Latvieši vēstures likteņdzirnās

Kopējais lapas skatījumu skaits

svētdiena, 2011. gada 20. marts

1. Latviešu nakts bumbvedēju aviācijas pulka piemiņas nozīmes

1. Latviešu nakts bumbvedēju aviācijas pulks tika izveidots 1943. gadā, kuru pamatu veidoja bijušās Latvijas armijas apmācību izgājuši karavīri.
Par kauju nopelniem sakarā ar Rēzeknes ieņemšanu 1944. gada 9. augustā pulkam ar Augstākā virspavēlnieka pavēli piešķīra 1. Rēzeknes Latviešu nakts bumbvedēju aviācijas pulka nosaukumu.


1. Latviešu nakts bumbvedēju aviācijas pulka piemiņas nozīme par godu pulka 30 gadadienai. Averss.


1. Latviešu nakts bumbvedēju aviācijas pulka piemiņas nozīme par godu pulka 30 gadadienai. Reverss.


1. Latviešu nakts bumbvedēju aviācijas pulka piemiņas nozīme par godu pulka 35 gadadienai. Averss.


1. Latviešu nakts bumbvedēju aviācijas pulka piemiņas nozīme par godu pulka 35 gadadienai. Reverss.


1. Latviešu nakts bumbvedēju aviācijas pulka piemiņas nozīme par godu pulka 40 gadadienai. Averss.


1. Latviešu nakts bumbvedēju aviācijas pulka piemiņas nozīme par godu pulka 40 gadadienai. Reverss.

piektdiena, 2011. gada 14. janvāris

Automobiļi par neatkarīgu Latviju

* Raksts no Edvīna Liepiņa grāmatas „Rīgas auto”.- R: 1997.

Cariskās Krievijas armijā pirmo reizi automobiļus lietoja 1897. gadā manevros Belostokas apkārtnē, pēc tam 1902. gadā Kurskā. Krievijas – Japānas karā (1904. – 1905.gadā) ģenerāļa Kuropatkina rīcībā bija 11 vieglo automobiļu. Pirms Pirmā pasaules kara Krievijas armijas rīcībā bija 711 dažādu modeļu un marku automobiļu, ieskaitot 418 kravas automobiļu. Daļa no tiem pēc kara resora pieprasījuma, bija Ražoti Russo – Balt fabrikā Rīgā.
1914. gads. Sākās Pirmais pasaules karš. Karam sākoties, Krievijā rekvizēja aptuveni 4000 privātpersonām piederošus automobiļus. Tomēr tas bija pārāk maz. Krievijas valdība armijas vajadzībām nopirka aptuveni 20 tūkstošus automobiļu.
1915. gads. Krievijas armijas valdībai pilnīgi negaidot, vācieši ielauzās Latvijā. Lai glābtu impēriju, cars piekapās latviešu patriotismam un cerībā, ka ienaids pret vācu baroniem cels kaujas spējas, atļāva dibināt latviešu strēlnieku pulkus Krievijas armijas sastāvā. Kara un revolūcijas ugunīs sabruka impērija.
Daļa strēlnieku, sapņodami par brīvu Latviju brīvā Krievijā, ar ieročiem rokās atbalstīja lieliniekus. Pārējie no 1918. līdz 1920. gadam cīnījās par neatkarīgo Latvijas valsti, pret Sarkano Krieviju, vācu karaspēka atliekām un krievu avantūristu P.Avalova - Bermonta karapūļiem.
1919. gada pavasarī, sarkanarmiešiem atkāpjoties no Rīgas, Latvijas Nacionāla armija ieguva divas Austin tipa ar ložmetējiem aprīkotās bruņumašīnas, kuras nosauca par Zemgalieti un Imantu, kā arī 11 tonnu smago 35 ZS Garford tipa bruņumašīnu. Tās revolucionāro nosaukumu Komunist tūdaļ nomainīja pret strēlnieku būtībai daudz atbilstošāko vārdu – Lāčplēsis. Bruņumašīnas bija vērtīgs karalauka ierocis. To skaits visās armijās bija neliels, tādēļ bruņumašīnas (dažkārt arī tankus) līdzīgi kuģiem neviss numurēja, bet nosauca pat romantiskos vārdos.


"Garford" bruņu automobilis "Kurzemnieks "Latvijas armijā 1919. gads.


Modernizēts "Austin" bruņu auto "Zemgalietis" Latvijas armijā. 20 - to gadu vidus.


Latvijas armijas "Sheffield-Simplex" bruņu automobilis "Imanta". 1919. gads.

Daudzkārt slavēta latviešu karavīru disciplinētība un amatu prasme, un tādēļ nav brīnums, kā starp strēlniekiem atradās ne viens vien pieredzējis mehāniķis, kurš spēja ātri saremontēt ienaidnieka pamestos kravas automobiļus un bruņumašīnas. Tika formēts Latvijas armijas auto un tanku divizions. Tā rīcībā bija četras auto remontu darbnīcas – bijušajās Felzera un Pirvica fabrikās, kā arī bijušajā Krievu - Baltijas vagonu fabrika un Brīvības ielā 102. Par visu darbnīcu priekšnieku iecēla karaspēka inženieri O.Hoti.
1919. gada vasarā diviziona spēkus papildināja divi vāciešiem atņemtie Daimler tipa automobiļi ar Krupp lielgabaliem. Bruņoto automobiļu vāciskos vārdus Max un Moritz nomainīja latviskie – Pērkons un Tālivaldis.
Latvijas atbrīvošanas kara vēsturē attēlota kāda strēlniekiem traģiska kaujas epizode Rīgas pievārtē cīņā ar bermontiešiem 1919. gada oktobrī: „Aiz bruņu vilciena pa Jelgavas šoseju aizbrauca bruņotais auto Lāčplēsis. Sasniedzis Katrīnas muižas rajonu, Lāčplēsis sāka apšaudīt ienaidnieka priekšējās pozīcijas... kur pārsteidza ienaidnieka bataljonu. Tas metās bēgt uz tuvējo mežu... tomēr uguni vajadzēja pagriezt pret ienaidnieka diviem bruņotiem auto Titanik un Ņurnberg, kā arī vienu smago auto ar lielgabalu, kuri tuvojās pa Jelgavas šoseju... Nevarēdami sagaidīt mūsu kaujinieku pienākšanu, Lāčplēsis sāka braukt atpakaļ, bet, par lielu nelaimi, viens no pakaļējiem riteņiem noslīdēja no šosejas bruģa mīkstā smiltī, un tādēļ auto apstājās. Pēc ilgākas apšaudīšanās ienaidniekam izdevās ar ložmetēja uguni un rokas granātām sadragāt benzīna tvertni, kura aizdegās un auto izdega. Kaujas vietā palika kritušie.”


Sabrukušas cara armijas algotņi - bermontieši - pie sadeguša Latvijas Armijas bruņu auto "Lačplēsis". 1919. gads.

Tomēr drīz vien latviešu strēlnieki ieguva kaujas trofejas – divas vācu bruņumašīnas, uz kurām pirms aizdegšanās pēdējo reizi raudzījās Lāčplēša lielgabala un ložmetēju stobri. Arī Titanik un Ņurnberg pārdēvēja par Viesturu un Staburagu.
Latvijas atbrīvošanas karam beidzoties, Auto un tanku divizionu rīcībā jau atradās 79 dažādi automobiļi, no kuriem 8 bija ar bruņām. Tie atbilda sava laika militāri tehniskajam līmenim, taču izrādījās pārmērīgi nolietoti. Tādēļ pēc modernizēšanas ierindā atstāja tikai 5 bruņu mašīnas.


Bruņumašina "Pierce Arrow" "Titanik" bermonta armijas sastāvā. 1919. gads.


"Pierce Arrow" "Viesturs" Latvijas armijā. 1919. gads.

1926. gadā par pulku pārveidotajam divizionam Latvijas Republikas auto klubs uzdāvināja bruņumašīnu, ko nosauca par Sargu. Bruņumašīna bija izgatavota Rīgā, Arsenāla darbnīcās. Tai bija itāliešu Fiat šasija, bet bruņu klājums – no angļu tērauda.


"Daimler" tipa automobiļi Latvijas armijā. 1926. gads.

Trīsdesmito gadu beigās, varbūtēja kara gadījumā, Latvijas karaspēks nevarēja mēroties ar milzīgo Vācu vai Padomju armijas spēku. Tomēr Latvijā tika izstrādāts mobilizācijas plāns, kas paredzēja privāto automobiļu rekvizīciju armijas vajadzībām. Automobiļu skaits Auto un Tanku pulkā palielinātos līdz 430 kaujas vienībām.
Militārie pakti jau bija noslēgti un interešu jomas sadalītas. Kara tehnika Eiropā turpināja attīstīties vēl nebijušā tempā. Latvijas armijā modernizētās Pirmā pasaules kara laika bruņumašīnas varēja noderēt vairs vienīgi ielu cīņām. Armijas vadība steidzīgi izstrādāja plānus par vispārēju motorizāciju.
1939. gadā jau bija sācies Otrais pasaules karš. Neviena no bruņojuma ražotājvalstīm neizrādīja interesi Latvijai kaut ko pārdot. Pēc kara resoru pasūtījuma akciju sabiedrība „Vairogs” armiju apgādāja ar moderniem Ford tipa kravas automobiļiem un apvidus mašīnām. 1940. gada sākumā Finansu ministrija plānoja Vācijā iepirkt 100 līdz 120 kara automobiļu. No Vācijas atveda modernās 70 smagās Henschel un Krupp apvidus mašīnas. Tomēr lielākā daļa no nepacietībā gaidītā militārā pasūtījuma pienāca Rīgas ostā tikai 1940. gada vasarā – tieši tajā brīdī, kad Latviju faktiski bez neviena šāviena bija anektējusi Padomju Savienība.


Latvijas armijas apvidus mašīna Krupp L2H134 "Boxer.

Padomju armijas pārspēks bija acīmredzams. Latvijas bruņumašīnas jau varēja likt muzejā. Tomēr domājams, ka dažas tika izmantotas arī Otrā pasaules kara sākumā Padomju bēgļu kolonnu apsargāšanai. Par to liecina kāds Krievijas dienvidos uzņemts foto attēls: pēc Vācu aviācijas uzlidojuma uz lielceļa starp transportlīdzekļu un paunu paliekām stāv sašauta bijušās Latvijas armijas bruņu mašīna. 1942. gadā Rīgā lūžņos sagrieza pēdējos Pirmā pasaules kara Latvijas armijas automobiļus.

svētdiena, 2011. gada 9. janvāris

Izaicinājuma monētas

Izaicinājuma monēta ir maza monēta vai medaljons (parasti militārs), uz kuras attēlots vienības simbols vai emblēma, un tā pierāda piederību attiecīgajai vienībai.
Izaicinājuma monētu nēsā bikšu kabatā vai makā.

Izaicinājuma monētas pirmsākumi un tradīcijas ASV

Arī ap Izaicinājuma monētas pirmsākumiem virmo daudz debašu. Vairākas militārās institūcijas un dienesti vēlētos, lai Izaicinājuma monētas izveidotāji nāktu no viņu vidus. Taču tiek uzskatīts, ka šīs monētas tradīciju pirmsākumi meklējami ASV Armijas Gaisa Spēkos.
Kad ASV Armija izveidoja lidotāju eskadriļas, tās veidoja brīvprātīgie piloti, civiliedzīvotāji. Tajā laikā par lidotājiem pārsvarā pieteicās strādnieki vai jaunieši no laukiem. Koledžas studenti no turīgām ģimenēm par pilotiem pieteicās romantisku apsvērumu dēļ un piedzīvojumu meklējumu dzīti, vēlēdamies izrauties no ikdienas..
Leģenda stāsta: kāds leitnants, kurš nāca no turīgas ģimenes, saviem eskadriļas biedriem par piemiņu izgatavoja bronzas medaljonus (monētas). Monētas bija apzeltītas, bet tām virsū atveidots eskadriļas simbols. Kādam pilotam šī monēta ļoti nepatika, un viņš to iesēja savā lidotāja šallē. Kaujas laikā ar vāciešiem viņa lidmašīna tika neatgriezeniski bojāta, kas piespieda to nosēsties aiz ienaidnieka līnijas. Tur viņu paņēma gūstā. Pārmeklēšanas laikā pilotam atņēma visas personīgās mantas. Netika pārbaudīta vienīgi lidotāja šalle, kas atradās tam ap kaklu. Gūstekni turēja kādā mazā Franču ciemā. Kādu nakti Lielbritānijas Gaisa Spēki bombardēja šo ciemu un amerikāņu pilots, izmantojot jucekli, aizmuka no vācu gūsta.
Pilots pārģērbās civilajās drēbes un centās izvairīties no vācu patruļām. Viņam nebija līdzi nekādu identifikācijas dokumentu, kas apliecinātu viņa personu. Ar lielām grūtībām pilots pārvarēja frontes līniju un satika franču patruļu. Franči nodomāja, ka viņš ir civilajās drēbēs ģērbts vācu sabotieris, ko vajag sodīt ar nāvi.
Pēdējā brīdī pilots atcerējās par eskadriļas piemiņas monētu, kas iesieta viņa lidotāja šallē un parādīja to saviem sagūstītājiem. Viens no frančiem atpazina eskadriļas emblēmu. Tie nekavējoties sazinājās ar ASV eskadriļu un tā apliecināja pilota identitāti. Pilots par mata tiesu izglābās no nāves.
Pēc atgriešanās savā eskadriļā, viņš uzsāka tradīciju – katram pilotam līdzi jānēsā eskadriļas monēta kā piederības zīme savai vienībai. Lai popularizētu šo tradīciju, piemiņas monētas kļuva par Izaicinājuma monētām, jo tās sāka izmantot bāros. Ja pilots, kuru izaicina, nevar nolikt uz bāra letes savu Izaicinājuma monētu, viņš izmaksā dzērienu tam, kurš viņu izaicināja. Ja abi dalībnieki spēj uzmest Izaicinājuma monētu, tad dzērienu izmaksā tas, kurš izaicināja pirmais.
Vēl kāda tradīcija saistīta ar valūtas maiņas kursu Otrā Pasaules kara laikā. Rietumvācijas feniņa vērtība bija daudz mazāka kā ASV centam. Jebkurā vietā, kur karavīri iegādājās alu, varēja uzsaukt: "Feniņa pārbaude!". Šajā brīdī visiem karavīriem vajadzēja parādīt savas tukšās kabatas. Ja kabatā atradās feniņš tas nozīmēja, ka karavīrs ir gandrīz izputējis. Ja kabatā feniņš neatradās, tas nozīmēja, ka viņš ir pietiekami turīgs (jo nav saglabājis šo nevērtīgo monētu), tāpēc nākamajā kārtā var uzsaukt pārējiem alu.


Latvijas Armijas Izaicinājuma monētas

Parasti Latvijas Armijas Izaicinājuma monētas iedalās: vienību piemiņas monētās, apbalvojuma monētās un starptautisko mācību piemiņas monētās.
Monētas var būt gan rūpnieciski kaltas, gan pašdarinātas.
Monētas aversā parasti attēlo vienību simbolus, bet reversā – vienību moto.
Latvijas Armijas Izaicinājuma monētas vēsture aizsākas 90-tajos gados, kad ASV Mičiganas Gvarde izlaida piemiņas monētu par godu kopējām mācībām ar Latvijas Zemessardzi. Starptautiskajās mācībās „Summer Shield” šo tradīciju pārņēma NBS Sauszemes spēku kājnieku brigāde.
Starptautisko mācību „Summer Shield” piemiņas monētas tiek izlaistas vairākos variantos, kā arī numurētas.
Par dalību Miera uzturēšanas misijās OIF un ISAF Latvijas kontingenta karavīri tika apbalvoti ar piemiņas monētām.
Pēc 2006. gada Sauszemes spēku 2. kājnieku bataljons un Štāba bataljona goda sardzes rota izgatavoja apbalvojuma monētas.
Pēc 2001. gada NBS Instruktoru skola aizsāka tradīciju, ka katrs kājnieku nodaļas komandieru kursa absolvents sev pašrocīgi izkaļ šīs skolas piemiņas monētu (kaparā).
OMLT-2 personālsastāvam tika izgatavota piemiņas monēta ar OMLT-2 simbolu.


2.kājnieku bataljona piemiņas monētas averss. Baltā metāla piemiņas monetas aversā attēlota 2. kājnieku bataljona emblēma. Monēta ieviesta kā bataljona apbalvojums ("Vērtīgā balva")2007. gadā.


2.kājnieku bataljona piemiņas monētas averss. Baltā metāla piemiņas monetas reverā centrā izvietota 2.kājnieku bataljona devīze "Facta non verba" (latiniski), gar monetas augšejo daļu uzraksts latviski "SzS 2.Kājnieku bataljons", gar monetas apakšejošejo daļu uzraksts angliski "2 nd Infantry Battalion", . Monēta ieviesta kā bataljona apbalvojums ("Vērtīgā balva")2007. gadā.

SzS 2.kājnieku bataljonā pastāv baltā metāla un sarkanā metāla piemiņas monētas.


NBS Štāba bataljona „Godasardzes rotas pieminas monēta” zelta.


NBS Štāba bataljona „Godasardzes rotas pieminas monēta” sudraba.


NBS Štāba bataljona „Godasardzes rotas pieminas monēta” bronza.


NBS Instruktoru skolas piemiņas monētas averss.


NBS Instruktoru skolas piemiņas monētas reverss.


LR Zemessardzes 15. gadu piemiņas monētas averss.


LR Zemessardzes 15. gadu piemiņas monētas reverss.


OMLT-2 piemiņas monētas averss.


OMLT-2 piemiņas monētas reverss.


ISAF Meymaneh PRT piemiņas monētas averss.


ISAF Meymaneh PRT piemiņas monētas reverss.

piektdiena, 2010. gada 17. decembris

130. latviešu strēlnieku korpusa veterāna piemiņas zīme

1944. gada jūlijā 43. gvardes divīziju un 308. divīziju apvienoja 130. latviešu strēlnieku korpusā, kas piedalījās cīņās pie Rēzeknes, Daugavpils, Madonas, Krustpils un Rīgas, bet kara beigās cīnījās Kurzemes frontē.


130. latviešu strēlnieku korpusa veterāna piemiņas zīmes averss.


130. latviešu strēlnieku korpusa veterāna piemiņas zīmes reverss.




130. latviešu strēlnieku korpusa veterāna piemiņas zīmes apliecība.

svētdiena, 2010. gada 5. decembris

Latvijas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa

1928. gada 12. jūlijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus par Latvijas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļas izveidi, kurus apstiprināja Kara ministrs. Noteikumi ietvēra medaļas izskatu, piešķiršanas kārtību u.c. jautājumus. Medaļas radīšanas mērķi bija atzīmēt desmito gadadienu kopš Latvijas brīvības cīņu sākuma, uzturētu tautas atmiņā vēsturiskos notikumus, atzīmētu karavīru un citu personu dalību šajās cīņas un godinātu tos ārvalstu karavīrus, kuri piedalījās Latvijas atbrīvošanas cīņās, bet nav apbalvojami ar Lāčplēša kara vai Triju zvaigžņu ordeni. Medaļas piešķiršanai bija nepieciešams Kara ministra atzinums.

Medaļa bija apaļa, no tumšas bronzas. Diametrs 35 mm un biezums 2 mm. Priekšpusē bija zīmējums, kurā attēlota uz saules, Daugavas un Rīgas torņu fona ar šautenēm apbruņotu karavīru ierinda. Tās apakšējā malā sīks uzraksts "Zīm. Stromberg Grav. Bercs". Mugurpuses centrā uzraksts «Par Latviju 1918-1928», ka ietverts trijās piecstaru zvaigznēs. Latvijas brīvības cīņu gada. Medaļai klāt bija piestiprināta zīda lenta, kuru saturēja sprādzes abos galos. Lenta bija trijās krāsās: pamatkrāsa sarkana, ar divām zilām (4 mm) svītrām un no abām malām ieslēgta oranžām strīpiņām (0,75 mm).
Personām, kuras Brīvības cīņu laikā bija militārajā dienestā, uz lentas bija zobeni, bet civilpersonām lenta bija bez tiem. Medaļu varēja nesāt svinīgos brīžos, bet ikdienas gaitās varēja nēsāt lentas atgriezumu. Medaļai bija jāatrodas krūšu kreisajā pusē.
Piemiņas medaļu varēja iegādāties - saņemt Armijas Ekonomiskajā veikalā par Ls 2, uzrādot Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmes apliecību, uz kuras bija atzīme, ka: "Šīs apliecības īpašniekam tiesības nēsāt Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu.".


Latvijas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa karavīriem atbrīvošanas cīņu dalībniekiem (averss, reverss)


Latvijas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa aktīviem armijas atbalstītājiem ne karavīriem (averss


Latvijas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļas averss tuvplānā.


Latvijas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļas reverss tuvplānā.


Piemiņas medaļas lentu atgriezumi 1. Karavīriem, 2. Aktīviem armijas atbalstītājiem ne karavīriem


Latvijas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļas apliecība.

pirmdiena, 2010. gada 29. novembris

NBS Kapelānu dienests

NBS Kapelānu dienesta uzšuves.

Emblēmas pamatā ir Latvijas armijas cepures kokardes "saulītes" simbols. Tas ir apliecinājums tam, ka kapelāns kalpo Latvijas armijā. Emblēmas centrā ir krusts un atvērtā Bībele. Šie simboli norāda uz to, ka kapelāns ir garīdznieks un pieder kādai no tradicionālajam kristietības konfesijām. Krusts ir simbols, kas atgādina par Dieva brīnišķīgo mīlestību un piedošanu. Bībele ir atvērta, un tajā redzams grieķu alfabēta pirmais burts "alfa" un pēdējais burts "omega". Jēzus sacīja, ka viņš ir alfa un omega, sākums un gals. Kapelāns nevis uzspiež ticību, bet par to liecina. Viņš ir atvērts ikvienam, kas meklē, jautā un kam ir vajadzīgs garīgs atbalsts.Emblēmas lejas daļā ir uzraksts latiņu valodā "Pro Deo et Patria" ("Par Dievu un Tēviju". Kapelānu dienesta emblēmas dizaina autors dizaineris Gints Veilands.

Lauku formas tērpam emblēma tiek piestiprināma ar līplenti augšdelma daļā uz labās piedurknes zem Latvijas valsts karoga uzšuves.


NBS Kapelānu dienesta, ikdienas formas tērpa, izšūtā uzšuve.


NBS Kapelānu dienesta, lauku formas tērpa, izšūtā uzšuve.

Uzšuve ar krustiņu tiek piestiprināta augšdelma daļa uz kreisās piedurknes kabatiņas atloka (virs vienības emblēmas)līplentes.

NBS Kapelānu dienesta atšķirības zīme "krustiņš".

Kapelāniem, kuri ir militārie darbinieki, starptautisko operāciju laikā uz lauka formas tērpa pakāpes uzšuves vietā piestiprina uzšuvi ar uzrakstu "Kapelāns" un "Virskapelāns".


Atšķirības zīmes uzšuve "Kapelāns".


Atšķirības zīmes uzšuve "Virskapelāns".

piektdiena, 2010. gada 19. novembris

Aizsardzības ministija

Vēsture

1991.gada augustā-septembrī pēc neatkarības starptautiskas atzīšanas Latvija, līdzīgi kā abas pārējās Baltijas valstis, varēja patstāvīgi realizēt savu drošības politiku un reāli sākt valsts aizsardzības sistēmas veidošanu. Tomēr valsts pašaizsardzības sistēma tika sākta veidot jau 1991.gada janvāra barikāžu laikā - 24.janvārī tika izveidots Sabiedrības drošības departaments, bet pēc reālas neatkarības atgūšanas sāka veidoties arī valsts aizsardzības struktūras.

1991.gada novembrī Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma nodibināt Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju. Atjaunot agrāko Latvijas Kara ministrijas nosaukumu Augstākās padomes deputāti neuzdrošinājās, baidoties, ka pasaule un vispirms jau Padomju Savienība to nesapratīs. 13.novemrī deputātu vairākums nobalsoja par Aizsardzības ministrijas izveidošanu. 19.novembra sēdē par pirmo atjaunotās Aizsardzības ministrijas ministru iecēla T.Jundzi.

Aizsardzības ministrija tika veidota uz Sabiedrības drošības departamenta bāzes, pārņemot tās materiālās vērtības un pieņemot darbā lielāko daļu departamenta darbinieku. Aizsardzības ministrijas tiešā pakļautībā nonāca arī valsts aizsardzības spēki, Nacionālā Aizsardzības akadēmija, kā arī citas ar valsts drošību saistītas struktūras.

Pēc neatkarības atjaunošanas līdz 2000.gadam bijušas 10 ministru nomaiņas, turklāt trijos no gadījumiem darbojušies tikai ministra vietas izpildītāji. Kopš 1993.gada ir bijuši šādi aizsardzības ministri:

T.Jundzis (1991.11.-1993.08.), V.Pavlovskis (1993.08.-1994.09.), J.A.Trapāns (1994.09.-1995.03.), M.Gailis (1995.03.-1995.12.), A.Krastiņš (1995.12.-1997.03.), T.Jundzis (1997.06.-1998.10.), Ģ.V.Kristovskis (1998.11.- 2004. 03.), A.Slakteris (2004.03.-2004.12.), E.Repše (2004.12-2005.12), L.Mūrniece (2005.12. - 2006.04.), A.Slakteris (2006.04. - 2007.12), V.Veldre (2007.12. - 2009.03), Imants Lieģis (2009.03. - pašreiz).

Visi aizsardzības ministri ir civilpersonas.

Pirmais Aizsardzības spēku komandieris bija pulkvedis Dainis Turlais. 1994.gada oktobrī viņa vadībā tika izveidoti Nacionālie bruņotie spēki (NBS), apvienojot Zemessardzi, Jūras spēkus, Gaisa spēkus un pārējās Aizsardzības spēku vienības. Par komandieri tika iecelts Zemessardzes pulkvedis J.Dalbiņš.

Pēc neatkarības atjaunošanas ir bijuši šādi Nacionālo bruņoto spēku komandieri: Zemessardzes pulkvedis Juris Dalbiņš (1994.10.-1998.05.), Zemessardzes pulkvedis Juris Eihmanis (1998.06.-1998.12.), Zemessardzes pulkvedis Raimonds Graube (1999.01.-2003.01), viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots (2003.02.- 2006.07), brigādes ģenerālis Juris Maklakovs (2006.07. - 2010.07.), brigādes ģenerālis Raimonds Graube (07.2010. - pašreiz).

Aizsardzības ministrijas apbalvojumi.

Aizsardzības ministra apbalvojums "Atzinības Goda Zīme"

Izveidošana
LR aizsardzības ministra apbalvojums "Atzinības Goda Zīme" dibināts 1996. gadā.
To piešķir kā atzinības apliecinājumu par nopelniem valsts bruņoto spēku veidošanā un nostiprināšanā, militāri patriotiskajā audzināšanā, valstiskās apziņas veidošanā pilsoņos, sagatavojot tos savas valsts un zemes nelokāmai aizstāvēšanai.

Izskats un apraksts
"Atzinības Goda Zīme" ir veidota no sudraba; tā ir apaļas formas, diametrā 38 mm. Medaļas aversā ir redzama senlatviešu koka pils, tai apkārt ir uzraksts: "ATZINĪBAS GODA ZĪME", medaļas reversā vidū ir uzraksts: "AIZSARDZĪBAS MINISTRA APBALVOJUMS".
Medaļa ir iekārta 32 mm platā zilā, ar divām vertikālām sudraba svītrām cauraustā, lentē.
Medaļas ir numurētas.

Piešķiršanas kārtība
Apbalvojumu "Atzinības Goda Zīme" piešķir LR aizsardzības ministrs, izdodot par to pavēli. Kandidatūras apbalvojuma "Atzinības Goda Zīme" piešķiršanai izskata un iesniedz ministram ar ministra pavēli apstiprinātā, LR Aizsardzības ministrijā izveidotā apbalvojumu izskatīšanas komisija. Kandidatūras apbalvošanai ar "Atzinības Goda Zīmi" ieteic Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apakšvienību komandieri ar NBS štāba priekšnieka un NBS komandiera akceptu, LR Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieki, departamentu direktori, patstāvīgo nodaļu vadītāji, ministrijas padotībā esošo institūciju vadītāji, iesniedzot ieteikuma dokumentus apbalvojumu izskatīšanas komisijai.
Medaļu "Atzinības Goda Zīme" personai piešķir tikai vienu reizi.

Nēsāšanas kārtība
Medaļa "Atzinības Goda Zīme” ir augstākais aizsardzības ministra apbalvojums. Medaļa nēsājama aiz valsts apbalvojumiem krūšu kreisajā pusē. Militārpersonas ikdienā pie formas tērpa nēsā 10 mm platu lentes atgriezumu.


Aizsardzības ministrijas medaļa "Atzinības Goda Zīme”. Averss.


Aizsardzības ministrijas medaļa "Atzinības Goda Zīme”. Averss, tuvplānā.


Aizsardzības ministrijas medaļa "Atzinības Goda Zīme”. Reverss.


Aizsardzības ministrijas medaļa "Atzinības Goda Zīme”. Reverss, tuvplānā.


Aizsardzības ministrijas medaļas "Atzinības Goda Zīme” atgriezums.


Aizsardzības ministrijas medaļas "Atzinības Goda Zīme” apliecība.

Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā"

Izveidošana
LR aizsardzības ministra apbalvojums – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" dibināts 1999.gada 11.novembrī Latvijas armijas 80 gadu atcerei.
To piešķir kā atzinības apliecinājumu par nopelniem valsts bruņoto spēku attīstībā, valstiskās apziņas veidošanā karavīros, priekšzīmīgā dienesta pienākumu pildīšanā.

Izskats un apraksts
"Goda zīme" ir veidota no sudraba; tā ir apaļas formas, diametrā 38 mm, biezums 3 mm.
"Goda zīmes" aversā apkārt zīmei ozollapu vainags (spēka simbols), virs tā krustoti zobens un šautene, vertikāli lielgabala stobrs (ieroči simbolizē bruņotos spēkus). Centrā virs ieročiem latviešu karavīru saulīte – kokarde (latviešu karavīru simbols).
"Goda zīmes" reversā apkārt zīmei ir uzraksts: "AIZSARDZĪBAS MINISTRA APBALVOJUMS". Goda zīmes vidū ir uzraksts: "PAR IEGULDĪJUMU BRUŅOTO SPĒKU ATTĪSTĪBĀ".
Medaļa ir iekārta 32 mm platā un 50 mm garā lentā. Zaļās krāsas lenta simbolizē aizsardzību un Latvijas zemi; tai pa vidu caurausta lenta ar valsts karoga krāsās (valsts simbols, kas parāda aizsardzības ministru kā Latvijas valsts aizsardzības vadītāju).
Medaļas ir numurētas.

Piešķiršanas kārtība
Apbalvojumu "Goda zīmi" piešķir LR aizsardzības ministrs, izdodot par to pavēli.
Kandidatūras apbalvojuma "Goda zīme" piešķiršanai izskata un iesniedz aizsardzības ministram ar ministra pavēli apstiprināta LR Aizsardzības ministrijā izveidotā apbalvojumu izskatīšanas komisija. Kandidatūras apbalvošanai ar "Goda zīmi" ieteic Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un ministrijas pakļautība un pārziņā esošo institūciju vadītāji, pakļautības kārtībā iesniedzot ieteikuma dokumentus LR aizsardzības ministra sekretariātā.
Medaļu – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" personai piešķir tikai vienu reizi.

Nēsāšanas kārtība
Medaļa – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" nēsājama aiz valsts apbalvojumiem un aizsardzības ministra apbalvojuma – medaļas "Atzinības Goda Zīme" krūšu kreisajā pusē. Militārpersonas ikdienā pie formas tērpa nēsā 10 mm platu lentes atgriezumu.


Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā". Averss.


Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā". Averss tuvplānā.


Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā". Reverss.


Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā". Reverss tuvplānā.


Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojuma – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" atgriezums.


Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojuma – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" apliecība.

Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Krūšu nozīme

Izveidošana
LR Aizsardzības ministrijas Krūšu nozīme ir 1996. gadā vēsturiski atjaunotā Kara ministrijas padomes un sekretariāta, kā arī Budžeta un kredīta pārvaldes Krūšu nozīme, ko LR kara ministrs izveidojis 1924.gadā.
To piešķir militārpersonām un civilpersonām, kas LR Aizsardzības ministrijā un tai pakļautās iestādēs nodienējuši (civilpersonām – pamatdarbā nostrādājuši) ne mazāk par trim gadiem.

Izskats un apraksts
Krūšu zīme ir veidota no sudraba; tā sastāv no sešstūrainas zvaigznes ar staru virsmām 50 mm diametrā. Zvaigznes vidū ozollapu vainags, virs tā krustoti: lielgabals, zobens un šautene; zvaigznes centrā virs ieročiem mazais valsts ģerbonis, virs tā trīs piecstūrainas zvaigznes un karavīru saulīte; ģerbonim abās pusēs ir skaitļi "19", "91".

Piešķiršanas kārtība
Krūšu nozīmi piešķir LR aizsardzības ministrs, izdodot par to pavēli.
Kandidatūras Krūšu nozīmes piešķiršanai izskata un iesniedz ministram ar ministra pavēli apstiprinātā LR Aizsardzības ministrijas apbalvojumu izskatīšanas komisija. Kandidatūras Krūšu nozīmes piešķiršanai ieteic LR Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieki, departamentu direktori, patstāvīgo nodaļu vadītāji, ministrijas pakļautībā un pārziņā esošo institūciju vadītāji, iesniedzot ieteikumus apbalvojumu izskatīšanas
komisijai.
LR Aizsardzības ministrijas Krūšu nozīmi personai piešķir tikai vienu reizi.

Nēsāšanas kārtība
Krūšu nozīme novietojama zem valsts un aizsardzības ministra apbalvojumiem krūšu kreisajā pusē virs citām krūšu zīmēm.
Krūšu nozīmes nēsāšana nav obligāta.


Latvijas Republikas Aizsardzības Ministrijas Krūšu nozīme. Averss.


Latvijas Republikas Aizsardzības Ministrijas Krūšu nozīmes apliecība.

Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Goda raksts.

Izveidošana
LR Aizsardzības ministrijas apbalvojums „Atzinības raksts” tika izveidots 1996. gadā, 2002. gadā tā nosaukums tika mainīts uz „Goda raksts”.
„Goda raksts” tiek pasniegts gan individuālai personas apbalvošanai, gan personu grupas vai kolektīva apbalvošanai kā atzinības apliecinājums par ieguldījumu valsts bruņoto spēku veidošanā un nostiprināšanā, militāro patriotiskajā audzināšanā, valsts stipruma apziņas veidošanā pilsoņos, sagatavojot to savas valsts un zemes nelokāmai aizstāvēšanai.
Ar „Goda rakstu” apbalvo Nacionālo bruņoto spēku, LR Aizsardzības ministrijas un ministrijas padotībā esošo organizāciju militārpersonas un civilpersonas, Latvijas un ārvalstu personas, personu grupas, sabiedriskos darbiniekus, kolektīvus un organizācijas.

Izskats un apraksts
„Goda raksts” ir divu veidu: ar pelēki tonētu fonu individuālai apbalvošanai un ar baltu fonu personu grupas vai kolektīva apbalvošanai.
„Goda raksta” izmērs ir A3 formāts. Tā augšējā centrālajā daļā attēlota lēcoša saulīte, zem tās senlatviešu koka pils ar sakrustotiem ieročiem. Centrālajā daļā pusapaļajā vairogā ir teksts:
„Latvijas Republika Aizsardzības ministrija GODA RAKSTS” Vairogu noslēdz sakrustoti ozolzari.


Piešķiršanas kārtība
LR Aizsardzības ministrijas apbalvojumu „Goda raksts” piešķir LR aizsardzības ministrs, izdodot par to pavēli.
Kandidatūras apbalvošanai ar „Goda rakstu” ieteic Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apakšvienību komandieri ar NBS štāba priekšnieka, NBS komandiera akceptu, LR Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieki, departamentu direktori, pastāvīgo nodaļu vadītāji, ministrijas pārraudzībā esošo organizāciju vadītāji.
„Goda raksts” personai, personu grupai vai kolektīvam var tikt pasniegts vairākkārt.


Aizsardzības ministrijas „Goda raksts”.

Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums - Piemiņas medaļa „Sekmējot Latvijas dalību NATO”.

Izveidošana
LR aizsardzības ministra apbalvojums – piemiņas medaļa „Sekmējot Latvijas dalību NATO” dibināts 2004.gada 19.martā sakarā ar Latvijas uzņemšanu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā – NATO.
Piemiņas medaļa tiek piešķirta kā atzinības apliecinājums par ieguldījumu Latvijas aizsardzības sistēmas attīstībā, veicinot Latvijas valsts dalību NATO.

Izskats un apraksts
Piemiņas medaļa ir veidota no bronzas; tā ir apaļas formas, diametrā 38 mm, biezums 3 mm. Tās aversā ir attēlota NATO simbolizējoša četrstaru zvaigzne ar apkārt izvietotiem dekoratīviem stariem. Gar malu pa visu perimetru – 2 mm bieza aploce aversā un reversā. Medaļas reversā – vidū uzraksts – “SEKMĒJOT LATVIJAS DALĪBU NATO”, apkārt pa perimetru ir uzraksts: “AIZSARDZĪBAS MINISTRA APBALVOJUMS”.
Piemiņas medaļa ir numurēta.
Piemiņas medaļa ir iekārta 32 mm platā un 50 mm garā lentā, kuras pamatā 15 mm plata valsts karoga sarkanā krāsa (karmīns) simbolizē Latviju, 15 mm plata zilā krāsa simbolizē NATO un lentas vidū to sadala 2 mm plata sudraba krāsas svītra, kas simbolizē taisnību, godīgumu un uzticību.

Piešķiršanas kārtība
Pieteikumi apbalvošanai ar piemiņas medaļu tikai pieņemti līdz 2004.gada 31.decembrim; pašreiz tās piešķiršana netiek turpināta.
Piemiņas medaļu personai piešķir tikai vienu reizi.
Šobrīd ar piemiņas medaļu ir apbalvotas 740 personas: Latvijas valsts un ārvalstu amatpersonas, LR Aizsardzības un LR Ārlietu ministriju darbinieki, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri, ārvalstu militārpersonas, sabiedrisko organizāciju pārstāvji un citas personas.

Nēsāšanas kārtība
Piemiņas medaļa nēsājama aiz valsts un aizsardzības ministra apbalvojumiem krūšu kreisajā pusē. Militārpersonas ikdienā pie formas tērpa nēsā 10 mm platu lentas atgriezumu, bet pie civilā tērpa piespraudi – 15 mm platu un 3 mm augstu tauriņsējuma lentīti. Civilpersonas ikdienā nēsā tikai piespraudi – tauriņsējuma lentīti.


Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums - Piemiņas medaļa „Sekmējot Latvijas dalību NATO”. Averss, reverss un atgriezums.

Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums – piemiņas medaļa “NATO samits 2006”


Izveidošana
LR aizsardzības ministra apbalvojums – piemiņas medaļa „NATO SAMITS 2006” dibināts 2007.gada 21.jūnijā sakarā ar sekmīgu NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes norisi Rīgā 2006. gada 28. – 29.novembrī.
Piemiņas medaļu piešķir kā atzinības apliecinājumu par sekmīgu NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes norisi Rīgā.

Izskats un apraksts
Piemiņas medaļa ir veidota no tombaka; tā ir apaļas formas, diametrā 38 mm, biezums 3 mm.
Piemiņas medaļas aversā ir reljefā attēlota NATO simbolizējoša četrstaru zvaigzne, uzraksti: “SAMITS”, “SUMMIT” un “SOMMET”, Latvijas valsts karogs, Vecrīgas panorāma un gada skaitlis “2006”.
Piemiņas medaļas reversā vidū līmeniski izvietots uzraksts: "AIZSARDZĪBAS MINISTRA APBALVOJUMS".
Piemiņas medaļa ir numurēta.
Piemiņas medaļa ir iekārta 32 mm platā un 50 mm garā lentē. Lentes pamatā ir 7 mm plata josla tumši zilā krāsā, kas simbolizē NATO karoga krāsu, un 7 mm plata josla gaiši zilā krāsā, kas simbolizē Rīgas pilsētas karoga krāsu, un lentes vidū tās sadala josla LR karoga krāsās, platums 18 mm.
Lentes atgriezums ir 32 mm plats un 10 mm augsts.

Piešķiršanas kārtība
Pieteikumi apbalvošanai ar piemiņas medaļu tikai pieņemti līdz 2007.gada septembrim; pašreiz tās piešķiršana netiek turpināta.
Piemiņas medaļu piešķīra LR aizsardzības ministrs, izdodot par to pavēli. LR aizsardzības ministrs bija tiesīgs apbalvot personu bez saskaņošanas ar komisiju.
Kandidatūras apbalvošanai ar Piemiņas medaļu ieteica un ieteikuma dokumentus apbalvojumu izskatīšanas komisijai iesniedza LR Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris. Tiesības ieteikt apbalvošanai ar Piemiņas medaļu bija arī citu valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju, kā arī ārvalstu institūciju un sabiedrisko organizāciju vadītājiem. Kandidatūras Piemiņas medaļas piešķiršanai izskatīja un LR aizsardzības ministram iesniedza ar ministra pavēli apstiprināta LR Aizsardzības ministrijas apbalvojumu izskatīšanas komisija. Komisija izvērtēja kandidatūru ieguldījumu NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes organizēšanā un norisē Rīgā 2006. gadā.
Piemiņas medaļu personai piešķir tikai vienu reizi. Šobrīd ar piemiņas medaļu ir apbalvota 571 persona.

Nēsāšanas kārtība
Piemiņas medaļa nēsājama aiz valsts un aizsardzības ministra apbalvojumiem krūšu kreisajā pusē. Militārpersonas ikdienā pie formas tērpa nēsā lentes atgriezumu.


Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojuma – piemiņas medaļas “NATO samits 2006” averss.


Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojuma – piemiņas medaļas “NATO samits 2006” reverss.

Aizsardzības spēku uzšuves.

Aizsardzības spēku lauku formas uzšuve. Izpildīta krāsu speiedes tehnikā uz dermantīna pamatnes.


Aizsardzības spēku lauku formas uzšuve. Izpildīta krāsu speiedes tehnikā.