Latvieši vēstures likteņdzirnās

Kopējais lapas skatījumu skaits

trešdiena, 2009. gada 9. decembris

Zemessardzes bataljonu krūšu zīmes

Apbalvošanas tradīcijas ar krūšu zīmēm radās Krievijā 19. gadsimta 90. gados. Tāda veida karaspēka vienības atzīmēja savas dibināšanas gadskārtu. Vēlāk tās parveidojās kā pulka goda zīmes. Latvijā pirmo reizi krūšu zīme tika apstiprināta 1915. gadā - vienota strēlnieku bataljonu krūšu nozīme.

Apbalvošanas tradīcijas ar pulka krūšu nozīmi bija arī Latvijas Republikas armijā 20. - 30. gados. Savas krūšu nozīmes pastāvēja arī dažāda rakstura militārām organizācijām. Ar krūšu nozīmi apbalvotājs pats par saviem līdzekļiem to iegādājās armijas ekonomiskajā veikalā. Bija iespēja izgatavot nozīmi no dārgmetāla pēc individuāla pasūtījuma. Juvelieru darbnīcā izgatavotājam paraugam nedrīkstēja būt atkāpju no apstiprinātā parauga. Atsevišķos gadījumos, kad krūšu nozīmes pasniedza prominentām personām vai ārzemju karavīriem, tās iegādājās no vienības līdzekļiem. Krūšu nozīmes nēsāšanas tiesības piešķīra ar vienības komandiera pavēli. Par to tika izsniegta īpaša apliecība, kas bija apstiprināta ar komandiera parakstu un zīmogu. Apliecībā ierakstīja nozīmes īpašnieka vārdu un uzvārdu, nozīmes kārtas numuru un piešķiršanas datumu. Apliecību izsniegšanu fiksēja atsevišķā vienības reģistrā.

Apliecības parasti iestikloja, vai ierāmēja un novietoja kabinetā vai dzīvoklī redzamā vietā pie sienas. Piemērām, ASV šāda tradīcija ir populāra vel šodien.

1992. gadā ar Latvijas Republikas Zemessardzes priekšnieka pavēli tika atjaunota tradīcija pasniegt krūšu nozīmes zemessargiem, kas būs izpelnījušies šādu atzinību.
(Voldemārs Eihenbaums)


Latvijas Republikas Zemessardzes štāba krūšu zīme. LR Zemessardzes štāba krūšu zīmi izstrādājis Voldemārs Eihenbaums un mākslinieks Igors Minajevs.

Latvijas Republikas Zemessardzes štāba krūšu zīmes averss.

Latvijas Republikas Zemessardzes štāba krūšu zīmes reverss.

Latvijas Republikas Zemessardzes štāba bataljona krūšu zīmes averss.

Latvijas Republikas Zemessardzes štāba bataljona krūšu zīmes reverss.

Latvijas Republikas Zemessardzes  61. atsevišķās pasniedzēju-instruktoru rotas krūšu zīme.

Latvijas Republikas Zemessardzes štāba 62. padomnieku rotas krūšu zīme.

Latvijas Republikas Zemessardzes 65. rotas/bataljona krūšu zīme.

Latvijas Republikas Zemessardzes 65. rotas/bataljona krūšu zīmes variants.

LR Zemessardzes 1. brigādes krūšu zīme.



LR Zemessardzes 1. novada krūšu zīmes averss.


LR Zemessardzes 1. novada krūšu zīmes reverss.



Rīgas 11.Zemessardzes bataljona krūšu zīme.Rīgas 11.Zemessardzes bataljons tika izformēts 1998. gadā.

Rīgas 12.Zemessardzes bataljona krūšu zīme.Rīgas 12.Zemessardzes bataljons tika izformēts 1998. gadā.

Rīgas 12.Zemessardzes bataljona krūšu zīmes variants. Averss.

Rīgas 12.Zemessardzes bataljona krūšu zīmes variants. Reverss.

Rīgas 13.Zemessardzes bataljona krūšu zīme. Rīgas 13.Zemessardzes bataljons tika izformēts 2004.gada 1.martā.

Rīgas 13.Zemessardzes bataljona krūšu zīmes reverss.

Rīgas 14.Zemessardzes bataljona krūšu zīme. Rīgas 14.Zemessardzes bataljons tika izformēts 2006.gada jūlijā.

Rīgas 14.Zemessardzes bataljona krūšu zīmes reverss.

Rīgas 14.Zemessardzes bataljona krūšu zīmes miniatūra.




Rīgas 15.Zemessardzes bataljona krūšu zīme. Bataljons tika dibināts 1991.gada 5.decembrī. Rīgas 15.Zemessardzes bataljons izformēts 2006.gada jūlijā.



Rīgas 15.Zemessardzes bataljona krūšu zīmes reverss.




Rīgas 15.Zemessardzes bataljona krūšu zīmes apliecība.

Rīgas 16.Zemessardzes bataljona krūšu zīme. Rīgas 16.Zemessardzes bataljons tika izformēts 1999.gada decembrī.

Zemessardzes 17. Pretgaisa aizsardzības bataljona krūšu zīme. Bataljons tika pārdēvēts par Pretgaisa bataljonu pēc 2006. gada Zemessardzes reorganizācijas.

Zemessardzes 17. Pretgaisa aizsardzības bataljona krūšu zīmes reverss.

Jūrmalas 18. Zemessardzes bataljons. Jūrmalas 18.Zemessardzes bataljons tika izformēts 2002.gada 30. augustā.


Zemessardzes 19. kājnieku bataljona krūšu zīme un krūšu zīmes uzvalka atloka miniatūra.Bataljons tika pārdēvēts par kājnieku bataljonu pēc 2006. gada Zemessardzes reorganizācijas.

■Goda zīme dibināta 1996. gada 23. septembrī.
■Bataljona krūšu nozīmes pamatā ir stilizēts balta metāla labiskais ugunskrusts ar pulētu aplokojumu, pulētiem burtiem un cipariem krusta galos. Pa ugunskrusta diognālēm – divi sakrustoti, smailēm augšup vērsti zobeni, kas ir seni latviešu tautas kaujas ieroči un norāda, ka Zemessardzes bataljons ir militārs formējums, kurš gatavs aizstāvēt savu zemi un savu tautu. Krusta augšējā starā reljefā izspiests skaitlis “19.” labajā starā – skaitlis “91.”, kreisajā starā – “2.X” apakšējā starā – “ZS”. Aversā krusta vidū attēlota stilizēta Latvijas Republikas kontūra Valsts karoga krāsās, kuru aplī (diametrs 30mm) apakšā iekļauj balta metāla ozollapu vija, no kuras iznirst leģenda: “GODS KALPOT LATVIJAI”.
■Krūšu nozīmi piešķir zemessardzes 19. bataljona kareivjiem, kuri tajā nodienējuši vismaz 18 mēnešus, kuru laikā parādījuši augstu morālo stāju un veiksmīgu zemessardzes pienākumu izpildi.
■Krūšu nozīmes nēsāšana nav obligāta un tā iegādājama par personīgiem līdzekļiem.
■Krūšu nozīmes izmēri – 55×55 mm


Zemessardzes 19. kājnieku bataljona krūšu zīmes apliecība.

LR Zemessardzes 2. brigādes krūšu zīme.

Zemessardzes 22. kājnieku bataljona krūšu zīme.Bataljons tika pārdēvēts par kājnieku bataljonu pēc 2006. gada Zemessardzes reorganizācijas.

Zemessardzes 22. kājnieku bataljona krūšu zīmes brāķa variants ar zobeniem uz augšu un vainagu uz leju.

Zemessardzes 22. kājnieku bataljona krūšu zīmes averss, ar sarkano emalju.


Zemessardzes 22. kājnieku bataljona krūšu zīmes reversa varianti.




 
Zemessardzes 23. bataljona krūšu zīmes varianti.


Zemessardzes 24. bataljona krūšu zīmes averss.

Zemessardzes 24. bataljona krūšu zīmes reverss.




Zemessardzes 25. kājnieku bataljona krūšu zīme.



Apvienotā Zemessardzes 25. kājnieku bataljona un 26.bataljona, jaunā parauga krūšu zīmes averss.


