Henrika Sinkēviča sardžu vienības Viestura rotas apliecība. Nirnberga (Nürnberg)1947. gads.
1946. gadā militārā dienesta palīgrotas sāka veidot arī no Baltijas valstu bēgļiem. Tā kā sākās latviešu un igauņu karagūstekņu atbrīvošana (ne briti, ne amerikāņi vairs neuzskatīja tos par piederīgiem "Ieroču SS" vienībām, lielā mērā pateicoties jau minētajam Starptautiskā tribunāla lēmumam), tad arī bijušie leģionāri varēja iestāties ASV armijas darba dienestā (Labour Service Company). 1946. gada aprīlī Nirnbergas garnizona priekšnieks, ASV armijas pulkvedis Martins ierosināja dibināt sardžu vienības no latviešu un igauņu vīriem. Maijā šīs idejas iemēģināšanai no Mercfeldas nometnes latviešiem un igauņiem izveidoja divas sardžu grupas - katrā pa vienam virsniekam un 15 karavīriem, kuri jau 27. jūnijā uzsāka sardžu dienestu Nirnbergā. Latviešu grupu vadīja leitnants Lielkājis. Nedaudz vēlāk Švabahā izveidoja vēl vienu latviešu vienību leitnanta Caunes vadībā. Atsauksmes par baltiešu karavīriem bija labas, un gada beigās - 6. decembrī - ASV armijas komandieris Vācijā ģenerālis Maknarnijs parakstīja baltiešu sardžu vienību statūtus, tā dodot juridiskas tiesības dibināt arī latviešu vienības.
8920/VIRSAIŠA VIESTURA ROTA/BALTIC/TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI
Vienu no pirmajām nodibināja ASV armijas Vācijā darba dienesta 8920. jeb virsaiša Viestura rotu. Tās pamatā bija abas jau izveidotās latviešu sardžu vienības, kuras apvienoja un ieskaitīja Manheimas garnizonā. Gandrīz visi "Viesturieši" bija bijušie leģionāri, tāpēc izpalika karavīru ierindas apmācība, jāpielāgojas bija tikai "amerikanizētajiem" reglamentiem. 1947. gada 16. janvārī pirmā latviešu sardžu rota kopā ar kādu poļu rotu nodeva svinīgo solījumu. Šajā laikā rotā bija astoņi virsnieki, 272 instruktori un sargi. Rotas virsnieki un karavīri pildīja garnizona dienestu vairākās Vācijas pilsētās (no 1947. gada pavasara - arī Nirnbergas Tiesu pils un cietuma apsardzē).
Nirnbergā. Tiesu pils parādē. Fotogrāfija no A. Pāvuliņa personiskā arhīva
Uz piedurknēm un vēlāk gan uz ķiverēm viņiem bija Latvijas karoga sarkanbaltsarkanās krāsas. Turklāt jāņem vērā, ka sabiedroto varas iestāžu attieksme pret nacistu kara noziedzniekiem bija ļoti nopietna un konsekventa.
Nirnbergā. Pirms braukšanas uz Tiesu pils sardzi. Fotogrāfija no A. Pāvuliņa personiskā arhīva
Atsuksmes par baltiešu karavīriem bija labas. Gandrīz visi "Viesturieši" bija bijušie leģionāri, tāpēc izpalika karavīru ierindas apmācība, jāpielāgojas bija tikai "amerikanizētajiem" reglamentiem. Rotas virsnieki un karavīri pildīja garnizona dienestu vairākās Vācijas pilsētās (no 1947. gada pavasara - arī Nirnbergas Tiesu pils un cietuma apsardzē).
Kriminālieslodzīto spārns I. Nirnberga (1947)
Latviešu un igauņu paramilitārās vienības Vācijā darbojās arī Nirnbergas tiesas procesā (1947 - 1949), kur apsargāja kara noziedzniekus.
Kriminālieslodzīto spārns I. Nirnberga (1947)
Sardzes posteņi bija izvietoti ne vien pa Tiesu pils perimetru, bet arī pie kameru durvīm. Baltiešu sargi vadāja ieslodzītos uz pastaigas laukumiem un nopratināšanām. Tikai divas funkcijas Nirnbergas procesa laikā izpildīja pati amerikāņu militārā policija: konvojēja ieslodzītos tiesas zālē un uz soda izpildi.
Baltiešu apsargs pārbauda ieslodzīto. Nirnberga (1947)
Baltiešu apsargi apgaitā. Nirnberga (1947)
Kad iestājās Berlīnes krīze un sāka darboties Rietumberlīnes apgādei organizētais gaisa tilts, "Viesturiešus" pārcēla uz pierobežas mežiem sargāt svarīgākās ASV armijas lauka noliktavas. Pēc tam latviešu sargi tika pārcelti uz Štutgartes apkaimi apsargāt ASV armijas korpusa galvenās pavēlniecības iestādes.
Foto: No Latvijas Kara muzeja. Franku novada latviešu nometņu apvienības ģenerālsekretārs R.Nīkurs pasniedz Amerikāņu Eiropas armijas 8920. Virsaiša Viestura sardžu rotai vienības karogu. Firta, Vācija, 1947.gada 28.jūnijs.
Viestura rota goda stājā ierindā sagaidot Latvijas republikas sūtni Kārli Zariņu. Štutgarte (1948)
Latvijas republikas sūtnis Lielbritānijā apmeklē latviešu Viestura rotu amerikāņu melno vienībās.No labās – rotas komandieris kapteinis Jānis Lielkājis, sūtnis Kārlis Zariņš un adjutants leitnants Skaistlauks.Štutgarte (Stuttgart)Amerikāņu zona 1948. gads.
Latvijas Republikas sūtnis Kārlis Zariņš Štutgartē apmeklē Viestura rotu. (1948)
Foto: No Latvijas Kara muzeja. Latvijas sūtnis Lielbritānijā K.Zariņš un rotas komandieris kapteinis J. Lielkājis apstaigā 8920.Virsaiša Viestura sardžu rotas ierindu. Vācija, 1949.gads.
Foto: No Latvijas Kara muzeja. R.D.Olmanis pie Tiesu pils. 8920. Virsaiša Viestura sardžu rota veica Tiesu pils un cietuma apsardzi. Vācija, Nirnberga, 1948.gads.
Sardžu vienības Viestura rotas vīri. Sakarā ar formas ģērba melno krāsu šīs vienības tika sauktas par "melniem" vai "melno vienībām". Nirnberga (Nürnberg)Amerikāņu zona,1947. gadā.
Štutgarte. (1948)
Štutgarte. (1948)
Štutgarte. (1948)
Sardžu vienības Viestura rota vīri Henriks Sinkēvičs un Viktors Znotiņš.
Sardžu vienības Viestura rotas kazarmas. Nirnberga (Nürnberg)Amerikāņu zona, 1947 gads.
Foto: No Latvijas Kara muzeja.8920. Virsaiša Viestura sardžu rotas zāles noformējums Latvijas valsts 30.gadskārtā. Ducenšteina, Vācija, 1949.gads.
Foto: No Latvijas Kara muzeja. J.Andersons pie 8920.Virsaiša Viestura sardžu rotas izcīnītās goda plāksnes – mēneša labākā rota. Vācija, 1951.gads.
Viesības Firtes nometnē 1947. gads. Galda kreisajā pusē sēž leitnants Skaistlauks.
Latviešu militārās palīgvienības loceklis. Angļu zona.
Latviešu militārā palīgvienība. Angļu zona, Lībeka. (1949)
Latviešu palīgvienības uzšuve, ASV zonā.
Baltiešu (miksētās)palīgvienības rotas Nr. 4027 uzšuve, ASV zona.
Latviešu palīgvienības rotas Nr. 7318 uzšuve, ASV zonā.
Baltiešu konstrukciju inženieru palīgvienības rotas
Nr. 8252 uzšuve, ASV zonā.
Latviešu konstrukciju inženieru palīgvienības rotas Nr. 8710 uzšuve, ASV zonā.
Latviešu konstrukciju inženieru palīgvienības rotas Nr. 8710 uzšuve, ASV zonā.
Latviešu palīgvienības rotas Nr. 8920 ķivere, ASV zonā.
Baltijas palīgvienību Goda zīme, ASV zonā.
Baltijas palīgvienību Goda zīmes apliecība.
Latviešu civilās palīgvienības Nr.7566 uzšuve, ASV zonā.
