«Latvju kareivjiem!», Jelgavā, 1919. gada oktobrī
Ulmaņa politika ir sabrukusi un līdz ar viņu arī Ulmaņa valdība. Uz politiska neprāta valdību nevar dibināt. Tas bij ārprāts salaist Latviju naidā ar trim pretiniekiem reizē: ar lieliniekiem, vāciešiem un pretlielniecisko krievu armiju.
Tagad Ulmanis ir aizbēdzis no sava darba sekām.1 Jūs viņš ir atstājis jūsu liktenim. Neapkopti, basām kājām jūs esat vārguši jau visu vasaru. Ko jūs lai iesākat tagad, kur tuvojas ziema, bet armijas apgādāšana ir sajukusi?
Par visām lietām: paturat mierīgu pārlikšanu un neuztraucaties.
Neticat melu valodām, it kā Rietumu armija būtu nākusi uz Latviju, lai te ievestu baronu valdību. Latvijas pašpārvaldībā divas trešdaļas no visiem priekšstāvjiem būs latvieši.
Neticiet apgalvojumiem, it kā mans nolūks būtu padarīt Latviju par Krievijas guberņu. Tas nemaz nestāv manā varā. Latvijas attiecības pret Krieviju izspriedīs Krievijas Satversmes sapulce kopā ar Latvijas priekšstāvjiem, kā to vēlas sabiedrotie.
Man ir tikai viens nolūks, bet tas ir negrozāms. Mans nolūks ir — cīņa pret lieliniekiem līdz viņu iznīcināšanai.
Kas man šai cīņā palīdzēs, tas būs Krievijas draugs. Krievija savus draugus neaizmirsīs. Kas mani šai cīņā traucēs, tas būs Krievijas ienaidnieks. Agri vai vēlu Krievija to saberzīs.
Latvju kareivji: jūs stāvat ceļa jūtīs. Jūs varētu iet pa to ceļu, pa kuru aizgāja Ulmanis, un atstāt savu dzimteni kā mūsu ienaidnieki.
Esmu pārliecināts, ka jūsu dzimtenes mīlestība jūs atturēs no šā nepārdomātā soļa.
Bet jums jāpaliek uz vietas un jānoliek ieroči. Tas, kurš to vēlas, var iestāties Rietumu armijā. Turpinādams līdz ar Rietumu armiju cīņu pret lieliniekiem, katrs latvju kareivis līdz ar to sargās arī savu dzimteni no lielinieku uzbrukumiem. Bet, kas būtu jau noguris no ilgā kara, lai iet netraucēts uz mājām un lai stājas pie mierīga darba. Mobilizācijas Latvijā nebūs. Kara turpināšanu ir uzņēmusies Rietumu armija. Bet milicijas ierīkošana paliks Latvijas pašpārvaldības ziņā. Tur daudzi no jums atradīs sev piemērotu nodarbošanos.
Mums, krieviem, vēl grūts darbs priekšā. Latvija var jau sākt atpūsties mūsu aizvējā.
Brīvprātīgās Rietumu armijas virsvadonis
pulkvedis Avalovs-Bermonts
* 1. P. Bermontam-Avalovam bija zināms, ka, sākoties uzbrukumam, K. Ulmanis ar ministriem un Tautas padomes locekļiem pametuši Rīgu un izbraukuši uz Cēsīm.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru