Latvieši vēstures likteņdzirnās: Streļķu fotogrāfijas

Kopējais lapas skatījumu skaits

pirmdiena, 2009. gada 6. jūlijs

Streļķu fotogrāfijas




Līna Čanka, Trešā Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgā. Apbalvota ar svētā Jura krustu un Latvijas Republikas laikā — ar Lāčplēša Kara ordeni par varonību kaujā pie Pavasara muižas Slokas rajonā 15. novembrī.


Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona sanitārais punkts pie Nāves salas. 1916. gada vasara. Sanitāres uzsvārcī — bataljona strēlniece Līna Čanka.






Brāļu kapu apkopšana Rīgā 1916./17. g. (Jāņa Glīzdenieka uzņēmums, K. Lobes kollekcija).


Kapt. Bangerskis apbalvo sava bataljona strēlniekus ar Juŗa krustiem; priekšējā plānā bataljona adjutants virsl. Bolšteins, aiz viņa valsts domes loceklis J. Goldmanis.


Augšā: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka uz priekšu izvirzīts pārsiešanas punkts Nāves salā vai Ķekavas rajonā 1916.g. pavasarī. (K. Lobes kollekcija)


Plkv.ltn. J. Vācietis Rīgas frontē 1916. g.


5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka teātŗa izrāde pozīcijās. Pirmā rindā: aktieŗi – strēlnieki, arī sieviešu lomas izpilda strēlnieki. Trešā rindā vidū: pulka komandieris J.Vācietis ar virsniekiem.


Roberts Poga, pirmais brīvprātīgais strēlnieks


Pulkvedis Jukums Vācietis.


Strēlnieki atpūtas brīdī pēc pusdienām 1916. gadā.(J. Glīzdenieka uzņēmums. K. Lobes kollekcija.)


Strēlnieku pretgaisa aizsardzība.(J. Glīzdenieka (4. l.s.p.) uzņēmums. K. Lobes kollekcija)


Strēlnieki ierakumos Olaines rajonā 1916. gadā.(4. latviešu strēlnieku pulks?)
(J.Glīzdenieka uzņēmums. K. Lobes kollekcija.)



Delegācija, kas pasniedza ģenerālim Potapovam zelta zobenu par dūšīgo Jelgavas aizstāvēšanu: valsts domnieki J. Goldmanis un J. Zālītis, rakstnieks A. Ķeniņš, students Glīzdiņš un mācītājs J. Sanders.
Avots: Latviešu strēlnieku bataljoni. Skices un epizodes, Pēterpilī, 1916. g.



5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka strēlnieki 1917. gadā pirms Rīgas atstāšanas.


Latviešu strēlnieki vācu gūstā Rīgas Citadelē 1917. g. septembrī.








Latviešu strēlnieki Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujās Tīreļpurva apkārtnē. Foto: Latvijas Kara muzeja arhīvs.



Latviešu strēlnieki Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujās Tīreļpurva apkārtnē. Foto: Latvijas Kara muzeja arhīvs.


Plkv.ltn. J. Vācietis, 5. Zemgales l.s.b. komandieris


Strēlnieki ierakumos lasa Brīvo Strēlnieku 1917. g. pavasarī. (Laikrakstu lasa virsnieks)(K. Lobes kollekcija) (J. Glīzdenieka uzņēmums)


Strēlnieki atpūtā Daugavas kreisā krastā 1917. g. (4. latv. strēlnieku pulks?)
(K. Lobes kollekcija) (J. Glīzdenieka uzņēmums)



Aina no strēlnieku un vācu brāļošanās 1917. g. aprīlī Ķekavā pie Bundes mājām: divi latviešu strēlnieki (viens savu cepuri pārveidojis pēc „žokejnīcas” fasona) un vācu virsnieks.(K. Lobes kollekcija)


2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka virsnieki vēro brāļošanos ar vāciešiem Bauskas šosejā, Ķekavas rajonā, 1917. g. aprīlī. Priekšā no labās: 1. plkv. M. Penikis, 2. podporučiks K. Lobe, 4. poručiks Pinka.
(Lobes binoklis – kaujas trofeja, vācu baterijas komandiera Skangalos īpašums). (K. Lobes kollekcija)










1 komentārs:

  1. Ja reiz te ir publicētas manu senču bildes tad varētu vismaz anotācijas klāt pierakstīt.
    5. bilde gan vispār nemaz nav strēlnieki. Krievu armijas rezervists, sakarnieks Augusts Artmanis pēc apbalvošanas ar Jura krustu.
    29. bilde savukārt ir 3.Kurzemes latviešu strēlnieku pulka brīvprātīgais Jānis Artmanis 1915.gadā.

    AtbildētDzēst