Vēsture1991.gada augustā-septembrī pēc neatkarības starptautiskas atzīšanas Latvija, līdzīgi kā abas pārējās Baltijas valstis, varēja patstāvīgi realizēt savu drošības politiku un reāli sākt valsts aizsardzības sistēmas veidošanu. Tomēr valsts pašaizsardzības sistēma tika sākta veidot jau 1991.gada janvāra barikāžu laikā - 24.janvārī tika izveidots Sabiedrības drošības departaments, bet pēc reālas neatkarības atgūšanas sāka veidoties arī valsts aizsardzības struktūras.
1991.gada novembrī Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma nodibināt Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju. Atjaunot agrāko Latvijas Kara ministrijas nosaukumu Augstākās padomes deputāti neuzdrošinājās, baidoties, ka pasaule un vispirms jau Padomju Savienība to nesapratīs. 13.novemrī deputātu vairākums nobalsoja par Aizsardzības ministrijas izveidošanu. 19.novembra sēdē par pirmo atjaunotās Aizsardzības ministrijas ministru iecēla T.Jundzi.
Aizsardzības ministrija tika veidota uz Sabiedrības drošības departamenta bāzes, pārņemot tās materiālās vērtības un pieņemot darbā lielāko daļu departamenta darbinieku. Aizsardzības ministrijas tiešā pakļautībā nonāca arī valsts aizsardzības spēki, Nacionālā Aizsardzības akadēmija, kā arī citas ar valsts drošību saistītas struktūras.
Pēc neatkarības atjaunošanas līdz 2000.gadam bijušas 10 ministru nomaiņas, turklāt trijos no gadījumiem darbojušies tikai ministra vietas izpildītāji. Kopš 1993.gada ir bijuši šādi aizsardzības ministri:
T.Jundzis (1991.11.-1993.08.), V.Pavlovskis (1993.08.-1994.09.), J.A.Trapāns (1994.09.-1995.03.), M.Gailis (1995.03.-1995.12.), A.Krastiņš (1995.12.-1997.03.), T.Jundzis (1997.06.-1998.10.), Ģ.V.Kristovskis (1998.11.- 2004. 03.), A.Slakteris (2004.03.-2004.12.), E.Repše (2004.12-2005.12), L.Mūrniece (2005.12. - 2006.04.), A.Slakteris (2006.04. - 2007.12), V.Veldre (2007.12. - 2009.03), Imants Lieģis (2009.03. - pašreiz).
Visi aizsardzības ministri ir civilpersonas.
Pirmais Aizsardzības spēku komandieris bija pulkvedis Dainis Turlais. 1994.gada oktobrī viņa vadībā tika izveidoti Nacionālie bruņotie spēki (NBS), apvienojot Zemessardzi, Jūras spēkus, Gaisa spēkus un pārējās Aizsardzības spēku vienības. Par komandieri tika iecelts Zemessardzes pulkvedis J.Dalbiņš.
Pēc neatkarības atjaunošanas ir bijuši šādi Nacionālo bruņoto spēku komandieri: Zemessardzes pulkvedis Juris Dalbiņš (1994.10.-1998.05.), Zemessardzes pulkvedis Juris Eihmanis (1998.06.-1998.12.), Zemessardzes pulkvedis Raimonds Graube (1999.01.-2003.01), viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots (2003.02.- 2006.07), brigādes ģenerālis Juris Maklakovs (2006.07. - 2010.07.), brigādes ģenerālis Raimonds Graube (07.2010. - pašreiz).
Aizsardzības ministrijas apbalvojumi.Aizsardzības ministra apbalvojums "Atzinības Goda Zīme"IzveidošanaLR aizsardzības ministra apbalvojums "Atzinības Goda Zīme" dibināts 1996. gadā.
To piešķir kā atzinības apliecinājumu par nopelniem valsts bruņoto spēku veidošanā un nostiprināšanā, militāri patriotiskajā audzināšanā, valstiskās apziņas veidošanā pilsoņos, sagatavojot tos savas valsts un zemes nelokāmai aizstāvēšanai.
Izskats un apraksts"Atzinības Goda Zīme" ir veidota no sudraba; tā ir apaļas formas, diametrā 38 mm. Medaļas aversā ir redzama senlatviešu koka pils, tai apkārt ir uzraksts: "ATZINĪBAS GODA ZĪME", medaļas reversā vidū ir uzraksts: "AIZSARDZĪBAS MINISTRA APBALVOJUMS".
Medaļa ir iekārta 32 mm platā zilā, ar divām vertikālām sudraba svītrām cauraustā, lentē.
Medaļas ir numurētas.
Piešķiršanas kārtībaApbalvojumu "Atzinības Goda Zīme" piešķir LR aizsardzības ministrs, izdodot par to pavēli. Kandidatūras apbalvojuma "Atzinības Goda Zīme" piešķiršanai izskata un iesniedz ministram ar ministra pavēli apstiprinātā, LR Aizsardzības ministrijā izveidotā apbalvojumu izskatīšanas komisija. Kandidatūras apbalvošanai ar "Atzinības Goda Zīmi" ieteic Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apakšvienību komandieri ar NBS štāba priekšnieka un NBS komandiera akceptu, LR Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieki, departamentu direktori, patstāvīgo nodaļu vadītāji, ministrijas padotībā esošo institūciju vadītāji, iesniedzot ieteikuma dokumentus apbalvojumu izskatīšanas komisijai.
Medaļu "Atzinības Goda Zīme" personai piešķir tikai vienu reizi.
Nēsāšanas kārtībaMedaļa "Atzinības Goda Zīme” ir augstākais aizsardzības ministra apbalvojums. Medaļa nēsājama aiz valsts apbalvojumiem krūšu kreisajā pusē. Militārpersonas ikdienā pie formas tērpa nēsā 10 mm platu lentes atgriezumu.
Aizsardzības ministrijas medaļa "Atzinības Goda Zīme”. Averss.
Aizsardzības ministrijas medaļa "Atzinības Goda Zīme”. Averss, tuvplānā.
Aizsardzības ministrijas medaļa "Atzinības Goda Zīme”. Reverss.
Aizsardzības ministrijas medaļa "Atzinības Goda Zīme”. Reverss, tuvplānā.
Aizsardzības ministrijas medaļas "Atzinības Goda Zīme” atgriezums.
Aizsardzības ministrijas medaļas "Atzinības Goda Zīme” apliecība.Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" IzveidošanaLR aizsardzības ministra apbalvojums – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" dibināts 1999.gada 11.novembrī Latvijas armijas 80 gadu atcerei.
To piešķir kā atzinības apliecinājumu par nopelniem valsts bruņoto spēku attīstībā, valstiskās apziņas veidošanā karavīros, priekšzīmīgā dienesta pienākumu pildīšanā.
Izskats un apraksts"Goda zīme" ir veidota no sudraba; tā ir apaļas formas, diametrā 38 mm, biezums 3 mm.
"Goda zīmes" aversā apkārt zīmei ozollapu vainags (spēka simbols), virs tā krustoti zobens un šautene, vertikāli lielgabala stobrs (ieroči simbolizē bruņotos spēkus). Centrā virs ieročiem latviešu karavīru saulīte – kokarde (latviešu karavīru simbols).
"Goda zīmes" reversā apkārt zīmei ir uzraksts: "AIZSARDZĪBAS MINISTRA APBALVOJUMS". Goda zīmes vidū ir uzraksts: "PAR IEGULDĪJUMU BRUŅOTO SPĒKU ATTĪSTĪBĀ".
Medaļa ir iekārta 32 mm platā un 50 mm garā lentā. Zaļās krāsas lenta simbolizē aizsardzību un Latvijas zemi; tai pa vidu caurausta lenta ar valsts karoga krāsās (valsts simbols, kas parāda aizsardzības ministru kā Latvijas valsts aizsardzības vadītāju).
Medaļas ir numurētas.
Piešķiršanas kārtībaApbalvojumu "Goda zīmi" piešķir LR aizsardzības ministrs, izdodot par to pavēli.
Kandidatūras apbalvojuma "Goda zīme" piešķiršanai izskata un iesniedz aizsardzības ministram ar ministra pavēli apstiprināta LR Aizsardzības ministrijā izveidotā apbalvojumu izskatīšanas komisija. Kandidatūras apbalvošanai ar "Goda zīmi" ieteic Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un ministrijas pakļautība un pārziņā esošo institūciju vadītāji, pakļautības kārtībā iesniedzot ieteikuma dokumentus LR aizsardzības ministra sekretariātā.
Medaļu – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" personai piešķir tikai vienu reizi.
Nēsāšanas kārtībaMedaļa – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" nēsājama aiz valsts apbalvojumiem un aizsardzības ministra apbalvojuma – medaļas "Atzinības Goda Zīme" krūšu kreisajā pusē. Militārpersonas ikdienā pie formas tērpa nēsā 10 mm platu lentes atgriezumu.
Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā". Averss.
Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā". Averss tuvplānā.
Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā". Reverss.
Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā". Reverss tuvplānā.
Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojuma – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" atgriezums.
Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojuma – Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" apliecība.Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Krūšu nozīmeIzveidošanaLR Aizsardzības ministrijas Krūšu nozīme ir 1996. gadā vēsturiski atjaunotā Kara ministrijas padomes un sekretariāta, kā arī Budžeta un kredīta pārvaldes Krūšu nozīme, ko LR kara ministrs izveidojis 1924.gadā.
To piešķir militārpersonām un civilpersonām, kas LR Aizsardzības ministrijā un tai pakļautās iestādēs nodienējuši (civilpersonām – pamatdarbā nostrādājuši) ne mazāk par trim gadiem.
Izskats un aprakstsKrūšu zīme ir veidota no sudraba; tā sastāv no sešstūrainas zvaigznes ar staru virsmām 50 mm diametrā. Zvaigznes vidū ozollapu vainags, virs tā krustoti: lielgabals, zobens un šautene; zvaigznes centrā virs ieročiem mazais valsts ģerbonis, virs tā trīs piecstūrainas zvaigznes un karavīru saulīte; ģerbonim abās pusēs ir skaitļi "19", "91".
Piešķiršanas kārtībaKrūšu nozīmi piešķir LR aizsardzības ministrs, izdodot par to pavēli.
Kandidatūras Krūšu nozīmes piešķiršanai izskata un iesniedz ministram ar ministra pavēli apstiprinātā LR Aizsardzības ministrijas apbalvojumu izskatīšanas komisija. Kandidatūras Krūšu nozīmes piešķiršanai ieteic LR Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieki, departamentu direktori, patstāvīgo nodaļu vadītāji, ministrijas pakļautībā un pārziņā esošo institūciju vadītāji, iesniedzot ieteikumus apbalvojumu izskatīšanas
komisijai.
LR Aizsardzības ministrijas Krūšu nozīmi personai piešķir tikai vienu reizi.
Nēsāšanas kārtībaKrūšu nozīme novietojama zem valsts un aizsardzības ministra apbalvojumiem krūšu kreisajā pusē virs citām krūšu zīmēm.
Krūšu nozīmes nēsāšana nav obligāta.
Latvijas Republikas Aizsardzības Ministrijas Krūšu nozīme. Averss.
Latvijas Republikas Aizsardzības Ministrijas Krūšu nozīmes apliecība.
Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Goda raksts.IzveidošanaLR Aizsardzības ministrijas apbalvojums „Atzinības raksts” tika izveidots 1996. gadā, 2002. gadā tā nosaukums tika mainīts uz „Goda raksts”.
„Goda raksts” tiek pasniegts gan individuālai personas apbalvošanai, gan personu grupas vai kolektīva apbalvošanai kā atzinības apliecinājums par ieguldījumu valsts bruņoto spēku veidošanā un nostiprināšanā, militāro patriotiskajā audzināšanā, valsts stipruma apziņas veidošanā pilsoņos, sagatavojot to savas valsts un zemes nelokāmai aizstāvēšanai.
Ar „Goda rakstu” apbalvo Nacionālo bruņoto spēku, LR Aizsardzības ministrijas un ministrijas padotībā esošo organizāciju militārpersonas un civilpersonas, Latvijas un ārvalstu personas, personu grupas, sabiedriskos darbiniekus, kolektīvus un organizācijas.
Izskats un apraksts„Goda raksts” ir divu veidu: ar pelēki tonētu fonu individuālai apbalvošanai un ar baltu fonu personu grupas vai kolektīva apbalvošanai.
„Goda raksta” izmērs ir A3 formāts. Tā augšējā centrālajā daļā attēlota lēcoša saulīte, zem tās senlatviešu koka pils ar sakrustotiem ieročiem. Centrālajā daļā pusapaļajā vairogā ir teksts:
„Latvijas Republika Aizsardzības ministrija GODA RAKSTS” Vairogu noslēdz sakrustoti ozolzari.
Piešķiršanas kārtībaLR Aizsardzības ministrijas apbalvojumu „Goda raksts” piešķir LR aizsardzības ministrs, izdodot par to pavēli.
Kandidatūras apbalvošanai ar „Goda rakstu” ieteic Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apakšvienību komandieri ar NBS štāba priekšnieka, NBS komandiera akceptu, LR Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieki, departamentu direktori, pastāvīgo nodaļu vadītāji, ministrijas pārraudzībā esošo organizāciju vadītāji.
„Goda raksts” personai, personu grupai vai kolektīvam var tikt pasniegts vairākkārt.
Aizsardzības ministrijas „Goda raksts”. Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums - Piemiņas medaļa „Sekmējot Latvijas dalību NATO”.IzveidošanaLR aizsardzības ministra apbalvojums – piemiņas medaļa „Sekmējot Latvijas dalību NATO” dibināts 2004.gada 19.martā sakarā ar Latvijas uzņemšanu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā – NATO.
Piemiņas medaļa tiek piešķirta kā atzinības apliecinājums par ieguldījumu Latvijas aizsardzības sistēmas attīstībā, veicinot Latvijas valsts dalību NATO.
Izskats un aprakstsPiemiņas medaļa ir veidota no bronzas; tā ir apaļas formas, diametrā 38 mm, biezums 3 mm. Tās aversā ir attēlota NATO simbolizējoša četrstaru zvaigzne ar apkārt izvietotiem dekoratīviem stariem. Gar malu pa visu perimetru – 2 mm bieza aploce aversā un reversā. Medaļas reversā – vidū uzraksts – “SEKMĒJOT LATVIJAS DALĪBU NATO”, apkārt pa perimetru ir uzraksts: “AIZSARDZĪBAS MINISTRA APBALVOJUMS”.
Piemiņas medaļa ir numurēta.
Piemiņas medaļa ir iekārta 32 mm platā un 50 mm garā lentā, kuras pamatā 15 mm plata valsts karoga sarkanā krāsa (karmīns) simbolizē Latviju, 15 mm plata zilā krāsa simbolizē NATO un lentas vidū to sadala 2 mm plata sudraba krāsas svītra, kas simbolizē taisnību, godīgumu un uzticību.
Piešķiršanas kārtībaPieteikumi apbalvošanai ar piemiņas medaļu tikai pieņemti līdz 2004.gada 31.decembrim; pašreiz tās piešķiršana netiek turpināta.
Piemiņas medaļu personai piešķir tikai vienu reizi.
Šobrīd ar piemiņas medaļu ir apbalvotas 740 personas: Latvijas valsts un ārvalstu amatpersonas, LR Aizsardzības un LR Ārlietu ministriju darbinieki, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri, ārvalstu militārpersonas, sabiedrisko organizāciju pārstāvji un citas personas.
Nēsāšanas kārtībaPiemiņas medaļa nēsājama aiz valsts un aizsardzības ministra apbalvojumiem krūšu kreisajā pusē. Militārpersonas ikdienā pie formas tērpa nēsā 10 mm platu lentas atgriezumu, bet pie civilā tērpa piespraudi – 15 mm platu un 3 mm augstu tauriņsējuma lentīti. Civilpersonas ikdienā nēsā tikai piespraudi – tauriņsējuma lentīti.
Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums - Piemiņas medaļa „Sekmējot Latvijas dalību NATO”. Averss, reverss un atgriezums.Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums – piemiņas medaļa “NATO samits 2006”
IzveidošanaLR aizsardzības ministra apbalvojums – piemiņas medaļa „NATO SAMITS 2006” dibināts 2007.gada 21.jūnijā sakarā ar sekmīgu NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes norisi Rīgā 2006. gada 28. – 29.novembrī.
Piemiņas medaļu piešķir kā atzinības apliecinājumu par sekmīgu NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes norisi Rīgā.
Izskats un aprakstsPiemiņas medaļa ir veidota no tombaka; tā ir apaļas formas, diametrā 38 mm, biezums 3 mm.
Piemiņas medaļas aversā ir reljefā attēlota NATO simbolizējoša četrstaru zvaigzne, uzraksti: “SAMITS”, “SUMMIT” un “SOMMET”, Latvijas valsts karogs, Vecrīgas panorāma un gada skaitlis “2006”.
Piemiņas medaļas reversā vidū līmeniski izvietots uzraksts: "AIZSARDZĪBAS MINISTRA APBALVOJUMS".
Piemiņas medaļa ir numurēta.
Piemiņas medaļa ir iekārta 32 mm platā un 50 mm garā lentē. Lentes pamatā ir 7 mm plata josla tumši zilā krāsā, kas simbolizē NATO karoga krāsu, un 7 mm plata josla gaiši zilā krāsā, kas simbolizē Rīgas pilsētas karoga krāsu, un lentes vidū tās sadala josla LR karoga krāsās, platums 18 mm.
Lentes atgriezums ir 32 mm plats un 10 mm augsts.
Piešķiršanas kārtībaPieteikumi apbalvošanai ar piemiņas medaļu tikai pieņemti līdz 2007.gada septembrim; pašreiz tās piešķiršana netiek turpināta.
Piemiņas medaļu piešķīra LR aizsardzības ministrs, izdodot par to pavēli. LR aizsardzības ministrs bija tiesīgs apbalvot personu bez saskaņošanas ar komisiju.
Kandidatūras apbalvošanai ar Piemiņas medaļu ieteica un ieteikuma dokumentus apbalvojumu izskatīšanas komisijai iesniedza LR Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris. Tiesības ieteikt apbalvošanai ar Piemiņas medaļu bija arī citu valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju, kā arī ārvalstu institūciju un sabiedrisko organizāciju vadītājiem. Kandidatūras Piemiņas medaļas piešķiršanai izskatīja un LR aizsardzības ministram iesniedza ar ministra pavēli apstiprināta LR Aizsardzības ministrijas apbalvojumu izskatīšanas komisija. Komisija izvērtēja kandidatūru ieguldījumu NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes organizēšanā un norisē Rīgā 2006. gadā.
Piemiņas medaļu personai piešķir tikai vienu reizi. Šobrīd ar piemiņas medaļu ir apbalvota 571 persona.
Nēsāšanas kārtībaPiemiņas medaļa nēsājama aiz valsts un aizsardzības ministra apbalvojumiem krūšu kreisajā pusē. Militārpersonas ikdienā pie formas tērpa nēsā lentes atgriezumu.
Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojuma – piemiņas medaļas “NATO samits 2006” averss.
Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojuma – piemiņas medaļas “NATO samits 2006” reverss.Aizsardzības spēku uzšuves.
Aizsardzības spēku lauku formas uzšuve. Izpildīta krāsu speiedes tehnikā uz dermantīna pamatnes.
Aizsardzības spēku lauku formas uzšuve. Izpildīta krāsu speiedes tehnikā.
