Latvieši vēstures likteņdzirnās: Sakaru skola

Kopējais lapas skatījumu skaits

sestdiena, 2010. gada 30. oktobris

Sakaru skola


Sakaru skolas pamatuzdevums ir nodrošināt visu kategoriju Nacionālo bruņoto spēku karavīru un valsts aizsardzības sistēmas darbinieku vienotu, kvalitatīvu un NATO standartiem atbilstošu dažādu līmeņu speciālistu sagatavošanu sakaru specialitātēs, datortehnikas, datorprogrammu lietošanā un kriptēšanā (valsts noslēpuma un NATO/ES klasificētās informācijas, informācijas dienesta vajadzībām datu aizsardzība, kas tiek apstrādāta elektroniskā veidā.

Vēsture

1992. gada 15. maijs ir uzskatāms par NBS Sakaru skolas oficiālo dibināšanas dienu, taču skolas pirmsākumi ir meklējami vēl agrāk. Jau 1991.gada decembrī tika uzsāktas sarunas par to, ka Latvijas Republikas Aizsardzības spēkiem nepieciešams apmācīt kvalificētus sakarniekus.

1991. gadā īsi pirms ziemassvētkiem majors Ivars Redisons kopā saaicināja Siguldas apkaimē dzīvojošos radioamatierus, lai kopīgi apsvērtu iespēju dibināt vienību, kurā būtu jāuzsāk sakarnieku apmācība Aizsardzības spēku vajadzībām. Sanāksme notika patriotisku jūtu garā ar vēlmi pēc iespējas ātrāk uzsākt pirmo Latvijas karavīru apmācību sakarnieka specialitātē. Varētu teikt, ka Siguldā majora Ivara Redisona vadībā, pie pirmās sakarnieku apmācības izstrādes šūpuļa Latvijas valsts Aizsardzības vajadzībām, stāvēja radioamatieris: Imants Baumanis, Latvijas valsts radio un televīzijas centra Siguldas raidīšanas un uztveršanas centra priekšnieks Artūrs Pliķēns, Latvijas valsts radio un televīzijas centra Siguldas raidīšanas un uztveršanas centra elektromehāniķis Egils Kupšs, Latvijas valsts radio un televīzijas centra Siguldas raidīšanas un uztveršanas centra darbinieks Jānis – Oskars Vanags un radioamatieris Jānis Gailevičs. Par mācību centra pirmo bāzes vietu tika izvēlēts bijušais Padomju armijas civilās aizsardzības sakaru centrs Siguldā. Siguldas apkaime sakaru skolas pastāvēšanai bija ģeogrāfiski ļoti laba vieta. Šis rajons ar savu reljefu bija labvēlīgs praktisko sakaru apmācību organizēšanai. 1991. gada nogalē šajā bāzē vēl atradās pēdējie Krievijas armijas virsnieki. Pamazām tajā ieradās pirmie mācību centra sakaru speciālisti. Tika uzsākts darbs pie mācību programmu izstrādes. Vēsturiski šis bija ļoti interesants laiks.

Drīz Krievijas armijas civilās aizsardzības sakaru centra bāze pilnībā tik nodota Latvijas valsts lietošanā. Jau 1991. gada nogalē tika nosūtīti pirmie karavīri uz sakarnieku apmācībām, kuru apmācības notika līdz 1992. gada aprīlim. Ar 02.01.1992. tika dibināts Latvijas Republikas Aizsardzības spēku Siguldas sakaru bataljons, un tā komandieris līdz 20.05.1992. bija majors Ivars Redisons. No 20.05.1992 Siguldas Sakaru bataljona komandiera pienākumus uzsāka pildīt civila persona Vivina Netle (vēlāk majore). 15.05.1992. notika nosaukuma maiņa, Siguldas sakaru bataljons tika pārdēvēts par LR Aizsardzības spēku robežsargu brigādes Siguldas sakaru mācību centru ar LR Aizsardzības ministra T.Jundža apstiprināto štatu sarakstu un šis datums tiek uzskatīts par mācību centra dibināšanas datumu. 1992. gada maijā Robežsargu brigādes Siguldas sakaru mācību centrā ieradās nākošie obligātā militārā dienesta karavīri, kuru sakaru apmācības kurss bija 3 mēneši. Pirmie audzēkņi – robežsargi Siguldas sakaru mācību centrā apguva jaunkareivja apmācību, deva karavīra zvērestu un tad uzsāka apgūt sakarnieka specialitātei nepieciešamās zināšanas. Skolas rīcībā esošais tehniskais aprīkojums tolaik bija trūcīgs. Par sakaru līdzekļiem tika izmantoti ultraīsviļņu radiostacija „Lini”, ko līdz tam izmantoja lauksaimniecībā, ultraīsviļņu radiostaciju R-111 (matojums no padomju armijas) padomju milicijas mantojums portatīva ultraīsviļņu radiostacija „Lastočka” viena īsviļņu radiostacija R - 130 un citu novecojušu radiosakaru tehniku. Apmācību kvalitātes uzlabošanai, aktīvi tika meklēti jauni pasniedzēji. 1992. gada rudenī mācību centrā ieradās pirmie zemessargi, kas apguva ne tikai sakaru operatoram vajadzīgās zināšanas, bet tika gatavoti ar padziļinātām zināšanām radiosakaros.1992. gadā pateicoties leitnantam Jānim – Oskaram Vanagam tika izveidota pirmā Latvijas valstī militāro radioamatieru kluba stacija.

Sakaru mācību centrs veidojās arī Ogrē, tāpēc mirkli bija pārdomas, vai Siguldas sakaru mācību centrs netiks likvidēts. Vairākus gadus Siguldas sakaru mācību centrs aktīvi sadarbojās ar Zemessardzes Ogres sakaru mācību centru. Sadarbības rezultātā Siguldas sakaru mācību centrs guva nopietnu atbalstu no Zemessardzes Ogres sakaru mācību centra priekšnieka zemessardzes majora Valfrīda Klagiša. Šajos 15 gados skolai vairākkārt ir nācies cīnīties par savu pastāvēšanu un pierādīt tās nepieciešamību, kā rezultātā Siguldas sakaru mācību centrs kļuva par vienīgo vienību, kura apmāca sakaru speciālistus. Siguldas sakaru mācību centrs ir spējis pierādīt savu dzīvotspēju. Laika gaitā skolai ir bijusi arī dažāda pakļautība. 1997. gadā tā bija Ādažu mobilo strēlnieku brigādes pakļautībā, bet no 1998. gada, kā patstāvīga vienība, NBS Siguldas sakaru mācību centrs tika pakļauts Zemessardzes komandierim. No 2002. gada NBS Sakaru mācību centrs tika pakļauts Mācību vadības pavēlniecības štābam. Ar 01.06.2004. NBS Sakaru mācību centrs tika pārdislocēts no Siguldas uz Rīgu un izvietots NAA teritorijā un iekļauts Mācību vadības pavēlniecības štāba struktūrā.

Lielu ieguldījumu skolas attīstībā ir devis NBS AŠ J-6 departamenta priekšnieks pulkvežleitnants Ēriks Plečkins. Viņš ir ieguldījis daudz darba un enerģijas, lai skola pilnveidotos un būtu tāda, kāda tā ir šobrīd. Skolas kolektīvā ir iekļāvušies jauni, perspektīvi speciālisti.

Jaunajās telpās skolas kolektīvs sāka jaunu dzīvi. Tika ieviestas vairākas jaunas mācību programmas. Pasniedzēji strādāja pie tā, lai realizētu NATO prasības un risināja skolas akreditācijas jautājumus. Skola ieguva jaunu nosaukumu. 2005. gadā tā kļuva par NBS Sakaru skolu. Tika apstiprināts jauns štata vietu skaits, notika vienības reorganizācija. Skola pārkārtojās tā, lai varētu veiksmīgi pildīt savus pienākumus, atbilstoši jaunajām NATO prasībām.

Skolas komandieri tās 15 pastāvēšanas gados bija majors Ivars Redisons, majore Vivina Netle, kapteinis Raivis Priednieks, komandiera vietas izpildītāja pienākumus pildīja virsleitnants Jānis Krīvens, virsleitnants Andris Tomašauskis, pēc viņa 2002. gadā NBS Sakaru mācību centra komandieris kapteinis Egils Kupčs, bet 2004. gadā par NBS Sakaru skolas komandieri kļuva kapteinis Normunds Kuplums.

Sakaru skolas uzšuves.



NBS Sakaru skolas ikdienas formas, izšutā uzšuve.



NBS Sakaru skolas lauku formas, tuksnešu krāsas,izšutā uzšuve.

4 komentāri:

  1. Varētu jau pieminēt ne tikai SMC komandierus, ka Mācību centrā sev taisīja sev karjeru, bet arī tos, kas ilgus gadus vilka uz saviem pleciem apmācību procesu.

    AtbildētDzēst
  2. Kāpēc nav pieminēts toreizējais virsleitnants Gunārs Bērziņš, kā autors šai skaistajai Sakaru skolas emblēmai? Tikai NBS birokrātijas dēļ šī uzšuve netika oficiāli apstiprināta viņa laikā. Varbūt ir vērts pieminēt virsniekvietnieku Aināru Bērziņu, kas ir autors visiem tehniskiem sasniegumiem Sakaru mācību centra apsardzē un infrastruktūras uzturēšanā, kā arī viņa pašaizliedzīgs tehniķa un pasniedzēja darbs. Ja nebūtu Ainārs, cik daudz lieku tūkstošu būtu izsūkts no valsts budžeta.

    AtbildētDzēst
  3. Gribas vēl piebilst, ka kapteinis Egils Kupčs ilgus gadus strādāja arī kā sakaru pasniedzējs un mācību daļas priekšnieks, ne tikai kā skolas komandieris. Viņš, laikam, ir vienīgais no visiem minētajiem, kas domāja ne tikai par savu karjeru, bet bija reāls sakarnieks ar zināšanām un pieredzi, kam rūpēja ne tikai zvaigznes un rombi, bet arī to kā notiek apmācību process. Diemžēl, to nekādi nevaru teikt par citiem kungiem un damu nobeiguma paragrāfa sarakstā.

    AtbildētDzēst
  4. "Skola pārkārtojās tā, lai varētu veiksmīgi pildīt savus pienākumus, atbilstoši jaunajām NATO prasībām." - tas nozīmē sadārdzināt mācību procesa izmaksas.

    AtbildētDzēst