komandiera piemiņas medaļa „Zemessardzei 15 gadi”. Averss, tuvplānā.


Zemessardzes komandiera piemiņas medaļa „Zemessardzei 15 gadi”. Reverss.


Zemessardzes komandiera piemiņas medaļa „Zemessardzei 15 gadi”. Reverss, tuvplānā.


Zemessardzes komandiera piemiņas medaļas „Zemessardzei 15 gadi” atgriezums.


Zemessardzes komandiera piemiņas medaļas „Zemessardzei 15 gadi” apliecība.

Latvijas Republikas Zemessardzes Atzinības raksti un pateicības.


Latvijas Republikas Zemessardzes Atzinības raksts, 20. gs. 90-to gadu vidus.



Latvijas Republikas Zemessardzes Atzinības raksta varianti.


Latvijas Republikas Zemessardzes komandiera pateicība.


Latvijas Republikas Zemessardzes Rīgas novada 1. brigādes Atzinības raksts.

Zemessardzes komandiera apbalvojums galda medaļa "Pateicība par priekšzīmīgu dienestu Zemessardze"



Zemessardzes komandiera apbalvojums galda medaļa "Pateicība par priekšzīmīgu dienestu Zemessardze", averss.



Zemessardzes komandiera apbalvojums galda medaļa "Pateicība par priekšzīmīgu dienestu Zemessardze", reverss.





Zemessardzes komandiera apbalvojuma galda medaļas "Pateicība par priekšzīmīgu dienestu Zemessardze", futlāris.