Apvienotā Zemessardzes 25. kājnieku bataljona un 26.bataljona, jaunā parauga krūšu zīmes reverss.

Zemessardzes 26. bataljona krūšu zīmes averss.

Cēsu Zemessardzes 27. kājnieku bataljona krūšu zīme.

LR Zemessardzes 3. brigādes krūšu zīmes variants. Averss.

LR Zemessardzes 3. brigādes krūšu zīmes variants. Averss.

LR Zemessardzes 3. brigādes krūšu zīmes variants. Averss.

LR Zemessardzes 3. brigādes krūšu zīmes variants. Reverss.

Zemessardzes 32. bataljona krūšu zīme.

Zemessardzes 33. bataljona krūšu zīme.

Zemessardzes Preiļu 35. bataljona krūšu zīme.

Zemessardzes Preiļu 35. bataljona krūšu zīmes variants.

Zemessardzes Preiļu 35. bataljona krūšu zīmes variants. Averss

Zemessardzes Preiļu 35. bataljona krūšu zīmes variants. Reverss


Zemessardzes 36. bataljona krūšu zīme.

Talsu Zemessardzes 41. bataljona krūšu zīmes averss.

Talsu Zemessardzes 41. bataljona krūšu zīmes reverss.

Zemessardzes 42. bataljona krūšu zīmes averss.

Zemessardzes 42. bataljona krūšu zīmes reverss.

Zemessardzes 43. bataljona krūšu zīme.


Liepājas Zemessardzes 44. bataljona krūšu zīmes averss.

Liepājas Zemessardzes 44. bataljona krūšu zīmes reverss.

Liepājas Zemessardzes 44. bataljona krūšu zīmes aversa variants.

Liepājas Zemessardzes 44. bataljona krūšu zīmes reversa variants.

LR Zemessardzes 45. nodrošinājuma bataljona krūšu zīme.


Zemessardzes 46. kājnieku bataljona krūšu zīmes averss. Zemessardzes 46. kājnieku bataljona krūšu zīme apstiprināta 1997. gadā.


Zemessardzes 46. kājnieku bataljona krūšu zīmes apliecība.

Zemessardzes 47. bataljona krūšu zīmes averss.

Latvijas Republikas Zemessardzes 5. brigādes krūšu zīme.

Latvijas Republikas Zemessardzes 5. brigādes krūšu zīmes averss, izgatavota no sudraba.

Dobeles zemessardzes 51. bataljona krūšu zīme.

Dobeles zemessardzes 51. bataljona krūšu zīmes reverss.

Zemessardzes 52. kājnieku bataljona krūšu zīmes averss.




Zemessardzes 52. kājnieku bataljona krūšu zīmes reverss.



Zemessardzes 53. bataljona krūšu zīmes averss.


Zemessardzes 53. bataljona krūšu zīmes reverss.


Zemessardzes 53. bataljona krūšu zīmes apliecības vāciņi.


Zemessardzes 53. bataljona krūšu zīmes apliecība.

Ogres zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona krūšu zīmes averss.

Ogres zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona krūšu zīmes reverss.Krūšu zīme pasniegta ka dāvinājums zemessardzes 13. bataljona komandierim Jānim Skultem.

Ogres zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona krūšu zīme un krūšu zīmes miniatūra.

Zemessardzes 55. bataljona krūšu zīme.

Zemessardzes 55. bataljona krūšu zīmes reverss.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēki

Pēc neatkarības deklarācijas pieņemšanas 1918.gada novembrī sākās Latvijas bruņoto spēku veidošana.

1919.gada 7.jūnijā virsleitnantam Alfrēdam Valleikam tika uzdots izveidot Latvijas armijas Aviācijas grupu. Šī diena tiek uzskatīta par Latvijas Kara aviācijas dibināšanas dienu. Pirmās lidmašīnas bija „Nieuport 24” un „Sopwith Struter 1 ½”.

1920. gadā aviācijas grupa tika pārformēta par aviācijas parku. Lidmašīnu skaits tika palielināts uz trofeju lidmašīnu rēķina. Tika izveidota aviācijas skola leitnanta P. Sturāna vadībā.

Latvijas neatkarības cīņu laikā līdz pamiera slēgšanai ar Padomju Savienību 1920.gada 1.februārī Latvijas kara aviācijas lidmašīnas veica pavisam 69 kaujas lidojumus ar kopējo nolidojumu 101 stunda.

1923. gadā aviācijas parks tika pārdēvēts par aviācijas divizionu, lidmašīnu skaits tika palielināts ar jaunām lidmašīnām no Itālijas, Čehoslovākijas un Anglijas.

1924.gadā Aviācijas divizions no Latvijas aerokluba saņēma karogu ar devīzi “Visu par Latviju”.

1924. gadā Aviācijas divizions sastāvēja no 5 eskadriļām: iznīcinātāju, izlūku, artilērijas koriģēšanas, rezerves eskadriļas un Aviācijas skola. Tika izveidots lidlauku tīkls: Spilvē, Krustpilī, Daugavpilī, Liepājā, Gulbenē.

1926. gadā aviācijas divizions pārtapa par aviācijas pulku.

1939.gadā Aviācijas pulka sastāvā ietilpa: pulka štābs Rīgā, 8 operatīvās eskadriļas (60 lidmašīnas, 120 pilotu un 80 speciālistu), Kara aviācijas skola, remontdarbnīcas, Apgādes noliktava.

No 1919.gada līdz 1940.gadam Latvijas kara aviācija izveidojās par spēcīgāko Baltijas valstīs. Toreizējai Latvijas aviācijai bija pašu rūpnīcā VEF un Liepājas kara ostas darbnīcās būvētas lidmašīnas. Bija arī lidmašīnas no Eiropas, galvenokārt no Anglijas. Aviācijas pulks sastāvēja no iznīcinātāju eskadriļām, izlūklidmašīnu eskadriļām, Jūras aviācijas eskadriļas un aviācijas skolas vienības, kas sagatavoja lidotājus un visu nepieciešamo dienestu speciālistus.

Latvijas Kara aviācija pirms 1940. gada 25. decembra, kad tā beidza pastāvēt PSRS īstenotās Latvijas okupācijas dēļ, bija labi attīstīta. Aviācijas pulkā bija 3 iznīcinātāju eskadriļas, 4 sauszemes un 1 flotes izlūku-hidroplānu eskadriļa ar dažādām tehnikas vienībām.

Atjaunotie Gaisa spēki

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas sākās arī Latvijas Aizsardzības spēku atjaunošana. 1992. gada 24. februārī Aizsardzības spēku štābā tika izveidota Gaisa un pretgaisa aizsardzības pārvalde, kas vēlāk tika pārveidota par Gaisa spēku štābu. 1992. gada 17. jūnijā aizsardzības ministrs parakstīja pavēli par Gaisa spēku atjaunošanu.

Pirmais Gaisa spēku komandieris bija pulkvedis Kārlis Kīns, kurš komandēja Gaisa spēkus līdz 1997. gadam.
No 1997. gada līdz 2001. gadam Gaisa spēku komandieris bija pulkvežleitnants Ojārs Ivanovs.
2001. gada līdz 2003. gadam - pulkvedis Vitālijs Viesiņš.
2003. gada līdz 2006. gadam – ģenerālmajors Juris Maklakovs.
Pašlaik Gaisa spēku komandieris ir pulkvedis Aleksandrs Stepanovs.

2005. gada decembrī ir apstiprināta Aizsardzības ministra koncepcija par NBS bāzes „Lielvārde” attīstības plānu, attīstot Gaisa spēku, Sauszemes spēku Brigādes, Zemessardzes un Nodrošinājumu pavēlniecības spējas gan nacionālo uzdevumu izpildei, gan arī NATO prasību realizēšanai. Tiks panākta Gaisa spēku vienību centralizācija, tiks izveidota efektīva vadības un kontroles sistēma, samazināsies Gaisa spēku vienību uzturēšanas izmaksas.

2007. gadā tika uzsākta Gaisa spēku Operāciju centra celtniecībā. Gaisa spēku Operāciju centrā tiks izvietotas Gaisa spēku vienības: Gaisa spēku štābs, Aviācijas eskadriļa, Gaisa telpas novērošanas eskadriļa, Gaisa operāciju centrs un Pretgaisa aizsardzības divizions.

NBS Gaisa spēki šodien nodrošina valsts gaisa telpas kontroli un aizsardzību, veic meklēšanas un glābšanas lidojumus, evakuē cietušos cilvēkus, palīdz cilvēku transportēšanā - no Latvijas reģioniem uz Rīgas slimnīcām pārvedot slimniekus, negaidījumos un avārijās cietušos. Gaisa spēki piedalās lielu meža un purvu ugunsgrēku likvidēšanā. Gaisa spēku bāze atrodas Lielvārdē, spēkos dien 295 karavīri.

Gaisa spēki ir Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienība, kas:

* Nodrošina valsts gaisa telpas kontroli un aizsardzību;
* Nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;
* Piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā, kā arī cilvēku un citu objektu meklēšanas un glābšanas darbos;
* Veic gaisa transporta uzdevumus;
* Sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās.

Gaisa spēku devīze - "Visu par Latviju"

Gasa spēku karogs.

NBS Gaisa spēku karogs ir visu Latvijas GS vienotības simbols. GS devīze ir “VISU PAR LATVIJU”, kas saglabāta no neatkarīgās Latvijas kara aviācijas un iešūta GS karogā. GS karoga izmēri ir 100 cm x 160 cm, pamatā ir gaiši zilā krāsa. GS karoga aversa puses augšējā malā ar 10 cm augstiem burtiem dzeltenā krāsā izšūts nosaukums “GAISA SPĒKI”. Karoga vidū – atbilstošās krāsās izšūta Aizsardzības spēku simbolika: virsū uz saules staru pamata slīpi izvietots kaujas zobens, centrā vairogs ar Latvijas valsts karoga krāsām, uz kura izvietotas trīs piecstaru zvaigznes dzeltenā krāsā, kas simbolizē trīs Latvijas novadus. Katrā karoga stūrī izšūtas dzeltenā krāsā GS aviācijas piederības zīmes- stilizēti putnu spārni, kuriem centrā novietots lidmašīnu lāpstiņu propellers centrā vertikālā stāvoklī. Karoga apakšējā malā, zem Aizsardzības spēku simbolikas, ar 10 cm augstiem cipariem dzeltenā krāsā izšūts “1992”, šis gads ir GS atjaunošanas gads, jo šī 1992.gada februārī tika nodibināta Gaisa un pretgaisa aizsardzības pārvalde, bet 1992. gada 17. jūnijs ir atjaunoto GS gadadiena.

GS karoga reversa pusē centrālo figūru veido GS lidotāju krūšu nozīmes simbols – sudraba krāsas ērglis, kurš nes Latvijas valsts karogu. Virs ērgļa ir izšūtas trīs dzeltenā krāsā zvaigznes, tradicionāli simbolizējošas trīs Latvijas novadus. Karoga apakšējā malā – ar 10 cm augstiem burtiem puslokā izšūta GS devīze “VISU PAR LATVIJU”. Katrā karoga stūrī izšūts stilizēts putna lidojums dzeltenā krāsā.

Karoga brīvajās malās ir 10 cm garas dzeltenas bārkstis. Karoga zīmējums, uzraksti abās pusēs ir izšūti uz atlasa auduma ar dzeltenās, baltās, karmīnsarkanās, melnās un metāla krāsas diegiem.

1997. gada 17.jūnijā GS 5 gadadienā a/s Riga Airlines prezidents Māris Kārkliņš svinīgi pasniedza atjaunoto GS karogu NBS GS komandierim pulkvedim Kārlim Kīnam. Svinīgajā karoga pasniegšanas ceremonijā karogu iesvētīja NBS Jūras spēku Atbalsta bāzes kapelāns Viesturs Kalniņš.

Atjaunoto GS karoga kātā ir sudraba naglas no:
1. A/s Riga Airlines prezidenta Māra Kārkliņa;
2. Latvijas Republikas prezidenta Gunta Ulmaņa;
3. LR aizsardzības ministra Tālava Jundža;
4. NBS komandiera ZS pulkveža Jura Dalbiņa;
5. Atjaunoto Gaisa spēku pirmā komandiera pulkveža Kārļa Kīna.

Gaisa spēku karoga avers.

Gaisa spēku karoga revers.

Gaisa spēku lidotāja krūšu nozīme.


Tiesības nēsāt Gaisa spēku lidotāja krūšu nozīmi piešķir Gaisa spēku komandieris ar savu pavēli, personīgi pasniedzot to karavīram – lidotājam karavīru ierindas priekšā kopā ar Gaisa spēku lidotāja krūšu nozīmes apliecību. Tās izmēri ir 55 x 70 mm. To ir apstiprinājis Nacionāli bruņoto spēku komandieris 1998. gada 16. jūnijā.

Gaisa spēku berešu kokardes.

 Gaisa spēku beretes kokarde.



Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības diviziona, beretes kokarde.


Gaisa telpas novērošanas eskadriļas beretes kokarde.

Gaisa spēku uzšuves.

Gaisa spēku piedurknes zīmi nēsā uz ikdienas – svētku formas tērpa kreisās piedurknes 80 mm attālumā no plecu vīles. Tā veidota vairoga formā. Piedurknes zīmei uz tumši zilas krāsa fona, centrā izšūts sudraba krāsa ērglis lidojumā. Virs ērgļa puslokā novietotas trīs piecstaru zvaigznes zelta krāsā. Zīmes augšējā daļā novietots sudraba krāsā izšūts uzraksts – LATVIJA. Burtu augstums – 8 mm. Piedurknes zīmes apakšējā daļā lokveidā izvietots uzraksts – GAISA SPĒKI. Burtu augstums – 6 mm. Vairogu ieskauj sudraba krāsas maliņa – 4 mm platumā. Emblēmas izmērs – 65 x 83 mm. Tā ir apstiprināta ar LR AM pavēli 2000. gada 20. novembrī Nr. 336 (pielikums Nr. 3).


Gaisa spēku izšūtā, ikdienas formas uzšuve.


Gaisa spēku izšūtā, lauku formas uzšuve.


Gaisa spēku smilšu krāsas izšūtā, lauku formas uzšuve.


Gaisa spēku izšūtā, gaisa kuģu apkalpes identifikācijas zīme.


Gaisa spēku štāba ikdienas formas uzšuve.


Gaisa spēku štāba lauku formas uzšuve.






Gaisa spēku helikopteru posma, izšūtā, ikdienas formas un lidotāju kombinizonu uzšuve.







Gaisa spēku transporta lidmašinu posma, izšūtā, ikdienas formas un lidotāju kombinizonu uzšuve.





Gaisa spēku aviācijas eskadriļas, izšūtā, ikdienas formas un lidotāju kombinizonu uzšuve.


Gaisa spēku aviācijas eskadriļas, izšūtā, lauku formas un lidotāju kombinizonu uzšuve.


Gaisa spēku atbalsta bāzes, izšūtā, ikdienas formas uzšuve.


Gaisa spēku atbalsta bāzes, izšūtā, lauku formas uzšuve.


Gaisa spēku radiotehniskā bataljona, izšūtā, ikdienas formas uzšuve.


Gaisa spēku radiotehniskā bataljona, izšūtā, lauku formas uzšuve.





Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības diviziona, izšūtā, ikdienas formas uzšuve.


Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības diviziona, izšūtā, lauku formas uzšuve.


Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības diviziona, izšūtā, lauku formas uzšuve.


Gaisa spēku apmācību posma, izšūtā, ikdienas formas un lidotāju kombinizonu uzšuve.


Gaisa spēku meklēšanas un glābšanas SAR („Search and Rescue” ) helikopteru Mi-17 aviācijas eskadriļas apkalpes kombinezonu uzšuve.


Aviācijas eskadriļas ikdienas formas izšutā uzšuve.


Aviācijas eskadriļas lauku formas uzšuve.



Gaisa operāciju centra ikdienas formas uzšuve.


Gaisa operāciju centra lauku formas uzšuve.


Gaisa telpas novērošanas eskadriļas ikdienas formas uzšuve.


Gaisa telpas novērošanas eskadriļas lauku formas uzšuve.


Gaisa spēku apbalvojumi.

Gaisa spēku krūšu zīme.


Gaisa spēku krūšu zīmes averss.

NBS Gaisa spēku komandiera apbalvojums - goda zīme "Par nopelniem"

Par godu Gaisa spēku izveides desmitajai gadadienai NBS Gaisa spēku komandieris 2002. gadā nodibināja goda zīmi "Par nopelniem". Goda zīmei "Par nopelniem" ir trīs pakāpes.

Goda zīmi piešķir Gaisa spēku komandieris kā atzinības apliecinājumu par nopelniem Gaisa spēku attīstībā, karavīru valstiskā un patriotiskā audzināšanā, valsts drošības sargāšanā un militāro tradīciju izkopšanā, par uzticīgu kalpošanu savai valstij.

Goda zīmi var piešķirt GS militārpersonām, atvaļinātām militārpersonām un civilpersonām, kas ar savu darbu atbalstījušas un veicinājušas GS veidošanos.

Goda zīmei "Par nopelniem" ir trīs pakāpes.
1. pakāpe: sudraba ērglis un apzeltīti sudraba papildstari,
2. pakāpe: sudraba ērglis un sudraba papildstari,
3. pakāpe: sudraba ērglis un tumšas bronzas papildstari. Visām pakāpēm lentes ir vienādas. Katru goda zīmes pakāpi var piešķirt tikai vienu reizi.

Goda zīmi nēsā krūšu kreisajā pusē. Uz lentes atgriezuma 1. pakāpei ir zeltaina piecstūra zvaigznīte, 2. pakāpei - sudraba, 3. pakāpei - tumšas bronzas zvaigznīte.


NBS Gaisa spēku komandiera apbalvojums, goda zīme "Par nopelniem", 1. pakāpe.


NBS Gaisa spēku komandiera apbalvojums, goda zīme "Par nopelniem", 2. pakāpe.


NBS Gaisa spēku komandiera apbalvojums, goda zīme "Par nopelniem", 3. pakāpe.

Zemessardzes Obligātā militāra dienesta vienības.

Zemessardzes vajadzībām tika izveidotas divas vienības uz kuru bāzes tika sagatavots Obligātais militārais dienests.
1. Zemessardzes štāba bataljons - ZS OMD-1;
2. Zemessardzes 2.brigādes OMD rota - ZS OMD-2;

Zemessardzes štāba bataljona uzšuves.

Zemessardzes štāba bataljona uzšuve tika apstiprināta 90-to gadu beigās. Uzšuve tika nēsāta uz labā pleca, uz kreisā pleca tika nēsāta zemessardzes uzšuve. Uz Zemessardzes štāba bataljona Obligāta dienesta karavīru formas tērpa uzplečiem tika nēsātas uzšuves LV un D.


Zemessardzes štāba bataljona uzpleču zīmju komplekts.

Sākoties Zemessardzes reorganizācijai 2000-šo gadu sākumā tika izformēts Zemessardzes štāba bataljons, uz doto brīdi Zemessardzes štāba bataljona teritorijā dislocējas Nodrošinājuma pavēlniecības noliktavas.



Zemessardzes štāba bataljona izšutā, ikdienas formas uzšuve.


Zemessardzes štāba bataljona izšutā, lauku formas uzšuve.


Zemessardzes štāba bataljona lauku formas uzšuve, uz dermantīna pamatnes.

LR Zemessardzes OMD-2.

Līdz 2000.gadam Cēsu Instruktoru skolas izvietojumā atradās Zemessardzes obligāta militāra dienesta bataljons OMD-2. Obligāta militāra dienesta karavīri kā atšķirības zīmi nēsāja uz uzplečiem uzšuves D un 2 (piederība 2. zemessardzes brigādei).


Zemessardzes 2.brigādes OMD - 2 uzpleču zīmes komplekts.

OMD-2 īpaša atšķirības zīme bija neapstiprinātā uzšuve ar vilka galvu, ko karavīri saņēma nodienot ne mazāk kā 6 mēnešus un izturot 70 km speed maršu.


Zemessardzes OMD-2 lauku formas neapstiprinātā uzšuve. Uzšuve veidota izmantojot krāsu spiedes tehniku.