Latvieši vēstures likteņdzirnās: 10/27/09

Kopējais lapas skatījumu skaits

otrdiena, 2009. gada 27. oktobris

Izlūkdesanta bataljons (IDB)

IZLUKDESANTA BATALJONS
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Izlūkdesanta bataljons tika izveidots 1992. gada 30. aprīlī ar Aizsardzības ministra pavēli Nr. 74.
Tradicionāli Izlūkdesanta bataljona gadadiena skaitās 15. jūlijs, kad 1992. gadā pirmie apakšvienību karavīri bija devuši LR karavīra svinīgo zvērestu.
1993.gada 17.novembrī Nacionālo Bruņoto Spēku komandieris pulkvedis D.Turlais pasniedz Izlūkdesanta bataljona karogu.
Pirmos lēcienus ar izpletni IDB karavīri veica 1993. gada septembrī.
No 1998. gada janvārī Izlūkdesanta bataljona nosaukums tika mainīts uz Izlūkdesanta/Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljonu (IDB/LATBAT)

IDB/LATBAT dislocējas - Rīga, Jaunciema gatve 79, Suži, LV1056

Bataljona komandieri
pulkvežleitnants G.DIĻEVKA
(no 1992.gada 30.aprīļa līdz 28.oktobrim)

pulkvežleitnants A.ŽILINSKIS
(no 1992.gada 29.oktobra līdz 1996. gada 24.oktobrim)

pulkvežleitnants I.RAJEVS
(no 1996.gada 25.oktobra līdz 2000.gada 31.augustam)

SADARBĪBA AR ĀRVALSTĪM
Pirmās starptautiskās mācības, kurās piedalījās IDB karavīri, notika 1993. gada jūlijā Ādažos kopā ar Igaunijas un Lietuvas karavīriem.
Izlūkdesanta bataljons tiek iekļauts PFP programmā “Partnerattiecības mieram” un sakarā ar to vienības karavīri piedalījās šīs programmas mācībās un treniņos:
 “COOPERATIVE NUGGET ‘95, ‘97” – ASV;
 “COOPERATIVE JAGUAR ’95” – Dānijā;
 “BALTIC CHALLENGE ’96; ‘97; ‘98” - Latvijā, Igaunijā, Lietuvā;
 “COOPERATIVE OSPREY ’96” – ASV;
 “BEST EFFORT ’96” – Čehijā;
 “COOPERATIVE LANTERN ’96” – Vācijā;
 “BALTIC CIRLE ‘96” – Dānijā;
 “COOPERATIVE BANNERS ‘97” – Norvēģijā;
 “COOPERATIVE OSPREY ’98” – (ASV);
 “COOPERATIVE BATCH 98” – 98 (Latvijā);
 “NORDIC PEACE – 98 ( Zviedrijā);
 “BALTIC TRIANGLE – 99” (Vācijā), - 2000 (Dānijā).

Sākot ar 1997. gada aprīli IDB karavīri sāk piedalās SFOR misijā bijušajā Dienvidslāvijā.
LATPLA - 3 sastāvā ir bataljona karavīri.
1997. gada 21. jūlijā pirmie bataljona karavīri aizbrauca uz Dāniju un sāk gatavoties LATPLA - 4 sastāvam.
LATPLA – 4 piedalījās SFOR misijā bijušajā Dienvidslāvijā no 1997. gada 13. oktobra līdz 1998. gada 13. aprīlim.


Viena no Izlūkdesanta bataljona BRDM-2 (Polijas dāvinājums)1992. gads.

Bataljona uzdevumi:
a) Miera laikā:
• Veicināt Latvijas Republikas integrācijas procesu NATO, attīstot un sasniedzot savietojamības un sadarbības spējas ar NATO.
• Profesionālu karavīru apmācība un sagatavošana.
• Sagatavot un nodrošināt BALTBAT Latvijas kontingenta karavīru aizvietošanu ar personālu.
• Piedalīties starptautiskās militārās mācībās, miera nodrošināšanas un humanitārās operācijās.
• OMD karavīru sagatavošana.
• Palīdzības sniegšana dabas katastrofu gadījumos.
• BALTBAT Latvijas kontingenta atbalsta vienība.
b) Kara laikā:
• Veikt aktīvu teritoriālo aizsardzību operācijas notikumu vietā.
• Pretinieka kustības kavēšana Latvijas teritorijā.
• Darboties patstāvīgi, kā ātrās reaģēšanas vienībai atrodoties operatīvi - taktiskajā pakļautībā NBS komandierim, kā arī būt spējīgam izdalīt atsevišķas apakšvienības autonomai darbībai.
• Būt spējīgam darboties atsevišķi, ārpus brigādes atbildības zonas.

BATALJONA EMBLĒMA
Bataljona emblēma ir LŪŠA attēls - viens no populārākajiem un cēlākajiem dzīvniekiem Latvijā. Arī bataljona devīze ir: "Klusi iet, asi kož!" (Bet, ja mūs neaiztikt, mēs citiem neko ļaunu negribam).Karavīri to saņema pēc pirmā 50 km pārgājiena.


Izlūkdesanta bataljona ikdienas formas izšūtā uzšuve


Izlūkdesanta bataljona, krāsas spiedes tehnikā veidotā uzšuve uz dermantīna pamatnes


Izlūkdesanta bataljona, krāsas spiedes tehnikā veidotā uzšuve uz dermantīna pamatnes





Izlūkdesanta bataljona izšūtā lauku formas uzšuve


Izlūkdesanta bataljona lauku formas uzšuve uz dermantīna pamatnes

Latvijas Republikas Izlūkdesanta bataljona (IDB) ikdienas formas spēku veidu zīme

Aizsardzības spēku Izlūkdesanta bataljona uzpleču zīme apstiprināta ar 1995. gada 29. marta LR NBS komandiera pavēli Nr. 56 "Par Izlūkdesanta bataljona uzpleču zīme apstiprināšanu "

Aizsardzības spēku Izlūkdesanta bataljona uzpleču zīmes apraksts:
No dzeltena metāla izgatavoti vainagā krustoti: divas bultas 60 grādu lenķi ar smailēm uz augšu, stilizēti spārni ar atvērtu izpletni.
Uzpleču zīmes platums - 27 mm;
garums - 30 mm;
Zīmi piestiprināja pie uzpleča ar skrūvītes un uzgriežņa palīdzību.




Latvijas Republikas Izlūkdesanta bataljona (IDB) ikdienas formas spēku veidu zīme.

IZPLETŅLĒCĒJA NOZĪMĪTE
Bataljona karavīri tās izskatu ir izdomājuši paši. Ir trīs pakāpes: “Bronzas” – kuru saņema par 3 lēcieniem, “Sudraba” – par 25 lēcieniem un “Zelta” – par 50 lēcieniem ar izpletni.


Izlūkdesanta bataljona "Zelta", "Sudraba" un "Bronzas" izpletņlēcēja nozīmītes


Izlūkdesanta bataljona izplētņlēcēja sertifikāts


Pastāvēja arī lauku formas Izplētņlēcēju nozīmītes izšūtie varianti kurus valkāja pie lauku formas. 1. variants - krāsainais izšuvums, 2. varinats - melnais šuvums uz zaļas pamatnes, 3. variants - smilšu krāsas izšuvums uz smilšu krāsas pamatnes.
Bijušie IDB karavīri valkā Izplētņlēcēja nozīmites uzšuvi uz lauku formas ar vienības komandiera atļauju.


Izlūkdesanta bataljona izplētņlēcēja nozīmes uzšuve uz zaļas pamatnes (2.variants).

IDB KARAVĪRA GODA ZĪME
Bataljona karavīri tās izskatu ir izdomājuši paši.Tika pasniegta karavīram par izcilu dienestu, priekšzīmīgu disciplīnu un teicamu rezultātu uzrādīšanu kaujas apmācībā.


Izlūkdesanta bataljona karavīru "Goda zīme"


Nopelnu Zīme - IDB.

"Nopelnu Zīme - IDB" apstiprināta ar1996. gada 28. oktobra IDB komandiera pavēli Nr. 178 id "Par "Nopelnu Zīmes - IDB" nolikuma apstiprināšanu."

Nopelnu zīme "IDB" ir dibināta kā apbalvojums IDB virsniekiem un valsts iestāžu amatpersonām.

Nopelnu zīmi piešķīra kā atzinības zīmi par nopelniem IDB veidošanā un attīstībā, valsts drošības sargāšanā, karavīru audzināšanā, finansiālajā un materiāltehniskajā apgādē, par īpašu centību dienestā un kalpošanā Latvijas Republikai IDB štata virsnieku amatos.

Nopelnu zīmei ir apaļa forma, tās diametrs - 50 mm un biezums 3 mm, to izgatavo sudrabā (925 raudze).

Nopelnu zīmes priekšpusē (aversā)ir reljefā attēlots viens no latviešu nacionālajiem simboliem "auseklītis" LR karoga krāsās (emalja)uz kura aplī ir uzraksts "Izlūkdesanta bataljons 92.15.07.", virs tā izpletņa attēls reljefā ar ērgļa spārniem, zem tā divi 90 grādus leņķī sakrustoti zobeni, apvīti ar ozollapu vainagu.

Nopelnu zīmes aizmugurē (reversā) reljefā ir sudraba raudzes 925 iekšējais iespiedums un kārtas numurs, kas sastāv no trīs ciparu skaitļa.

Nopelnu zīmes nēsāšanas atļauju apstiprina laminēts IDB komandiera pavēles izraksts. Nopelnu zīmes ir numurētas. Nopelnu zīmes uzskaiti veica IDB personāla un kadru daļa.

Nopelnu zīmi nēsāja uz ikdienas formas tērpa kreisās kabatas, proporcionāli vidū, vai zem "IDB Goda Zīmes" vai citiem apbalvojumiem, pieskrūvējot.


Izlūkdesanta bataljona "Nopelnu zīme". Pasniegta tikai virsniekiem. Numurētas. Izlaistas ierobežotā skaitā

IDB KARAVĪRA BERETE

Zilā krāsā. Tika piešķirta karavīram pēc speciālo eksāmenu un ieskaišu nokārtošanas(iekļaujot arī praktiskos lēcienus ar izpletni un taktiskās mācības).


LATPLA-3, LATPLA-4 karavīri miera uzturēšanas misijas laikā nēsāja melnās krāsas bereti ar Izlūkdesanta bataljona beretes kokardi.



BALTPLA uzšuve.


Izlūkdesanta bataljona beretes kokarde

Imantas pulks

Imantas pulks bija latviešu nacionālā karaspēka vienība Sibīrijā no 1918. līdz 1920. gadam, kas izveidojās no 1. pasaules kara bēgļiem un bijušajiem Latviešu strēlniekiem.

1918. gada 7. novembrī Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes centrālais birojs parakstīja līgumu ar Francijas militāro misiju par pulka dibināšanu, par komandieri ieceļot bijušo 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka pulkvedi Jāni Kureli. Pulka izveidošanas oficiālais mērķis bija cīņa pret Vāciju un tās sabiedrotajiem Urālu frontē, tomēr Centrālā biroja patiesais nolūks bija paglābt Sibīrijas latviešu kolonistus un bēgļus no Krievijas pilsoņu kara un pārvest viņus Latvijā. Kad Vācija sevi atzina par sakautu, formāli nebija pamata veidot Imantas pulku - līgums ar frančiem paredzēja, ka pulku nemaz nedrīkstēja izmantot pilsoņu karā. Tomēr Imantas pulks izveidojās un sākās arī pirmo brīvprātīgo pieņemšana. Brīvprātīgo atsaucībai pamazām pieaugot, 1919. gada beigās Imantas pulkā jau bija 74 virsnieki, 1114 kareivji un instruktori.


Imantas pulka krūšu zīme

Imantas pulks izdeva savu žurnālu Imanta, kareivju sagatavošana notika latviski, bet viņiem mācīja arī angļu un franču valodu. Karavīri valkāja īpatnējas formas ar Latvijas nacionālo krāsu iekantējumiem. Pulka uzturēšanu un apbruņošanu uzņēmās Francija, bet par to Imantas pulka karavīri izpildīja franču un viņu sabiedroto uzdevumus: veica Vladivostokā garnizona dienestu, pavadīja kara materiālu transportu, piedalījās starptautiskās militārās milicijas patruļās.

Uz Latviju Imantas pulks devās trīs kuģos: vispirms 1920. gada 25. februārī no Vladivostokas ar ķīniešu tvaikoni Gweneth zem angļu karoga izbrauca 32 virsnieki un 255 kareivji, viņi Rīgā nokļuva ar kuģi Pomona. Angļu tvaikonis Dania sekoja 23. martā un pēc trim mēnešiem ieradās Liepājā, bet pēdējie Imantas pulka kopā ar dažiem Troickas bataljona kareivjiem un ģimenēm izbrauca ar tvaikoni Brandenburg 1920. gada augustā.


Imantas pulka ierāšanās Liepājā 1920 gads

Latvijā Imantas pulku izformēja - vecākos kareivjus demobilizēja, bet jaunākos sadalīja pa citām karaspēka daļām.