Nolēmu nedaudz parakņāties un šo to uzraku priekš mūsu militārajiem skeptiķiem. Negribu pretendēt uz profesionāla vēsturnieka statusu, tikai atgādināt dažus faktus no netālas vēstures.
Vēsture
Pirmsākumi Latvijas Republikas rotas karogiem nav jāmeklē tālā vēsturē. 20. gadsimta sākumā, kad Sarkanarmieši un Bermontieši centās sadalīt Latviju, Latvijas pagaidu valdībai nebija reāla spēka, lai stāties tiem pretim.
Līdz 1918. gada decembra beigām izdevās saformēt tikai astoņas latviešu rotas: Virsnieku rezerves, Studentu, Latgales virsnieku, Latgales instruktoru, Skolnieku un trīs Rīgas Apsardzības rotas.
Atsevišķas studentu rotas dzimšanas diena ir 1918. gada 20. decembris, kad iznāca rotas komandiera pirmā pavēle. Rota ņēma dalību kā atsevišķa vienība kaujās par Latvijas neatkarību.
1922. gada 27. oktobrī "Talavijas" filistrs Zigfrīds Anna Meierovics dāvināja Studentu rotai karogu. Maiņas kārtībā savos dzīvokļos karogu glabāja piecas vecākās latviešu korporācijas — "Lettonia", "Selonija", "Lettgallia", "Talavija" un "Fr. Lettica". Vienā pusē karogam bija uzraksts: "Atsevišķā studentu rota", bet otrā — ugunskrusts, kam apkārt apvīts ozollapu vainags. Vainaga lejas daļā iepīta nacionālā karoga krāsu lente. Šo karogu gada svētku parādēs nesa 3. Jelgavas kājnieku pulka Studentu rota.
Atsevišķās studentu rotas krūšu nozīme. Projektējis Studentu rotas karavīrs arhitekts K.Celmiņš ("Selonija"). Krūšu nozīmi izgatavoja no viengabalaina dabīga Latvijas dzintara, šķēps — no sudraba.
Cēsu pulka Skolnieku rotas karogs tika darināts 1929. gadā; tolaik tā izgatavošanu finansiāli atbalstīja deviņas Vidzemes skolas no Cēsīm, Limbažiem, Valmieras, Mazsalacas, Rūjienas, Valkas, Smiltenes, Alūksnes, Gaujienas. Šūdināja to Cēsu ģimnāzijā. Karogs tika izgatavots par godu 1919. gada 6. jūnija Cēsu kaujas dalībniekiem – 108 skolniekiem (70 no Valmieras un 38 no Cēsīm). Kaujas laikā rotai nebija sava karoga, tāpēc, atzīmējot kauju desmito gadadienu (1929. g.), viens no skolnieku rotas dalībniekiem un skautu kustības dibinātājiem Latvijā Dzirkalis, kopā ar domubiedru grupu rosināja izgatavot piemiņas karogu. Izgatavošanā iesaistījās iepriekš minētās skolas, un karogs ieguva ceļojošā karoga statusu - katru gadu to svinīgi nodeva kādai no iesaistītajām skolām. 1940. gadā Limbažu skolas vadība, jūtot vispārējo situāciju pasaulē, karogu nodeva Latvijas Vēstures muzejā.
1997. gadā Cēsu rajona padome, ar Lāčplēša Ordeņa kavaliera meitas Astras Jansones atbalstu, šūdināja karoga kopiju. 1998. gadā, atklājot Cēsīs Uzvaras pieminekli, ceļojošā karoga tradīciju atjaunoja. Uz karoga tāpat kā uz Uzvaras pieminekļa Cēsīs ir uzraksts: „No zobena saule lēca".
Atskatīsimies arī Štāba bataljona vēsturē. Pirmsākumos šī vienība cēlās no Armijas štāba rotas, kura bija viena no pirmajām vienībām mūsu valstī un kuras uzdevums bija reprezentēt Latvijas Valsti. Armijas štāba rota ilgu laiku bija palikusi bez sava simbola – karoga. Tikai 1933. gada 9. novembrī Valsts prezidents Alberts Kviesis Armijas štāba rotai pasniedza rotas simbolu – kaujas karogu.
Rotu simbolika mūsdienās
Mūsdienu Latvijas NBS simbolikas pirmsākumi meklējami 90-to gadu vidū, kad Baltijas valstis izveidoja Baltijas Miera uzturēšanas bataljonu BALTBAT. Sākumā katra valsts sevi pārstāvēja ar vadu, bet beigās ar kājnieku rotu (LATCOY).
1995. gada 3. jūlijā ar NBS komandiera pavēli Nr. 143 “Par NBS BALTBAT piedurkņu emblēmas, uzšuves “Latvija” un karodziņa apstiprināšanu” BALTBAT Latvijas rota ieviesta “Sikspārņa” uzšuvi un uzšuves “Latvija” ar Latvijas karodziņu. Vēlāk LATCOY tika ievesta sikspārņa berešu kokarde un uzdāvināts rotas standarts.
Pēc BALTBAT reorganizācijas un apvienošanas ar IDB LATBAT, LATCOY simbolika vairs netika izmantota, un LATCOY standarts tika nodots glabāšanai 1. kājnieku bataljona (LATBAT) 1. kājnieku rotai.
Visu veidu NBS simboliku jāapstiprina heraldikas komisijā un bieži vien komisijas lēmums neatbilda karavīru izveidotajai simbolikai, tāpēc daudzi karavīru nodomi tika apslāpēti jau iedīglī.
Tikai 2001. gadā 1. kājnieku bataljona 2. kājnieku rota misijas rajonā izveidoja savas rotas standartu. Rotas simbolikas izveidē dalību ņēma 2. kājnieku rotas karavīri. Standarts tika pagatavots par vietējās pašvaldības līdzekļiem kā dāvinājums Latvijas kontingentam.
Sākot ar 2004. gadu, praktiski katra 1. un 2. kājnieku bataljona apakšvienība, kas ņēma dalību starptautiskajās misijās kā neatkarīga vienība, izveidoja savas rotas simbolu un rotas standartu.
Parasti piedurkņu uzšuvēs simboliski tiek attēlotas tās īpašības, ko karavīri vēlētos pārņemt. Tas varēja būt gan mitoloģijas tēls, gan arī dzīvnieks. Piedurkņu emblēmas attēls slēpj sevī rotas devīzi. Kaut arī rotas uzšuves netiek apstiprinātas heraldikas komisijā, karavīri, valkājot piedurknes emblēmu, apliecina savu piederību rotai. Bieži vien vienībām neatrodas līdzekļu, lai izgatavotu rotas emblēmas, tāpēc karavīri to veic par personīgajiem līdzekļiem.
Tradīcijas
Aplūkosim rotas standartu: tas sastāv no karoga kāta, karoga uzgaļa un vimpeļa.
Vimpeļa viena puse attēlo rotas emblēmu, bet otra - devīzi un piederību (apakšvienības numerāciju).
Uz karoga kāta ir stiprināms vimpelis un rotas standarta apbalvojumi (misijas medaļu riboni vai arī sudraba plāksnīte ar attiecīgās misijas datumiem).
Karoga uzgali parasti veido no metāla un tajā attēlo rotas numuru.
Gan vienības, gan rotas karogus parasti dāvina kāda civila organizācija vai pašvaldība.
Rota ar rotas standartu piedalās gan ikdienas ceremoniālajos pasākumos, gan dodas ar to uz misijas rajonu.
Ikdienā rotas standarts atrodas pie ieejas, speciālā statīvā, vai glabājas pie rotas komandiera.
Jaunie karavīri rotas piedurkņu emblēmu, tāpat kā vienības bereti, saņem pēc vienības pamatapmācības kursa beigšanas, svinīgajā ceremonijā.
1.kājnieku bataljona 3.kājnieku rotas vecā parauga piedurknes emblēma.
1.kājnieku bataljona 3.kājnieku rotas jaunā parauga piedurknes emblēma "Spartietis".
2.kājnieku bataljona 1.kājnieku rotas piedurknes emblēma "Baltais tīģeris".
2.kājnieku bataljona 3.kājnieku rotas piedurknes emblēma "Tinis".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru