Latvieši vēstures likteņdzirnās: Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija

Vēsture

Latvijas Republikas Nacionālā aizsardzības akadēmija, kā Latvijas vienīgā augstākā militārā mācību iestāde ir Latvijas Kara skolas tradīciju pārmantotāja un turpinātāja.

Kad 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, par vienu no galvenajiem uzdevumiem kļuva Latvijas armijas izveide. 1919. gada 13. septembrī saskaņā ar Latvijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Dāvida Sīmansona pavēli tika dibināta Kara skola. Par tās komandieri tika iecelts kapteinis Rūdolfs Klinsons. Kara skola izvietojās Krišjāņa Barona ielā 99, bijušā Garīgā semināra telpās. Mācības tika uzsāktas 3. oktobrī, bet Bermonta karaspēka uzbrukuma dēļ tās pārtrauca un Kara skolu nosūtīja uz fronti.

Beidzoties cīņām pret Bermontu, Kara skola 30. novembrī atgriezās Rīgā, lai atsāktu pārtrauktās apmācības. Pēc grūta pārgājiena no Jelgavas vakariņās nekā cita nebija ko likt galda—vienīgi melna kafija, marmelāde un rupjmaize. Tā dzima tradīcija, kas tika ievērota visu Kara skolas pastāvēšanas laiku. Šodien Melnās kafijas vakara tradīciju turpina Nacionālā aizsardzības akadēmija. Vareļi kļuva par Kara skolas svētvietu. Pēc kapteiņa J. Borkovska-Zemgala meta izveidoja pieminekli, ko Kara skolas kadeti 1935. gadā atklāja pie Vareļu mājām. 1919. gada 1. decembrī Kara skolā tika atsāktas mācības un šis datums tika pasludināts par Kara skolas oficiālo dibināšanas dienu.

Kara skola darbojās līdz 1940. gada rudenim, kad padomju okupācija izbeidza virsnieku sagatavošanu Latvijas armijai. No 1920. līdz 1940. gadam Kara skolai bija 14 izlaidumi un to beidza 1634 virsnieki. Kara skolā tika sagatavoti arī 429 rezerves virsnieki un aptuveni 900 virsniekvietnieki.

Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas viens no būtiskākajiem uzdevumiem bija Nacionālo bruņoto spēku (NBS) izveide. Lai nodrošinātu topošos bruņotos spēkus ar kvalitatīvu komandējošo sastāvu, Latvijas Republikas Ministru padome 1992. gada 13. februārī ar lēmumu Nr. 54 dibināja Nacionālo aizsardzības akadēmiju. Par Nacionālās aizsardzības akadēmijas priekšnieku tika iecelts pulkvedis Valdis Matīss.

Sākotnēji Nacionālā aizsardzības akadēmija tika izvietota Mālpils lauksaimniecības tehnikuma telpās. Tur pēc saīsinātas sešu mēnešu programmas virsnieka profesiju apguva 72 kadeti. 1992. gada beigās Nacionālā aizsardzības akadēmija ieguva jaunas telpas Rīgā, Ezermalas ielā 6/8, bijušās Birjuzova karaskolas teritorijā. Bijušās padomju karaskolas telpas bija nolaistas, taču tur bija atsevišķi mācību korpusi, kazarmas, sporta zāles utt. Pakāpeniski izveidojās un nostabilizējās akadēmijas struktūra. Nacionālās aizsardzības akadēmijas sastāvā bija Robežsargu un Mobilo strēlnieku fakultātes ar sešām katedrām. Lai atjaunotu latviešu kadetu tradīcijas, 1993. gadā tika izveidota kadetu pašpārvalde—NAA Krīvu padome.

Sadarbībā ar Latvijas Universitāti 1993. gadā Nacionālajā aizsardzības akadēmijā tika sagatavotas pedagoģijas un tiesību zinātņu bakalaura programmas, kuras akceptēja Izglītības un zinātnes ministrija. Turpmākajos gados paralēli mācību un kultūras darbam daudz pūļu un līdzekļu tika veltīts NAA infrastruktūras sakārtošanai. Tika remontētas kadetu kopmītnes un mācību korpusi, uzbūvēta pirts, ēdnīca, šautuve un šķēršļu josla. Tiek izveidoti taktikas un stimulatoru centri, iekārtota datorklase un NAA vēstures ekspozīcija. Vienlaikus ar akadēmijas attīstību pilnveidojās arī tās bibliotēka. 1994.gadā NAA bibliotēka kopā ar deviņām citām akadēmiskajām bibliotēkām dibināja Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociāciju.

Laika gaitā ir mainījusies Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadība, personāls, struktūra un pakļautība, bet visvairāk ir mainījušās apmācību programmas. Sakarā ar robežsardzes iekļaušanu Iekšlietu ministrijas struktūrā NAA tika likvidēta Robežsargu fakultāte. Saskaņā ar jauno Militārās izglītības koncepciju 2001. gadā NAA uzsāka viena gada apmācības programmu augstskolu absolventiem. Paralēli tika ieviesti ari rezerves virsnieku, virsnieka speciālista un citi kursi. 2000. gadā NAA uzsāka jauna līmeņa virsnieku apmācību — rotas komandieru kursus, bet 2004. gada jaunāko štāba virsnieku kursus. Ļoti nozīmīgs Nacionālajai aizsardzības akadēmijai bija 2002. gads — akadēmijas 10 gadu jubilejas gads. Šajā gadā NAA izturēja katrai augstskolai tik nozīmīgo — akreditācijas procedūru.

NAA devīze „Per aspera ad astra” ir pārmantota no Latvijas Kara skolas (1919– 1940).

NAA karoga apraksts.

NAA karogs ir taisnstūra formas (198 cm garumā un 128 cm platumā), kura malas abas karoga pusēs apšūtas ar sarkanbaltsarkanu lentu valsts karoga krāsās. Karoga ārējās malas iešūtas bārkstis zelta krāsā. Karogs pie karoga kata piestiprināts ar 11 zelta krāsas metāla riņķiem. Karoga kāts izgatavots no koka un ir saskrūvējams no divām daļām. Karoga uzgalis izgatavots no zelta krāsas metāla šķēpa asmena formā un tajā ievietots vēsturiskais Latvijas armijas simbols – „karavīru saulīte”.

Karoga averss ir baltā krāsā. Centrā attēlots Latvijas Republikas mazais valsts ģerbonis. Valsts ģerboņa vairogs ir dalīts un pusskaldīts: 1. - zilā laukā uzlecošas zelta saules puse, 2. – sudraba laukā pretēji pagriezts sarkans lauva (Kurzeme, Zemgale), 3. – sarkanā laukā sudraba grifs ar zelta mēli un sudraba zobenu labajā ķetnā (Vidzeme, Latgale). Virs vairoga pusloka trīs zelta zvaigznes, kas simbolizē vēsturisko Latvijas novadu vienotību.

Aiz mazā valsts ģerboņa ir sakrustots sudraba zobens (ar asmeni uz leju) un degoša lāpa, kas ir vēsturiskie Kara skolas karoga simboli. Zem zobena un lapas sakrustoti divi zaļi ozola zari. Mazā valsts ģerboņa kreisajā pusē sudraba krāsā gadu skaitlis „1919” – Kara skolas dibināšanas gads. Mazā valsts ģerboņa labajā pusē sudraba krāsā gadu skaitlis „1992” – NAA dibināšanas gads.

Karoga reverss ir zelta krāsā. Centrā attēlots NAA ģerbonis. NAA ģerbonis ir vēsturiskā Kara skolas Krūšu zīme. Karmīnsarkanas krāsas vairogs ar sudraba apmali simbolizē Dzimtenes aizsardzību. Uz vairoga uzliktā zobena rokturis veidots no 11 vijumiem, kas simbolizē 1919. gada 11. novembri – Lāčplēša dienu. Uz zobena gardas ir trīs zelta zvaigznes. Uz zobena asmeņa uzlikta roka ar zvērestam saliektiem pirkstiem, kas simbolize uzticību Latvijas valstij un tautai. Virs vairoga sudraba krāsas lente ar uzrakstu melniem burtiem „NAA 1992” – NAA dibinašanas gads.

Zem NAA gerbona ir NAA devīze sudraba krāsā „PER ASPERA AD ASTRA (Caur ērkšķiem uz zvaigznēm). Virs NAA ģerboņa puslokā uzraksts karmīnsarkanā krāsā „LATVIJAS REPUBLIKAS NACIONĀLĀ AIZSARDZĪBAS AKADĒMIJA”.

NAA karogā ietvertās krāsas, simboli un elementi:

Karmīnsarkanā krāsa (PANTONE 1807C un PANTONE 201C), ko pasaule mēdz dēvēt arī par „latviešu sarkano”. Krāsa simbolizē karavīru asinis, kas ziedotas Dzimtenes aizsardzībai.
Baltā krāsa (PANTONE WHITE) simbolizē ticību un Dzimtenes mīlestību. Ticība morāliskajām vērtībām – visam labam, dailam, skaidram, ko senie latvieši apzīmēja ar vārdu balts.
Zelta krāsa (PANTONE 873C) simbolizē cēlsirdību un bagātību.
Sudraba krāsa (PANTONE 877C) simbolizē patiesību un atklātību.
Zaļā krāsa (PANTONE 330 un PANTONE 336) simbolizē cerību, auglību un uzplaukumu.
Zobens - karavīra ierocis. Varas, taisnās tiesas un drosmes simbols. Ierocis, kas sargā gaismu no tumsas spēkiem.
Degoša lāpa – gaismas un zināšanu simbols.

Sakrustoti ozola zari – spēka, stingrības un ilggadīgas dzīves simbols. Zari ar 18 lapām simbolizē neatkarīgas Latvijas valsts proklamēšanas dienu – 1918. gada 18. novembri.

NAA karoga averss.

NAA karoga reverss.

NAA uzšuves.

Vecā parauga NAA uzšuve. Uzšuves pagatavošanai izmantoja gumijas karstsspiedes tehniku. Augšējā uzšuves lauciņa tika ievietotas zvaigznes, atbilstoši kursam kurā mācās kursants.

Vecā parauga NAA izšūtā uzšuve. Augšējā uzšuves lauciņa tika ievietotas zvaigznes, atbilstoši kursam kurā mācās kursants.

Vecā parauga NAA uzšuve.

Vecā parauga NAA uzšuve. Uzšuves pagatavošanai izmantoja krāsas spiedes tehniku. Augšejā uzšuves lauciņa tika ievietotas zvaigznes, atbilstoši kursam kurā mācās kursants. Uzšuves tika laminētas taupības nolūkos, lai nenodiltu uzšuves krāsa.