Rietumu brīvprātīgās armijas naudas vienības

Brīvprātīgās rietumu armijas virspavēlnieks Bermonts-Avalovs 1919. gada 6. oktobrī Jelgavā bija nodibinājis īpaši politiski administratīvu pārvaldi, un 10. oktobrī viņš izdeva rīkojumu par savas naudas izlaišanu, pasludinot to par apgrozībā esošu no 24. oktobra. J. Stefenhāgena grafiskā iestādē Jelgavā tika iespiestas 1,5 un 10 marku zīmes, bet 50 marku zīmes - Berlīnē, uz tām attēlojot cariskās Krievijas divgalvaino ērgli un maltiešu krustu. Uzraksti bija vācu un krievu valodā, turklāt krieviskais variants bija ar kļūdām. Bermonta nauda bija nodrošināta ar īpašumu, kas atradās viņa armijas ieņemtajos apgabalos. Armijas vācu vienību karavīri pēc atgriešanās Vācijas Bermonta naudas zīmes varēja apmainīt pret vācu markām, turpretī Latvijā piespiedu kārtā ieviestās naudas zīmes vēlāk apmainītas netika. Izlaiduma oficiālā kopsumma bija 10 miljoni marku. Zīmju kurss: 2 markas = 1 ostrublis vai 2 cara rubļi. Šī izlaiduma pusgatavās 10 marku loksnes ar iespiedumu vienā pusē 1920. gadā izlietoja Latvijas pamatmarku iespiešanai.


Rietumu brīvprātīgās armijas 1 markas averss.



Rietumu brīvprātīgās armijas 1 markas reverss.



Rietumu brīvprātīgās armijas 5 marku averss.



Rietumu brīvprātīgās armijas 5 marku reverss.