Latvieši vēstures likteņdzirnās: oktobris 2010

Kopējais lapas skatījumu skaits

sestdiena, 2010. gada 30. oktobris

Sakaru skola


Sakaru skolas pamatuzdevums ir nodrošināt visu kategoriju Nacionālo bruņoto spēku karavīru un valsts aizsardzības sistēmas darbinieku vienotu, kvalitatīvu un NATO standartiem atbilstošu dažādu līmeņu speciālistu sagatavošanu sakaru specialitātēs, datortehnikas, datorprogrammu lietošanā un kriptēšanā (valsts noslēpuma un NATO/ES klasificētās informācijas, informācijas dienesta vajadzībām datu aizsardzība, kas tiek apstrādāta elektroniskā veidā.

Vēsture

1992. gada 15. maijs ir uzskatāms par NBS Sakaru skolas oficiālo dibināšanas dienu, taču skolas pirmsākumi ir meklējami vēl agrāk. Jau 1991.gada decembrī tika uzsāktas sarunas par to, ka Latvijas Republikas Aizsardzības spēkiem nepieciešams apmācīt kvalificētus sakarniekus.

1991. gadā īsi pirms ziemassvētkiem majors Ivars Redisons kopā saaicināja Siguldas apkaimē dzīvojošos radioamatierus, lai kopīgi apsvērtu iespēju dibināt vienību, kurā būtu jāuzsāk sakarnieku apmācība Aizsardzības spēku vajadzībām. Sanāksme notika patriotisku jūtu garā ar vēlmi pēc iespējas ātrāk uzsākt pirmo Latvijas karavīru apmācību sakarnieka specialitātē. Varētu teikt, ka Siguldā majora Ivara Redisona vadībā, pie pirmās sakarnieku apmācības izstrādes šūpuļa Latvijas valsts Aizsardzības vajadzībām, stāvēja radioamatieris: Imants Baumanis, Latvijas valsts radio un televīzijas centra Siguldas raidīšanas un uztveršanas centra priekšnieks Artūrs Pliķēns, Latvijas valsts radio un televīzijas centra Siguldas raidīšanas un uztveršanas centra elektromehāniķis Egils Kupšs, Latvijas valsts radio un televīzijas centra Siguldas raidīšanas un uztveršanas centra darbinieks Jānis – Oskars Vanags un radioamatieris Jānis Gailevičs. Par mācību centra pirmo bāzes vietu tika izvēlēts bijušais Padomju armijas civilās aizsardzības sakaru centrs Siguldā. Siguldas apkaime sakaru skolas pastāvēšanai bija ģeogrāfiski ļoti laba vieta. Šis rajons ar savu reljefu bija labvēlīgs praktisko sakaru apmācību organizēšanai. 1991. gada nogalē šajā bāzē vēl atradās pēdējie Krievijas armijas virsnieki. Pamazām tajā ieradās pirmie mācību centra sakaru speciālisti. Tika uzsākts darbs pie mācību programmu izstrādes. Vēsturiski šis bija ļoti interesants laiks.

Drīz Krievijas armijas civilās aizsardzības sakaru centra bāze pilnībā tik nodota Latvijas valsts lietošanā. Jau 1991. gada nogalē tika nosūtīti pirmie karavīri uz sakarnieku apmācībām, kuru apmācības notika līdz 1992. gada aprīlim. Ar 02.01.1992. tika dibināts Latvijas Republikas Aizsardzības spēku Siguldas sakaru bataljons, un tā komandieris līdz 20.05.1992. bija majors Ivars Redisons. No 20.05.1992 Siguldas Sakaru bataljona komandiera pienākumus uzsāka pildīt civila persona Vivina Netle (vēlāk majore). 15.05.1992. notika nosaukuma maiņa, Siguldas sakaru bataljons tika pārdēvēts par LR Aizsardzības spēku robežsargu brigādes Siguldas sakaru mācību centru ar LR Aizsardzības ministra T.Jundža apstiprināto štatu sarakstu un šis datums tiek uzskatīts par mācību centra dibināšanas datumu. 1992. gada maijā Robežsargu brigādes Siguldas sakaru mācību centrā ieradās nākošie obligātā militārā dienesta karavīri, kuru sakaru apmācības kurss bija 3 mēneši. Pirmie audzēkņi – robežsargi Siguldas sakaru mācību centrā apguva jaunkareivja apmācību, deva karavīra zvērestu un tad uzsāka apgūt sakarnieka specialitātei nepieciešamās zināšanas. Skolas rīcībā esošais tehniskais aprīkojums tolaik bija trūcīgs. Par sakaru līdzekļiem tika izmantoti ultraīsviļņu radiostacija „Lini”, ko līdz tam izmantoja lauksaimniecībā, ultraīsviļņu radiostaciju R-111 (matojums no padomju armijas) padomju milicijas mantojums portatīva ultraīsviļņu radiostacija „Lastočka” viena īsviļņu radiostacija R - 130 un citu novecojušu radiosakaru tehniku. Apmācību kvalitātes uzlabošanai, aktīvi tika meklēti jauni pasniedzēji. 1992. gada rudenī mācību centrā ieradās pirmie zemessargi, kas apguva ne tikai sakaru operatoram vajadzīgās zināšanas, bet tika gatavoti ar padziļinātām zināšanām radiosakaros.1992. gadā pateicoties leitnantam Jānim – Oskaram Vanagam tika izveidota pirmā Latvijas valstī militāro radioamatieru kluba stacija.

Sakaru mācību centrs veidojās arī Ogrē, tāpēc mirkli bija pārdomas, vai Siguldas sakaru mācību centrs netiks likvidēts. Vairākus gadus Siguldas sakaru mācību centrs aktīvi sadarbojās ar Zemessardzes Ogres sakaru mācību centru. Sadarbības rezultātā Siguldas sakaru mācību centrs guva nopietnu atbalstu no Zemessardzes Ogres sakaru mācību centra priekšnieka zemessardzes majora Valfrīda Klagiša. Šajos 15 gados skolai vairākkārt ir nācies cīnīties par savu pastāvēšanu un pierādīt tās nepieciešamību, kā rezultātā Siguldas sakaru mācību centrs kļuva par vienīgo vienību, kura apmāca sakaru speciālistus. Siguldas sakaru mācību centrs ir spējis pierādīt savu dzīvotspēju. Laika gaitā skolai ir bijusi arī dažāda pakļautība. 1997. gadā tā bija Ādažu mobilo strēlnieku brigādes pakļautībā, bet no 1998. gada, kā patstāvīga vienība, NBS Siguldas sakaru mācību centrs tika pakļauts Zemessardzes komandierim. No 2002. gada NBS Sakaru mācību centrs tika pakļauts Mācību vadības pavēlniecības štābam. Ar 01.06.2004. NBS Sakaru mācību centrs tika pārdislocēts no Siguldas uz Rīgu un izvietots NAA teritorijā un iekļauts Mācību vadības pavēlniecības štāba struktūrā.

Lielu ieguldījumu skolas attīstībā ir devis NBS AŠ J-6 departamenta priekšnieks pulkvežleitnants Ēriks Plečkins. Viņš ir ieguldījis daudz darba un enerģijas, lai skola pilnveidotos un būtu tāda, kāda tā ir šobrīd. Skolas kolektīvā ir iekļāvušies jauni, perspektīvi speciālisti.

Jaunajās telpās skolas kolektīvs sāka jaunu dzīvi. Tika ieviestas vairākas jaunas mācību programmas. Pasniedzēji strādāja pie tā, lai realizētu NATO prasības un risināja skolas akreditācijas jautājumus. Skola ieguva jaunu nosaukumu. 2005. gadā tā kļuva par NBS Sakaru skolu. Tika apstiprināts jauns štata vietu skaits, notika vienības reorganizācija. Skola pārkārtojās tā, lai varētu veiksmīgi pildīt savus pienākumus, atbilstoši jaunajām NATO prasībām.

Skolas komandieri tās 15 pastāvēšanas gados bija majors Ivars Redisons, majore Vivina Netle, kapteinis Raivis Priednieks, komandiera vietas izpildītāja pienākumus pildīja virsleitnants Jānis Krīvens, virsleitnants Andris Tomašauskis, pēc viņa 2002. gadā NBS Sakaru mācību centra komandieris kapteinis Egils Kupčs, bet 2004. gadā par NBS Sakaru skolas komandieri kļuva kapteinis Normunds Kuplums.

Sakaru skolas uzšuves.



NBS Sakaru skolas ikdienas formas, izšutā uzšuve.



NBS Sakaru skolas lauku formas, tuksnešu krāsas,izšutā uzšuve.

Kājnieku skola

NBS Kājnieku skola veic Nacionālo bruņoto spēku karavīru individuālo apmācību, piedalās atbilstošas specifikas apmācību programmu izstrādē, esošo apmācību programmu analīzē un pilnveidošanā nodrošinot karavīra sastāva speciālistu apmācību atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku kvalifikācijas prasībām.

Vēsture

Vidzemes tālākajā nostūrī, pakalnu vidū, iegūlies ezers ar četrām salām, bet tā dienvidu krastā atrodas pilsēta, kurai dots Alūksnes vārds.

1992.gada 11.novembrī ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministra pavēli tika izveidots Mobilo strēlnieku bataljons, pirmā regulārā armijas vienība Latvijas Republikas austrumu daļā.

Vienības teritorija aptuveni aizņem 40 hektārus lielu platību. Tā izvietota 7.Siguldas kājnieku pulkam celtajās kazarmās, pirmās no tām tika celtas 1923.-1929. gadam, tādēļ šīs ēkas var uzskatīt par Latvijas armijas vēstures pieminekļiem. Līdz ar to mēs cenšamies būt 7.Siguldas kājnieku pulka labo tradīciju turpinātāji un tālāk nesēji.

Mūsu vienības Kaujas karogs un Krūšu nozīme ir darināti par pamatu ņemot 7.Siguldas kājnieku pulka simboliku.

No 1998.gada tā pamatuzdevums bija obligātā militārā dienesta karavīru pamatapmācība. 2004.gada oktobrī Mobilo strēlnieku bataljons uzsāka profesionālā dienesta karavīru pamatapmācību, bet 2005.gada septembrī virsnieku kandidātu kursu pamatapmācības posma realizāciju. Tās laikā karavīri apguva militārās pamatzināšanas un sagatavojās turpmākajam dienestam citās NBS vienībās . Karavīri dienesta laikā uzlabo savu fizisko sagatavotību, iemācās kopīgi pārvarēt morālās un fiziskās grūtības.

Apmācību programma ietver: darbību ar ieročiem, individuālās kaujas iemaņas, darbs ar karti un orientēšanās apvidū, pirmās palīdzības sniegšana, ierindas apmācība, likumi un reglamenti, Latvijas valsts un armijas vēsture u.c. Apmācību laikā ir paredzētas trīs taktiskās mācības Strautiņu poligonā. 2006.gada 10. februārī Mobīlo strēlnieku bataljonā noslēdzās pēdējais obligātā militārā dienesta karavīru pamatapmācības kurss. Kopā 8 gadu laikā tika apmācīti vairāk nekā 9000 obligātā militārā dienesta karavīri.

2006.gada 1.aprīlī ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministra pavēli Mobilo strēlnieku bataljons tiek pārdēvēts par NBS Kājnieku skolu. Kājnieku skolas pamatuzdevums – organizēt un nodrošināt pamatapmācības un kvalifikācijas celšanas kursus NBS karavīriem, pamatojoties uz NBS pieprasījumu un rekrutēšanas plānu.

2006. gadā tiek uzsākts Ložmetējnieka un ložmetējnieka palīga kurss, kā arī Militārā autotransporta „B” kategorijas autovadītāja kvalifikācijas kurss.

Vienības komandieri:

pulkvedis ĒRIKS MELNIS
(1992.g. 11.novembra līdz 1994.g. 5. augustam)

pulkvežleitnants DAINIS RENGARTS
(1994.g. 5.augusta līdz 1995. g. 8. februārim)

majors AINĀRS OZOLIŅŠ
(no 1995.g. 8. februāra – 2001. g. 26. jūlijam)

pulkvežleitnants AIVARS VIZULIS
( no 2001.g. 26. jūlija – 2005.g. 11. jūlijam)

kapteinis AGRIS OZOLIŅŠ
no 2005.g. 11. jūlija

NBS Kājnieku skolas simbolika apstiprināta ar Aizsardzības ministra2006.gada 10.augusta pavēli Nr. 275

NBS Kājnieku skolas karogs

Daugavas vanagu Vācijas valde 1995.gadā karogu dāvināja Mobilo strēlnieku bataljonam (par paraugu ņemts 7.Siguldas kājnieku pulka karogs).


NBS Kājnieku skolas karoga averss.


NBS Kājnieku skolas karoga reverss.

Mainot vienības nosaukumu no „Mobilais strēlnieku bataljons” uz „Kājnieku skola” (AM 30.01.2006. pavēle Nr.34 „Par NBS Mobilo strēlnieku bataljona nosaukuma maiņu”), Mobilo strēlnieku bataljona karogs tradīciju saglabāšanai pēctecības kārtībā tiek nodots jaunizveidotajai vienībai.

Berete

Berete ir melnā krāsā atbilstoši galvas izmēram. Beretes apakšējā mala ir ar ādas apdari, caur kuru ir izvērta melna aukliņa.

Berete tiek nēsāta komplektā ar kokardi. Nav pieļaujama to nēsāšana atsevišķi. Nēsājot bereti, tai ir jābūt pilnībā uzliktai uz galvas virsmas. Berete tiek nēsāta ar kokardi virs kreisās acs 1–2 centimetrus no uzacs. Beretes virsma virs kokardes ielocīta, un beretes virsmas labā puse nolocīta – militārā sveicienā veido taisnu līniju ar labās rokas apakšdelmu un plaukstu.

Berete tiek nēsāta visos gadalaikos pie ikdienas un lauka formas atbilstoši LR Nacionālo bruņoto spēku (NBS) nolikumiem par karavīru formas tērpa nēsāšanu prasībām.

Bereti nevalkā lauka apmācību laikā.

NBS Kājnieku skolas komandsastāva instruktoriem – aiz kokardes fonā (diametrā nepārsniedzot kokardes ārējo malu) tiek ievietots tumši sarkans audums, kas norāda, ka šie instruktori ir karavīru vadītāji.

Kokarde un emblēma

Kokardes pamatu veido ozollapu vainags un Maltas krusts ar slīpām sānu skaldnēm, krusta centrā, vienā plaknē – septiņstūru vairogs.

Ozollapu vainags simbolizē: ozols – spēks, izturība, vainags – pilnību, bezgalība, mūžība.
Maltas krusts – kā pamats ņemta 7. Siguldas kājnieku pulka krūšu zīme, vēlāk arī Mobilo strēlnieku bataljona krūšu zīme, kas simbolizē stingru pamatu, vēsturisko mantojumu.

Durklis – ierocis, kas simbolizē kājniekus.


Kājnieku skolas beretes kokarde.

Emblēmas pamatu veido ozollapu vainags un Maltas krusts, krusta centrā – septiņstūru vairogs, centrālajā daļā vertikāli pa ass līniju durklis, uz Maltas krusta kreisā stara burts K, uz labā – S (Kājnieku skola).

Emblēmu atļauts lietot, atveidojot to uz dažādiem suvenīriem (bloknotiem, pildspalvām, uzlīmēm, krūzēm, cepurēm un līdzīgiem priekšmetiem) NBS komandiera noteiktajā kārtībā.


Kājnieku skolas emblēma.

NBS Kājnieku skolas piedurknes uzšuves apraksts

Ikdienas formas tērpam.

Piedurknes uzšuvei ir vairoga forma, pa uzšuves perimetru apvilkta līnija sudraba krāsā. Uzšuves augšdaļā uz sudraba fona ar ziliem burtiem ir uzraksts ”Alūksne” (skolas dislokācijas vieta). Zem uzraksta ”Alūksne” uzšuve pārdalīta uz pusēm. Uzšuves kreisā puse ir zilā krāsā, bet labā oranžā (krāsas pārņemot no Mobilo strēlnieku bataljona simbolikas). Krāsainā laukuma centrā atrodas Kājnieku skolas emblēma, kur Maltas krusta stari ir (Latvijas karoga) sarkanā krāsā, krusta skaldnes, durklis, vainags – sudraba krāsā. Uz Maltas krusta kreisā stara burts K, uz labā – S

Lauka formas tērpam.

Piedurknes uzšuvei ir vairoga forma, uz zaļa fona pa uzšuves perimetru ir līnijas melnā krāsā. Uzraksts ”Alūksne” melnā krāsā. Zem uzraksta joslas ”Alūksne” uzšuves centrā ir Kājnieku skolas emblēma, kur Maltas krusta skaldnes, ozollapu vainaga un durkļa kontūras izšūtas ar melnu diegu. Uz Maltas krusta kreisā stara burts K, uz labā – S (Kājnieku skola), burtu augstums.

Vecā parauga Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona, ikdienas formas izšūtā uzšuve.


Vecā parauga Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona, lauku formas uzšuve. Uzšuve veidota krasu spiedes tehnikā.


Vecā parauga Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona, lauku formas izšūtā uzšuve.


Vecā parauga Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona, lauku formas izšūtā uzšuve.



                                               Kājnieku skolas ikdienas formas uzšuve.


Kājnieku skolas lauku formas, izšūtā uzšuve.


Kājnieku skolas lauku formas, izšūtā uzšuve.

Kājnieku skolas lauku formas, izšūtā uzšuve.

NBS Kājnieku skolas krūšu zīmes apraksts

Krūšu zīmes pamatu veido ozollapu vainags (ozols – spēks, izturība, vainags – pilnību, bezgalība, mūžība) un Maltas krusts (kā pamats ņemta 7. Siguldas kājnieku pulka krūšu zīme, vēlāk arī Mobilo strēlnieku bataljona krūšu zīme, kas simbolizē stingru pamatu, vēsturisko mantojumu) ar slīpām sānu skaldnēm, krusta centrā, vienā plaknē – septiņstūru vairogs.



Averss

Krūšu zīme izgatavota no apzeltīta metāla, kur Maltas krusta stari pildīti ar emalju (Latvijas karoga) sarkanā krāsā, krusta skaldnes, durklis, burti, cipari, vainags – zelta krāsā. Uz Maltas krusta kreisā stara burts K, uz labā – S (Kājnieku skola), uz apakšējā stara zem durkļa – 2006 (NBS Kājnieku skolas dibināšanas gads).

Reverss

Iegravēts krūšu zīmes numurs. Skrūve krūšu zīmes piestiprināšanai.

NBS Kājnieku skolas krūšu zīmes nēsāšanas tiesības tiek piešķirtas atbilstoši Kājnieku skolas krūšu zīmes nolikumam.


Mobilo strēlnieku bataljona krūšu zīme.

3.reģionālais nodrošinājuma centrs

Vēsture

Valsts dienesta mācību centrs

Pēc Latvijai traģiskajiem 1991.gada 19.-21.augusta notikumiem un līdz ar Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atgūšanu tika pieņemts lēmums par speciālas mācību vienības – Latvijas Republikas Sabiedrības drošības departamenta (SDD) Valsts dienesta mācību centra izveidi ar izvietojuma vietu Rīgas rajona Mālpilī. Par oficiālo mācību centra dibināšanas datumu uzskata 1991.gada 2.septembri, kad mācību centra priekšnieks izdeva pirmo pavēli par mācību procesa uzsākšanu. Ar SDD priekšnieka J.A.Bašķera pavēli 1991.gada 26.augustā par mācību centra priekšnieku iecēla Vili Raupu. 1991.gadā mācību centrs sagatavoja pirmos Valsts militārā dienesta pārvalžu priekšniekus, 190 virsdienesta un 172 obligātā dienesta robežsargus un robežsardzes instruktorus. 1991.gada 11.novembrī Brāļu kapos mācību centra audzēkņi pirmo reizi pēc valsts neatkarības atjaunošanas deva karavīra zvērestu.

Mālpils mācību centrs

Sakarā ar SDD reorganizāciju un pāriešanu jaunizveidotās Aizsardzības ministrijas (AM) sastāvā mācību centrs 1992.gada februārī kļuva par AM Aizsardzības spēku Mālpils mācību centru. Par mācību centra priekšnieku un vēlāk arī par brigādes komandieri 1992.gada 7.aprīlī iecēla pulkvedi Andri Paukšinu. 1992.gada 4.aprīlī aizsardzības ministrs personīgi pasniedza leitnanta zīmotnes pirmajiem mācību centra jaunajiem virsniekiem. Paralēli mācību centram 1992.gada aprīlī Mālpilī darbību uzsāka jaunizveidotās Nacionālās aizsardzības akadēmijas pirmais virsnieku sešu mēnešu sagatavošanas kurss un Goda sardzes rota.

Aizsardzības spēku mācību centrs
Izpildot Aizsardzības spēku komandiera pavēli par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku (KFBS) Lilastes kara pilsētiņas pārņemšanu, Mālpils mācību centru 1992.gada jūlijā pārvietoja uz Carnikavas pagasta Lilasti. 1993.gada 9.martā mācību centru pārdēvēja par Aizsardzības spēku mācību centru, kura pakļautībā nodeva arī jaunizveidoto Atsevišķo ķīmiskās aizsardzības rotu. 1992.-1993.gadā mācību centrs jaunizveidoto Aizsardzības spēku vienību vajadzībām sagatavoja 545 obligātā dienesta kareivjus un 83 instruktorus. Šajā laikā mācību centrs uzsāka arī savu starptautisko darbību, kad Lilastē 1993.gada maijā notika pirmās Baltijas valstu kopējās kājnieku rotu mācības un sporta sacensības.
Sakarā ar KFBS Ādažu bāzes un poligona pārņemšanu 1994.gada 10.augustā sākās mācību centra pārvietošana uz Ādažiem (Kadagu), bet jau 18.augustā tas pilnībā darbojās Ādažos. Šajā laikā sākās intensīva bāzes infrastruktūras rekonstruēšana, lai sagatavotu nepieciešamās telpas mācību centra un Baltijas bataljona (BALTBAT) izvietošanai. BALTBAT savu darbību Ādažos uzsāka 1995.gada janvārī. Mācību centrs uzsāka un līdz BALTBAT projekta slēgšanai 2003.gada septembrī veica šī bataljona, kā arī BALTBAT Apmācību grupas (BTT) atbalstu.

Mobilo strēlnieku brigāde

1995.gada 9.janvārī uz Aizsardzības spēku mācību centra bāzes izveidoja Mobilo strēlnieku brigādi ar tās štābu, Atbalsta un Mācību bataljoniem. Brigādes sastāvā iekļāva Mobilo strēlnieku bataljonu Alūksnē, Inženiersapieru bataljonu Salaspilī, Izlūkdesanta bataljonu Sužos, Sakaru mācību centru Siguldā, Robežsardzes mācību centru Ventspilī, kā arī 1996.gada septembrī jaunizveidoto 100mm Lielgabalu divizionu Ādažos. 1995.gada 5.martā par brigādes komandieri iecēla zemessardzes kapteini Juri Bezzubovu, bet 1996.gada 25.oktobrī – pulkvedi Ēriku Melni. 1995.gada 10.februārī Kanādas “Daugavas Vanagu” apvienība dāvināja vienības karogu. To oficiāli pasniedza 1996.gada 11.novembrī. 1993.-1997.gadā notika vidēji četri obligātā dienesta kareivju iesaukumi. Katrā iesaukumā bija aptuveni 250-300 kareivji, kas apguva jaunkareivju programmu, kājnieku, artilēristu un citas specialitātes. 1997.gadā Mācību bataljonā eksperimentālā kārtā uzsāka latviešu valodas apmācību krieviski runājošajiem obligātā dienesta kareivjiem. Eksperimentu atzina par nepieciešamu un šo apmācību ieviesa kā papildus apmācību obligātā dienesta kareivju sagatavošanā.

Mobilo strēlnieku mācību centrs

Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstības koncepciju 1997.gada martā “iesaldēja” brigādes štāba darbību un izveidoja Mobilo strēlnieku mācību centru (MSMC), kurš pārņēma brigādes štāba un Ādažos izvietoto apakšvienību juridiskās saistības, funkcijas un uzdevumus, bet pārējās brigādes apakšvienības kļuva par atsevišķām vienībām vai tika likvidētas. 1997.gada 27.martā par mācību centra komandieri iecēla majoru Normundu Aizpuru.
1998.gadā mācību centra instruktori sadarbībā ar BTT instruktoriem no Lielbritānijas un Nīderlandes uzsāka profesionālā dienesta karavīru sagatavošanu BALTBAT Latvijas kontingenta un NBS vienību vajadzībām pēc kareivju un komandieru kaujas kursu programmām. 1998.gada 6.novembrī notika pirmais rudenss kross "Kadaga", kura iniciators bija Nīderlandes Bruņoto spēku jūras kājnieks Klāss Voss. Lai Ādažu bāzi varētu izmantot NATO/PfP vingrinājumiem un mācībām, par vienu no svarīgākajiem MSMC uzdevumiem noteica bāzes un poligona infrastruktūras objektu sakārtošanu atbilstoši NATO standartiem, jo Ministru kabinets ar 1999.gada 10.marta rīkojumu valsts īpašumā saglabāja Ādažu poligona teritoriju 7784 hektāru platībā, kā arī 150 infrastruktūras objektus. Poligona apsaimniekošanas un attīstības plānošanas jomā vairākus gadus MSMC aktīvi sadarbojās ar Lielbritānijas Vieglo ieroču korpusa skolas Īslaicīgās apmācības grupas instruktoriem, kuri izstrādāja Ādažu poligona noteikumus un vadīja vairākus starptautiskus Poligona vadības un kaujas šaušanas kursus. 1999.gadā šo jautājumu risināšanā iesaistījās Dānijas Bruņoto spēku vienība – Jaegerspris Shooting and Training Area, kas kļuva par MSMC sadraudzības vienību. Šajā laikā mācību centrs uzsāka apkārtējās vides aizsardzības jautājumu sakārtošanu. Vairāku gadu garumā ASV, Zviedrijas un Latvijas militārie un civilie vides speciālisti strādāja pie mācību centra vides pārvaldes plāna sagatavošanas. Viens no plāna izstrādes rezultātiem ir valsts nozīmes Mazuikas un Lieluikas ezeru dabas lieguma izveidošana poligona teritorijā.

Mobilo strēlnieku mācību centrs (brigāde)

1999.gada 1.jūlijā mācību centram noteica jaunus uzdevumus, veica grozījumus štatu sarakstā un mainīja vienības nosaukumu uz Mobilo strēlnieku mācību centrs (brigāde), jo mācību centra pakļautībā nodeva Artilērijas divizionu un jaunizveidoto C tipa Kājnieku bataljonu, bet administratīvā pakļautībā - Baltijas bataljona Latvijas kontingentu, kuru 2000.gada novembrī iekļāva Sauszemes spēku 1.Kājnieku bataljona (LATBAT) sastāvā.
2000.gadā mācību centrs veica karavīru apmācību tādās specialitātēs kā nodaļas komandieris, granātšāvēju, ložmetēju un prettanku lielgabalu apkalpes numuri. 2001.gadā uzsāka arī vada sanitāru apmācību, kuras realizācijā lielu atbalstu sniedza Zviedrijas Bruņotie spēki, gan sagatavojot instruktorus, gan dāvājot nepieciešamo aprīkojumu. Savukārt Norvēģijas Bruņotie spēki sniedza atbalstu nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas (NMN) kursu organizēšanā un NMN skolas izveidošanā. Mācību centra NMN mācību nodaļa veic nesprāgušās munīcijas neitralizēšanu Rīgā un Rīgas rajonā.
Līdz ar mācību centra pārvietošanu uz Ādažiem strauji palielinājās starptautiskā sadarbība. Dažādu sadarbības projektu ietvaros mācību centra virsnieki un instruktori papildināja zināšanas ārvalstu kara skolās, specializētos kursos un semināros. Kopš 1999.gada Norvēģijas Bruņotie spēki norīko virsnieku padomnieku mācību centra personāla apmācībai un kompetences palielināšanai. Ar Britu Padomes atbalstu šeit pat Ādažos karavīri apgūst militāro angļu valodu. Mācību centrs sniedza uzņēmējvalsts atbalstu tādu vingrinājumu organizēšanā kā “Baltic Challenge ‘96”, “Baltic Hope ‘97”, “Cooperative Best Effort ‘97”, “Baltic Trainer ’97 II”, Baltic Trial ’97 I”, “Medceur ‘99”, “Cornerstone ‘99”, “Viking 99”, “Baltic Eagle ’2000”, kā arī piedalījās to štābu darbā. Ik gadus mācību centrā notiek aptuveni 50 augsta līmeņa vizītes. Mācību centru apmeklēja Baltijas valstu un Čehijas prezidenti, Norvēģijas karalis, ASV, Ziemeļvalstu un citu valstu parlamentu deputāti, Ārlietu un Aizsardzības komisiju pārstāvji, kā arī augsta ranga NATO un tās dalībvalstu virsnieki. Aktīvi mācību centru apmeklē dažādu valstu kara skolu un štāba virsnieku kursu klausītāji un vadība. Lielu interesi izrāda Ziemeļvalstu rezerves un atvaļinātie virsnieki, kas savos ceļojumu maršrutos iekļauj Ādažu apmeklējumu.
Saskaņā ar NBS attīstības plānu mācību centrs 2001.gada martā uzsāka darbu pie MSMC reorganizācijas par bāzes atbalsta vienību, kā arī bāzes infrastruktūras un poligona attīstības plānu izstrādāšanas. Šo plānu sagatavošanā atbalstu sniedz Norvēģijas, Dānijas un Zviedrijas Bruņoto spēku speciālisti. 2001.gada 5.jūnijā aizsardzības ministrs apstiprināja mācību centra simboliku – piedurknes un krūšu zīmi. 2001.gada 14.jūnijā mācību centra komandiera amatā iecēla majoru Aināru Ozoliņu. Pamatojoties uz aizsardzības ministra 2001.gada 27.augusta pavēli Nr.319, Mobilo strēlnieku mācību centru (brigādi) iekļāva Sauszemes spēku sastāvā un nodeva Zemessardzes komandiera pakļautībā.
2002.gada janvārī sadarbībā ar Norvēģijas Bruņoto spēku speciālistiem mācību centrs uzsāka darbu pie karavīru labklājības projekta. Projekta ietvaros mācību centrā ieviesa vairākas jaunas tradīcijas kā, piemēram, svinīgu karavīru atvaļināšanu rezervē, karavīru mākslinieciskās pašdarbības skates un karavīru ģimeņu dienu. Sadarbībā ar pārējām Ādažos izvietotajām vienībām 2002.gadā notika vairākas Atvērto durvju dienas Latvijas skolu audzēkņiem un Ādažu pagasta iedzīvotājiem. 2002.gada 4.janvārī iznāca elektroniskā izdevuma (avīzes) par jaunāko militārajā jomā Ādažos "MSMC Ziņas" pirmais numurs. Līdz gada beigām, kad avīzi nomainīja mājas lapa, iznāca 41 numurs. Visa gada garumā mācību centrs nodrošināja ārrindas zemessargu apmācību Ādažu poligonā. Zemessargi apguva ložmetējnieku, grānātmetējnieku un prettanku speciālistu teorētiskās un praktiskās iemaņas. 2002.gadā mācību centrs izstrādāja vairākus nozīmīgus plānus – Ādažu poligona attīstības plānu 2003. – 2006.gadam, dabas lieguma “Lieluikas un Mazuikas ezeri” dabas aizsardzības plānu 2002. – 2007.gadam un Ādažu poligona dabas aizsardzības plānu 2002. – 2007.gadam. Dabas aizsardzības plānu sagatavošanā lielu atbalstu sniedza Latvijas Dabas fonda speciālisti. 2002.gada aprīlī uz mācību centra NMN mācību nodaļas bāzes izveidoja Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skolu. Visa gada garumā mācību centrs saņēma aprīkojumu no Zviedrijas 2.Kājnieku bataljona, Inženieru rotas un 2.-4.līmeņa remontdarbnīcas izveidošanai.
Saskaņā ar aizsardzības ministra 2002.gada 26.novembra pavēli Nr.289 ar 2003.gada 1.janvāri Mobilo strēlnieku mācību centru (brigādi) nodeva NBS Mācību vadības pavēlniecības pakļautībā. Likvidējot juridiskās personas statusu 1.Kājnieku bataljonam (LATBAT), ar 2003.gada 1.janvāri mācību centrs kļuva par visu Ādažos izvietoto vienību finansu un materiālo resursu pārvaldītāju. 2003.gada 2.janvārī sāka darboties Ādažos izvietoto vienību Internet mājas lapa .

2003.gada 17.janvārī aizsardzības ministrs ar pavēli Nr.15 apstiprināja mācību centra štatu jaunā redakcijā, tā struktūrā iekļaujot Administrāciju, Operatīvo daļu, Nodrošinājuma daļu, Medicīnas vadu un Atbalsta rotu. 2003.gada 3.septembrī mācību centra sastāvā iekļāva jaunizveidoto Inženiertehnisko rotu, bet 2003.gada 5.septembrī - Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem rotu un 2003.gada 27.oktobrī - Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotu. 2003.gadā mācību centrs turpināja zemessargu apmācību, kā arī veica Nacionālā atbalsta elementa funkcijas, sniedzot atbalstu Latvijas kontingenta vienībām, kas piedalās starptautiskajās operācijās. 2003.gada 16.-26.septembrī mācību centrs sniedza atbalstu starptautiskajām štāba mācībām “Baltic Eagle ‘2003”, bet 4.decembrī darbību uzsāka karavīru ēdnīca.
Saskaņā ar aizsardzības ministra 2004.gada 1.marta pavēli Nr.60 ar 1.martu Mobilo strēlnieku mācību centru (brigādi) nodeva Sauszemes spēku komandiera pilnā pakļautībā. 2004.gada 1.maijā mācību centra un citu Ādažos izvietoto vienību pārstāvji un obligātā militārā dienesta karavīri bāzes teritorijā iestādīja desmit bērzus – pa vienam kociņam katrai jaunajai ES dalībvalstij. Turpinot Nacionālo bruņoto spēku reorganizāciju, Mobilo strēlnieku mācību centru (brigādi) ar aizsardzības ministra 2004.gada 16.jūnija pavēli Nr.182 reorganizēja par 3.Reģionālo nodrošinājuma centru (3.RNC).

3.reģionālais nodrošinājuma centrs

2004.gada 29.aprīlī aizsardzības ministrs ar pavēli Nr.149 apstiprināja 3.RNC štatu sarakstu, kas stājās spēkā ar 2004.gada 1.jūliju. 3.RNC sastāv no tā štāba, Ādažu, Alūksnes un Daugavpils apgādes bāzēm. 3.reģionālā nodrošinājuma centra galvenais uzdevums ir nodrošināt apgādes bāzēs izvietotās vienības ar infrastruktūru, mācību bāzi un visa veida apgādes atbalstu. Saskaņā ar aizsardzības ministra 2004.gada 16.jūnija pavēli Nr.182 3.reģionālais nodrošinājuma centrs ir Mobilo strēlnieku mācību centra (brigādes) tiesību un saistību pārņēmējs. 3.reģionālais nodrošinājuma centrs ir iekļauts Nodrošinājuma pavēlniecības sastāvā. 2004.gada 22.jūnijā ar pavēli Nr.51-mk Aizsardzības ministrs par 3.Reģionālā nodrošinājuma centra komandieri iecēla pulkvežleitnantu Andri Čakārni. Bet ar 2005.gada 16.oktobri pulkvežleitnants A.Čakārnis devās starptautiskajā miera nodrošināšanas misijā un kopš 2005.gada 17.decembra līdz 2006.gada 21.augustam 3.RNC komandiera pienākumus pildīja S-3 nodaļas priekšnieks majors Guntis Zvirbulis.
Sākot ar 2006.gada 25.augustu 3.reģionālā nodrošinājuma centra komandiera amatā ir iecelts majors Jurijs Bartušs.

3.reģionālais nodrošinājuma centra karogs.

Saskaņā ar aizsardzības ministra 2004.gada 16.jūnija pavēli Nr.182 3.reģionālais nodrošinājuma centrs ar 01.07.2004. ir Mobilo strēlnieku mācību centra (brigādes) tiesību un saistību, tajā skaitā arī simbolikas, pārņēmējs.


3.reģionāla nodrošinājuma centra karoga averss.


3.reģionāla nodrošinājuma centra karoga reverss.

1995.gada 10.februārī Kanādas "Daugavas Vanagu" apvienība dāvināja vienības karogu. Tā oficiālā pasniegšana notika 1996.gada 11.novembrī.
Karoga aversa puse ir balta. Tās centrā izvietots Latvijas valsts mazais ģerbonis, bet zem tā - ozollapu vītne. Virs ģerboņa dzelteniem zīda diegiem ir izšūts uzraksts "Mobilo strēlnieku brigāde", bet zem ģerboņa - "Rīga 1995. 10 II.".

Karoga reversa puse ir tumši (karmīn-) sarkana, kuras centrā ir izšūta Aizsardzības spēku emblēma. Apkārt emblēmai dzelteniem zīda diegiem ir izšūta devīze "Labāk savu galvu devu, nekā savu tēvu zemi". Karogam abu pušu stūros ir iešūta mobilo strēlnieku uzpleču zīme.

3.reģionālais nodrošinājuma centra uzšuves.


Aizsardzības spēku mācību centra uzšuve.

2001.gada 5.jūnijā tika apstiprināta mācību centra piedurknes zīme, ko veido mācību centra atšķirības zīme - stilizēta balti sudrabota ūdensroze ar zaļu lapu (stilizēts Ādažu pagasta ģerbonis - skaidrība, gudrība, drosme, balsts).

Lauka formas tērpam piedurknes zīmes balti sudrabotā krāsa aizvietota ar pelēku.

Piedurknes zīmes oriģināllielums: augstums 71 mm, platums 69 mm.

Mācību centra 1992. – 1995.gada piedurknes zīme.

Nozīmīgs ir fakts, ka Ādažu pagasta padomes Izglītības, kultūras un sporta un sociālās un veselības aprūpes jautājumu komiteja (05.12.2000. sēdes protokols Nr.24, 3.12.punkts) piekrita un atļāva izmantot mācību centra simbolikā Ādažu pagasta ģerboņa sastāvdaļu - balto ūdensrozi, pie kam atbrīvojot no pašvaldības nodevas maksas par pagasta simbolikas izmantošanu.


3.reģionāla nodrošinājuma centra lauku formas uzšuve. Uzšuve veidota gumijas karstspiedes tehnikā.


3.reģionāla nodrošinājuma centra ikdienas formas izšūtā uzšuve.


3.reģionāla nodrošinājuma centra lauku formas, tuksneša krāsas, izšūtā uzšuve.


3.reģionāla nodrošinājuma centra jaunā parauga, ikdienas formas, izšūtā uzšuve.

3.reģionāla nodrošinājuma centra Krūšu zīme.

2001.gada 5.jūnijā apstiprinātās Krūšu zīmes pamatu veido piedurknes zīme. Šo pamatu ieskauj lauru un ozollapu vainags. Aiz pamata atrodas lejup vērsts sudraba zobens, kura šķērsā stilizēts trešās pakāpes ugunskrusts. Aiz zobena abpusēji zem vainaga pelēks vijums, kura reljefā veidots gada skaitlis "02.IX.1991". Visas kompozīcijas fonā - zeltīti liesmveida un šķautņstari.



3.reģionāla nodrošinājuma centra beretes kokarde.


3.reģionāla nodrošinājuma centra beretes kokarde. Kokarde tiek nesāta uz melnās krāsas beretes.

SzS Kājnieku brigādes Kaujas nodrošinājuma rota


2006.gada 14.februārī apstiprināja Kājnieku brigādes Kaujas nodrošinājuma rotas štatu. Kājnieku brigādes komandiera pakļautībā tika izveidota atsevišķa rota.

 Kaujas nodrošinājuma rotas beretes kokarde.






Kaujas nodrošinājuma rotas beretes kokardi valkā uz melnās krāsas beretes.

Kaujas nodrošinājuma rotas uzšuvē ietverto elementu nozīme:
Saule - uzplaukums;
Ozollapu vainags: Ozols - spēks, izturība, ilggadība. Vainags - pilnība, bezgalība, mūžība.
Uz leju vērsts zobens - spēja aizstāvēties;
Pakavs - vēsturisks apgādes vienību simbols.

                                    Kaujas nodrošinājuma rotas ikdienas formas izšūtā uzšuve.


Kaujas nodrošinājuma rotas lauku formas, tuksnešu krāsas izšūtā uzšuve.


Sauszemes spēku Kājnieku brigāde


2006.gadā tika ieviesta Sauszemes spēku jaunā struktūra, Sauszemes spēku brigādes komandiera pakļautībā nodotas Sauszemes spēku regulārās vienības – 1. un 2. Kājnieku bataljons. Brigādes štāba administrēšanu un nodrošinājumu veic Nodrošinājuma pavēlniecības 3.reģionālais nodrošinājuma centrs. Kājnieku brigādes komandieris īsteno Kājnieku brigādes vadību caur Kājnieku brigādes štābu. Kājnieku brigādes štābs ir komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju realizēt nepārtrauktu vadību, sagatavo lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, dokumentus un priekšlikumus, kontrolē viņa pavēļu un rīkojumu izpildi, kā arī organizē sadarbību starp vienībām kaujas operāciju apstākļos. Par Kājnieku brigādes štāba uzdevumu izpildi atbild Kājnieku brigādes štāba priekšnieks.
Sauszemes spēku Kājnieku brigādes komandieris vienlaicīgi ir Sauszemes spēku komandieris.

Kopš 2010.gada Sauszemes spēku Kājnieku brigādi veido:
Sauszemes spēku Kājnieku brigādes štābs;
Sauszemes spēku Kājnieku brigādes Štāba un sakaru rota.
1. un 2. Kājnieku bataljons;
Kaujas atbalsta bataljons;
Kaujas nodrošinājuma bataljons;

Sauszemes spēku Kājnieku brigādes rindās dien karavīri, kuri piedalījušies starptautiskajās operācijās Bosnijā, Kosovā, Irākā un Afganistānā.




SzS Kājnieku brigādes komandiera maiņas ceremonija. Vecais komandieris nodod jaunājam komandierim vadības simbolu.


Kājnieku brigādes devīze - VIENOTĪBĀ SPĒKS.

2012. gada 16.novembrī Valsts prezidents Kājnieku brigādei pasniedza vienības karogu.
Karoga labajā pusē attēlota Nacionālo bruņoto spēku emblēma- starveida kokarde – saulīte. Kā norāde par piederību Latvijai karoga stūros stilizēti latviešu tautas ornamenti. Māras krusts piešķir pamatīgumu, drošību, saistību ar dabas un zemes spēkiem.
Karoga kreisajā pusē Kājnieku brigādes emblēma, kas ietver sevī ozollapu vainagu, sakrustotus sudrabotas krāsas ieročus (stilizētas Lee Enfield Mark 1 šautenes) un sudrabotas krāsas degbumbu.
Sauszemes spēku kājnieku brigādes karogs
Vienības karogs ir īpaši godājams militārās vienības simbols, kas izceļ vienības kaujas īpašības, tās vēsturi un vienības nopelnus, kā arī norāda uz tās piederību Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem.
Vienības karogs simbolizē godu, pašaizliedzību un cieņu, tas kalpo kā atgādinājums katram karavīram par tradīcijām, un pienākumu aizsargāt savu dzimteni.
Vienības karogs izveidots, jo Nacionālo Bruņoto spēku SzS KBde nav neviena vēsturiska pulka tradīciju pārmantotāja un līdz šim nebija sava vienības karoga.
SzS KBde vienības karoga apraksts

Karoga labajā pusē (averss), centrā attēlota starveida kokarde – saulīte, zem emblēmas SzS KBde dibināšanas datums „2006.14.IX”. Kā piederība Latvijai, karoga stūros stilizēti latviešu tautas ornamenti. Māras krusts - piešķir pamatīgumu, drošību saistību ar dabas un zemes spēkiem.



Karoga kreisajā pusē (reverss), centrā attēlota SzS KBde atloka un uzpleča zīme, kas sevī ietver ozollapu vainagu, sakrustotus ieročus- stilizēti (Lee Enfield Mark 1 šautenes) un degbumba. Karoga labajā un kreisajā malā stilizēti latviešu tautas ornamenti. Zalktis - gudrības simbols.






Brigādes štāba,  Štāba rotas un Sakaru rotas kokarde.
Kokardes apraksts:
Ozollapu vainags: Ozols - spēks, izturība, ilggadība. Vainags - pilnība, bezgalība, mūžība.
Centrālais elements - vadības un vienotības simbols.


Brigādes štāba Štāba rotas un Sakaru rotas kokarde.

Brigādes štāba Štāba rotas un Sakaru rotas uzšuves.



Brigādes štāba, Štāba rotas un Sakaru rotas, lauku formas, izšutā uzšuve.






Brigādes štāba Štāba rotas un Sakaru rotas, lauku formas tuksneša krāsas, izšutā uzšuve.

svētdiena, 2010. gada 24. oktobris

Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija


Vēsture

Latvijas Republikas Nacionālā aizsardzības akadēmija, kā Latvijas vienīgā augstākā militārā mācību iestāde ir Latvijas Kara skolas tradīciju pārmantotāja un turpinātāja.

Kad 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, par vienu no galvenajiem uzdevumiem kļuva Latvijas armijas izveide. 1919. gada 13. septembrī saskaņā ar Latvijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Dāvida Sīmansona pavēli tika dibināta Kara skola. Par tās komandieri tika iecelts kapteinis Rūdolfs Klinsons. Kara skola izvietojās Krišjāņa Barona ielā 99, bijušā Garīgā semināra telpās. Mācības tika uzsāktas 3. oktobrī, bet Bermonta karaspēka uzbrukuma dēļ tās pārtrauca un Kara skolu nosūtīja uz fronti.

Beidzoties cīņām pret Bermontu, Kara skola 30. novembrī atgriezās Rīgā, lai atsāktu pārtrauktās apmācības. Pēc grūta pārgājiena no Jelgavas vakariņās nekā cita nebija ko likt galda—vienīgi melna kafija, marmelāde un rupjmaize. Tā dzima tradīcija, kas tika ievērota visu Kara skolas pastāvēšanas laiku. Šodien Melnās kafijas vakara tradīciju turpina Nacionālā aizsardzības akadēmija. Vareļi kļuva par Kara skolas svētvietu. Pēc kapteiņa J. Borkovska-Zemgala meta izveidoja pieminekli, ko Kara skolas kadeti 1935. gadā atklāja pie Vareļu mājām. 1919. gada 1. decembrī Kara skolā tika atsāktas mācības un šis datums tika pasludināts par Kara skolas oficiālo dibināšanas dienu.

Kara skola darbojās līdz 1940. gada rudenim, kad padomju okupācija izbeidza virsnieku sagatavošanu Latvijas armijai. No 1920. līdz 1940. gadam Kara skolai bija 14 izlaidumi un to beidza 1634 virsnieki. Kara skolā tika sagatavoti arī 429 rezerves virsnieki un aptuveni 900 virsniekvietnieki.

Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas viens no būtiskākajiem uzdevumiem bija Nacionālo bruņoto spēku (NBS) izveide. Lai nodrošinātu topošos bruņotos spēkus ar kvalitatīvu komandējošo sastāvu, Latvijas Republikas Ministru padome 1992. gada 13. februārī ar lēmumu Nr. 54 dibināja Nacionālo aizsardzības akadēmiju. Par Nacionālās aizsardzības akadēmijas priekšnieku tika iecelts pulkvedis Valdis Matīss.

Sākotnēji Nacionālā aizsardzības akadēmija tika izvietota Mālpils lauksaimniecības tehnikuma telpās. Tur pēc saīsinātas sešu mēnešu programmas virsnieka profesiju apguva 72 kadeti. 1992. gada beigās Nacionālā aizsardzības akadēmija ieguva jaunas telpas Rīgā, Ezermalas ielā 6/8, bijušās Birjuzova karaskolas teritorijā. Bijušās padomju karaskolas telpas bija nolaistas, taču tur bija atsevišķi mācību korpusi, kazarmas, sporta zāles utt. Pakāpeniski izveidojās un nostabilizējās akadēmijas struktūra. Nacionālās aizsardzības akadēmijas sastāvā bija Robežsargu un Mobilo strēlnieku fakultātes ar sešām katedrām. Lai atjaunotu latviešu kadetu tradīcijas, 1993. gadā tika izveidota kadetu pašpārvalde—NAA Krīvu padome.

Sadarbībā ar Latvijas Universitāti 1993. gadā Nacionālajā aizsardzības akadēmijā tika sagatavotas pedagoģijas un tiesību zinātņu bakalaura programmas, kuras akceptēja Izglītības un zinātnes ministrija. Turpmākajos gados paralēli mācību un kultūras darbam daudz pūļu un līdzekļu tika veltīts NAA infrastruktūras sakārtošanai. Tika remontētas kadetu kopmītnes un mācību korpusi, uzbūvēta pirts, ēdnīca, šautuve un šķēršļu josla. Tiek izveidoti taktikas un stimulatoru centri, iekārtota datorklase un NAA vēstures ekspozīcija. Vienlaikus ar akadēmijas attīstību pilnveidojās arī tās bibliotēka. 1994.gadā NAA bibliotēka kopā ar deviņām citām akadēmiskajām bibliotēkām dibināja Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociāciju.

Laika gaitā ir mainījusies Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadība, personāls, struktūra un pakļautība, bet visvairāk ir mainījušās apmācību programmas. Sakarā ar robežsardzes iekļaušanu Iekšlietu ministrijas struktūrā NAA tika likvidēta Robežsargu fakultāte. Saskaņā ar jauno Militārās izglītības koncepciju 2001. gadā NAA uzsāka viena gada apmācības programmu augstskolu absolventiem. Paralēli tika ieviesti ari rezerves virsnieku, virsnieka speciālista un citi kursi. 2000. gadā NAA uzsāka jauna līmeņa virsnieku apmācību — rotas komandieru kursus, bet 2004. gada jaunāko štāba virsnieku kursus. Ļoti nozīmīgs Nacionālajai aizsardzības akadēmijai bija 2002. gads — akadēmijas 10 gadu jubilejas gads. Šajā gadā NAA izturēja katrai augstskolai tik nozīmīgo — akreditācijas procedūru.

NAA devīze Per aspera ad astra” ir pārmantota no Latvijas Kara skolas (1919– 1940).

NAA karoga apraksts.

NAA karogs ir taisnstūra formas (198 cm garumā un 128 cm platumā), kura malas abas karoga pusēs apšūtas ar sarkanbaltsarkanu lentu valsts karoga krāsās. Karoga ārējās malas iešūtas bārkstis zelta krāsā. Karogs pie karoga kata piestiprināts ar 11 zelta krāsas metāla riņķiem. Karoga kāts izgatavots no koka un ir saskrūvējams no divām daļām. Karoga uzgalis izgatavots no zelta krāsas metāla šķēpa asmena formā un tajā ievietots vēsturiskais Latvijas armijas simbols – „karavīru saulīte”.
Karoga averss ir baltā krāsā. Centrā attēlots Latvijas Republikas mazais valsts ģerbonis. Valsts ģerboņa vairogs ir dalīts un pusskaldīts: 1. - zilā laukā uzlecošas zelta saules puse, 2. – sudraba laukā pretēji pagriezts sarkans lauva (Kurzeme, Zemgale), 3. – sarkanā laukā sudraba grifs ar zelta mēli un sudraba zobenu labajā ķetnā (Vidzeme, Latgale). Virs vairoga pusloka trīs zelta zvaigznes, kas simbolizē vēsturisko Latvijas novadu vienotību.
Aiz mazā valsts ģerboņa ir sakrustots sudraba zobens (ar asmeni uz leju) un degoša lāpa, kas ir vēsturiskie Kara skolas karoga simboli. Zem zobena un lapas sakrustoti divi zaļi ozola zari. Mazā valsts ģerboņa kreisajā pusē sudraba krāsā gadu skaitlis „1919” – Kara skolas dibināšanas gads. Mazā valsts ģerboņa labajā pusē sudraba krāsā gadu skaitlis „1992” – NAA dibināšanas gads.
Karoga reverss ir zelta krāsā. Centrā attēlots NAA ģerbonis. NAA ģerbonis ir vēsturiskā Kara skolas Krūšu zīme. Karmīnsarkanas krāsas vairogs ar sudraba apmali simbolizē Dzimtenes aizsardzību. Uz vairoga uzliktā zobena rokturis veidots no 11 vijumiem, kas simbolizē 1919. gada 11. novembri – Lāčplēša dienu. Uz zobena gardas ir trīs zelta zvaigznes. Uz zobena asmeņa uzlikta roka ar zvērestam saliektiem pirkstiem, kas simbolize uzticību Latvijas valstij un tautai. Virs vairoga sudraba krāsas lente ar uzrakstu melniem burtiem „NAA 1992” – NAA dibinašanas gads.
Zem NAA gerbona ir NAA devīze sudraba krāsā „PER ASPERA AD ASTRA (Caur ērkšķiem uz zvaigznēm). Virs NAA ģerboņa puslokā uzraksts karmīnsarkanā krāsā „LATVIJAS REPUBLIKAS NACIONĀLĀ AIZSARDZĪBAS AKADĒMIJA”.
NAA karogā ietvertās krāsas, simboli un elementi:
  • Karmīnsarkanā krāsa (PANTONE 1807C un PANTONE 201C), ko pasaule mēdz dēvēt arī par „latviešu sarkano”. Krāsa simbolizē karavīru asinis, kas ziedotas Dzimtenes aizsardzībai.
  • Baltā krāsa (PANTONE WHITE) simbolizē ticību un Dzimtenes mīlestību. Ticība morāliskajām vērtībām – visam labam, dailam, skaidram, ko senie latvieši apzīmēja ar vārdu balts.
  • Zelta krāsa (PANTONE 873C) simbolizē cēlsirdību un bagātību.
  • Sudraba krāsa (PANTONE 877C) simbolizē patiesību un atklātību.
  • Zaļā krāsa (PANTONE 330 un PANTONE 336) simbolizē cerību, auglību un uzplaukumu.
  • Zobens - karavīra ierocis. Varas, taisnās tiesas un drosmes simbols. Ierocis, kas sargā gaismu no tumsas spēkiem.
  • Degoša lāpa – gaismas un zināšanu simbols.
Sakrustoti ozola zari – spēka, stingrības un ilggadīgas dzīves simbols. Zari ar 18 lapām simbolizē neatkarīgas Latvijas valsts proklamēšanas dienu – 1918. gada 18. novembri.


NAA karoga averss.


NAA karoga reverss.


NAA uzšuves.


Vecā parauga NAA uzšuve. Uzšuves pagatavošanai izmantoja gumijas karstsspiedes tehniku. Augšējā uzšuves lauciņa tika ievietotas zvaigznes, atbilstoši kursam kurā mācās kursants.




Vecā parauga NAA izšūtā uzšuve. Augšējā uzšuves lauciņa tika ievietotas zvaigznes, atbilstoši kursam kurā mācās kursants.


Vecā parauga NAA uzšuve.


Vecā parauga NAA uzšuve. Uzšuves pagatavošanai izmantoja krāsas spiedes tehniku. Augšejā uzšuves lauciņa tika ievietotas zvaigznes, atbilstoši kursam kurā mācās kursants. Uzšuves tika laminētas taupības nolūkos, lai nenodiltu uzšuves krāsa.


NAA ikdienas formas izšūtā uzšuve.


NAA lauku formas, tuksneša krasas uzšuve.



NAA lauku formas, tuksneša krasas uzšuves variants.

NAA beretes kokarde.



NAA krūšu zīme/kvalifikācijas zīme.


Nacionālās aizsardzības akadēmijas krūšu zīme.