Latvieši vēstures likteņdzirnās: 12/06/09

Kopējais lapas skatījumu skaits

svētdiena, 2009. gada 6. decembris

Latvijas armijas "21. gadsimta " kaujas zirgi vai armijas tehnikas muzejs.

Nacionālo bruņoto spēku rīcībā ir dažāda veida smagā tehnika, kas paredzēta munīcijas un karavīru pārvadāšanai, aizsargāšanai un drošības uzturēšanai. Tehnika izmantojama dažādām kaujas funkcijām - vadības punktu ierīkošanai, sakaru nodrošināšanai, ūdens šķēršļu pārvarēšanai, lielgabalu izvietošanai.

Apvidus automašīna UAZ-469, 4x4.



Ietilpība (vadītājs + pasažieris): 1 + 4
Masa bez kravas, kg: 1490
Kravnesība, kg: 2290
Maksimālais ātrums, km/h: 100
Pilntvertnes nobraukums, km: 620
Saņemtas "mantojumā" no PSRS BS.

Apvidus automašīna UAZ-3151, 4x4.



Kravas automašīna GAZ-66/GAZ-6611, 4x4.

GAZ-66/GAZ-6611 tipu automašīnas tiek izmantotas visu veidu vienībās karavīru un inventāra pārvadāšanai. Uz šo mašīnu bāzes ir radītas dažādas speciālās automašīnas - radiosakaru mašīnas, degvielas vedēji u.c.



Ietilpība (kabīne + kravas kaste): 2/3 + 18
Masa bez kravas, kg: 3640
Masa ar maksimālu kravu, kg: 5770
Kravnesība, kg: 2130
Maksimālais ātrums, km/h: 90
Pilntvertnes nobraukums, km: 800
Saņemtas "mantojumā" no PSRS BS.

ZIL-130, 4x2.

ZIL-130/ZIL-131 tipu automašīnas tiek izmantotas visu veidu vienībās karavīru un inventāra pārvadāšanai. Uz šo mašīnu bāzes ir radītas dažādas speciālās automašīnas.



Ietilpība (kabīne + kravas kaste): 3 + 20
Masa bez kravas, kg: 4500
Masa ar maksimālu kravu, kg: 9000
Kravnesība, kg: 4500
Maksimālais ātrums, km/h: 85
Pilntvertnes nobraukums, km: 500
Saņemtas "mantojumā" no PSRS BS.

ZIL-131, 6x6.



Ietilpība (kabīne + kravas kaste): 3 + 20
Masa bez kravas, kg: 6700
Masa ar maksimālu kravu, kg: 10425
Kravnesība, kg: 5000
Maksimālais ātrums, km/h: 80
Pilntvertnes nobraukums, km: 645
Saņemtas "mantojumā" no PSRS BS.

TZ 22.



Saņemtas "mantojumā" no PSRS BS.

Radiolokators P-18



Divu dimensiju radiolokators. Spēj noteikt gaisa kuģu attālumu un virzienu. Nodrošina gaisa telpas novērošanu dienas laikā.
Saņemtas "mantojumā" no PSRS BS.

Apvidus automašīna Chevrolet Blazer, 4x4.



Pasažieru skaits: 4
Garums: 4,64 m
Platums: 2,06 m
Augstums: 1,91 m
Pilna masa: 2903 kg
Maksimālā krava: 753 kg
Degviela, patēriņš: Dīzelis, 25 l/100km
Maksimālais ātrums: 140 km/h
Ātrumkārba: Automātiskā
Motors: Chevrolet, 6,2l V8 / 135zs
Ražotājs: Chevroltet Motors (ASV)
Saņemtas dāvinājumā no ASV BS 90-to gadu vidū.

Apvidus automašīna Land Rover 109 4x4



Motocikls HUSQVUARN



Pasažieru skaits: 1
Garums: 2,2 m
Platums: 0,86 m
Augstums: 1,2 m
Pilna masa: 130 kg
Maksimālā krava: 200 kg
Degviela, patēriņš: A95, 2-3 l/100km
Maksimālais ātrums: 120 km/h
Ātrumkārba: Automātiskā
Motors: Husqvarna, 1 cilindrs / 250 cm3 / 20zs
Ražotājs: Husqvarna (Zviedrija)
Saņemtas dāvinājumā no Zviedrijas BS 2001. gadā.

Apvidus automašīna Volvo TGB 11, 4x4.

Uz šīs šasijas bāzes radītas vairākas modifikācijas personāla vai kravu pārvadāšanai, komandpunkta versija ar sakaru aparatūru un atvērtā versija ar uzstādītu 90mm bezatsitiena prettanku lielgabalu M1110.



Pasažieru skaits: 6
Garums: 5,35 m
Platums: 1,9 m
Augstums: 2,27 m
Pilna masa: 2,82 t
Maksimālā krava: 1,58 t
Degviela, patēriņš: A98, 60l/100km
Maksimālais ātrums: 70 km/h
Dzinējs: Volvo B30A / 6cilindri / 117 zs
Ražotājs: Volvo (Zviedrija)
Saņemtas dāvinājumā no Zviedrijas BS 2001. gadā.


Volvo TGB 11 personāla vai kravu pārvadāšanai.



Volvo TGB 111 atvērtā versija ar priekš 90mm bezatsitiena prettanku lielgabalu M1110.Ieviests ražošanā 1973. gadā.

Apvidus automašīna TGB 21, 6x6.



Pasažieru skaits kabīnē: 1
Pasažieru skaits kravas kastē: 15
Garums: 6,05 m
Platums: 2,14 m
Augstums: 2,8 m
Pilna masa: 3,39 t
Maksimālā krava: 2,31 t
Degviela, patēriņš: A98, 60l/100km
Maksimālais ātrums: 70 km/h
Motors: Volvo B30A / 6cilindri / 117 zs
Ražotājs: Volvo (Zviedrija)
Ieviests ražošanā 1975. gadā.
Saņemtas dāvinājumā no Zviedrijas BS 2001. gadā.


Volvo TGB 21 ar ložmetēja KSP-58 kronšteinu.

Apvidus automašīna Volvo TGB 13, 6x6.





Apvidus automašīna Volvo TGB 1314 Ambulance Truck, 6x6.



Novērošanas radars PS-70.



PS-70 ir primārās novērošanas radars, kas ir paredzēts gaisa telpas novērošanai un mērķu datu nosūtīšanai uz uguns vienībām, piemēram, uz UVS-790 un RBS-70.

Tehniskie parametri:
• Darbības rādiuss 20 km vai 40 km;
• Apkalpojamo uguns vienību skaits 9;
• Apkalpe 4;
• Izvēršanas laiks 15 min.

Apvidus automašīna Steyr-Puch Pinzgauer 710M



Ieviests ražošanā 1975. gadā.
Saņemtas dāvinājumā no Austrijas BS 2004. gadā.





Kāpurķēžu visurgājējs BV206.

Arī uz šīs visurgājēja bāzes radītas vairākas modifikācijas personāla vai kravu pārvadāšanai, komandpunkta versija ar sakaru aparatūru un atvērtā versija ar uzstādītu 90mm bezatsitiena prettanku lielgabalu M1110. Lai gan pēc skata nepateiksi, taču šis visurgājējs ūdens šķēršļus spēj pārvarēt arī peldot.



Pasažieru skaits: līdz 17
Garums: 6,86 m
Platums: 1,87 m
Augstums: 2,4 m
Pilna masa: 4,34 t
Maksimālā krava: 2 t
Degviela, patēriņš: A98, 100l/100km
Maksimālais ātrums: 55 km/h
Motors: Ford 6 cilindri / 135 zs
Ražotājs: Hagglunds (Zviedrija)
Saņemtas dāvinājumā no Zviedrijas BS 2001. gadā.



VW Iltis Turbo Diesel, 4x4.




Pasažieru skaits: 4
Ātrum kārba: mehaniskā, 4 pārnesumu
Dzinējs: Audi Quattro
Dzinēja jauda, Zs: 75
Dzinējs, benzīna/turbo dīzelis, l: 1,7/1,4
Ražošanā no 1978. gada līdz 1988. gadam
Saņemtas dāvinājumā no Vācijas BS 90-to gadu beigās.



Unimog 404 Pritsche, Short Wheelbase, 4x4.

Saņemtas dāvinājumā no Norvēģijas BS 2006. gadā.

Apvidus automašīna Mercedes Benz GD 250 Wolf, 4x4.

Saņemtas dāvinājumā no Norvēģijas BS 2006. gadā.


SzS 1.kājnieku bataljona Kaujas atbalsta rotas, izlūkvada vajadzībām uzlabotās apvidus automašīnas Mercedes Benz GD 250 Wolf prototips. Automašina eksistē vienā eksemplārā. 1.kājnieku bataljons plānoja pārveidot visas bataljona autmašīnas Mercedes Benz GD 250 Wolf. Šīs projekts tika apturēts nepietiekama finansējuma dēļ.

Peldošais pašgājējs PTS -M,


Garums, mm - 11500
Platums, mm - 3300
Augstums, mm - 2650
tyle="font-weight:bold;">Klirenss, mm - 400
Masa, t - 17,7
Kravnesība ūdenī, t - 10
Kravnesība pa sauszemi, t - 5
Maksimālais ātrums pa sauszemi, km/h - 60
Maksimālais ātrums ūdenī, ar pilno kravu, km/h - 12,6
Dzinēja jauda, z.s. - 350
Pārvaramais attālums, km - 500
Saņemtas "mantojumā" no PSRS BS.

Videjais tanks T-55.


Ekspluatācijā no - 1948. gada
Ražošanā - 1945 - 1979
Korpusa garums, mm - 6370
Garums ar lielgabalu, mm - 9000
Korpusa platums, mm - 3270
Augstums, mm - 2400
Klirenss, mm - 425
Lielgabala kalibrs, mm - 100
Dzinēja jauda z.s. - 520
Ātrums pa šoseju, km/h - 50
Pārvaramais attālums, km 360—400
LR NBS bruņojumā - 3 gab.
Saņemts dāvinājumā no Čehijas BS.

Bezatsitiena prettanku lielgabals M1110(90 mm) uz kāpurķēžu visurgājēja "Benvagen 2062" (BV 2062) platformas.


Pasažieru skaits: līdz 17
Garums: 6,86 m
Platums: 1,87 m
Augstums: 2,4 m
Pilna masa: 4,34 t
Maksimālā krava: 2 t
Degviela, patēriņš: A98, 100l/100km
Maksimālais ātrums: 55 km/h
Motors: Ford 6 cilindri / 135 zs
Ražotājs: Hagglunds (Zviedrija)
Saņemtas dāvinājumā no Zviedrijas BS 2001. gadā.

Tiltlicējs МТУ-20.



Kaujas masa, t - 37,0
Ekipāža, cilv. - 2
Ražošanā no - 1964
Ekspluatācijā no - 1967
Korpusa garums, mm - 6040,
ar aprīkojumu, mm - 11640
Platums, mm - 3306
Augstums, mm - 3400
Klirenss, mm - 425
Dzineja jauda, z.s. - 580
Ātrums pa šoseju, km/h - 54
Pārvaramais attālums, km - 485-500
Saņemtas "mantojumā" no PSRS BS.

Apvidus automašīna High Mobility Multipurpose Wheeled Vehicle — HMMWV M-998M2




Garums, mm - 4600
Platums, mm - 2100
Augstums, mm - 1800
Klirenss, mm - 410
Masa, kg - 2676
Pilnā masa, kg - 4672
Maksimālais ātrums km/h - 144
Ražošanā no 1985 gada
Saņemtas dāvinājumā no ASV BS.

Pirms 55 gadiem Čikāgā nomira ģenerālis Kurelis (Artis Inka, cikaga.com Piektdiena, 4. decembris (2009) 16:20 )


Ģen. Jānis Kurelis, L.k.o.k., piedzima 1882.gadā Ērģemes pagastā. Ģenerālis miris 1954.gada 5.decembrī un ir apglabāts Čikāgā, Irving Park Acacia Cemetery (Akācijas kapsētā).

1944.gadā Kurelis kļuva par Latvijas Centrālās Padomes (LCP) Militārās komisijas vadītāju un kopā ar štāba priekšnieku kapt. K.Upelnieku cerēja, ka atkārtosies 1919.gada situācija un tiks atjaunota Latvijas neatkarība.

Kurelis un kurelieši joprojām daudziem ir simbols latviešu karavīru cīņai pret abām okupācijas varām: vācu un padomju.




Jānis Kurelis (1882. gada 6. maijs — 1954. gada 5. decembris) - Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara Ordeņa kavalieris, Kureļa grupas komandieris (1944.).

Par nopelniem 1904.-1905. gadu Krievijas—Japānas karā tika apbalvots ar Staņislava III šķiras un Annas IV šķiras ordeņiem. Par dalību 1. Pasaules karā apbalvots arī Staņislava II šķiras, Annas II šķiras un Vladimira IV šķiras ordeņiem un IV šķiras (t.s. zaldātu) Jura krustu. Par kaujām pie Mazās Juglas 1920. gadā apbalvots ar III šķiras Lāčplēša Kara Ordeni. Vēl apbalvots ar II un III šķiras Trīszvaigžņu, I šķiras Viestura ordeņiem, Aizsargu Nopelnu krustu un Latvijas Aizsardzības biedrības sudraba medaļu. Apbalvots arī ar Čehoslovākijas Kara krustu un Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas medaļu.

Biogrāfija

Jānis Kurelis dzimis 1882. gada 6. maijā Ērģemes pagasta "Bērņos", kalpa ģimenē. Ģimene pārcēlās uz dzīvi Pleskavā. 30. gadu vidū ģenerālis salaulājās ar ārsti Elzu Rozenvaldi. 1938. gadā viņiem piedzima dēls Jānis Uldis, bet 1940. gada janvārī – meita Inese Elza. 1951. gadā viņš izceļoja uz ASV, kur dzīvoja Čikāgā, Ilinoisas štatā. Drīz vien ģenerāļa veselības stāvoklis strauji pasliktinājās un viņš vairākkārt ārstējās slimnīcā. Ģenerālis mira Čikāgā 1954. gada 5. decembrī plkst. 4.30 pēc iepriekšējā dienā izdarītās vēža operācijas.

Izglītība:

* No 1891. līdz 1893. gadam Kurelis mācījās Pleskavas latviešu luterāņu draudzes skolā.
* 1893. gadā iestājās un 1899. gadā absolvēja Pleskavas Sergija reālskolu.
* 1899.-1901. studējis Odesas junkurskolā, kuru absolvēja ar izcilību, iegūstot podporučika dienesta pakāpi.
* 1930. gadā absolvējis Kara akadēmiskos kursus.

Militārā karjera

* 1899. gada jūlijā kā brīvprātīgais iestājās Varšavā dislocētajā Krievijas armijas 183. Pultuskas kājnieku pulkā. Pēc karaskolas beigšanas pārcelts uz 22. Ņižņijnovgorodas kājnieku pulku.
* 1904. gadā pārcelts uz Mandžūriju 12. Austrumsibīrijas strēlnieku pulka sastāvā. Vēlāk viņš tika iedalīts 3. Austrumsibīrijas strēlnieku divīzijas atsevišķajā ložmetēju rotā.
* Kurelis piedalījās 1904.-1905.gada Krievu-japāņu karā. 1905. gadā viņam piešķīra poručika dienesta pakāpi.
* 1906. gadā Kurelis atgriezās 22. Ņižņijnovgorodas kājnieku pulkā, kurš bija dislocēts Polijā.
* 1909. gadā paaugstināts par štābkapteini.
* 1910. gada janvārī pārcelts uz Ģenerālštābu Pēterburgā, bet oktobrī uz Ģenerālštāba pārvaldes karaspēka organizācijas daļu, kur pildīja administratīvus amatus.
* 1912. gadā viņš atkal atgriezās 22. Ņižņijnovgorodas kājnieku pulkā.
* 1913. gadā viņu nozīmēja uz Galveno karaspēka dzīvokļu pārvaldi, vienlaikus paaugstinot apakšpulkveža pakāpē.
* 1915. gadā kā bataljona komandieris 22. kājnieku pulka sastāvā viņš piedalījās 1. Pasaules kara kaujās Rumānijas frontē.
* 1916. gada 15. janvārī Kureli kā rotas komandieri pārcēla uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu (komandieris Jukums Vācietis). Piedalījās kaujās sākot no 1916. marta pie Ķekavas.
* Aprīlī Kurelis atkal atgriezās 22. Ņižņijnovgorodas pulkā, kur 1916. gada 2. decembrī tika paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.
* 1917. gada aprīlī Kurelis atkal atgriezās 5. Zemgales pulkā kur ieņēma 2. bataljona komandiera amatu. Augustā viņš piedalījās kaujās pie Mazās Juglas, kur saindējās ar kaujas gāzēm un tika kontuzēts. 9. novembrī paaugstināts par pulkvedi.
* 1918. gada janvārī atvaļinājās no Krievijas armijas.
* Pēc demobilizācijas caur Vladivostoku viņš 1918. gada martā nonāca Šanhajā, kur satikās ar virsleitnantu Krišu Upelnieku, J.Ozolu un R.Valdmani. Viņiem izdevās panākt Francijas piekrišanu organizēt latviešu karaspēku Sibīrijā. 1918. gada 14. novembrī Sibīrijas un Urālu Latviešu Nacionālās padomes Centrālais Birojs Kureli iecēla par formējamā latviešu strēlnieku pulka (no decembra Imantas pulks komandieri). 1919. gada aprīlī Kurelis kļuva par Sibīrijas un Urālu Latviešu Nacionālās padomes Kara nodaļas priekšnieku un latviešu karaspēka daļu Sibīrijā komandieri, bet 9. augustā par kara lietu pārzini pie Latvijas Pagaidu valdības pārstāvja Sibīrijā un Tālajos Austrumos. Septembrī Kurelis kopā ar Imantas pulku ar kuģi devās apkārt pasaulei uz Latviju. Liepājā imantieši ieradās 21. novembrī. 23. novembrī viņu iecēla par Latvijas armijas virspavēlnieka štāba Organizācijas daļas priekšnieku.
* 1920. gada jūlijā Kurelis kļūst arī par Apsardzības ministrijas padomes pastāvīgo locekli, bet no septembra līdz 1921. gada aprīlim ieņēma arī Armijas virspavēlnieka štāba Organizācijas daļas priekšnieka amatu. Kopš 1921. gada 1. oktobra viņš ieņēma Tehniskās pārvaldes priekšnieka palīga amatu, bet no 1922. gada 1. februāra līdz 1940. gada 24. maijam Kurelis bija Tehniskās divīzijas komandieris. 1925. gada 22. jūnijā Kureli paaugstināja par ģenerāli. Ilgu laiku viņš bija arī Kara virstiesas loceklis.
* 1940. gada maijā Kurelis atvaļināts sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu.

Darbība 2. Pasaules kara laikā

No 1942. gada līdz 1943. gada decembrim Kurelis bija Latvijas invalīdu kooperācijas savienības slēgšanas un apsargāšanas arteļa “Apsardze” direktors. 1943. gadā, kad nacistu okupācijas varas iestādes pieļāva Aizsargu organizācijas atjaunošanu, viņš iestājās 5. Rīgas aizsargu pulkā.

1944. gada jūlija otrajā pusē Rīgas apriņķa priekšnieks un 5. Rīgas aizsargu pulka komandieris Veide, izpildot okupācijas pārvaldes rīkojumu noorganizēt no vēl atlikušajiem Rīgas apriņķa aizsargiem pa vienam bataljonam Rīgā, Skrīveros un Slokā, pilnvaroja ģenerāli Kureli apvienot militārā vienībā 3. un 4.iecirkņa aizsargus, nosaucot šo vienību par “Rīgas aizsargu pulka ģenerāļa Kureļa grupu”. Sākotnēji vienība bija paredzēta iespējamai frontes aizstāvēšanai un speciāli apmācītu cilvēku grupu nosūtīšanai partizānu darbībai frontes aizmugurē. 1944. gada septembrī kurelieši atkāpās uz Kurzemi, kur apmetās Strazdes un Ugāles apkārtnē. Vienības sastāvs nepārtraukti mainījās, sasniedzot 2000-3000 vīru kopskaitu, to papildināja arī dezertieri un leģionāri, kuri nevēlējās atstāt Latviju un doties uz Vāciju, kā arī no mobilizācijas izvairījušies jaunieši un vietējie iedzīvotāji.

Kureļa grupa uzturēja ciešus sakarus ar 1943. gada 13. augustā nelegāli nodibināto nacionālās pretošanās kustības organizāciju – Latvijas Centrālo padomi, - kā arī ar Zviedrijas militāro izlūkošanas dienestu. Ģenerālis Kurelis un īpaši viņa štāba priekšnieks LCP militārās komisijas loceklis Upelnieks cerēja uz iespējamu 1919. gada situācijas atkārtošanos. 1944. gada 14. novembrī vācu SS un SD vienības aplenca un arestēja to galvenos spēkus Puzes pagasta "Stiklos". 20. novembrī 8 kureliešu štāba virsniekus jūras kāpās pie Liepājas nošāva, bet daudzi simti nonāca nacistu koncentrācijas nometnēs Štuthofā un Kēnigsbergā. Aktīvu pretestību vāciešiem izrādīja leitnanta Rubeņa bataljons Abavas upes rajonā. Rubenieši vairāk nekā 500 vīru sastāvā sekmīgi atsita daudzus vācu uzbrukumus un turpināja cīņu līdz pat 9. decembrim, kad, pārspēka mākti, bija spiesti izklīst.

14. novembrī pēc Kureļa un citu viņa virsnieku arestēšanas notikusi kratīšana, pēc kuras SS obergrupenfīrers R. Junklauss informējis, ka Jekelns uzskatot Kureli par godīgu "tautieti" un karavīru, atbrīvo viņu un ļauj doties pie savas ģimenes. Saskaņā ar Augstākā SS un policijas komandiera Ostlandē un Ziemeļkrievijā SS obergrupenfīrera Fridriha Jekelna rīkojumu Kureli nosūtīja uz Vāciju Latviešu leģiona ģenerālinspektora Rūdolfa Bangerska štāba rīcībā, kur viņam vajadzēja sniegt ziņas par notikušo. Pēc četrām dienām Kureli izsauca uz Talsiem, kur viņu atbruņoja un atsavināja dokumentus. Pēc tam Kurelim paziņoja, ka viņš tiek nosūtīts uz Dancigu ģenerāļa Latviešu leģiona ģenerālinspektora Rūdolfa Bangerska rīcībā. 20. novembra vakarā Kurelis ar kuģi devās uz Vāciju, kur atkal tika pratināts, tikai šoreiz SS grupenfīrera Bangerska štābā.

Kad leģiona ģenerālinspekcijas štābam frontes tuvošanās dēļ 1945. gada janvāra beigās steigā bija jāatstāj Danciga, ģenerālis Kurelis prasījis, lai evakuē arī viņu ar ģimeni, bet A. Silgailis to rupji noraidījis. Tā rezultātā Kurelim ar kājām un, pārvarot lielas grūtības, vienatnē knapi izdevās izbēgt no strauji tuvojošās sarkanās armijas. Viņa sieva ar abiem mazajiem bērniem no padomju okupācijas zonas angļu okupētajā Šlēsvigā-Holšteinā nonāca tikai gandrīz divus gadus vēlāk.