Latvieši vēstures likteņdzirnās: Latvijas Jūras spēki

1991. gada 1. oktobrī Liepājas Jūras Koledžā tika izveidots Jūras spēku mācību centrs, kur mācības uzsāka jūras robežsargi. Tas bija pirmais solis atjaunoto Jūras spēku veidošanā, un tā bija pirmā Jūras spēku apakšvienība. 1992. gadā pavasarī Liepājā tika izveidots Jūras spēku divizions, kura sastāvā iekļāva arī Mācību centru.

Juridiski patstāvīgas struktūras statusu Mācību centrs ieguva 1994. gadā 1. septembrī. Tā galvenais uzdevums Jūras spēku apakšvienību nodrošināšana ar labi sagatavotiem, profesionāliem jūras speciālistiem, tāpēc Mācību centrā notiek Jūras spēku virsnieku un instruktoru kvalifikācijas celšana un personālsastāva svešvalodu apmācība. JS virsnieki kvalifikācijas celšanas kursos apgūst jūras likumdošanu, kuģu taktiku un organizāciju, sakaru sistēmas, kuģu uzbūvi un enerģētiskās sistēmas, kuģu dzīvotspējas jautājumus, aizsardzību no masu iznīcināšanas ieročiem, kā arī aizsardzības spēku reglamentus, štāba darba plānošanu un vadību. Obligātā dienesta karavīri mēneša laikā apgūst nepieciešamās pamatzināšanas dažādās specialitātēs – kuģu mehāniķi motoristi, elektriķi, stūresvīri signālisti, sakarnieki, pavāri, radiolokācijas staciju operatori un komandori.

Jūras spēku Dienvidu rajons 1992. gada 4. februārī tika izveidots kā Liepājas Jūras spēku divizions. Savā atbildības zonā - no robežas ar Lietuvas Republiku līdz robežai ar Igaunijas Republiku- Dienvidu rajons kontrolēja valsts Ekskluzīvo ekonomisko zonu Baltijas jūrā, kā arī apsargāja teritoriālos ūdeņus. Kopš 1999. gada 1. jūlija šī vienība reorganizēta un uz tās bāzes izveidota Kara kuģu flotile, un Jūras spēku Atbalsta bāze.

Pēc Liepājas Jūras spēku diviziona izveidošanas, Latvijas Jūras spēkiem tika piešķirti trīs zivju inspekcijas kuģi, kurus piemēroja krasta apsardzības vajadzībām. Vissvarīgākais notikums Jūras spēkos kopš Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas bija karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes kuģa “ Sams” 1992. gadā 11. aprīlī. Turpmāk šī diena tiek uzskatītā par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu.

Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, kuru veica trīs kuģi. Laika gaitā Latvijas Jūras spēki ieguva arī vairākus citus kuģus no Zviedrijas, Vācijas, Polijas un Norvēģijas. 1995. gada 11. aprīlī svinīgos apstākļos Latvijas Jūras spēkiem tiek atdots 1940. gadā pazudušais, taču brīnumainā kārtā saglabātais un atrastais Latvijas Kara flotes karogs.

Nenoliedzami viens no svarīgākajiem ikvienas kara flotes uzdevumiem ir valsts starptautiskā prestiža veidošana un nostiprināšana, tādēļ arī Latvijas Republikas karakuģi vairākkārt draudzības vizītes apmeklējuši ārvalstis un uzņēmuši citi valstu kara kuģus un militāros pārstāvjus Latvijā. Jūras spēku Dienvidu rajona kuģi šajos gados piedalījušies dažādās starptautiskajās mācības (US BALTOPS, “Cooperative Jaguar’’, “Amber Sea’’, “Open Spirit’’, “Cooperative Venture”, “Baltic Challenge” u. c.), kuras notikušas atbilstoši NATO standartiem, turklāt mācības paredzētie uzdevumi izpildīti sekmīgi, tādējādi iemantota militāro speciālistu atzinība. Sevišķi nozīmīgas Latvijas Jūras spēkiem bija mācības”Cooperative Jaguar 98 ”, kurās mācību raķeškuteru grupu komandēja Dienvidu rajona karakuģu diviziona komandieris JS kapteinis Andrejs Zvaigzne.

Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem Baltijas valstu sadarbībā ir apvienotas Igaunijas-Latvijas- Lietuvas kuģu vienības BALTRON izveide 1998. gadā, par kuras pirmo komandieri tika nozīmēts Dienvidu rajona komandieris jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis, kurš kopš 1999. gada 17. septembra ir Jūras spēku komandieris.

BALTRON logo.

1993. gada 12. janvāris uzskatāms par Jūras spēku Centrālā rajona izveides sākumu.

Sadarbībā ar Zviedrijas krasta apsardzi, 1993. gada februārī Centrālais rajons saņēma pirmo krasta apsardzes kuteri KA-01, kam piešķīra un iesvētīja “Kristapa” vārdu. Vēlāk tika saņemti šā paša krasta apsardzes tipa kuteri KA-06 “Gaisma”, KA-09 “Klints”, KA-07 ”Ausma” un KA-08 “Saule”. Pēc daļējas pārbūves ierindā stājās arī bruņukuteris P-301 jeb KA-05 “Gauja” un reida kuteris KA-10.

Navigācijas sezonas laikā krasta apsardzes kuģi piedalās vairākās starptautiskās meklēšanas un glābšanas mācībās Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Katru vasaru sadarbībā ar Vācijas kara floti krasta apsardzes kuģi piedalās mīnu meklēšanas un iznīcināšanas operācijās Rīgas līcī, veicot patrulēšanu un operācijas norises vietas apsardzi. 1999.gadā uz Centrālā rajona bāzes izveidota Krasta apsardzes kuģu flotile, kura pilda Valsts Krasta apsardzes funkcijas.

1992. gada februārī Ventspils rajona Tārgales pagasta Miķeļtorņa ciemā izveidoja pirmo reālo karaspēka daļu, bet 18. aprīlī mastā uzvijās pirmais Latvijas Republikas robežapsardzības karaspēka karogs. Tā bija pirmā Latvijas robežsargu vienība Kurzemē, kas jau reāli veica robežapsardzības dienestu. Augustā un septembrī tika izveidoti posteņi Rojā, Kolkā, Miķeļtornī, Jaunciemā, Ovišos, Staldzenē, Ozoliņos, Užavā, Silmalās un Labragā, kas izveidoja 7. Robežsardzes bataljonu, kurš bija Aizsardzības (bruņoto) spēku sastāvdaļa.

1992.gada februārī Kurzemes piekrastē izveidotais 7. Ventspils robežsardzes bataljons tika iekļauts Jūras spēku sastāvā 1993. gadā. Gada beigās to pārformēja un izveidoja Krasta apsardzes bataljonu. Kopš reorganizācijas 1999.gada 1. jūlijā, šī vienība pārveidota par Radiotehnisko bataljonu, kurš nodrošina Jūras novērošanas sistēmas un Jūras spēku komandvadības sistēmas funkcionēšanu.

Jūras spēki ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kara flote.
Pildot Nacionālo Bruņoto spēku likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Jūras spēki:nodrošina valsts teritoriālās jūras un iekšējo ūdeņu (izņemot upes un ezerus) aizsardzību;
veic krasta apsardzi, kontrolē valsts teritoriālo jūru un iekšējos ūdeņus (izņemot upes un ezerus), kā arī ekskluzīvo ekonomisko zonu;
nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;
koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidē jūrā notikušo avāriju sekas un piesārņojumu ar naftas produktiem, kā arī piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā;
meklē jūrā sprādzienbīstamus priekšmetus un tos iznīcina;
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts robežsardzi ar tehniskajiem līdzekļiem un peldlīdzekļiem tās uzdevumu veikšanai jūrā.

Struktūra

1. Krasta apsardzes dienests
2. Flotile
3. Mīnu kuģu eskadra
4. Patruļkuģu eskadra
5. Jūras novērošanas un sakaru dienests
6. Baltijas valstu pretmīnu aprīkojuma apkalpes darbnīca

Devīze : „Mūs vieno Latvijas svētais vārds!”

JŪRAS SPĒKU UZŠUVES.

Jūras spēku štāba (vecā parauga)uzšuve. Uzšuve veidota uz dermantina pamatnes ar krāsas spiedes tehniku.

Jūras spēku Liepājas mācību centra (vecā parauga)uzšuve. Uzšuve veidota ar gumijas karstspeides tehniku.

Jūras spēku Dienvidu rajona uzšuve. Uzšuve veidota uz dermantina pamatnes ar krāsas spiedes tehniku.

Jūras spēku Krasta apsardzes bataljona uzšuve. Uzšuve veidota uz dermantina pamatnes ar krāsas spiedes tehniku.

Jūras spēku jaunāko virsnieku galvassegas izšūtā kokarde.

Jūras spēku Liepājas mācību centra ikdienas izšūtā uzšuve.

Jūras spēku Liepājas mācību centra lauku formas, tuksneša krāsas izšūtā uzšuve.

Jūras spēku mācību centra jūrniecības un taktikas skolas ikdienas formas uzšuve.

Jūras spēku mācību centra jūrniecības un taktikas skolas lauku formas uzšuve.

Liepājas mācību centra ūdenslīdēju skolas izšūtā uzšuve.

Jūras spēku Patruļkuģu eskadras izšūtā uzšuve.

Jūras spēku mīnu kuģu eskadres uzšuve.

Jūras spēku Patruļkuģu eskadras kuģa P-03 "Linga" apkalpes izšūtā uzšuve.

Jūras spēku Patruļkuģu eskadras kuģa P-02 "Lode" apkalpes izšūtā uzšuve.

Krasta apsardzes dienesta izšūtā uzšuve.

Jūras spēku Hidrogrāfijas kuģa A-90 "Varonis" apkalpes izšūtā uzšuve

Jūras spēku štāba un apgādes kuģa A-53 “Virsaitis” apkalpes izšūtā uzšuve. Uzšuve tiek nēsāta uz lauku formas labā pleca, zem uzšuves "Latvija".

Jūras spēku kuģu, bocmaņa izšūtā uzšuve. Uzšuve tiek nēsāta uz lauku formas kreisā pleca.

Jūras spēku kuģu, ieroču nodaļas apkalpes izšūtā uzšuve. Uzšuve tiek nēsāta uz lauku formas kreisā

pleca.

Jūras spēku ūdenslīdēju-atminētāju uzšuve.

Jūras spēku orķestra ikdienas formas uzšuve.

NBS JŪRAS SPĒKU KOMANDIERA APBALVOJUMI.

Jūras spēku komandiera apbalvojums, "Goda zīme".

NBS Jūras spēku komandiera apbalvojums — goda zīme „Par nopelniem”.

NBS Jūras spēku komandiera apbalvojums — goda zīme „Par nopelniem”, 1. pakāpe.Averss.

NBS Jūras spēku komandiera apbalvojums — goda zīme „Par nopelniem”, 1. pakāpe.Reverss.

NBS Jūras spēku komandiera apbalvojuma — goda zīmes „Par nopelniem”, 1. pakāpes atgriezums.

NBS Jūras spēku komandiera apbalvojums — goda zīme „Par nopelniem”, 2. pakāpe. Averss.

NBS Jūras spēku komandiera apbalvojums — goda zīme „Par nopelniem”, 2. pakāpe. Reverss.

NBS Jūras spēku komandiera apbalvojuma — goda zīmes „Par nopelniem”, 2. pakāpes atgriezums.

NBS Jūras spēku komandiera apbalvojums — goda zīme „Par nopelniem”, 3. pakāpe. Averss.

NBS Jūras spēku komandiera apbalvojums — goda zīme „Par nopelniem”, 3. pakāpe. Reverss.

NBS Jūras spēku komandiera apbalvojuma — goda zīmes „Par nopelniem”, 3. pakāpes atgriezums.

NBS Jūras spēku komandiera apbalvojums — piemiņas medaļa „Latvijas Kara flotei 85 gadi”.