Rīdigers fon der Golcs (Rüdiger Graf von der Goltz) (* 1865. gada 8. decembrī Cilihavā (Züllichau), Prūsijā (tagad Sulehuva (Sulechów) Polijā), † 1946. gada 4. novembrī Kinsegā (Kinsegg)) bija vācu ģenerālis, grāfs, 1919. gadā Rietumlatvijā un Lietuvas ziemeļos dislocētā 6. rezerves korpusa komandieris.
Golcs dzimis 1865. gada 8. decembrī Vācijā. Beidzis Kara akadēmiju, 13 gadus dienējis Vācijas armijas ģenerālštābā, pēc tam pārcelts uz Magdeburgu pie feldmaršala Hindenburga (Hindenburg). No 1897. gada atkal dienējis ģenerālštāba Anglijas nodaļā. 1. Pasaules kara laikā komandējis 12. Zemessardzes (landvēra) divīziju. 1918. gada sākumā iecelts par Dancigā saformētās Ostsee divīzijas komandieri. Minētā divīzija 1918. gada aprīļa sākumā tika nosūtīta uz Somiju. Kopā ar ģenerāli Karlu Gustavu Mannerheimu (Mannerheim) vadījis militārās operācijas pret lielinieku karaspēku Somijas pilsoņu kara laikā.
1919. gada sākumā Golcs tika komandēts uz Latviju, lai pārņemtu Kurzemē un Lietuvas ziemeļu daļā dislocētā Vācijas armijas 6. rezerves korpusa, kurā ietilpa dzelzsdivizija un Baltijas landesvērs, komandēšanu. Liepājā ieradies 1919. gada 1. februārī, tajā pašā dienā iecelts par Liepājas gubernatoru. 1919. gada 16. aprīlī Golcam pakļautās karaspēka daļas Liepājā īstenoja pret Latvijas Pagaidu valdību vērstu apvērsumu. Pēc Rīgas ieņemšanas 1919. gada 22. maijā Golca komandētās A.Niedras Pagaidu valdības vienības jūnijā iesāka karadarbību pret Igaunijas nacionālo armiju un Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādi.
Pēc viņa komandēto spēku sakāves Cēsu kaujās saskaņā ar 3. jūlijā noslēgto Strazdmuižas pamiera līgumu vācu karaspēkam bija jāatstāj Latvijas teritorija, taču Golcs vilcinājās pildīt pamiera noteikumus un 21. septembrī noslēdza līgumu ar Pāvelu Bermontu, saskaņā ar kuru vācu okupētās teritorijas civilpārvalde tika nodota Bermontam, bet Latvijā dislocētie vācu spēki formāli pārgāja Rietumu brīvprātīgo armijas pakļautībā.
Rietumu brīvprātīgo armijas virspavēlnieks Bermonts Avalovs un Rīdigers fon der Golcs
Pakļaujoties Sabiedroto kategoriskajai prasībai, Vācijas pavēlniecība atsauca Golca štābu no Latvijas, un Golcs Latviju atstāja 1919. gada oktobrī.
1920. gada martā Golcs Vācijā piedalījās tā sauktajā Kapa pučā. Vēlāk nodarbojies ar jaunatnes militāro audzināšanu. No 1934. līdz 1939. gadam vadījis Vācijas rezerves virsnieku savienību.
1920. gadā izdoti Golca memuāri - Meine Sendung in Finnland und im Baltikum, kuros aprakstīta viņa militārā un politiskā darbība Somijā un Latvijā. Golca atmiņas ar mainītu nosaukumu 1936. gadā piedzīvoja atkārtotu izdevumu - Als politischer General im Osten.
Miris 1946. gada 4. novembrī Vācijas dienvidos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru