Latvieši vēstures likteņdzirnās: marts 2010

Kopējais lapas skatījumu skaits

sestdiena, 2010. gada 6. marts

Arhīvā uziets pulkveža Kalpaka personisko mantu saraksts nāves brīdī ( BNS Sestdiena, 6. marts (2010) 09:56 )

Latvijas Valsts arhīva (LVA) materiālos uziets agrāk nezināms dokuments, kas papildina stāstu par Oskara Kalpaka personību, sestdien vēsta "Latvijas Avīze".

Jaunatklājums LVA materiālos ir unikāls dokuments, kas sastādīts pēc Kalpaka nāves un kurā uzskaitītas komandiera personiskās mantas, kas tam bijušas līdzi nāves brīdī.

Saraksts apliecina Kalpaka askētisko dabu un arī visa latviešu bataljona dzīves apstākļus tajā laikā.

Viena no nedaudzajām lietām ar zināmu materiālu vērtību, bija, iespējams, saderināšanās gredzens ar iniciāļiem. Starp Kalpaka personīgajām lietām nāves brīdī bijis melns kabatas pulkstenis ar zelta ķēdi (firma "Longin"), kabatas nazītis un nagu tīrāmais ādas makstī, ādas portfelis, ādas maks, skaidra nauda 2166 rubļi.

Tāpat starp viņam piederošajām mantām minēta arī rokas somiņa, kurā atradušās divas birstes, doze zābaku smēra, zobu birste, desmit gabali zobu tīrāmo, astoņas "Parabellum" patronas, elektriska kabatas lampa, kamols un lietots bloknots. Vēl Kalpakam piederējusi "Ginter" sistēmas saliekamā gulta ar matraci un čemodāns, kurā atradušās divas elektriskās kabatas lampas, vatēts deķis, cepure un kastīte ar bārdas dzenamiem piederumiem, nagu šķērītes, kastīte rakstāmspalvu, odekolona flakons, pāris garu hromādas zābaku, tualetes ziepes, baterija elektriskajai kabatas lampai, pāris šņorzābaku, galda spogulis, trīs dažādas bikses (tumši zilas diagonālbikses, melnas bikses no lauku vadmalas un tumši brūnas bikses), kokvilnas triko krekls, pieci pāri zeķu, no tām viens vilnas, piecas kabatas drānas, pāris vilnainu kulainu cimdu, palags, haki krāsas ķitelis, tumši pelēka karakula papaha, pāris pirkstainu cimdu, kā arī tumšs frencis. Vēl pulkveža lietās atrasts pāris rīta kurpju, pāris kavalēristu vācu zābaku, zelta gredzens bez akmeņiem ar iniciāļiem "E. S.", viens Krievijas rentejas naudas kupons desmit rubļu vērtībā un dienesta saraksts.

Šīs mantas saskaņā ar sastādīto aktu nosūtītas Apsardzības ministrijas glabāšanā, bet līdz mūsdienām nav saglabājušās. Tomēr atrastais dokuments daļēji to kompensē, ļaujot vēsturniekiem pilnīgāk atspoguļot pirmā Latvijas bruņoto spēku komandiera vēsturisko tēlu.

Kalpaks jaunās Latvijas valsts bruņoto spēku vadību uzņēmās 1918./1919. gada mijā, kad Kārļa Ulmaņa valdība gatavojās atkāpties uz Kurzemi, jo Rīgai tuvojās lieliniecisma propagandas pārņemtie latviešu strēlnieki un tautas atbalsts valdībai bija niecīgs. Pulkveža Kalpaka komandēto vienību vēl nevarēja dēvēt par Latvijas armiju, tās oficiālais nosaukums bija Latviešu atsevišķais bataljons, kurā ietilpa daži simti vīru. Toties tā bija pirmā latviešu kaujas vienība, kas kalpoja nesen izveidotajai Latvijas valstij.

6.martā aprit 91.gadadiena kopš Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku komandiera pulkveža Oskara Kalpaka bojāejas. 1919.gada 6.martā pulkvedis Kalpaks krita kaujā pie Airītēm Saldus rajonā. Liepājas Ziemeļu kapi bija Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919.gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos Meirānos pie Madonas. 1939.gada 6.martā Ziemeļu kapos atklāta Kalpaka piemiņas vieta, kas padomju varas gados tika nopostīta. Atmodas laikā Piemiņas vieta atjaunota un jau vairāk nekā 20 gadu ir patriotiski noskaņoto liepājnieku svētvieta.

Latvijas nacionālā karaspēka pirmā komandiera piemiņas pasākumi sestdien norit vairākās vietās Latvijā, tostarp Airītēs, Rīgā, Madonā un Liepājā.

otrdiena, 2010. gada 2. marts

Žurnāliste Šāberte uzrakstījusi grāmatu par lidotāju Herbertu Cukuru (Barbara Ālīte, Laura Dzērve Otrdiena, 2. marts (2010) 16:12 )


Ilgus gadus Latvijas Radio strādājusī žurnāliste Baiba Šāberte uzrakstījusi grāmatu par Herbertu Cukuru. Grāmata "Ļaujiet man runāt! Herberts Cukurs" tiks atvērta šonedēļ Kara muzejā. Tā izdota izdevniecībā Jumava.

Vēstures un rītdienas kontekstā ir lietderīgi noskaidrot, vai lidotāja varmācīgā nāve bija atsevišķs pārpratums, kāds gadās arī visprofesionālākajiem specdienestiem, vai mērķtiecīgas un ilglaicīgas politikas sastāvdaļa, raksta autore B.Šāberte.

Latviešu aviācijas pionieris H.Cukurs dzimis 1900.gada 17. maijā Liepājā, mehāniskās darbnīcas īpašnieka un amatnieka Jāņa Cukura ģimenē. Viņš bija latviešu aviators un žurnālists, 1930.gados kļuva slavens ar saviem lidojumiem paškonstruētās lidmašīnās no Latvijas uz Gambiju un Japānu. Nacistu okupācijas laikā viņš darbojās Arāja komandā. 1946.gadā pārcēlās uz dzīvi Latīņamerikā, kur 1965.gadā tika nogalināts, vēsta grāmatas izdevēji.

Grāmatas autore Baiba Šāberte Dienai saka - šajā darbā apkopoti vispretrunīgākie viedokļi par H.Cukuru - «Sākot no Zurofa līdz pilnīgi pretējiem».

Grāmatas autore esot meklējusi informāciju vēstures avotos, arhīvos, gan arī tikusies ar vēsturniekiem, H.Cukura laikabiedriem Liepājā un H.Cukura bērniem. Viņi arī iedevuši B.Šābertei gan H.Cukura jaunības dienu fotogrāfijas, gan viņa pēdējo fotouzņēmumu, kas ir izmantoti grāmatā. Grāmatas autore saka - jaunus atklājumus šajā grāmatā negaidīt, taču tajā būšot apkopota visa pieejamā informācija par H.Cukuru.

«Viņš nebija balts un pūkains, tas ir pilnīgi skaidrs. Jo balti un pūkaini ir tikai eņģeļi. Balts un pūkains nevar būt apsēsts, bet viņš bija apsēsts ar debesīm,» Dienai par H.Cukuru saka B.Šāberte. Viņa saka - par grāmatas galveno varoni bijuši visdažādākā informācija - «gan, ka viņš ir bijis viens no aktīvākajiem likvidatoriem, gan arī, ka viņš nav izšāvis nevienu šāvienu. Ja runa ir par geto likvidēšanu».

Jaunajā grāmatā esot fotogrāfija, kurā redzami H.Cukura ģimenes locekļi un kāda sieviete, kas nebija piederīga ģimenei - Mirjama Kaicnere, pēc tautības bijusi jūdiete. «Šī sieviete kopā ar Cukura ģimeni aizbrauca uz Brazīliju, un viņa vēl ilgāku dzīvi nodzīvoja nekā pats Cukurs, ja vien viņa vēl tagad nav dzīva. Ir informācija, ka viņa nav vienīgā, kurai palīdzēja izglābties cilvēks vārdā Herberts un uzvārdā Cukurs,» stāsta B.Šāberte.

Pirms pieciem gadiem Simona Vīzentāla centrs Latvijas Ģenerālprokuratūrai iesniedza «plašu liecību», kas apliecinot Herberta Cukura aktīvu līdzdalību tā sauktās Arāja komandas noziedzīgajās darbībās Otrā pasaules kara laikā. Diena arī rakstīja, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļa, veicot pirmstiesas izmeklēšanu un materiālu pārbaudi tai piekritīgajos kara un genocīda nodarījumos, līdz šim jau divkārt - 1996. un 2002.gadā - izvērtējusi materiālus par H.Cukura līdzdalību kara un genocīda noziegumu izdarīšanā Otrā pasaules kara laikā.