Cariskās Krievijas armijā pirmo reizi automobiļus lietoja 1897. gadā manevros Belostokas apkārtnē, pēc tam 1902. gadā Kurskā. Krievijas – Japānas karā (1904. – 1905.gadā) ģenerāļa Kuropatkina rīcībā bija 11 vieglo automobiļu. Pirms Pirmā pasaules kara Krievijas armijas rīcībā bija 711 dažādu modeļu un marku automobiļu, ieskaitot 418 kravas automobiļu. Daļa no tiem pēc kara resora pieprasījuma, bija Ražoti Russo – Balt fabrikā Rīgā.
1914. gads. Sākās Pirmais pasaules karš. Karam sākoties, Krievijā rekvizēja aptuveni 4000 privātpersonām piederošus automobiļus. Tomēr tas bija pārāk maz. Krievijas valdība armijas vajadzībām nopirka aptuveni 20 tūkstošus automobiļu.
1915. gads. Krievijas armijas valdībai pilnīgi negaidot, vācieši ielauzās Latvijā. Lai glābtu impēriju, cars piekapās latviešu patriotismam un cerībā, ka ienaids pret vācu baroniem cels kaujas spējas, atļāva dibināt latviešu strēlnieku pulkus Krievijas armijas sastāvā. Kara un revolūcijas ugunīs sabruka impērija.
Daļa strēlnieku, sapņodami par brīvu Latviju brīvā Krievijā, ar ieročiem rokās atbalstīja lieliniekus. Pārējie no 1918. līdz 1920. gadam cīnījās par neatkarīgo Latvijas valsti, pret Sarkano Krieviju, vācu karaspēka atliekām un krievu avantūristu P.Avalova - Bermonta karapūļiem.
1919. gada pavasarī, sarkanarmiešiem atkāpjoties no Rīgas, Latvijas Nacionāla armija ieguva divas Austin tipa ar ložmetējiem aprīkotās bruņumašīnas, kuras nosauca par Zemgalieti un Imantu, kā arī 11 tonnu smago 35 ZS Garford tipa bruņumašīnu. Tās revolucionāro nosaukumu Komunist tūdaļ nomainīja pret strēlnieku būtībai daudz atbilstošāko vārdu – Lāčplēsis. Bruņumašīnas bija vērtīgs karalauka ierocis. To skaits visās armijās bija neliels, tādēļ bruņumašīnas (dažkārt arī tankus) līdzīgi kuģiem neviss numurēja, bet nosauca pat romantiskos vārdos.
"Garford" bruņu automobilis "Kurzemnieks "Latvijas armijā 1919. gads.
Modernizēts "Austin" bruņu auto "Zemgalietis" Latvijas armijā. 20 - to gadu vidus.
Latvijas armijas "Sheffield-Simplex" bruņu automobilis "Imanta". 1919. gads.
Daudzkārt slavēta latviešu karavīru disciplinētība un amatu prasme, un tādēļ nav brīnums, kā starp strēlniekiem atradās ne viens vien pieredzējis mehāniķis, kurš spēja ātri saremontēt ienaidnieka pamestos kravas automobiļus un bruņumašīnas. Tika formēts Latvijas armijas auto un tanku divizions. Tā rīcībā bija četras auto remontu darbnīcas – bijušajās Felzera un Pirvica fabrikās, kā arī bijušajā Krievu - Baltijas vagonu fabrika un Brīvības ielā 102. Par visu darbnīcu priekšnieku iecēla karaspēka inženieri O.Hoti.
1919. gada vasarā diviziona spēkus papildināja divi vāciešiem atņemtie Daimler tipa automobiļi ar Krupp lielgabaliem. Bruņoto automobiļu vāciskos vārdus Max un Moritz nomainīja latviskie – Pērkons un Tālivaldis.
Latvijas atbrīvošanas kara vēsturē attēlota kāda strēlniekiem traģiska kaujas epizode Rīgas pievārtē cīņā ar bermontiešiem 1919. gada oktobrī: „Aiz bruņu vilciena pa Jelgavas šoseju aizbrauca bruņotais auto Lāčplēsis. Sasniedzis Katrīnas muižas rajonu, Lāčplēsis sāka apšaudīt ienaidnieka priekšējās pozīcijas... kur pārsteidza ienaidnieka bataljonu. Tas metās bēgt uz tuvējo mežu... tomēr uguni vajadzēja pagriezt pret ienaidnieka diviem bruņotiem auto Titanik un Ņurnberg, kā arī vienu smago auto ar lielgabalu, kuri tuvojās pa Jelgavas šoseju... Nevarēdami sagaidīt mūsu kaujinieku pienākšanu, Lāčplēsis sāka braukt atpakaļ, bet, par lielu nelaimi, viens no pakaļējiem riteņiem noslīdēja no šosejas bruģa mīkstā smiltī, un tādēļ auto apstājās. Pēc ilgākas apšaudīšanās ienaidniekam izdevās ar ložmetēja uguni un rokas granātām sadragāt benzīna tvertni, kura aizdegās un auto izdega. Kaujas vietā palika kritušie.”
Sabrukušas cara armijas algotņi - bermontieši - pie sadeguša Latvijas Armijas bruņu auto "Lačplēsis". 1919. gads.
Tomēr drīz vien latviešu strēlnieki ieguva kaujas trofejas – divas vācu bruņumašīnas, uz kurām pirms aizdegšanās pēdējo reizi raudzījās Lāčplēša lielgabala un ložmetēju stobri. Arī Titanik un Ņurnberg pārdēvēja par Viesturu un Staburagu.
Latvijas atbrīvošanas karam beidzoties, Auto un tanku divizionu rīcībā jau atradās 79 dažādi automobiļi, no kuriem 8 bija ar bruņām. Tie atbilda sava laika militāri tehniskajam līmenim, taču izrādījās pārmērīgi nolietoti. Tādēļ pēc modernizēšanas ierindā atstāja tikai 5 bruņu mašīnas.
Bruņumašina "Pierce Arrow" "Titanik" bermonta armijas sastāvā. 1919. gads.
"Pierce Arrow" "Viesturs" Latvijas armijā. 1919. gads.
1926. gadā par pulku pārveidotajam divizionam Latvijas Republikas auto klubs uzdāvināja bruņumašīnu, ko nosauca par Sargu. Bruņumašīna bija izgatavota Rīgā, Arsenāla darbnīcās. Tai bija itāliešu Fiat šasija, bet bruņu klājums – no angļu tērauda.
"Daimler" tipa automobiļi Latvijas armijā. 1926. gads.
Trīsdesmito gadu beigās, varbūtēja kara gadījumā, Latvijas karaspēks nevarēja mēroties ar milzīgo Vācu vai Padomju armijas spēku. Tomēr Latvijā tika izstrādāts mobilizācijas plāns, kas paredzēja privāto automobiļu rekvizīciju armijas vajadzībām. Automobiļu skaits Auto un Tanku pulkā palielinātos līdz 430 kaujas vienībām.
Militārie pakti jau bija noslēgti un interešu jomas sadalītas. Kara tehnika Eiropā turpināja attīstīties vēl nebijušā tempā. Latvijas armijā modernizētās Pirmā pasaules kara laika bruņumašīnas varēja noderēt vairs vienīgi ielu cīņām. Armijas vadība steidzīgi izstrādāja plānus par vispārēju motorizāciju.
1939. gadā jau bija sācies Otrais pasaules karš. Neviena no bruņojuma ražotājvalstīm neizrādīja interesi Latvijai kaut ko pārdot. Pēc kara resoru pasūtījuma akciju sabiedrība „Vairogs” armiju apgādāja ar moderniem Ford tipa kravas automobiļiem un apvidus mašīnām. 1940. gada sākumā Finansu ministrija plānoja Vācijā iepirkt 100 līdz 120 kara automobiļu. No Vācijas atveda modernās 70 smagās Henschel un Krupp apvidus mašīnas. Tomēr lielākā daļa no nepacietībā gaidītā militārā pasūtījuma pienāca Rīgas ostā tikai 1940. gada vasarā – tieši tajā brīdī, kad Latviju faktiski bez neviena šāviena bija anektējusi Padomju Savienība.
Latvijas armijas apvidus mašīna Krupp L2H134 "Boxer.
Padomju armijas pārspēks bija acīmredzams. Latvijas bruņumašīnas jau varēja likt muzejā. Tomēr domājams, ka dažas tika izmantotas arī Otrā pasaules kara sākumā Padomju bēgļu kolonnu apsargāšanai. Par to liecina kāds Krievijas dienvidos uzņemts foto attēls: pēc Vācu aviācijas uzlidojuma uz lielceļa starp transportlīdzekļu un paunu paliekām stāv sašauta bijušās Latvijas armijas bruņu mašīna. 1942. gadā Rīgā lūžņos sagrieza pēdējos Pirmā pasaules kara Latvijas armijas automobiļus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru