FOTO: Latvija Brīvības cīņu laikā. 1918.g. – 1921.g. Diena sadarbībā ar Latvijas Nacionālo (Vēstures muzeju; Otrdiena, 6. oktobris (2009) 11:59 )

Pirmā Pasaules kara novājinātā zeme un tauta 1918. gada 18. novembrī piedzīvoja neatkarīgas Latvijas Republikas dibināšanu. Vācijas kapitulācija, lielinieku režīms Padomju Krievijā un Rietumu sabiedroto intereses jaunajai valstij izvirzīja sarežģītus militārus un diplomātiskus uzdevumus. Latviešu nacionālās karaspēka vienības no 1918. gada decembra līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts miera līgums ar Padomju Krieviju, izauga par vienotu Latvijas armiju, piedzīvoja gan sakāves smagumu, atkāpjoties līdz Ventai, gan uzvaras prieku, padzenot lieliniekus no Rīgas, izcīnot Cēsu kaujas, padzenot bermontiešus un atbrīvojot Latgali.


Oskars Kalpaks ar brāļiem Rubuļiem no Cēsu apriņķa Meirānu pagasta „Degumniekiem” Rīgā. 1918. gada beigas. Fotogrāfs nezināms

Brīvības cīņu laikā jaunā Latvijas Republika spēja gan uzvarēt ārējos ienaidniekus, gan pārliecināt lielāko tautas daļu par neatkarīgas un demokrātiskas nacionālas valsts ideāla pareizību, gan izcīnīt starptautisko atzīšanu, risināt saimnieciskos jautājumus un panākt, ka dzimtenē drīkst un var atgriezties Latvijas iedzīvotāji, kuri bija izklīduši pasaules kara bēgļu gaitās.


Latvijas armijas atkāpšanās no Jelgavas. 1919. gada janvāris. Fotogrāfs nezināms

628 Brīvības cīņu dienas ar 3046 kritušajiem karavīriem un 154 virsniekiem kļuva par tautas vēsturiskās atmiņas sastāvdaļu. Karš šajās dienās bija galvenā, bet ne vienīgā dzīves sastāvdaļa – tika dibinātas daudzas kultūras un izglītības iestādes, likti pamati pārvaldes sistēmai, sarīkotas pirmās vispārējās demokrātiskās Satversmes sapulces vēlēšanas.


Atsevišķā latviešu bataljona karavīru grupa pie Rudbāržu pils. Priekšplānā 3. no kreisās bataljona komandieris Oskars Kalpaks, 4. – I Latvijas Neatkarības rotas komandieris Jānis Balodis. 1919. g. janvāra beigas – februāra sākums. Fotogrāfs nezināms


Piemineklis Kārlim Marksam pie Rīgas Strādnieku deputātu padomes (tagad Augstākā tiesa) ēkas. 1919. gada pavasaris. Fotogrāfs nezināms


Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas karavīri pie bruņuvilciena. 1919. gads. Fotogrāfs nezināms


Ziemeļlatvijas brigādes karavīri pie Rīgas. 1919. gada 6. jūlijs. Fotogrāfs nezināms


Kuģis „Saratov” pie Rīgas pils. 1919. gada jūlijs. Fotogrāfs nezināms


Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis pirmajā Latvijas armijas parādē Esplanādē. 1919. gada 12. septembris. Fotogrāfs M. Lapiņš


Postījumi Aleksandra (tagad Brīvības) ielā bermontiādes laikā Rīgā. 1919. gada novembris. Fotogrāfs Kārlis Upesleja


Rīgas pils bermontiādes laikā. 1919. gada novembris. Fotogrāfs nezināms


Parāde Elizabetes ielā Rīgā 1919. gada 11. novembris. Fotogrāfs Kārlis Upesleja


Bermonta armijas atstātās automašīnas Jelgavā. 1919. gada novembris. Fotogrāfs Kārlis Upesleja


Svinības Jelgavā pēc Bermonta armijas padzīšanas. 1919. gada novembra beigas. Fotogrāfs nezināms


Cēsu kājnieku pulka riteņbraucēju rota Priekulē. 1920. gada janvāris. Fotogrāfs nezināms


5.Cēsu kājnieku pulka 12 rotas karavīri pie lauka virtuves Gramzdas muižā. 1919. gada decembris. Fotogrāfs nezināms


Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Priekulē. 1920. gada 26. janvāris. Fotogrāfs nezināms


Latvijas un Polijas armijas karavīri Daugavpilī pēc pilsētas atbrīvošanas. 1920. gada janvāris. Fotogrāfs nezināms


Frontes teātra trupa un 5.Cēsu kājnieku pulka karavīri. 1920. gada jūlijs. Fotogrāfs nezināms


1.Kurzemes divīzijas Atsevišķā eskadrona 1. vads atpūtā pie Drisas (tagad Verhņedvinska Baltkrievijā). 1920. gada 25. aprīlis. Fotogrāfs nezināms


1.Atsevišķā latviešu strēlnieku (Troickas) bataljona karavīri Latvijas - Padomju Krievijas robežas apsardzībā. Fotogrāfs nezināms


5.Cēsu kājnieku pulka pēdējo kritušo kareivju – Liepnieka un Rozentāla izvadīšana no Ostrovski sādžas Krievijā uz dzimteni. 1920. gada jūlija beigas. Fotogrāfs nezināms


Bēgļi no Latvijas Maskavas Darba skolā. 1918. gads. Fotogrāfs nezināms


Bēgļi Rēzeknē. 1920. gads. Fotogrāfs Mārtiņš Lapiņš


Zemnīca Ilūkstes apriņķī. 1920. gada novembris. Fotogrāfs nezināms


Imantas pulka karavīri Rīgā. 1920. gads. Fotogrāfs nezināms


Atsevišķā latviešu strēlnieku (Troickas) bataljona sagaidīšana Liepājā. 1920. gada 3. oktobris. Fotogrāfs nezināms


Latvijas Republikas miera sarunu ar Krieviju delegācijas pārstāvji atgriežoties no Maskavas uz perona Zilupē. 1920. gada 14. jūlijs. Fotogrāfs nezināms


Mājas atjaunošana Ilūkstes apriņķī. 1920. gada oktobris. Fotogrāfs nezināms


Darba rīku fabrikas „Plutons” strādnieki Liepājā. 1921. gads. Fotogrāfs nezināms


Mājturības kursi Priekuļos. 1919. gada rudens. Fotogrāfs nezināms


Cūku ganiņš Latgalē. 1920. gads. Fotogrāfs nezināms


Pirmo traktoru izmēģināšana Madonas apriņķī. 1920. gads. Fotogrāfs nezināms


Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste pasniedz Lāčplēša Kara ordeni 4.Valmieras kājnieku pulka pulkvežleitnantam Jānim Liepiņam. 1920. gada 11. novembris. Fotogrāfs nezināms


Latvijas diplomāti Parīzē Latvijas de iure atzīšanas dienā. 1. rindā no kreisās: Latvijas Republikas diplomātiskais pārstāvis Itālijā Miķelis Valters, ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics, Latvijas Republikas ārlietu ministrijas Kabineta šefs Jānis Lazdiņš. 2. rindā no kreisās: Latvijas Republikas diplomātiskais pārstāvis Francijas valdībā Oļģerts Grosvalds, Latvijas Republikas diplomātiskais pārstāvis Lielbritānijā Georgs Bisenieks, Latvijas Republikas ārlietu ministra adjutants Jānis Tepfers. 1921. gada 26. janvāris. Fotogrāfs nezināms