2.septembrī aprit 20 gadi kopš Mālpilī darbību sāka neatkarību atguvušās valsts
pirmā militārā vienība – Sabiedrības drošības departamenta
(SDD) valsts dienesta mācību centrs.
Kādi bija veidošanas pirmsākumi vienībai, kas šajos divdesmit gados vairakkārt ir mainījusi izvietojumu , nosaukumu, pakļautību un uzdevumus, bet vienmēr rūpējusies par tās vēstures un tradīciju saglabāšanu, un kuru patlaban zinām kā 3.reģionālo nodrošinājuma centru Ādažos?
pirmā militārā vienība – Sabiedrības drošības departamenta
(SDD) valsts dienesta mācību centrs.
Kādi bija veidošanas pirmsākumi vienībai, kas šajos divdesmit gados vairakkārt ir mainījusi izvietojumu , nosaukumu, pakļautību un uzdevumus, bet vienmēr rūpējusies par tās vēstures un tradīciju saglabāšanu, un kuru patlaban zinām kā 3.reģionālo nodrošinājuma centru Ādažos?
Robežapsardzības uzdevumu izpildei valstī jāveido atbilstoša mācību sistēma
Viens no aktuālākajiem jaunās valsts uzdevumiem tajā laikā bija jaunizveidojamo robežapsardzības struktūru personāla apmācība. Latvijas pilsoņu vidū bija maz karavīru, kas būtu apguvuši robežu apsardzības pieredzi Padomju Savienības robežapsardzības karaspēkā, jo tajā Baltijas tautu pārstāvjus iesauca visai reti – šis karaspēks bija „čekas” pakļautībā un tai bija bailes par viņu politisko lojalitāti padomju sistēmai. Vispārējā militārā sagatavotība vēl nenodrošināja robežu apsardzības un kontroles specifisko uzdevu izpildi, tādējādi valstij bija operatīvi jāveido šiem uzdevumiem atbilstošu mācību sistēmu.
Ar šo rīkojumu Ministru padome uzdod veikt arī nepieciešamos darbus mācību procesa organizēšanai: līdz 1.augustam izstrādāt instruktoru un alternatīvajā dienestā iesaukto apmācības programmu, bet ar 1.septembri organizēt arī pašus apmācību kursus.
Vēl jūnijā SDD darbinieki vairākās profesionāli tehniskajās skolās Latvijā izvērtēja alternatīvā (darba) dienestā iesaucamo jauniešu apmācības iespējas, mācību centru vai atsevišķu grupu izveidi, izmantojot to mācību bāzi, kurās audzēkņi apguva arī militārajā dienestā izmantojamas tehniskās specialitātes.
Vairākas reizes viņi apmeklēja arī Mālpili, lai iepazītos ar tehnikuma mācību bāzi, kā arī pasniedzēju uzaicināšanas iespējām atsevišķu mācību priekšmetu pasniegšanas procesā. SDD izvēli izmantot Mālpils tehnikuma bāzi robežsardzes mācību centra izvietošanai atbalstīja arī toreizēja Lauksaimniecības ministrija, kuras pakļautībā atradās tehnikums.
1991.gada 18.jūlijā Ministru padome ar rīkojumu Nr.265-r
uzdod SDD līdz 1.septembrim kopīgi ar Lauksaimniecības
ministriju Mālpils lauksaimniecības
tehnikumā izvietot mācību centru.
Ar šo rīkojumu Ministru padome uzdod veikt arī nepieciešamos darbus mācību procesa organizēšanai: līdz 1.augustam izstrādāt instruktoru un alternatīvajā dienestā iesaukto apmācības programmu, bet ar 1.septembri organizēt arī pašus apmācību kursus.
Vēl jūnijā SDD darbinieki vairākās profesionāli tehniskajās skolās Latvijā izvērtēja alternatīvā (darba) dienestā iesaucamo jauniešu apmācības iespējas, mācību centru vai atsevišķu grupu izveidi, izmantojot to mācību bāzi, kurās audzēkņi apguva arī militārajā dienestā izmantojamas tehniskās specialitātes.
Vairākas reizes viņi apmeklēja arī Mālpili, lai iepazītos ar tehnikuma mācību bāzi, kā arī pasniedzēju uzaicināšanas iespējām atsevišķu mācību priekšmetu pasniegšanas procesā. SDD izvēli izmantot Mālpils tehnikuma bāzi robežsardzes mācību centra izvietošanai atbalstīja arī toreizēja Lauksaimniecības ministrija, kuras pakļautībā atradās tehnikums.
Praktiski mācību centra izveides pasākumi tika sākti 6.augustā,
kad Ministru padome izdeva rīkojumu Nr.282-r, ar kuru
noteica štata vietas un iedalīja finansējumu.
Ar 1.augustu mācību centram Mālpils lauksaimniecības tehnikumā instruktoru un alternatīvajā dienestā iesaukto jauniešu sagatavošanai izveidoja 61 štata vienību ar darba samaksas fondu 110,6 tūkstoši rubļu.
Ar Mālpils tehnikuma vadību tika panākta vienošanās par mācību korpusa un kopmītņu telpu izmantošanu, pieaicinātā administratīvā un apkalpojošā personāla komplektēšanu no tehnikuma darbiniekiem un vietējiem iedzīvotājiem.
Ar SDD direktora J.A.Bašķera pavēli 26.augustā par mācību centra priekšnieku iecēla atvaļināto majoru Vili Raupu (attēlā) – departamenta speciālistu, kurš pārliecinošo atbalstu Latvijas neatkarībai un labas organizatora spējas pierādīja janvāra barikāžu laikā, vadot Augstākās padomes Aizsardzības operatīvā štāba nodrošinājuma nodaļu, kas koordinēja Vecrīgas barikāžu aizstāvju apgādi ar degvielu, malku un pārtiku. Viņam papildus militārā dienesta pieredzei bija arī vairāku gadu praktiskā pedagoģiskā darba pieredze Rīgas vidusskolās.
Septembrī pakāpeniski tika komplektētas pasniedzēju un instruktoru štata vietas un turpinājās mācību procesa nodrošinājuma plānotā pastāvīgā sastāva instruktoru apmācība. Īsā laika posmā bija jāsagatavo mācību vietas, jāprecizē mācību programmas, balstoties uz pieejamiem mācību līdzekļiem un literatūru, jāpārliecinās par uzaicināto pasniedzēju un instruktoru gatavību. Jāsagatavo instrukcijas iekšējam dienestam un apsardzei. Mācību procesā tika izmantoti arī tehnikuma pirmatnējās militārās apmācības klasē saglabājušies mācību līdzekļi.
Vēl nebija apstiprināti nākamie Aizsardzības spēku reglamenti, bet uzaicinātajiem instruktoriem bija tikai Latvijas skolās gūtās zināšanas un Padomju armijas dienesta pieredze nodarbību vadīšanā. Fiziskās sagatavotības nodarbībām noderēja tehnikuma sporta zāle un stadions. Šaušanas mācībai sākotnēji bija pieejamas tikai mazkalibra šautenes, Margoļina tipa pistoles un tehnikuma šautuve.
Robežapsardzības dienesta brīvprātīgo un
obligātā valsts dienesta iesaukuma apmācība
Tajā tika doti uzdevumi 1991.gada 10.septembrī Augstākās padomes pieņemtā likuma „Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu” izpildei, analizēta tā izpildes kārtība. Pārvalžu priekšnieki tika iepazīstināti ar likuma prasībām, iesaukuma organizēšanu un nosūtīšanas kārtību.
Tika izskaidrota arī SDD direktora 30.augusta rīkojumā Nr.4 noteiktā robežapsardzības dienestam pieteikušos personu atlases un noformēšanas dienestā kārtība, jo 29.augustā Ministru Padome bija izdevusi rīkojumu „Par brīvprātīgo reģistrāciju robežapsardzības dienestam”.
Uz apmācībām ierādās pirmie 42 kursanti, bet 14.oktobrī – vēl 65 kursanti. Bija sasniegta tajā brīdī iespējamā mācību centra kapacitāte. Mācībām robežsargu instruktoru kursā bija plānots viens mēnesis.
Pirmajā plūsmā no brīvprātīgajiem uz mācību centru tika nosūtīti rezerves karavīri, pārsvarā seržantu pakāpēs, jo galvenais uzdevums sākotnēji bija sagatavot instruktorus turpmākajiem formējumiem. Vairākums viņu bija janvāra barikāžu aizstāvji, dauzi – arī Īpašo brīvprātīgo vienību dalībnieki. Viņu motivāciju stāties valsts robežu sardzē pastiprināja arī 19.-21.augustā notikušais „pučs”.
Kursanti tika izvietoti tehnikuma kopmītņu 3.stāva atsevišķās istabiņās pārsvarā pa četri cilvēki katrā. Viņu un mācība centra pastāvīgā sastāva ēdināšana notika tehnikuma ēdnīcā. Viņi tika nodrošināti ar bezmaksas uzturu, tam atvēlot 8 rubļus dienā katram.
Vēlajā rudenī un arī ziemā istabiņās valdīja aukstums – katlu māja nedarbojās. Jaunos valsts aizstāvjus sildīja no mājām atvestie elektriskie sildītāji, cilvēku dāvinātās vilnas zeķes un džemperi, kā arī neticami siltā ziema. Ļoti bieži lija lietus – sporta un taktiskajās mācībās kursanti vienmēr bija izmirkuši.
Pirmajām kursantu grupām un vēlāk, novembrī, arī obligātā dienesta karavīriem Mālpilī, uzsākot mācību procesu, bija jāsaskaras ar daudzām apgādes problēmām. Pēc ierašanās mācību centrā un jau uzsākot apmācību, viņi bieži vien bija savā privātajā apģērbā un apavos, jo nevienā šūšanas uzņēmumā Latvijā nebija iespējams izvietot pasūtījumu un nodrošināt pat minimālās formas tērpu un apavu rezerves, laikus sagādāt visu nepieciešamo izmēru apģērbu un apavus. Sākotnēji viņi tika apgādāti ar Lietuvā pieejamo lauka formu.
1991.gada 7.novembrī Augstākās padomes Prezidijs apstiprināja karavīra zvēresta tekstu un noteica zvēresta došanas kārtību.
Mācību centra karavīri bija pirmie pēc valsts neatkarības atgūšanas, kas 11.novembrī Rīgā, Brāļu kapos, zvērēja uzticību valstij, jo bija beiguši pirmo apmācības posmu.
Pasākuma plānu izstrādāja Strēlnieku muzeja darbiniece E.Sondoviča. Sporta instruktoru rota stāvēja goda sardzē pie Brāļu kapiem un galvenajā alejā.
19.novembrī mācības sāka otrā plūsma – pirmie 45 obligātā valsts dienesta karavīri un 30 virsdienesta karavīri.
Ar Mālpils tehnikuma vadību tika panākta vienošanās par mācību korpusa un kopmītņu telpu izmantošanu, pieaicinātā administratīvā un apkalpojošā personāla komplektēšanu no tehnikuma darbiniekiem un vietējiem iedzīvotājiem.
Ar SDD direktora J.A.Bašķera pavēli 26.augustā par mācību centra priekšnieku iecēla atvaļināto majoru Vili Raupu (attēlā) – departamenta speciālistu, kurš pārliecinošo atbalstu Latvijas neatkarībai un labas organizatora spējas pierādīja janvāra barikāžu laikā, vadot Augstākās padomes Aizsardzības operatīvā štāba nodrošinājuma nodaļu, kas koordinēja Vecrīgas barikāžu aizstāvju apgādi ar degvielu, malku un pārtiku. Viņam papildus militārā dienesta pieredzei bija arī vairāku gadu praktiskā pedagoģiskā darba pieredze Rīgas vidusskolās.
Mācību centrs darbību sāka 2.septembrī, kad tā priekšnieks
papildināja vadības
grupas sastāvu un darbu sāka pirmie mācību instruktori un darbinieki.
Septembrī pakāpeniski tika komplektētas pasniedzēju un instruktoru štata vietas un turpinājās mācību procesa nodrošinājuma plānotā pastāvīgā sastāva instruktoru apmācība. Īsā laika posmā bija jāsagatavo mācību vietas, jāprecizē mācību programmas, balstoties uz pieejamiem mācību līdzekļiem un literatūru, jāpārliecinās par uzaicināto pasniedzēju un instruktoru gatavību. Jāsagatavo instrukcijas iekšējam dienestam un apsardzei. Mācību procesā tika izmantoti arī tehnikuma pirmatnējās militārās apmācības klasē saglabājušies mācību līdzekļi.
Vēl nebija apstiprināti nākamie Aizsardzības spēku reglamenti, bet uzaicinātajiem instruktoriem bija tikai Latvijas skolās gūtās zināšanas un Padomju armijas dienesta pieredze nodarbību vadīšanā. Fiziskās sagatavotības nodarbībām noderēja tehnikuma sporta zāle un stadions. Šaušanas mācībai sākotnēji bija pieejamas tikai mazkalibra šautenes, Margoļina tipa pistoles un tehnikuma šautuve.
Robežapsardzības dienesta brīvprātīgo un
obligātā valsts dienesta iesaukuma apmācība
No 16.septembra mācību centrā notika rajonu Valsts dienesta
pārvalžu priekšnieku
seminārs.
Tajā tika doti uzdevumi 1991.gada 10.septembrī Augstākās padomes pieņemtā likuma „Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu” izpildei, analizēta tā izpildes kārtība. Pārvalžu priekšnieki tika iepazīstināti ar likuma prasībām, iesaukuma organizēšanu un nosūtīšanas kārtību.
Tika izskaidrota arī SDD direktora 30.augusta rīkojumā Nr.4 noteiktā robežapsardzības dienestam pieteikušos personu atlases un noformēšanas dienestā kārtība, jo 29.augustā Ministru Padome bija izdevusi rīkojumu „Par brīvprātīgo reģistrāciju robežapsardzības dienestam”.
Ar 7.oktobri mācību centrā sāka darboties robežapsardzības
instruktoru kursi,
pirmās grupas komplektēja tikai no izdienējušajiem karavīriem.
Uz apmācībām ierādās pirmie 42 kursanti, bet 14.oktobrī – vēl 65 kursanti. Bija sasniegta tajā brīdī iespējamā mācību centra kapacitāte. Mācībām robežsargu instruktoru kursā bija plānots viens mēnesis.
Pirmajā plūsmā no brīvprātīgajiem uz mācību centru tika nosūtīti rezerves karavīri, pārsvarā seržantu pakāpēs, jo galvenais uzdevums sākotnēji bija sagatavot instruktorus turpmākajiem formējumiem. Vairākums viņu bija janvāra barikāžu aizstāvji, dauzi – arī Īpašo brīvprātīgo vienību dalībnieki. Viņu motivāciju stāties valsts robežu sardzē pastiprināja arī 19.-21.augustā notikušais „pučs”.
 |  |
Vēlajā rudenī un arī ziemā istabiņās valdīja aukstums – katlu māja nedarbojās. Jaunos valsts aizstāvjus sildīja no mājām atvestie elektriskie sildītāji, cilvēku dāvinātās vilnas zeķes un džemperi, kā arī neticami siltā ziema. Ļoti bieži lija lietus – sporta un taktiskajās mācībās kursanti vienmēr bija izmirkuši.
Pirmajām kursantu grupām un vēlāk, novembrī, arī obligātā dienesta karavīriem Mālpilī, uzsākot mācību procesu, bija jāsaskaras ar daudzām apgādes problēmām. Pēc ierašanās mācību centrā un jau uzsākot apmācību, viņi bieži vien bija savā privātajā apģērbā un apavos, jo nevienā šūšanas uzņēmumā Latvijā nebija iespējams izvietot pasūtījumu un nodrošināt pat minimālās formas tērpu un apavu rezerves, laikus sagādāt visu nepieciešamo izmēru apģērbu un apavus. Sākotnēji viņi tika apgādāti ar Lietuvā pieejamo lauka formu.
Un tad atskanēja vārdi: Es, Latvijas karavīrs… Pirmie kopš
1939.gada 1.septembra.
1991.gada 7.novembrī Augstākās padomes Prezidijs apstiprināja karavīra zvēresta tekstu un noteica zvēresta došanas kārtību.
Mācību centra karavīri bija pirmie pēc valsts neatkarības atgūšanas, kas 11.novembrī Rīgā, Brāļu kapos, zvērēja uzticību valstij, jo bija beiguši pirmo apmācības posmu.
Pasākuma plānu izstrādāja Strēlnieku muzeja darbiniece E.Sondoviča. Sporta instruktoru rota stāvēja goda sardzē pie Brāļu kapiem un galvenajā alejā.
19.novembrī mācības sāka otrā plūsma – pirmie 45 obligātā valsts dienesta karavīri un 30 virsdienesta karavīri.
1991.gadā mācību centrs sagatavoja pirmos Valsts militārā
dienesta pārvalžu
priekšniekus, kā arī aptuveni 190 virsdienesta un
170 obligātā dienesta
robežsargus un robežsardzes instruktorus.
Sākotnēji mācību centram bija pakļauta arī Sporta instruktoru rota Rīgā, bet pēc mācību centra izveidošanas Rīgā rota pārgāja tā pakļautībā. Rota sagatavoja pirmos robežsardzes sporta instruktorus.
 |
Lai nodrošinātu mācību procesu pārējos mācību centros, kas vēlāk tika izveidoti Liepājā, Vārvē un Rīgā, novembrī vairākums no mācību centru pirmo minimālo instruktoru kursu beigušajiem virsdienesta karavīriem tika norīkoti uz šiem mācību centriem.
Viena no pirmajām aizsardzības ministra pavēlēm uzdeva mācību centra priekšniekam 6.decembrī pārņemt civilās aizsardzības Siguldas sakaru centra ēku un materiālo vērtību apsardzi un saglabāšanu. Turpmākajos mēnešos uz tā bāzes tika izveidots Sakaru mācību centrs.
Latvijas robežsardzes kodols izveidots!
 |
Pēcvārda vietā
Līdz ar SDD reorganizāciju, Aizsardzības ministrijas un Aizsardzības spēku izveidošanu mācību centru 1992.gada februārī iekļāva Aizsardzības spēku sastāvā un pārdēvēja par Mālpils mācību centru.
Tas sāka karavīru apmācību jaunizveidoto Aizsardzības spēku vienību vajadzībām, Goda sardzes rotas komplektēšanu un atbalsta sniegšanu Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas izveidošanai un izvietošanai Mālpilī, par kuras prorektoru tika iecelts mācību centra priekšnieks, bet tas jau ir cits stāsts.
Rakstā izmantoti grāmatas „Latvija, kur tavi dēli” materiāli un kapteiņa J.Ovsjankova fotogrāfijas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru