Otrā pasaules kara gados padomju pusē karojušā 130. latviešu strēlnieku korpusa un latviešu partizānu brigāžu veterānu organizācijas vēlas iemūžināt savu 22 tūkstošu kritušo biedru piemiņu, iekārtojot elektronisko datu bāzi, kā arī izdodot grāmatu, kurā būtu sniegta informācija par kritušajiem.
Par šo vēlmi ceturtdien tika pavēstīts pasākumā Arodbiedrību namā, kur aptuveni 40 veterānu un interesentu pulcējās uz vēsturiskiem priekšlasījumiem par latviešu daļām padomju pusē. Kā organizētājs uzstājās ''130. latviešu strēlnieku korpusa un latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrība'' bijušā 201. latviešu strēlnieku divīzijas artilērista, vēlāk LPSR tieslietu ministra 1. vietnieka, LKP CK administratīvās daļas vadītāja Alberta Pāžes un Latvijas Valsts aizsardzības fonda ''Lāčplēsis'' prezidenta Jāņa Ivara Kasparsona personā.
''Mēs gribam izdot grāmatu par kritušajiem latviešu strēlnieku korpusa cīnītājiem latviešu un krievu valodā. Tai jābūt cietos vākos uz laba papīra, jo tā būs piemiņai. Tirāžai vajadzētu būt aptuveni tūkstotis,'' informēja Kasparsons, piebilstot, ka Krievijas vēstniecība jau izteikusi gatavību paņemt 600 krievu valodas eksemplārus. Šī interese izskaidrojama daļēji ar to, ka korpusā bija visai liels cittautiešu īpatsvars. Kara vēstures muzeja vēsturnieks Valdis Kuzmins lēš, ka 1944. gadā, šķērsojot Latvijas robežu, korpusā bija tikai ap 30% latviešu.
Informācija par kritušajiem apkopota vēl padomju laikos PSRS Aizsardzības ministrijas arhīvā Podoļskā pašu veterānu spēkiem. Ir sameklētas ziņas par 22 tūkstošiem korpusa karavīru, kas krituši laikā no 1941. līdz 1945. gadam, – no kāda kara komisariāta persona iesaukta, kādā dienesta pakāpē kur dienējusi, kad kritusi, kur apglabāta. Kasparsons atzina, ka datu bāzes sagatavošana divās valodās ir milzīgs darbs, taču par zināmu samaksu to varētu veikt Latvijas Valsts arhīvs. Kopējās kartotēkas apstrādes un grāmatas izdošanas izmaksas varētu sasniegt 40 tūkstošus latu. Veterānu pārstāvis norādīja, ka jau ritējušas sarunas ar iespējamajiem sponsoriem, taču ''Parex bankas" sabrukums un tam sekojošā krīze pārvilkusi visam svītru. Tagad visas cerības esot uz sabiedrības aktivitāti, taču skaidrs, ka grāmatu tuvākā gada laikā izdot nesanāks.
Jānis Ivars Kasparsons sanāksmē veltīja pārmetumu pilnus vārdus leģionāriem, kuri septembra sākumā pauda sašutumu par padomju veterānu Alberta Pāžes un Birutas Čašas vizīti pie Valsts prezidenta Valda Zatlera (skat. "LA" 28.08. un 03.09.): ''Par nožēlošanu šodien ne visai mīl runāt un rakstīt par mūsu ieguldījumu cīņā pret vācu fašistisko okupācijas karaspēku. Pat Valsts prezidenta nesen izrādītā interese par mums izsauca sašutuma vētru to bijušo karavīru vidū, kuri zvērēja uzticību Hitleram. Pār mūsu sirmajām galvām vēlās lamuvārdi. Mūsu karavīrus nozākāja. Pat karavīrus – sievietes! Mēs uzskatām, ka šie nievājošie izteicieni ir nepamatoti un nepelnīti.'' Runātājs uzsvēra, ka strēlnieki zvērējuši ''uzticību savai tautai, dzimtenei, valdībai'', tomēr noklusēja, ka arī sarkanās armijas to gadu zvērestā bija runa nevis par Latviju, bet uzticību ''padomju dzimtenei'' un tās tautai, kā arī ''strādnieku – zemnieku valdībai''.
Otrā pasaules kara gados Vācijas pusē karoja ap 146 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kamēr latviešu nacionālajos formējumos padomju pusē – ap 100 tūkstošiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru