Vēsture
Vidzemes tālākajā nostūrī, pakalnu vidū, iegūlies ezers ar četrām salām, bet tā dienvidu krastā atrodas pilsēta, kurai dots Alūksnes vārds.
1992.gada 11.novembrī ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministra pavēli tika izveidots Mobilo strēlnieku bataljons, pirmā regulārā armijas vienība Latvijas Republikas austrumu daļā.
Vienības teritorija aptuveni aizņem 40 hektārus lielu platību. Tā izvietota 7.Siguldas kājnieku pulkam celtajās kazarmās, pirmās no tām tika celtas 1923.-1929. gadam, tādēļ šīs ēkas var uzskatīt par Latvijas armijas vēstures pieminekļiem. Līdz ar to mēs cenšamies būt 7.Siguldas kājnieku pulka labo tradīciju turpinātāji un tālāk nesēji.
Mūsu vienības Kaujas karogs un Krūšu nozīme ir darināti par pamatu ņemot 7.Siguldas kājnieku pulka simboliku.
No 1998.gada tā pamatuzdevums bija obligātā militārā dienesta karavīru pamatapmācība. 2004.gada oktobrī Mobilo strēlnieku bataljons uzsāka profesionālā dienesta karavīru pamatapmācību, bet 2005.gada septembrī virsnieku kandidātu kursu pamatapmācības posma realizāciju. Tās laikā karavīri apguva militārās pamatzināšanas un sagatavojās turpmākajam dienestam citās NBS vienībās . Karavīri dienesta laikā uzlabo savu fizisko sagatavotību, iemācās kopīgi pārvarēt morālās un fiziskās grūtības.
Apmācību programma ietver: darbību ar ieročiem, individuālās kaujas iemaņas, darbs ar karti un orientēšanās apvidū, pirmās palīdzības sniegšana, ierindas apmācība, likumi un reglamenti, Latvijas valsts un armijas vēsture u.c. Apmācību laikā ir paredzētas trīs taktiskās mācības Strautiņu poligonā. 2006.gada 10. februārī Mobīlo strēlnieku bataljonā noslēdzās pēdējais obligātā militārā dienesta karavīru pamatapmācības kurss. Kopā 8 gadu laikā tika apmācīti vairāk nekā 9000 obligātā militārā dienesta karavīri.
2006.gada 1.aprīlī ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministra pavēli Mobilo strēlnieku bataljons tiek pārdēvēts par NBS Kājnieku skolu. Kājnieku skolas pamatuzdevums – organizēt un nodrošināt pamatapmācības un kvalifikācijas celšanas kursus NBS karavīriem, pamatojoties uz NBS pieprasījumu un rekrutēšanas plānu.
2006. gadā tiek uzsākts Ložmetējnieka un ložmetējnieka palīga kurss, kā arī Militārā autotransporta „B” kategorijas autovadītāja kvalifikācijas kurss.
Vienības komandieri:
pulkvedis ĒRIKS MELNIS
(1992.g. 11.novembra līdz 1994.g. 5. augustam)
pulkvežleitnants DAINIS RENGARTS
(1994.g. 5.augusta līdz 1995. g. 8. februārim)
majors AINĀRS OZOLIŅŠ
(no 1995.g. 8. februāra – 2001. g. 26. jūlijam)
pulkvežleitnants AIVARS VIZULIS
( no 2001.g. 26. jūlija – 2005.g. 11. jūlijam)
kapteinis AGRIS OZOLIŅŠ
no 2005.g. 11. jūlija
NBS Kājnieku skolas simbolika apstiprināta ar Aizsardzības ministra2006.gada 10.augusta pavēli Nr. 275
NBS Kājnieku skolas karogs
Daugavas vanagu Vācijas valde 1995.gadā karogu dāvināja Mobilo strēlnieku bataljonam (par paraugu ņemts 7.Siguldas kājnieku pulka karogs).
NBS Kājnieku skolas karoga averss.
NBS Kājnieku skolas karoga reverss.
Mainot vienības nosaukumu no „Mobilais strēlnieku bataljons” uz „Kājnieku skola” (AM 30.01.2006. pavēle Nr.34 „Par NBS Mobilo strēlnieku bataljona nosaukuma maiņu”), Mobilo strēlnieku bataljona karogs tradīciju saglabāšanai pēctecības kārtībā tiek nodots jaunizveidotajai vienībai.
Berete
Berete ir melnā krāsā atbilstoši galvas izmēram. Beretes apakšējā mala ir ar ādas apdari, caur kuru ir izvērta melna aukliņa.
Berete tiek nēsāta komplektā ar kokardi. Nav pieļaujama to nēsāšana atsevišķi. Nēsājot bereti, tai ir jābūt pilnībā uzliktai uz galvas virsmas. Berete tiek nēsāta ar kokardi virs kreisās acs 1–2 centimetrus no uzacs. Beretes virsma virs kokardes ielocīta, un beretes virsmas labā puse nolocīta – militārā sveicienā veido taisnu līniju ar labās rokas apakšdelmu un plaukstu.
Berete tiek nēsāta visos gadalaikos pie ikdienas un lauka formas atbilstoši LR Nacionālo bruņoto spēku (NBS) nolikumiem par karavīru formas tērpa nēsāšanu prasībām.
Bereti nevalkā lauka apmācību laikā.
NBS Kājnieku skolas komandsastāva instruktoriem – aiz kokardes fonā (diametrā nepārsniedzot kokardes ārējo malu) tiek ievietots tumši sarkans audums, kas norāda, ka šie instruktori ir karavīru vadītāji.
Kokarde un emblēma
Kokardes pamatu veido ozollapu vainags un Maltas krusts ar slīpām sānu skaldnēm, krusta centrā, vienā plaknē – septiņstūru vairogs.
Ozollapu vainags simbolizē: ozols – spēks, izturība, vainags – pilnību, bezgalība, mūžība.
Maltas krusts – kā pamats ņemta 7. Siguldas kājnieku pulka krūšu zīme, vēlāk arī Mobilo strēlnieku bataljona krūšu zīme, kas simbolizē stingru pamatu, vēsturisko mantojumu.
Durklis – ierocis, kas simbolizē kājniekus.
Kājnieku skolas beretes kokarde.
Emblēmas pamatu veido ozollapu vainags un Maltas krusts, krusta centrā – septiņstūru vairogs, centrālajā daļā vertikāli pa ass līniju durklis, uz Maltas krusta kreisā stara burts K, uz labā – S (Kājnieku skola).
Emblēmu atļauts lietot, atveidojot to uz dažādiem suvenīriem (bloknotiem, pildspalvām, uzlīmēm, krūzēm, cepurēm un līdzīgiem priekšmetiem) NBS komandiera noteiktajā kārtībā.
Kājnieku skolas emblēma.
NBS Kājnieku skolas piedurknes uzšuves apraksts
Ikdienas formas tērpam.
Piedurknes uzšuvei ir vairoga forma, pa uzšuves perimetru apvilkta līnija sudraba krāsā. Uzšuves augšdaļā uz sudraba fona ar ziliem burtiem ir uzraksts ”Alūksne” (skolas dislokācijas vieta). Zem uzraksta ”Alūksne” uzšuve pārdalīta uz pusēm. Uzšuves kreisā puse ir zilā krāsā, bet labā oranžā (krāsas pārņemot no Mobilo strēlnieku bataljona simbolikas). Krāsainā laukuma centrā atrodas Kājnieku skolas emblēma, kur Maltas krusta stari ir (Latvijas karoga) sarkanā krāsā, krusta skaldnes, durklis, vainags – sudraba krāsā. Uz Maltas krusta kreisā stara burts K, uz labā – S
Lauka formas tērpam.
Piedurknes uzšuvei ir vairoga forma, uz zaļa fona pa uzšuves perimetru ir līnijas melnā krāsā. Uzraksts ”Alūksne” melnā krāsā. Zem uzraksta joslas ”Alūksne” uzšuves centrā ir Kājnieku skolas emblēma, kur Maltas krusta skaldnes, ozollapu vainaga un durkļa kontūras izšūtas ar melnu diegu. Uz Maltas krusta kreisā stara burts K, uz labā – S (Kājnieku skola), burtu augstums.
Vecā parauga Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona, ikdienas formas izšūtā uzšuve.
Vecā parauga Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona, lauku formas uzšuve. Uzšuve veidota krasu spiedes tehnikā.
Vecā parauga Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona, lauku formas izšūtā uzšuve.
Vecā parauga Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona, lauku formas izšūtā uzšuve.
Kājnieku skolas ikdienas formas uzšuve.
Kājnieku skolas lauku formas, izšūtā uzšuve.
Kājnieku skolas lauku formas, izšūtā uzšuve.
Kājnieku skolas lauku formas, izšūtā uzšuve.
NBS Kājnieku skolas krūšu zīmes apraksts
Krūšu zīmes pamatu veido ozollapu vainags (ozols – spēks, izturība, vainags – pilnību, bezgalība, mūžība) un Maltas krusts (kā pamats ņemta 7. Siguldas kājnieku pulka krūšu zīme, vēlāk arī Mobilo strēlnieku bataljona krūšu zīme, kas simbolizē stingru pamatu, vēsturisko mantojumu) ar slīpām sānu skaldnēm, krusta centrā, vienā plaknē – septiņstūru vairogs.
Averss
Krūšu zīme izgatavota no apzeltīta metāla, kur Maltas krusta stari pildīti ar emalju (Latvijas karoga) sarkanā krāsā, krusta skaldnes, durklis, burti, cipari, vainags – zelta krāsā. Uz Maltas krusta kreisā stara burts K, uz labā – S (Kājnieku skola), uz apakšējā stara zem durkļa – 2006 (NBS Kājnieku skolas dibināšanas gads).
Reverss
Iegravēts krūšu zīmes numurs. Skrūve krūšu zīmes piestiprināšanai.
NBS Kājnieku skolas krūšu zīmes nēsāšanas tiesības tiek piešķirtas atbilstoši Kājnieku skolas krūšu zīmes nolikumam.
Mobilo strēlnieku bataljona krūšu zīme.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru