Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Faleristikas un bonistikas kolekciju galvenā glabātāja
Par Latviju
Lāčplēša Kara ordenis ir pirmais un augstākais militārais apbalvojums Latvijas Republikā. Tas simboliski dibināts 1919.gada 11.novembrī - dienā, kad Latvijas armija no Rīgas padzina uzbrucēju karaspēku. Ordeņa darbības laikā - no 1920. līdz 1928. gadam kopumā pasniegtas vairāk nekā divtūkstoš visu trīs šķiru Lāčplēša Kara ordeņa zīmes.
Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste pasniedz Lāčplēša Kara ordeni 4.Valmieras kājnieku pulka virsseržantam Pēterim Briedim. Esplanāde, 1920.gada 11.novembris.Foto: Latvijas Kara muzeja arhīvs.
Gan ordeņa nosaukums, gan grafiskais attēlojums nav izvēlēts nejauši. Kad Andrejs Pumpurs pēc tautas teikām veidoja savu eposu Lāčplēsis, viņš iedzīvināja latviešu tēvijas mīlestību, cīņas garu un brīvības alkas Lāčplēša tēlā, kas palika kā simbols arī nākamajām paaudzēm. Tādēļ Lāčplēša Kara ordenis, kura centra medaljonā redzama Lāčplēša cīņa ar lāci, ir latviešu tautas brīvības ilgu iemiesojums un varonības simbols, kas atgādina tautas sensenos centienus pēc nacionālās brīvības un neatkarības.
Lāčplēša Kara ordeņa I šķira. Foto: Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arhīvs.
Lēmums par ordeņa dibināšanu
Satversmes sapulce Lāčplēša Kara ordeni ar devīzi Par Latviju apstiprināja 1920. gada 18. septembrī, kad visa Latvijas teritorija bija atbrīvota no ienaidniekiem. Ordeņa statūtus izstrādāja Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris A. Stalbe, bet ordeņa skices un zīmējumus izgatavoja mākslinieks, brīvības cīņu dalībnieks Jānis Aleksandrs Liberts.
Lāčplēša Kara ordeni piešķīra par kauju nopelniem Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku cīnītājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija palīdzējuši brīvības cīņās. Pirmie ordeņi ar Ministru kabineta lēmumu 1920. gada 13. augustā tika piešķirti septiņiem augstākajiem Latvijas armijas komandieriem- P. Radziņam, M. Peniķim, K. Berķim, O. Dankeram, J. Jansonam, J. Puriņam un J. Apinim. 1920. gada 11. novembrī svinīgās parādes laikā Esplanādē Satversmes sapulces priekšsēdētājs J. Čakste pasniedza ordeņus pirmajiem 288 kavalieriem. Pēc tam apbalvošana notika ik gadu līdz 1928. gada 1. novembrim.
Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste apbalvo Latgales divīzijas komandieri pulkvedi Krišjāni Berķi ar Lāčplēša Kara ordeni. 1920.gada 11. novembris.
Foto: Latvijas Nacionālā muzeja arhīvs.
Jautājumu par apbalvošanu izlēma Lāčplēša Kara ordeņa dome, kuras sastāvā bija Valsts prezidents (domes priekšsēdētājs), septiņi deputāti, ko ievēlēja Saeima un septiņi Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Pirms tam armijas pulkos tika izveidotas komisijas, kuras izskatīja konkrētus apbalvošanas pieteikumus un sastādīja detalizētu varoņdarbu aprakstu. Tālāk izveidoto sarakstu apstiprināja kara ministrs un akceptēšanas gadījumā nodeva ordeņa domei jautājuma galīgai izlemšanai.
Lāčplēša Kara ordenim bija trīs šķiras. Apbalvošanu sāka ar zemāko - III šķiru, pēc tam varēja saņem II un I šķiru (šis noteikums nebija obligāts, apbalvojot ārzemniekus).
Apbalvoto vidū arī sievietes un pusaudzis
Pavisam pasniegtas 2146 visu trīs šķiru Lāčplēša Kara ordeņa zīmes. Nacionālās armijas karavīriem par brīvības cīņu laikā veiktiem varoņdarbiem piešķirti 1620 dažādu šķiru Lāčplēša Kara ordeņi. Jāatzīmē, ka apbalvoto vidū bija arī trīs sievietes - V. Veščūnas-Jansone, L. Čanka-Freidenfelde un E. Žiglevica. Visjaunākais ordeņa kavalieris F. Brikmanis varoņdarba veikšanas brīdī bija tikai 14 gadus vecs, bet vecākais (no Latvijas armijas karavīriem) - F. Liepiņš- 56 gadus vecs. Kritušiem vai no ievainojumiem mirušiem karavīriem pēc nāves tika piešķirti 130 ordeņi.
Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere Elza Žiglevica.
Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere Valija Veščunas-Jansone.
Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere Līna Čanka - Freidenfelde.
Apbalvoja arī vienu pilsētu-cietoksni Francijā -Verdenu - par varonību Pirmā pasaules kara laikā. Šo ordeni saņēma arī 204 bijušie latviešu strēlnieki.
Ar Lāčplēša Kara ordeņa visaugstāko - I šķiru apbalvoti četri latviešu virsnieki - Latvijas armijas virspavēlnieks J. Balodis, Latvijas bruņoto spēku pirmais pavēlnieks pulkvedis O. Kalpaks (pēc nāves), latviešu strēlnieku vadītājs pulkvedis F. Briedis (pēc nāves) un 3. Latgales divīzijas komandieris ģenerālis K. Berķis, kā arī septiņi ārzemnieki.
Lāčplēša Kara ordeņa II šķira. Foto: Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arhīvs.
Lāčplēša Kara ordeņa III šķira. Foto: Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arhīvs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru