Latvieši vēstures likteņdzirnās: janvāris 2011

Kopējais lapas skatījumu skaits

piektdiena, 2011. gada 14. janvāris

Automobiļi par neatkarīgu Latviju

* Raksts no Edvīna Liepiņa grāmatas „Rīgas auto”.- R: 1997.

Cariskās Krievijas armijā pirmo reizi automobiļus lietoja 1897. gadā manevros Belostokas apkārtnē, pēc tam 1902. gadā Kurskā. Krievijas – Japānas karā (1904. – 1905.gadā) ģenerāļa Kuropatkina rīcībā bija 11 vieglo automobiļu. Pirms Pirmā pasaules kara Krievijas armijas rīcībā bija 711 dažādu modeļu un marku automobiļu, ieskaitot 418 kravas automobiļu. Daļa no tiem pēc kara resora pieprasījuma, bija Ražoti Russo – Balt fabrikā Rīgā.
1914. gads. Sākās Pirmais pasaules karš. Karam sākoties, Krievijā rekvizēja aptuveni 4000 privātpersonām piederošus automobiļus. Tomēr tas bija pārāk maz. Krievijas valdība armijas vajadzībām nopirka aptuveni 20 tūkstošus automobiļu.
1915. gads. Krievijas armijas valdībai pilnīgi negaidot, vācieši ielauzās Latvijā. Lai glābtu impēriju, cars piekapās latviešu patriotismam un cerībā, ka ienaids pret vācu baroniem cels kaujas spējas, atļāva dibināt latviešu strēlnieku pulkus Krievijas armijas sastāvā. Kara un revolūcijas ugunīs sabruka impērija.
Daļa strēlnieku, sapņodami par brīvu Latviju brīvā Krievijā, ar ieročiem rokās atbalstīja lieliniekus. Pārējie no 1918. līdz 1920. gadam cīnījās par neatkarīgo Latvijas valsti, pret Sarkano Krieviju, vācu karaspēka atliekām un krievu avantūristu P.Avalova - Bermonta karapūļiem.
1919. gada pavasarī, sarkanarmiešiem atkāpjoties no Rīgas, Latvijas Nacionāla armija ieguva divas Austin tipa ar ložmetējiem aprīkotās bruņumašīnas, kuras nosauca par Zemgalieti un Imantu, kā arī 11 tonnu smago 35 ZS Garford tipa bruņumašīnu. Tās revolucionāro nosaukumu Komunist tūdaļ nomainīja pret strēlnieku būtībai daudz atbilstošāko vārdu – Lāčplēsis. Bruņumašīnas bija vērtīgs karalauka ierocis. To skaits visās armijās bija neliels, tādēļ bruņumašīnas (dažkārt arī tankus) līdzīgi kuģiem neviss numurēja, bet nosauca pat romantiskos vārdos.


"Garford" bruņu automobilis "Kurzemnieks "Latvijas armijā 1919. gads.


Modernizēts "Austin" bruņu auto "Zemgalietis" Latvijas armijā. 20 - to gadu vidus.


Latvijas armijas "Sheffield-Simplex" bruņu automobilis "Imanta". 1919. gads.

Daudzkārt slavēta latviešu karavīru disciplinētība un amatu prasme, un tādēļ nav brīnums, kā starp strēlniekiem atradās ne viens vien pieredzējis mehāniķis, kurš spēja ātri saremontēt ienaidnieka pamestos kravas automobiļus un bruņumašīnas. Tika formēts Latvijas armijas auto un tanku divizions. Tā rīcībā bija četras auto remontu darbnīcas – bijušajās Felzera un Pirvica fabrikās, kā arī bijušajā Krievu - Baltijas vagonu fabrika un Brīvības ielā 102. Par visu darbnīcu priekšnieku iecēla karaspēka inženieri O.Hoti.
1919. gada vasarā diviziona spēkus papildināja divi vāciešiem atņemtie Daimler tipa automobiļi ar Krupp lielgabaliem. Bruņoto automobiļu vāciskos vārdus Max un Moritz nomainīja latviskie – Pērkons un Tālivaldis.
Latvijas atbrīvošanas kara vēsturē attēlota kāda strēlniekiem traģiska kaujas epizode Rīgas pievārtē cīņā ar bermontiešiem 1919. gada oktobrī: „Aiz bruņu vilciena pa Jelgavas šoseju aizbrauca bruņotais auto Lāčplēsis. Sasniedzis Katrīnas muižas rajonu, Lāčplēsis sāka apšaudīt ienaidnieka priekšējās pozīcijas... kur pārsteidza ienaidnieka bataljonu. Tas metās bēgt uz tuvējo mežu... tomēr uguni vajadzēja pagriezt pret ienaidnieka diviem bruņotiem auto Titanik un Ņurnberg, kā arī vienu smago auto ar lielgabalu, kuri tuvojās pa Jelgavas šoseju... Nevarēdami sagaidīt mūsu kaujinieku pienākšanu, Lāčplēsis sāka braukt atpakaļ, bet, par lielu nelaimi, viens no pakaļējiem riteņiem noslīdēja no šosejas bruģa mīkstā smiltī, un tādēļ auto apstājās. Pēc ilgākas apšaudīšanās ienaidniekam izdevās ar ložmetēja uguni un rokas granātām sadragāt benzīna tvertni, kura aizdegās un auto izdega. Kaujas vietā palika kritušie.”


Sabrukušas cara armijas algotņi - bermontieši - pie sadeguša Latvijas Armijas bruņu auto "Lačplēsis". 1919. gads.

Tomēr drīz vien latviešu strēlnieki ieguva kaujas trofejas – divas vācu bruņumašīnas, uz kurām pirms aizdegšanās pēdējo reizi raudzījās Lāčplēša lielgabala un ložmetēju stobri. Arī Titanik un Ņurnberg pārdēvēja par Viesturu un Staburagu.
Latvijas atbrīvošanas karam beidzoties, Auto un tanku divizionu rīcībā jau atradās 79 dažādi automobiļi, no kuriem 8 bija ar bruņām. Tie atbilda sava laika militāri tehniskajam līmenim, taču izrādījās pārmērīgi nolietoti. Tādēļ pēc modernizēšanas ierindā atstāja tikai 5 bruņu mašīnas.


Bruņumašina "Pierce Arrow" "Titanik" bermonta armijas sastāvā. 1919. gads.


"Pierce Arrow" "Viesturs" Latvijas armijā. 1919. gads.

1926. gadā par pulku pārveidotajam divizionam Latvijas Republikas auto klubs uzdāvināja bruņumašīnu, ko nosauca par Sargu. Bruņumašīna bija izgatavota Rīgā, Arsenāla darbnīcās. Tai bija itāliešu Fiat šasija, bet bruņu klājums – no angļu tērauda.


"Daimler" tipa automobiļi Latvijas armijā. 1926. gads.

Trīsdesmito gadu beigās, varbūtēja kara gadījumā, Latvijas karaspēks nevarēja mēroties ar milzīgo Vācu vai Padomju armijas spēku. Tomēr Latvijā tika izstrādāts mobilizācijas plāns, kas paredzēja privāto automobiļu rekvizīciju armijas vajadzībām. Automobiļu skaits Auto un Tanku pulkā palielinātos līdz 430 kaujas vienībām.
Militārie pakti jau bija noslēgti un interešu jomas sadalītas. Kara tehnika Eiropā turpināja attīstīties vēl nebijušā tempā. Latvijas armijā modernizētās Pirmā pasaules kara laika bruņumašīnas varēja noderēt vairs vienīgi ielu cīņām. Armijas vadība steidzīgi izstrādāja plānus par vispārēju motorizāciju.
1939. gadā jau bija sācies Otrais pasaules karš. Neviena no bruņojuma ražotājvalstīm neizrādīja interesi Latvijai kaut ko pārdot. Pēc kara resoru pasūtījuma akciju sabiedrība „Vairogs” armiju apgādāja ar moderniem Ford tipa kravas automobiļiem un apvidus mašīnām. 1940. gada sākumā Finansu ministrija plānoja Vācijā iepirkt 100 līdz 120 kara automobiļu. No Vācijas atveda modernās 70 smagās Henschel un Krupp apvidus mašīnas. Tomēr lielākā daļa no nepacietībā gaidītā militārā pasūtījuma pienāca Rīgas ostā tikai 1940. gada vasarā – tieši tajā brīdī, kad Latviju faktiski bez neviena šāviena bija anektējusi Padomju Savienība.


Latvijas armijas apvidus mašīna Krupp L2H134 "Boxer.

Padomju armijas pārspēks bija acīmredzams. Latvijas bruņumašīnas jau varēja likt muzejā. Tomēr domājams, ka dažas tika izmantotas arī Otrā pasaules kara sākumā Padomju bēgļu kolonnu apsargāšanai. Par to liecina kāds Krievijas dienvidos uzņemts foto attēls: pēc Vācu aviācijas uzlidojuma uz lielceļa starp transportlīdzekļu un paunu paliekām stāv sašauta bijušās Latvijas armijas bruņu mašīna. 1942. gadā Rīgā lūžņos sagrieza pēdējos Pirmā pasaules kara Latvijas armijas automobiļus.

svētdiena, 2011. gada 9. janvāris

Izaicinājuma monētas

Izaicinājuma monēta ir maza monēta vai medaljons (parasti militārs), uz kuras attēlots vienības simbols vai emblēma, un tā pierāda piederību attiecīgajai vienībai.
Izaicinājuma monētu nēsā bikšu kabatā vai makā.

Izaicinājuma monētas pirmsākumi un tradīcijas ASV

Arī ap Izaicinājuma monētas pirmsākumiem virmo daudz debašu. Vairākas militārās institūcijas un dienesti vēlētos, lai Izaicinājuma monētas izveidotāji nāktu no viņu vidus. Taču tiek uzskatīts, ka šīs monētas tradīciju pirmsākumi meklējami ASV Armijas Gaisa Spēkos.
Kad ASV Armija izveidoja lidotāju eskadriļas, tās veidoja brīvprātīgie piloti, civiliedzīvotāji. Tajā laikā par lidotājiem pārsvarā pieteicās strādnieki vai jaunieši no laukiem. Koledžas studenti no turīgām ģimenēm par pilotiem pieteicās romantisku apsvērumu dēļ un piedzīvojumu meklējumu dzīti, vēlēdamies izrauties no ikdienas..
Leģenda stāsta: kāds leitnants, kurš nāca no turīgas ģimenes, saviem eskadriļas biedriem par piemiņu izgatavoja bronzas medaljonus (monētas). Monētas bija apzeltītas, bet tām virsū atveidots eskadriļas simbols. Kādam pilotam šī monēta ļoti nepatika, un viņš to iesēja savā lidotāja šallē. Kaujas laikā ar vāciešiem viņa lidmašīna tika neatgriezeniski bojāta, kas piespieda to nosēsties aiz ienaidnieka līnijas. Tur viņu paņēma gūstā. Pārmeklēšanas laikā pilotam atņēma visas personīgās mantas. Netika pārbaudīta vienīgi lidotāja šalle, kas atradās tam ap kaklu. Gūstekni turēja kādā mazā Franču ciemā. Kādu nakti Lielbritānijas Gaisa Spēki bombardēja šo ciemu un amerikāņu pilots, izmantojot jucekli, aizmuka no vācu gūsta.
Pilots pārģērbās civilajās drēbes un centās izvairīties no vācu patruļām. Viņam nebija līdzi nekādu identifikācijas dokumentu, kas apliecinātu viņa personu. Ar lielām grūtībām pilots pārvarēja frontes līniju un satika franču patruļu. Franči nodomāja, ka viņš ir civilajās drēbēs ģērbts vācu sabotieris, ko vajag sodīt ar nāvi.
Pēdējā brīdī pilots atcerējās par eskadriļas piemiņas monētu, kas iesieta viņa lidotāja šallē un parādīja to saviem sagūstītājiem. Viens no frančiem atpazina eskadriļas emblēmu. Tie nekavējoties sazinājās ar ASV eskadriļu un tā apliecināja pilota identitāti. Pilots par mata tiesu izglābās no nāves.
Pēc atgriešanās savā eskadriļā, viņš uzsāka tradīciju – katram pilotam līdzi jānēsā eskadriļas monēta kā piederības zīme savai vienībai. Lai popularizētu šo tradīciju, piemiņas monētas kļuva par Izaicinājuma monētām, jo tās sāka izmantot bāros. Ja pilots, kuru izaicina, nevar nolikt uz bāra letes savu Izaicinājuma monētu, viņš izmaksā dzērienu tam, kurš viņu izaicināja. Ja abi dalībnieki spēj uzmest Izaicinājuma monētu, tad dzērienu izmaksā tas, kurš izaicināja pirmais.
Vēl kāda tradīcija saistīta ar valūtas maiņas kursu Otrā Pasaules kara laikā. Rietumvācijas feniņa vērtība bija daudz mazāka kā ASV centam. Jebkurā vietā, kur karavīri iegādājās alu, varēja uzsaukt: "Feniņa pārbaude!". Šajā brīdī visiem karavīriem vajadzēja parādīt savas tukšās kabatas. Ja kabatā atradās feniņš tas nozīmēja, ka karavīrs ir gandrīz izputējis. Ja kabatā feniņš neatradās, tas nozīmēja, ka viņš ir pietiekami turīgs (jo nav saglabājis šo nevērtīgo monētu), tāpēc nākamajā kārtā var uzsaukt pārējiem alu.


Latvijas Armijas Izaicinājuma monētas

Parasti Latvijas Armijas Izaicinājuma monētas iedalās: vienību piemiņas monētās, apbalvojuma monētās un starptautisko mācību piemiņas monētās.
Monētas var būt gan rūpnieciski kaltas, gan pašdarinātas.
Monētas aversā parasti attēlo vienību simbolus, bet reversā – vienību moto.
Latvijas Armijas Izaicinājuma monētas vēsture aizsākas 90-tajos gados, kad ASV Mičiganas Gvarde izlaida piemiņas monētu par godu kopējām mācībām ar Latvijas Zemessardzi. Starptautiskajās mācībās „Summer Shield” šo tradīciju pārņēma NBS Sauszemes spēku kājnieku brigāde.
Starptautisko mācību „Summer Shield” piemiņas monētas tiek izlaistas vairākos variantos, kā arī numurētas.
Par dalību Miera uzturēšanas misijās OIF un ISAF Latvijas kontingenta karavīri tika apbalvoti ar piemiņas monētām.
Pēc 2006. gada Sauszemes spēku 2. kājnieku bataljons un Štāba bataljona goda sardzes rota izgatavoja apbalvojuma monētas.
Pēc 2001. gada NBS Instruktoru skola aizsāka tradīciju, ka katrs kājnieku nodaļas komandieru kursa absolvents sev pašrocīgi izkaļ šīs skolas piemiņas monētu (kaparā).
OMLT-2 personālsastāvam tika izgatavota piemiņas monēta ar OMLT-2 simbolu.


2.kājnieku bataljona piemiņas monētas averss. Baltā metāla piemiņas monetas aversā attēlota 2. kājnieku bataljona emblēma. Monēta ieviesta kā bataljona apbalvojums ("Vērtīgā balva")2007. gadā.


2.kājnieku bataljona piemiņas monētas averss. Baltā metāla piemiņas monetas reverā centrā izvietota 2.kājnieku bataljona devīze "Facta non verba" (latiniski), gar monetas augšejo daļu uzraksts latviski "SzS 2.Kājnieku bataljons", gar monetas apakšejošejo daļu uzraksts angliski "2 nd Infantry Battalion", . Monēta ieviesta kā bataljona apbalvojums ("Vērtīgā balva")2007. gadā.

SzS 2.kājnieku bataljonā pastāv baltā metāla un sarkanā metāla piemiņas monētas.


NBS Štāba bataljona „Godasardzes rotas pieminas monēta” zelta.


NBS Štāba bataljona „Godasardzes rotas pieminas monēta” sudraba.


NBS Štāba bataljona „Godasardzes rotas pieminas monēta” bronza.


NBS Instruktoru skolas piemiņas monētas averss.


NBS Instruktoru skolas piemiņas monētas reverss.


LR Zemessardzes 15. gadu piemiņas monētas averss.


LR Zemessardzes 15. gadu piemiņas monētas reverss.


OMLT-2 piemiņas monētas averss.


OMLT-2 piemiņas monētas reverss.


ISAF Meymaneh PRT piemiņas monētas averss.


ISAF Meymaneh PRT piemiņas monētas reverss.